Haiko Māss

Vācijas ĀM vadītājs atzina Krieviju par Eiropas drošības fundamentu

48
(atjaunots 22:13 20.07.2019)
Bez sadarbības ar Maskavu Eiropai neatliek cerību ilgstošiem miera laikiem – par Krieviju kā par Eiropas drošības fundamentu paziņoja Vācijas ĀM vadītājs Haiko Māss.

RĪGA, 18. jūlijs – Sputnik. Par Krievijas fundamentālo nozīmi Eiropas drošībā pirms foruma "Pēterburgas dialogs" paziņoja Haiko Māss, Vācijas ĀM vadītājs, vēsta Sputnik Igaunija.

Pēc vācu ministra sacītā, dialogs ar Krieviju joprojām ir nepieciešams, jo "bez Maskavas mēs nespēsim atbildēt uz pasaules politikas steidzamajiem jautājumiem".

"Un mēs panāksim ilgstošu mieru Eiropā, tikai ja sadarbosimies," citē Māsa domas RIA Novosti.

Kārtējā Krievijas un Vācijas foruma "Pēterburgas dialogs" sēde notiks vācu pilsētās Kēnigsvinterē un Bonnā 18. un 19. jūlijā. Tikšanās laikā ar Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu Vācijas ĀM vadītājs plāno apspriest Irānas kodola darījuma tēmu, apmainīties viedokļiem par situācijas jautājumu Ukrainas dienvidaustrumos, kā arī skart jautājumu par ieroču kontroli.

Pēc Haiko Māsa domām, "Pēterburgas dialoga" platforma – tas ir "svarīgs savienojuma posms starp mūsu sabiedrībām".

"Tieši politiski grūtos laikos mums ir vairāk jāattīsta sadarbība starp cilvēkiem mūsu valstīs," nobeigumā sacīja VFR ĀM vadītājs.

Kā jau iepriekš esam stāstījuši, Vācijas ārpolitikas iestādes vadītājs aicināja Eiropas Savienību atteikties no vienbalsīgas lēmumu pieņemšanas principa, lai nebūtu "kā trušiem žņaudzējčūskas priekšā" sankciju dēļ, kuras ievieš ASV.

Turklāt Māss uzsvēra nepieciešamību izmainīt svarīgu Eiropas Savienības ārpolitikas lēmumu pieņemšanas kārtību, jo, pēc viņa domām, esošais reglaments, kurš balstās uz visaptveroša vienbalsīguma, veicina spriedzes izaugsmi pašā ES.

Krievijas un Vācijas civilo sabiedrību forums "Pēterburgas dialogs" tika izveidots 2001. gadā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina un VFR kanclera Gerharda Šrēdera iniciatīvas un patronāžas. Platformas galvenais mērķis bija un paliek droša pamata izveidošana Krievijas un Vācijas attiecību attīstībai uz abu valstu civilo sabiedrību sadarbības paplašināšanas rēķina.

48
Pēc temata
"Drebuļi un šermuļi" Baltijā: kāpēc NATO vajadzīgi manevri Ramstein Alloy
Vācijas ĀM: INF līguma saglabāšanas atslēga ir Krievijas rokās
Kristians Rozenvalds

Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu

7
(atjaunots 09:50 05.08.2020)
Pēc Kristiana Rozenvalda domām, Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, savukārt vēlēšanu laikā cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Saskaņā ar socioloģisko pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, partiju "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" kopējo sarakstu gaidāmajās Rīgas vēlēšanās atbalsta 14,9%, par "Saskaņu" ir gatavi nobalsot 14,1% aptaujāto, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotajam sarakstam simpatizē 7,7% respondentu.

Diez vai šādi aptaujas rezultāti liecina par jaunas tendences parādīšanos gaidāmajās vēlēšanās, vienkārši cilvēkiem iepatikās "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" vēlēšanu kampaņa, atzīmēja latviešu politologs Kristians Rozenvalds.

"Tas, kurš pirms tam balsoja par "Saskaņu", un tas, kurš plāno balsot par "Attīstībai/Par!", – tie ir dažādi vēlētāji. Nav tā, ka cilvēks no vienas politiskās nometnes pēkšņi pārietu citā. Vienkārši šobrīd "Attīstībai/Par!" veic visnotaļ gudru kampaņu, tādēļ arī pārņēma līderību," paziņoja Rozenvalds Sputnik Latvija.

No otras puses, "Saskaņai" nav spilgtu līderu, bet tajā flangā ir pārāk daudz politisko spēku, kā dēļ vēlētāju balsis dalās starp visiem dalībniekiem, spriež politologs.

"Iepriekšējās vēlēšanās "Saskaņa" monopolizēja visus dalībniekus savā flangā un tādēļ ieguva tik daudz balsu. Šobrīd savu lomu spēlēs arī "Saskaņas" vēlētāju pasīvums – agrāk viņus mobilizēja iespēja "paņemt" Rīgu savējiem. Pēc visām aptaujām, "Saskaņai" neizdosies saglabāt savas pozīcijas, tādēļ šīs partijas piekritējiem nav kādreizējās aktivitātes," atzīmēja eksperts.

Pēc Rozenvalda sacīta, Latvijā vēlētājs nepieder pie konkrētas partijas un atdod savu balsi nevis ideoloģisku, bet gan personīgu uzskatu pēc.

"Galvenā Latvijas politikas problēma ir tā, ka nav "savējo". Elektorāts nav iedalīts kā Amerikā, kur puse valsts ir par demokrātiem, bet otra puse – par republikāņiem. Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, un vēlēšanās cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem," paskaidroja Sputnik sarunas biedrs.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ieplānotas uz 29. augustu, uz iekļūšanu galvaspilsētas pašvaldības sastāvā pretendē vairāk nekā 700 kandidāti no 15 vēlēšanu sarakstiem.

Розенвалдс сравнил выборы в Рижскую думу с конкурсом красоты
7
Tagi:
vēlēšanas, Rīga
Pēc temata
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

24
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

24
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts
Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens

Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā

0
(atjaunots 10:08 05.08.2020)
Puse Libānas galvaspilsētas ēku cieta sprādziena dēļ ostā, bojāgājušo skaits varētu sasniegt 100 cilvēkus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Otrdienas vakarā Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens, vēsta RIA Novosti.

Pašlaik ir zināms par 78 bojāgājušajiem, vairāk nekā 4000 cilvēku ir guvuši ievainojumus, slimnīcas ir pārpildītas ar cietušajiem. Turklāt Libānas varasiestādes sagaida upura skaita pieaugumu, jo daudzi ir bezvēsts pazuduši, un līķus joprojām turpina vilkt ārā no sabrukušo ēku gruvešiem. Saskaņā ar Libānas Sarkanā Krusta biedrības datiem, bojāgājušo skaits var sasniegt 100 cilvēkus.

​Sprādziena rezultātā cieta puse pilsētas ēku, paziņoja Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Vairāku kilometru rādiusā no epicentra sprādziena vilnis izsitis stiklus. Arī Beirūtas Starptautiskā lidosta "Hariri " ir bojāta sprādziena rezultātā, lai gan atrodas 10 km attālumā no ostas. Gubernators salīdzināja sprādzienu ostā ar sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.

​Libānas premjerministrs Hasans Dijabs nosauca par sprādziena iemeslu nepienācīgu 2750 tonnu amonija sāls (amonija nitrāta) glabāšanu ostā sešu gadu garumā – šī viela tiek izmantota kā sprāgstvielu komponente un kā slāpekļa minerālmēslojums. Ar amonija nitrāta glabāšanu ir saistītas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, sprādziens Ķīnas Tjaņdzjiņas ostā (2015. gads), sprādziens minerālmēslojumu rūpnīcā Vestā, Teksasas štatā (2013. gads), sprādziens AZF rūpnīcā Tulūzā, Francijā (2001. gadā).

Provizoriski, amonija nitrāts atradās uz kuģa klāja ar kādas Āfrikas valsts karogu, kuru saimnieki bija atstājuši pirms dažiem gadiem sakarā ar lieliem parādiem. Saskaņā ar vietējo mediju datiem, Libānas Nacionālās drošības dienests jau pirms pieciem mēnešiem šajā sakarā bija uzsākusi izmeklēšanu.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir ticies ar Amerikas ģenerāļiem, un viņi uzskata sprādzienu Beirūtā par uzbrukumu.

Sakarā ar traģēdiju Libānā no šodienas tiek izsludinātas trīs dienu sēras. Valsts prezidents Mišels Aūns palūdza valdību tikties ārkārtas sēdē, lai paziņotu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī uz divām nedēļām.

Palīdzību Libānai piedāvāja vairākas valstis, tostarp Izraēla, mobilos hospitāļus nosūtīja uz Beirūtu Katara un Irāka, savukārt PVO paziņoja, ka nosūta uz Beirūtu medikamentus un ķirurģiskos komplektus cietušo ārstēšanai. Līdzjūtības vārdus Libānas prezidentam un tautai izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins.

0
Pēc temata
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss