Latvijas karogi

Saeimas deputāts: tagadējā Latvijas ārpolitika staigāt pa pasauli ar balto karogu

48
(atjaunots 22:31 15.07.2019)
Latvijas politiķiem vajadzētu nevis vainot Krieviju, bet gan celt valsts konkurētspēju svā reģionā, domāt par iedzīvotāju labklājību un baltā karoga vietā celt sarkanbaltsarkano, ir pārliecināts Didzis Šmits.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Tagadējā Latvijas ārpolitika ne mazākajā mērā neatbilst tās iedzīvotāju interesēm, ir pārliecināts Saeimas deputāts Didzis Šmits. Savu viedokli viņš pastāstīja intervijā žurnālam "Otkritij gorod".

"Ir acīmredzams, ka patlaban mēs darām visu, lai būtu konkurētnespējīgi savā reģionā. Manuprāt, pārsvarā – stulbuma dēļ. (..)

Es uzskatu, ka mums gandrīz nemaz nav ārpolitika, ir tās imitācija. Tagad tas viss mazliet ir noklusis, taču mums vienmēr ir bijis džokeris – pie visām mūsu nelaimēm vainīga Krievija," uzsvēra deputāts.

Politiķim ir arī savs viedoklis par Krievijas politiku, tomēr viņš saprot, ka nespēj to ietekmēt – to veikt var tikai Krievijas iedzīvotāji savā valstī – viņi izvēlas, kā viņiem dzīvot tālāk.

Savukārt Latvijas ārpolitikas izstrādātāji to acīmredzot īsti labi nesaprot un bieži atļaujas atklāti provocēt austrumu kaimiņu.

"Mums var būt savs viedoklis par Krieviju, bet pie tam jādomā, kā spēlēt šajā situācijā, lai gūtu labumu savai valstij. Kā rīkoties, lai nepakļautu savu valsti triecienam.

Šeit nevajag izstrādāt nekādu kursu, vajag vienkārši saprast dažus pamatprincipus. Un vajag strādāt savas tautas, nevis savas pašreklāmas labā," uzsvēra Didzis Šmits.

Viņš norādīja - priecājoties par to, ka Latvija ir maza valsts un nevar ietekmēt globālos ekonomiskos procesus. Tomēr pie tam valdībai labi jāsaprot, kas notiek pasaulē, un jāgūt no tā labums saviem iedzīvotājiem, pie tam ne tikai tuvākajos gados, bet arī ilgtermiņa perspektīvā.

"Mūsu tagadējā ārpolitika ir staigāšana pa pasauli ar balto karogu. Bet ar balto karogu nav uzvarēta neviena kauja vēsturē.

Vajag beidzot ņemt sarkanbaltsarkano karogu un sākt cīņu par savām interesēm. Tikai ne ar Ameriku vai Krieviju – tā nav mūsu "līga". Savā reģionā, kur ir Lietuva, Igaunija – šeit mums jāuzvar konkurencē," atzīmēja politiķis.

Viņš atgādināja, ar kādu sašutumu Latvijā tika uztverti Lietuvas premjerministra vārdi par to, ka latvieši lietuviešiem nav nekādi brāļi, bet gan konkurenti.

"Tā taču ir! Pat ja esi brālis, tas nenozīmē, ka neesi konkurents. Protams, pārsvarā intereses ar Lietuvu mums sakrīt – tā mēs sadarbojamies. Bet tur, kur intereses pašķiras, mēs konkurējam," Šmits teica.

Viņš piezīmēja, ka patlaban Saeimā nav politiska spēka ar tādu ārpolitikas vīziju, un vēlētāji to redz. Ir daži atsevišķi deputāti, kuri piekrīt Šmita idejām, taču pašlaik viņi nav apvienoti.

"Taču tas ir jādara. Un nav nekādas nozīmes tam, vai tu esi krievs vai latvietis," secināja politiķis.

48
Pēc temata
Financial Times: Latvija pieņem lēmumus ASV spiediena ietekmē
Šmits: Latvija nav tik bagāta, lai pirktu enerģiju par augstāku cenu, nekā tirgū
Visiem jāsamet pa druskai: premjers paskaidroja, kā samazināt nodokļus
Ekonomiste: Latvija dara visu iespējamo, lai samazinātos nodokļu maksātāju skaits
Bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs

Burovs nosauca viņu nomelnojošās publikācijas pasūtītāju

31
(atjaunots 13:30 23.05.2020)
Tādā veidā politiskā partija "Saskaņa" un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem, paziņoja bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Publikācija par bijušā Rīgas mēra, partijas "Gods kalpot Rīgai" pārstāvja Oļega Burova politiskās karjeras pirmo desmitgadi, kurā tiek minētas korupcijas lietas un ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, parādījās portālā press.lv. Redakcija sniedz detaļas par 1998.-2008. gadā it kā bijušiem notikumiem, kuros bija iesaistīts politiķis.

Pats Burovs pievērsa Sputnik Latvija uzmanību tam, ka šī nav pirmā šāda veida publikācija šajā portālā.

"Pirms dažiem mēnešiem sabiedrībā sāka apspriest, vai nav pienācis laiks partijām pienākošos valsts finansējumu nodot tiem, kam patiešām ir nepieciešama nauda. Neviens, protams, neizlēma to izdarīt, taču vērts padomāt, kā partijas tērē šo naudu… Iznāk, ka to var iztērēt citu politiķu nomelnošanai," konstatēja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka nevienam nav noslēpums, kas ir portāla īpašnieks, kurš publicē šādus rakstus, un kas stāv aiz šī cilvēka.

"Tas ir vienas partijas kabatas izdevums, kura nolēma, ka tērēs valsts piešķirto naudu nomelnošanai. Personīgi es neko tādu nebūtu uzdrīkstējies darīt. Es uzskatu, ka ir jārāda kaut kas pozitīvs ikvienā partijā, nevis jānomelno citi. Viņu iecerētais projekts ir tik zemisks, ka pat smiekli uznāk," sacīja Burovs.

Pēc politiķa teiktā, iepriekš tas pats portāls uzrakstīja, ka viņa meita it kā saņemot viņas deklarēto naudu kukuļa veidā no Azerbaidžānas vēstniecības.

"Azerbaidžānas vēstnieks pateica man, ka vērsās ar notu par šo viltus ziņu Latvijas ĀM. Uzskatu, ka viņš rīkojās absolūti pareizi. Var rīkot vietējās peļu jezgas, taču aizskart citu valsti – maigi izsakoties, nav gudri… Pēdējā opusā rakstīts par kaut kādu korupcijas skandālu, kas ir saistīts ar noteiktu formu, tiek minētas lielas summas. Uzrakstīts pavirši – nebija tur ne šīs firmas, ne šī stāsta. Autori var uzprasīties uz prasībām tiesā," paziņoja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka negrasās nekādā veidā reaģēt uz viņu nomelnojošo publikāciju.

"Tādā veidā noteikta partija un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem – tātad, viņi baidās. Šīs partijas nosaukums ir "Saskaņa". Nedomāju, ka tas ir visas partijas viedoklis, taču atsevišķas personas nolēmušas šādā veidā izlietot partijas naudu. Lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas," piebilda Burovs.

31
Tagi:
Latvija, Rīga, Oļegs Burovs, Saskaņa
Pēc temata
Politiskais šahs Rīgā: eksperts novērtēja Ušakova un Burova nākotni
"Ušakovam neiztur nervi": Burovs noliedz apsūdzības nodevībā
Politologs paskaidroja, kādu skādi Rīgas domē Burovs nodarījis "Saskaņai"

Vācu telekanāls nosaucis par "okupantiem" padomju karavīrus VDR

46
(atjaunots 21:30 23.05.2020)
Patlaban austrumvācieši, pateicoties savai vēsturiskajai atmiņai, atbalsta attiecību uzlabošanu ar Krieviju, lai arī iepriekš Rietumu karaspēku grupas klātbūtne kaitināja vietējos iedzīvotājus.

RĪGA, 19. maijs – Sputnik. Vācu telekanāls MDR laidis klajā sižetu, kas veltīts PSRS un Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) attiecībām. Padomju militārais kontingents tajā nodēvēts par okupācijas varu, vēsta RIA Novosti.

Pagājušā gadsimta 80.gados VDR un PSRS draudzību gan Maskava, gan austrumu Berlīne apzināti uzturēja tikai formālā un bezpersoniskā līmenī, apgalvo materiāla autori.

"Privātie sakari starp VDR dislocētajiem padomju karavīriem un vietējiem iedzīvotājiem nekur nepazuda, notika pat kāzas. Tomēr krievi VDR līdz viņu aiziešanai daudzu acīs pārsvarā bija okupanti. Kaitināja viņu manevri, militārās tehnikas izdangātie ceļi un lauki, kā arī virsnieku sievas, kas no rītiem sapirka visu veikalos. Kad krievi beidzot aizgāja, tā saucamā "draudzība" bija jau sen aizmirsta," klāsta sižetā.

Pie tam publikācijas autori apliecināja, ka tagad austrumvācieši, pateicoties savai vēsturiskajai atmiņai, atbalsta attiecību uzlabošanu ar Krieviju.

"Tomēr vienmēr, kad kaut kas notiek, piemēram, karš vai vēlēšanas austrumvācieši pārsvarā reaģē citādi nekā rietumvācieši. Tas saistīts ar viņu vēsturi," materiālā sniegts Halles-Vitenbergas universitātes jauno laiku vēstures profesora Zilkes Satukova viedoklis.

Rietumu karaspēku grupas radīšanas vēsture saistīta ar Vācijas pēckara iekārtas politisko un ekonomisko principu īstenošanu, ko izstrādāja sabiedrotās valstis. Pēc Otrā pasaules kara Vācijas teritorija saskaņā ar Deklarāciju par Vācijas sakāvi, tika sadalīta četrās okupācijas zonās: padomju, amerikāņu, angļu un franču. 1945.gada jūnijā okupācijas režīma īstenošanai padomju zonā daļa bruņoto spēku no 1. un 2. Baltkrievijas, kā arī 1. Ukrainas frontes sastāva tika apvienoti Padomju okupācijas spēku grupā Vācijā.

KF prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Pēc VDR dibināšanas (1949.gads) šī grupa atbilstoši Ģenerālštāba direktīvai no 1954.gada 26.marta tika nosaukta par Padomju bruņoto spēku grupu Vācijā. 70.-80. gados tā bija cīņasspējīgākā Padomju armijas operatīvi stratēģiskā grupa, paredzēta galveno uzdevumu risināšanai Varšavas līguma dalībvalstu Apvienoto bruņoto spēku operācijās. 1989.gada jūnijā tika pārdēvēta par Rietumu karaspēka grupu.

1990.gada septembrī VFR kanclers Helmuts Kols un PSRS prezidents Mihails Gorbačovs parakstīja līgumu, kas paredzēja visu Vācijas teritorijā dislocēto padomju spēku izvešanu līdz 1994.gadam. Pēc PSRS sabrukuma ar Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina dekrētu no 1992.gada 4.marta RKG pārgāja Krievijas Federācijas jurisdikcijā, kas uzņēmās pienākumu turpināt karaspēka izvešanu. Tā tika noslēgta 1994.gada 31.augustā.

46
Tagi:
Vācija, PSRS
Pēc temata
Kārtējais Latvijas AM izlēciens: "padomju karaspēki neatbrīvoja Rīgu no vāciešiem"
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs
Covid-19

Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu

0
(atjaunots 17:03 24.05.2020)
Saskaņā ar pētnieku prognozēm, ASV izdosies tikt galā ar pandēmiju ātrāk, nekā tā tiks uzveikta pārējā pasaulē.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Singapūras Tehnoloģiju un dizaina universitātes pētnieki aprēķinājuši aptuveno Covid-19 pandēmijas beigu datumu, raksta Bb.lv.

Saskaņā ar viņu pētījumu, pasaule spēs mierīgi uzelpot ap 2020. gada decembri, savukārt ASV pārvarēs vīrusu jau septembrī.

Saviem aprēķiniem zinātnieki izmantoja infekcijas izplatības matemātisko modeli, kurā tika ņemta vērā saslimstības dinamika, inficēto un izveseļojušos statistika, tā saucamais SIR modelis.

Tāpat pētnieki uzsvēra, ka viņu prognozes var būt neprecīzas, tādēļ nav vērts balstīties uz to karantīnas ierobežojumu mīkstināšanai daudzās valstīs.

"Pārmērīgs optimisms, kas balstās uz kaut kādām prognozēm, draud ar to, ka var novājināt mūsu disciplīnu un paškontroli, kas novedīs pie straujas inficēto skaita izaugsme," paziņoja zinātnieki.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā tika veikti 1203 Covid-19 testi, un tikai viens tests izrādījies pozitīvs.

Tiek ziņots, ka Latvijas slimnīcās ārstējas 25 Covid-19 pacienti. Diviem no viņiem ir smaga slimības gaita.

Visā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti jau 99 049 koronavīrusa testi. Inficējušies 1047 cilvēki, 712 inficētie ir izveseļojušies, 139 pēc ārstēšanās tika izrakstīti no slimnīcām, 22 cilvēki nomira.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vai Covid-19 var izplatīties ar ūdeni: Latvijas zinātnieki atskaitās par pētījumu
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību