Baiba Broka

20 tūkstošu kukulis: Baiba Broka ir aizturēta

167
(atjaunots 20:57 08.07.2019)
Kopā ar Broku par 20 tūkstošu eiro kukuļņemšanu Latvijas Universitātē aizturēti vēl divi cilvēki.

RĪGA, 8. jūlijs - Sputnik. Latvijas Universitātes rektora vietniece juridiskajos jautājumos, Rīgas domes deputāte no Nacionālā bloka Baiba Broka tika aizturēta par kukuļņemšanu, ziņo rus.tvnet.lv.

Iepriekš kļuva zināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki ir apmeklējuši Latvijas Universitāti, kur iepriekš atklātā kriminālprocesa ietvaros tika veiktas operatīvas procesuālās darbības, tai skaitā kratīšana. Trīs personas, ieskaitot Broku, ir aizturētas.

Kriminālprocess uzsākts par kukuļa piedāvājumu valsts amatpersonai un par kukuļa pieņemšanu, paziņojis KNAB. Pēc Iestādes informācijas, minētā persona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs, un esot pieņēmusi kukuļa piedāvājumu, noformējot to kā ziedojumu. Kukuļa apmērs bija ne mazāks par 20 tūkstošiem eiro. Pēc KNAB ziņām, Latvijas Universitātes iepirkumu komisijas priekšsēdētāja 2019. gadā bija tieši Broka.

Detalizētāku informāciju Iestāde nepaziņo, apsolot sniegt to vēlāk.

Baibai Brokai ir 43 gadi, viņa dzimusi Madonā. Pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolvēšanas uzsākusi jurista karjeru. Vēlāk sākusi politisku karjeru un kļuva par vienu no Nacionālās apvienības līderiem. 38 gadu vecumā viņa ieņēma, un pēc astoņiem mēnešiem pameta Latvijas Tieslietu ministra amatu. Piedalījusies Eiropas Parlamenta vēlēšanās, divas reizes tika izvirzīta Rīgas mēra amatam. Kopš 2014. gada ir Latvijas biatlona federācijas prezidente. Brokai ir divi bērni.

167
Pēc temata
"Kukulis realizēts": kā Latvijas Bankas prezidents iztērējis 250 tūkstošus eiro
Jura Juraša lieta: miljona eiro liels kukulis un vesels lērums nesakritību
Angela Merkele un Donalds Tramps, foto no arhīva

Vācijas kanclere sūdzas par grūtībām sadarbībā ar ASV

13
(atjaunots 12:17 29.05.2020)
Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka transatlantiskās attiecības, sadarbība un savienība ar ASV un NATO ir valsts ārpolitikas un drošības politikas centrālais un nesošais balsts.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Eiropas Savienības sadarbība ar ASV veidojas sarežģītāk, nekā to vēlētos ES, taču transatlantiskās partnerattiecības ir Eiropas ārpolitikas pamats, paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele, vēsta RIA Novosti.

"Eiropas svarīgākais partneris ir ASV. Es saprotu, ka sadarbība ar ASV veidojas sarežģītāk, nekā mēs vēlētos. Tas attiecas uz klimatisko un tirdzniecības politiku, kā arī jautājumu par starptautisko organizāciju lomu cīņā ar koronavīrusa pandēmiju," norādīja Merkele, uzstājoties Konrāda Adenauera fonda pasākumā, iepazīstinot ar Vācijas mērķiem gaidāmajā prezidentūrā ES.

Tomēr, viņa atzīmēja, ka transatlantiskās attiecības, sadarbība un savienība ar ASV un NATO ir valsts ārpolitikas un drošības politikas centrālais un nesošais balsts. Kanclere piebilda, ka "ne tikai šo attiecību saglabāšana, bet arī nostiprināšana ir mūsu nacionālajās un Eiropas interesēs".

Pēc viņas vārdiem, starptautiskās kārtības, miera un stabilitātes aspektā, kā arī svarīgāko izaicinājumu pārvarēšanā Eiropa un ASV ir atkarīgas viena no otras.

"Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropa nav neitrāla. Eiropa ir politisko Rietumu daļa. Ja Eiropa vēlas saglabāt sevi un savas vērtības šajā pasaulē – mēs to vēlamies, un tas ir jāpaveic, - mums tas izdosies, kad mēs saņemsim savu likteni savās rokās, taču rīkosimies arī kā uzticami Rietumu interešu un vērtību apvienības partneri. Tā ir vienota veseluma daļa, vienas medaļas divas puses," piebilda Merkele.

13
Tagi:
ASV, Vācija, Merkele, NATO
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Pati tumšākā stunda: pasaules līderi parādījuši savu nekompetenci
Eiropa izmetīs no prāta: eksperts komentē skandālu ap CIP totālo spiegošanu
Politologs: Merkeles vizīte Maskavā parādīja Krievijas patieso nozīmi pasaulē
Rokasspiedieni, "Megxit" un mazliet krieviski: Berlīnē tikušies līderi
Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta un Ekonomikas augstskolas profesors, vēstures zinātņu doktors Sergejs Luzjaņins, foto no arhīva

Jaunā "ļaunuma impērija": profesors pastāstīja, ar ko Ķīna aizkaitinājusi ASV

36
(atjaunots 14:42 28.05.2020)
Tāpat kā savulaik Reigans nosauca Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju", tāpat arī šodien Tramps cenšas aprakstīt Ķīnu kā valsti, kur viss ir šausmīgs – gan politika, gan ekonomika, gan vērtības.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. ĶTR un ASV attiecību krasā saasināšanās notikusi koronavīrusa pandēmijas fonā, abu valstu valdības nākušas klajā ar skarbiem paziņojumiem. Vašingtona apsūdz Ķīnu par nespēju apturēt koronavīrusa izplatīšanos, faktu slēpšanu un aizkavētu reakciju. Savukārt Ķīna uzskata, ka ASV tīšām cenšas nepieļaut abu valstu tirdzniecības darījuma izpildi.

Ķīnas un ASV attiecību saasināšanās iemesli ir dziļi, kompleksi un sistemātiski, paziņoja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta un Ekonomikas augstskolas profesors, vēstures zinātņu doktors Sergejs Luzjaņins videokonferences laikā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

"Viens no redzamajiem iemesliem ir ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu cerības, mēģinājums izmantot Ķīnu iekšējā elektorālajā cīņā. Pamata iemesli saistīti ar Vašingtonas un Pekinas ģeopolitisko sāncensību. Ķīna pirmā atbrīvojās no koronavīrusa pandēmijas un pirmā atjauno ekonomiku. Tas kļuvis par vēl vienu aizkaitinājuma faktoru ASV," atzīmēja Luzjaņins.

Eksperts uzskata, ka pandēmija saasinājusi vecās abpusējās pretrunas, kas iezīmējās jau valstu tirdznieciski ekonomiskās sadursmes ietvaros.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Toreiz vija tehnoloģiskās pretrunas, kas saistītas ar tirdzniecības darījumu un savstarpējiem kompromisiem. Šodien Vašingtona paceļ tās augstākā un bīstamākā līmenī, papildina ar vērtību un civilizācijas idejām, apsūdzot visā Pekinu un Ķīnas Komunistisko partiju. Tāpat kā savulaik Reigans nosauca Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju", tāpat arī šodien Tramps cenšas aprakstīt Ķīnu kā valsti, kur viss ir šausmīgs – gan politika, gan ekonomika, gan vērtības. Tās ir kompleksais amerikāņu vēstījums, absolūti nepamatots, taču ļoti bīstams," uzsvēra Luzjaņins.

Profesors atzīmēja, ka Trampa vēstījums rada milzu draudus pasaulei.

"Vašingtonas un Pekinas konfrontācija nav izdevīga ne pasaulei, ne Krievijai – kā Ķīnas stratēģiskajam partnerim. Protams, KF un ĶTR izmantos visus iespējamos instrumentus, lai stabilizētu situāciju, taču jāpatur prātā, ka ASV un Ķīnas konflikts attīstās... Pie tam Tramps cenšas norādīt, ka pastāv kaut kāda vienota pret Ķīnu vērsta fronte, kuras patiesībā nav un nebūs. Bloku sistēma atkāpjas pagātnē un pat ASV tuvas valstis nevēlas, lai tās ievilktu šajās pretrunās," paskaidroja Luzjaņins.

Marta beigās Ķīnas valdība informēja, ka koronavīrusa epidēmija valstī ir beigusies, fiksēti 84 102 infekcijas gadījumi, no kuriem 4638 beigušies letāli. ASV ieņem pirmo vietu pasaulē saslimušo (1 662 768 cilvēki) un mirušo (98 223) skaita ziņā. Koronavīrusa epidēmija, kas gada sākumā izplatījās no Ķīnas, aptvērusi gandrīz visu pasauli, fiksēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēto, no kuriem gandrīz 347 tūkstoši ir miruši, vairāk nekā 2,2 miljoni – izveseļojušies.

36
Tagi:
ekonomika, pandēmija, koronavīruss, ASV, Ķīna
Pēc temata
Mediji: Rietumu specdienesti apsūdz Ķīnu par svarīgu faktu iznīcināšanu
AP: Ķīna slēpusi datus par koronavīrusu, lai palielinātu medikamentu krājumus
Le Monde žurnālisti pareģo: ASV zaudēs līdera pozīcijas pandēmijas rezultātā
Donalds Tramps izvirzījis ultimātu PVO
Laboratorijas darbs, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņiem vajadzīgas biolaboratorijas Centrālāzijā un Kaukāzā

0
(atjaunots 09:14 30.05.2020)
Pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Tas draud ar nopietnām sekām.

"Savienotās Valstis turpina militāri bioloģisko darbību visā pasaulē, arī ap mūsu robežām," Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja Kolektīvās drošības līguma organizācijas ārlietu ministru sēdē. Maskava jau sen ir noraizējusies par kaimiņvalstu bioloģisko drošību. Amerikāņi ir izveidojuši bioloģisko laboratoriju tīklu Kazahstānā, Armēnijā un Tadžikistānā. Īpaši liels skaits jautājumu Krievijas valdībai radies par Lugara centru Gruzijā. Par to, kāpēc tas viss vajadzīgs Vašingtonai, portālā RIA Novosti centās noskaidroja Galija Ibragimova.

Tīša noplūde

Pirmais koronavīrusa infekcijas gadījums Kazahstānā tika fiksēts marta sākumā. Valdība slēdza robežas un ieviesa ārkārtas stāvokli. Internetā paklīda baumas, ka vīruss, iespējams, saistīts ar biolaboratoriju, ko 2016.gadā valsts dienvidaustrumos uzbūvējuši amerikāņi.

Almatas Centrālās palīglaboratorijas (CPL) specialitāte ir Kazahstānai raksturīgu vīrusu štammu pētījumi. Tā darbojas uz Kazahstānas Karantīnas un zoonozo infekciju zinātniskā centra bāzes, pakļauta valsts Veselības ministrijai. Tiek uzskatīta par Kazahstānas īpašumu, lai arī būvēta uz Pentagona rēķina. Šim objektam ASV piešķīrušas 108 miljonus dolāru.

Vašingtona skaidroja: reģionā dislocēti amerikāņu karavīri, un pētījumi palīdzēs pasargāties no nezināmām vīrusu infekcijām.

KDLO, NVS un ŠSO samitos Maskavas pārstāvji jau vairākkārt norādījuši, ka amerikāņi var izmantot šīs laboratorijas pret Krievijas interesēm. Tomēr Kazahstānas valdība apgalvoja, ka neviens neiejaucas vietējo biologu darbā.

"Ārvalstu zinātnieku līdzdalība ir pieļaujama tikai gadījumā, ja notiek kopīgi pētījumi un tiek īstenoti grantu projekti," paskaidroja CPL.

2018. gadā Kazahstānā manāmi pieauga meningīta gadījumu skaits, un Almatā sākās runas par meningokoka infekcijas štamma noplūdi no CPL. Žurnālisti un blogeri nopietni rakstīja, ka amerikāņi tīšām pieļāvuši vīrusa izplatīšanos. Tā viņi it kā gribējuši pārbaudīt laboratorijā izstrādājamo bakterioloģisko ieroci.

Kazahstānas Veselības ministrija apgalvoja, ka nekādas epidēmijas nav. "Kazahstānā ir 58 meningīta gadījumi, no tiem Almatā – 32. No PVO viedokļa relatīvie rādītāji ir zemi," norādīja resors.

Situācija ar koronavīrusu ir līdzīga. Valdība noliedza konspiroloģiskas teorijas un neļāva sēt paniku.

Slēgts darba režīms

PSRS laikā Armēnijas PSR Mikrobioloģijas institūts tika uzskatīts par lielāko mikrobioloģijas centru. 90. gados par institūta zinātniskajām izstrādēm ieinteresējās ASV un Lielbritānija. Armēņu speciālistus aicināja stažēties uz rietumvalstīm. 2000. gados amerikāņi palīdzēja atvērt vairākas biolaboratorijas valstī. Tāpat kā Kazahstānā arī šeit naudu piešķīra Pentagons. Armēnijas Nacionālā slimību kontroles un profilakses centra modernizācijai vien atvēlēja 10 miljonus dolāru.

Erevānā, Girmi, Vanadzorā, Martuni un Idževanā uzbūvētie zinātniskie centri pēta Kaukāza reģionam raksturīgus vīrusus un štammus.

Laboratorijas iekļautas Armēnijas veselības aprūpes sistēmā, tomēr ASV Aizsardzības ministrijas Draudu samazināšanas aģentūra tajās ir piekļuve. Līdz ar vietējiem speciālistiem tur strādā amerikāņi. Maskava negatīvi vērtē Armēnijas biolaboratoriju noslēgtību. Lai kliedētu šaubas, premjerministrs Nikols Pašiņans piekrita parakstīt Sadarbības memorandu ar Krievijas speciālistiem. Saskaņoja detaļas, tomēr pēdējā brīdī Armēnija no dokumenta atteicās.

Bīstama epidemioloģija

2010. gados amerikāņu biologi pievērsa uzmanību vēl vienam KDLO loceklim – Tadžikistānai. Viņus satrauca nelabvēlīgā epidemioloģiskā situācija, kas varēja novest pie infekcijas slimību uzliesmojuma. Vairāki rietumvalstu fondi piešķīra naudu pētījumu centriem.

2013. gadā uz Gastroeneteroloģijas institūta bāzes Dušanbē darbu sāka bioloģiskās drošības laboratorija. Projektu finansēja Merjē Labdarības fonds (Francija), kas būvēja līdzīgu objektus Ķīnā, Mjanmā, Bangladešā un Āfrikas valstīs. Frančiem parasti palīdzēja ANO un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra USAID. Investīcijas pārsniedza 3 miljonus dolāru.

2019. gadā tika radīta laboratorija Republikāniskajā tuberkulozes apkarošanas centra paspārnē. Sponsori – USAID un Pentagons. Vietējie biologi sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem pēta tādas Centrālāzijai raksturīgas slimības, kā tuberkuloze, malārija, hepatīts un holera. Pērn Isfaras pilsētā Tadžikistānas ziemeļos darbu sāka vēl viens objekts. Par to pieejamā informācija ir ierobežota, finansēja atkal amerikāņi.

"Arī pirms koronavīrusa epidemioloģiskā situācija Centrālāzijā bija sarežģīta. Reģionam raksturīgi hepatīta, holeras, tuberkulozes uzliesmojumi, tāpēc jaunās biolaboratorijas ir nepieciešamas. Tām vajadzīgi līdzekļi. Bez ārvalstu palīdzības neiztiks," sarunā ar RIA Novosti skaidroja Politoloģisko pētījumu centra (Dušanbe) direktors Abdugani Mamadazimovs.

Tadžiku eksperts nesaskata neko aizdomīgu amerikāņu darbībās. "Vienkārši viņi vienmēr atsaucas pirmie. Ja pēc koronavīrusa Krievija, Ķīna vai ES sāks aktīvāk palīdzēt reģionam cīņā ar vīrusiem, republikas valdība to atbalstīs," ir pārliecināts eksperts.

Gruzīnu patogēns

Gruzija nav KDLO locekle, taču robežojas ar Krieviju un tai ir svarīga loma Kaukāzā.

Maskava ir noraizējusies par Ričarda Lugara vārdā nosauktā Sabiedriskās veselības pētījumu centra darbības. Krievijas valdība uzskata, ka biolaboratorija Tbilisi apkaimē strādā amerikāņu interesēs.

Aizdomas nav radušās no zila gaisa. 2018. gada septembrī Gruzijas bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze paziņoja, ka laboratorijā, iespējams notikuši eksperimenti ar cilvēkiem, un publiskoja dokumentus, no kuriem izriet, ka desmitiem cilvēku, kuri ārstējušies Lugara centrā, ir miruši. Pie tam tur strādāja biologi no trim privātām amerikāņu firmām — CH2M Hill, Battelle un Metabiota, kas pilda Pentagona pasūtījumus.

Giorgadze pievērsa uzmanību augstajam bakterioloģiskās aizsardzības līmenim laboratorijā. Vēl vairāk, centra rīcībā ir "iekārtas kaitīgu vielu izsmidzināšanai un lādiņi ar bioloģiski aktīvu materiālu". "Kāpēc iestādei, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība, vajadzīgas tādas lietas?" lauzīja galvu eksministrs.

To sadzirdēja Maskavā. Krievijas ĀM Bruņojumu kontroles un neizplatīšanas lietu departamenta direktors Vladimirs Jermakovs paziņoja, ka Krievija necietīs amerikāņu bioloģiskos eksperimentus pie savām robežām.

Giorgadzes apsūdzības Pentagons nosauca par absurdu. Tbilisi apgalvoja, ka laboratorija nodarbojas ar miermīlīgiem projektiem un nevar būt ne runas par kaut kādiem eksperimentiem ar cilvēkiem. Gruzijas valdība neiebilda pret Krievijas speciālistu apmeklējumu Lugara centrā. Tomēr šie plāni izjuka, ņemot vērā pērno krīzi abu valstu attiecībās.

"Gruzija nekad nav interesējusies par pētījumiem fizikoķīmiskās bioloģijas jomā. Un informācija par to, ka šajā laboratorijā ir augstas klases bioloģiskā aizsardzība, rada jautājumus. Kāpēc vajadzētu nodarboties ar tik smagiem patogēniem," sarunā ar RIA Novosti pauda neizpratni bioloģijas zinātņu doktors, Sibīrijas federālās universitātes profesors Nikolajs Setkovs.

Ķīmiskas aizsardzības militārās vienības
© Sputnik / Павел Лисицын

Virusoloģijas centra ģenerāldirektora vietnieks zinātniskajā darbā Aleksandrs Agafonovs atzīmēja: "Tieši dati par bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādi Lugara centrā nav pieejami."
"Tomēr ziņas par privāto kompāniju CH2M Hill, Battelle un Metabiota līdzdalību, par to līgumsaistībām, piemēram, Sibīrijas mēra, tularēmijas un Krimas-Kongo hemorāģiskā drudža bīstamo baktēriju pētījumi, ir uzmanības vērtas," uzsvēra speciālists.

Aģentūras aptaujātie eksperti bija vienisprātis: pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Un tas draud ar nopietnām sekām. Pie tam pandēmijas periodā attieksme pret laboratorijām mainījusies – tās rada vēl lielākas bažas un beidzot dāvā būtisku iemeslu padarīt šīs struktūras atklātākas.

0
Tagi:
Armēnija, Tadžikistāna, Kazahstāna, biomateriāls, ASV, Krievija, Gruzija