Latvijas prezidents Egils Levits

Latvijas prezidents vēlas tikties ar Putinu un gaida, ka krievi iemācīsies latviešu valodu

202
(atjaunots 14:26 23.07.2019)
Latvijas prezidents Egils Levits dotos uz tikšanos ar Vladimiru Putinu, ja tas spētu ietekmēt abu valstu attiecības; par krievvalodīgo integrācijas pamatu viņš uzskata latviešu valodu; atvieglot pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem negrasās.

RĪGA, 23. jūlijs – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits intervijā Lietuvas izdevumam 15min pastāstīja, kādas viņš redz attiecības ar Krieviju, kad varētu notikt viņa tikšanās ar prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī skara krievvalodīgo integrācijas tēmu un vēsturiskās piemiņas jautājumus.

Runājot par Krieviju, Levits uzsvēra, ka tā ir kaimiņvalsts un Rīga vienmēr ir tiekusies uzturēt labas attiecības ar Maskavu.

"Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, un mēs vienmēr cenšamies uzturēt ar to labas attiecības, tāpat kā ar visiem kaimiņiem. Attiecības ar visiem kaimiņiem, tostarp arī ar Krieviju, jāveido uz cieņas pamata pret starptautiskajām tiesībām – tas ir svarīgi miera veicināšanai Eiropā un visā pasaulē. Turklāt attiecībās jāizjūt savstarpējas cieņas atmosfēra. Tāda ir mūsu pieeja attiecībās ar Krieviju," paziņoja Levits.

Pēc Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas tikšanās ar KF vadītāju Vladimiru Putinu Maskavā bijā daudz sarunu par to, ka arī Latvijas prezidents varētu tikties pārrunām ar Krievijas kolēģi. Pēc Levita sacītā, viņš dotos uz tikšanos ar Putinu, ilgi nedomājot, ja tas pozitīvi ietekmētu abu valstu attiecības.

"Pienācīgas sagatavošanas gadījumā, un ja es redzētu, ka mana vizīte uz Krieviju, vai tikšanās ar Krievijas prezidentu citviet, kaut kā ietekmētu divpusējās attiecības, protams, es to izdarītu. Taču tam ir nepieciešama sagatavotība no abām pusēm," pateica Levits.

Tāpat Levitam intervijas laikā pavaicāja, kāda ir viņa kā Latvijas prezidenta stratēģija tajā, lai piesaistītu nepilsoņus un tos, kas "dzīvo ārzemju informatīvajā telpā". Uz ko Levits atbildēja, ka par pamatu dažādu sabiedrības grupu integrācijai jākļūst latviešu valodai.

"Mēs gaidām, ka viņi pievienosies latviešu valodai, lietos to. Šobrīd notiek izglītības reforma, pateicoties kurai latviešu valodai izglītības procesā būs lielāks svars. Tas ir veids, kā integrēt nepilsoņus un tos cilvēkus, kuri joprojām dzīvo svešā informatīvā telpā. Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas informatīvā telpa aptver visus Latvijas iedzīvotājus," pateica Levits.

Taču viņš noliedz apgalvojumus, ka Latvijā varētu vienkāršot pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Pēc Levita sacītā, Baltijas republikā jau tā ir visnotaļ liberāla likumdošana šajā jautājumā – iegūt Latvijas pilsoņa pasi var visnotaļ viegli.

"Mēs piedāvājam pilsonību visiem cilvēkiem, kuri izrāda vēlmi un ir ieinteresēti tajā. Protams, tam ir jāprot latviešu valodā, pretējā gadījumā būtu grūti būt atbildīgam pilsonim. Cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, tas ir viegli pieejami," paziņoja Levits.

Nobeigumā Levitam, kā cilvēkam ar ebreju saknēm, pavaicāja, vai viņš grasās virzīt atklātāku diskusiju par Latvijas vēstures pagātni un Holokaustu.

"Latvijai, līdzīgi Lietuvai, ir ļoti sarežģīta vēstures pagātne. Es teiktu, (šo valstu) vēsture ir viena no interesantākajām reģionā. Kā zināms, esmu ieinteresēts tajā, lai veicinātu demokrātisku piemiņas politiku.

Piemiņas politikai jābūt nostiprinātai politiskajā plaknē. Vācu valodā ir vārds Vergangenheitsbewältigung ("vēstures pārvarēšana"). Es domāju, ka kaut kas tamlīdzīgs mums ir jāizdara Latvijā. Mēs jau darām daudz, taču šim procesam jābūt dziļākam," pateica Levits.

202
Pēc temata
Levits pastāstīja, kad nepilsoņi varēs piedalīties Latvijas politikā
Levita priekšgājēji: ebreji un vara Latvijā
Lindermans: Levits tika audzināts latviešu nacionālisma ligzdā
Levits atzina: Rīgai nav savas politikas attiecībā uz KF, Latvija nav tik spēcīga
Masons pret paša gribu: mediji tur aizdomās Levitu brīvmūrniecībā