Nils Ušakovs un Andris Ameriks

Ušakovs un Ameriks Eiropas Parlamentā iestājās par sankciju pastiprināšanu pret KF

215
(atjaunots 09:30 25.07.2019)
Eirodeputāti no partijas "Saskaņa", kurus ievēlēja vienā no ES centrālajām struktūrām galvenokārt Rīgas krievvalodīgie iedzīvotāji, nobalsoja par sankciju paplašināšanu pret Krieviju.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Eiropas Parlaments aizritējušajā nedēļā pieņēma rezolūciju "Par ekoloģijas aktīvistiem un ukraiņu politiskajiem ieslodzītajiem Krievijā". Kā tapis zināms Sputnik Latvija, par grozījumu ar aicinājumu paplašināt sankciju sarakstu pret Krieviju savas balsis atdevuši Latvijas eirodeputāti no "Saskaņas" Andris Ameriks un Nils Ušakovs. Grozījumu teksts un balsojuma rezultāti ir redakcijas rīcībā.

Eiropas Parlamenta rezolūcijā tiek runāts par to personu atbalstīšanu, kurām tā vai savādāk ir konflikts ar Krievijas varu un vispār – ar KF likumu. Attiecībā pret Krieviju visradikālāk noskaņotie eirodeputāti šajā dokumentā lielākoties, protam, runā par tiem, kurus viņi uzskata par ukraiņu politiskajiem ieslodzītajiem "valstī-agresorā".

Kopumā, pēc EP ekspertu domām, rezolūcijai ir nesabalansēts un agresīvs raksturs attiecībā pret Krieviju. Dokumentā atzīmēts pret Krieviju vērsts kurss, kura būtība ir nekādā gadījumā neatcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, bet gan, tieši pretēji, pastiprināt – un paplašināt to cilvēku un organizāciju sarakstus, pret kuriem arī jābūt ieviestiem ierobežojošiem pasākumiem. Rezolūcija kļuva par sava veida mājienu Krievijai, ka "Ukrainas jautājuma" strīdā viena no galvenajām ES politiskajām struktūrām būs tieši Ukrainas pusē.

Rezolūcijai tika iesniegti vairāki grozījumi. Pirmais no tiem aicināja papildināt pamatojumu sarakstu papildu sankciju ieviešanai pret Krieviju tostarp arī ar tā dēvēto Magņitska aktu, jeb rīkoties pēc ASV piemēra vispārējā Eiropas līmenī. Grozījumu Eiropas Parlamentā atbalstīja ar 352 balsīm "par" un ar 228 "pret".

Par kārtējo sankciju pret Krieviju pastiprināšanu nobalsojušo vidū izrādījās Andris Ameriks un Nils Ušakovs - "Saskaņas" deputāti, kuri tika ievēlēti ar Latvijas krievvalodīgā elektorāta balsu palīdzību.

Savukārt frakcija "Zaļie/Eiropas brīvā alianse", kur sastāv Tatjana Ždanoka, balsoja pret grozījumu.

Latvija bija trešā Eiropas valsts, kura pieņēma "Magņitska aktam" analoģisku dokumentu. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 22. februārī paziņoja, ka aizliedz ieceļot valstī 49 ārzemju personām pēc tā dēvētā Magņitska saraksta, kuru Latvijas Saeima apstiprināja ar balsu vairākumu 8. februārī.

Atbildes kārtā Krievija aizliedza ieceļot valstī Latvijas pilsoņiem, kuri atbalstīja tā dēvētā Magņitska saraksta pieņemšanu.

ASV "Magņitska akts" stājās spēkā 2012. gada decembrī. Dokuments nosaka personificētas sankcijas attiecībā pret personām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību neievērošanu Krievijā. Personām, kuras atbilst sankcijām, ir slēgta ieceļošana ASV teritorijā, savukārt viņu konti Amerikas bankās ir paredzēti iesaldēšanai.

Likums ir nosaukts britu fonda Hermitage Capital Management auditora vārdā, kurš tika arestēts sakarā ar apsūdzību nelikumīgu nodokļu nomaksas izvairīšanās shēmu izveidošanu šī fonda vajadzībām. Izmeklēšanas laikā, Magņitskis apsūdzēja korupcijā vairākus Krievijas ierēdņus. 2009. gada novembrī viņš nomira izmeklēšanas izolatorā "Matrožu klusums".

215
Pēc temata
Andrejs Mamikins pieķēra Nilu Ušakovu sēdes kavēšanā
Apstrādāti 90% EP vēlēšanu biļetenu: Ušakovs un Ždanoka iekļūst Eiropas Parlamentā
Ušakovs aicina Latviju gatavoties pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanai
Nils Ušakovs pamet Latviju: "krievu latviešu" ēras beigas
Andžejs Duda

Andžejs Duda uzvarējis prezidenta vēlēšanās Polijā, liecina aptauja

11
(atjaunots 12:39 13.07.2020)
Otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā svētdien valdošās partijas "Likums un taisnība" kandidāts Andžejs Duda saņēmis 50,8% vēlētāju balsu, liecina socioloģiskās laboratorijas pētījums.

RĪGA, 13. jūlijs - Sputnik. Socioloģiskās laboratorijas Ipsos pētījums late poll apstiprina, ka uzvaru prezidenta vēlēšanās izclīnījis pašreizējais Polijas valsts vadītājs Andžejs Duda, vēsta RIA Novosti.

Late poll  pētījums ir aptauja, ko veic vēlēšanu dienā pēc balsojuma beigām, tā pamatā ir komisiju protokolu rezultāti, ar ko strādāja sociologi.

Saskaņā ar tās datiem, otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā svētdien valdošās partijas "Likums un taisnība" kandidāts Andžejs Duda saņēmis 50,8% vēlētāju balsu un apsteidzis opozīcijas apvienības "Pilsoniskā koalīcija" kandidātu Rafalu Tšaskovski, ko atbalstījuši 49,2% vēlētāju.

Pie tam, saskaņā ar tās pašas socioloģiskās laboratorijas Ipsos veiktās exit poll datiem, Duda saņēmis 50,4% balsu, apsteidzot savu sāncensi par 0,8% balsy.

Polijas Valsts vēlēšanu komisija plāno šodien paziņot oficiālos vēlēšanu rezultātus.

11
Tagi:
Andžejs Duda, Polija
Pēc temata
Bijušais Polijas prezidents nožēlo, ka nespēja uzlabot attiecības ar Krieviju
Ar pašnāvniecisku baudu: Polija padara sevi par iespējamo cīņas lauku
"Sitiens zem jostasvietas". Poļu žurnālists nokauninājis prezidentu
Polijas TV darbinieks tika atlaists Dudas fotogrāfijas dēļ ar Trampu
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

37
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

37
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Lidosta Rīga

Robežu slēgt? Latvijas valdība vēlas atjaunot karantīnu

0
(atjaunots 17:46 14.07.2020)
Valdošās partija apsprieda pasākumus, ka, iespējams, tiks ieviesti Covid-19 atkārtotas izplatības gadījumā. Pārsvarā tie skars robežu šķērsošanas jautājumus.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Koalīcijas sadarbības padome apsprieda jautājumus par Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, ko jau tuvākajā laikā varētu pieņemt valdība. Cita starpā padome atbalstīja ierosinājumu ieviest stingrāku iebraucēju kontroli, pēc sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Valdība uzskata, ka atbraucēji un viņu nepietiekoši atbildīgā attieksme pret karantīnas pasākumiem var kļūt par vienu no iespējamās koronavīrusa atkārtotas izplatības galvenajiem iemesliem. Inficēto skaita jauns pieaugums var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, tātad būs nepieciešami stingrāki soļi infekcijas atkārtotas izplatības gadījumā.

Valdības vadītājs pastāstīja, ka valdību veidojošo partiju pārstāvji bija vienisprātis: jāpastiprina Latvijas ārējo robežu kontrole, lai identificētu visus atbraucējus. Turklāt tuvākajā laikā tiks apspriests jautājums par informācijas apmaiņu Baltijas valstu starpā par personām, kas šķērso ārējās robežas.

Pagaidām nav zināms, kādus pasākumus valdība plāno ar mērķi kontrolēt atbraucējus. Viens no iespējamajiem soļiem – obligātās anketēšanas atkārtota ieviešana robežas šķērsošanas punktos.

Patlaban nav skaidrs arī tas, pret kādu valstu pilsoņiem varētu ieviest stingrākus noteikumus robežu šķērsošanai, tomēr informācija par Covid-19 valstīs, kur infekcija izplatās īpaši aktīvi, ir piejama Slimību profilakses un kontroles centra vietnē, norādīja premjers. Koalīcijas padome vēl nav apspriedusi iespējamās sankcijas personām, kas neievēro karantīnas noteikumus pēc iebraukšanas valstī, tomēr Kariņš atzīmēja, ka, acīmredzot, nāksies noteikt sodu tādiem "Latvijā vēlamiem viesiem", kuri ignorē noteikumus.

Arī citu partiju pārstāvji padomes sēdē norādīja, ka lielāko risku saslimt ar Covid-19 rada personas, kas ierodas no ārzemēm, tāpēc atbalstīja stingrāku pasākumu ieviešanu. Piemēram, Nacionālās apvienības parstāvis Jānis Dombrava pauda pārliecību, ka Latvijas robežas atvērtas pāragri, tāpēc valstī iebraucis liels skaits personu, kuras par sevi nav sniegušas patiesu un pilnīgu informāciju, un atkal ievazāts Covid-19. Politiķis uzskata, ka ārvalstniekiem, kuri pēc ierašanās Latvijā neievēros 14 dienu pašizolācijas režīmu, ir jāatņem termiņuzturēšanās atļauja.

Konkrētāk par iebraucējiem izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa konstatēja, ka jaunie studenti no trešajām valstīm studijas Latvijas augstskolās var sākt attālināti. Pēc viņas domām, prasība var skart studentus, kam radušās grūtības, saņemot Latvijas vīzu Covid-19 radīto ierobežojumu rezultātā. Detalizētāku informāciju par to, kā gads sāksies ārvalstu stundentiem, ministre solīja sniegt vēlāk, kad sadarbībā ar augstskolām tiks izstrādāta studiju kārtība gan Latvijā jau esošajiem ārvalstu studentiem, gan tiem, kuri vēl tikai plāno ierasties.

Pie tam, pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, pagaidām valdība neplāno no 1. septembra atkārtot tālmācību režīmu skolās. Viņa norādīja, ka situācija, protams, vēl var mainīties, un infekcijas straujas izplatības gadījumā skolas atkal ieviesīs tālmācības režīmu, tomēr šobrīd tāda lēmuma nav. Līdz šī mēneša beigām IZM plāno sagatavot detalizētu mācību procesa organizācijas plānu jaunajā mācību gadā.

0
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Eirokomisārs: recesija draud saplēst eirozonu daļās
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
VID aprēķinājis pirmos krīzes radītos zaudējumus valsts budžetā
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi