Latvijas prezidents Egils Levits

Kļūda gadījās: jaunajam Latvijas prezidentam nācās sniegt zvērestu divas reizes

104
(atjaunots 10:28 08.07.2019)
Stājoties amatā, jaunais Latvijas prezidents Egils Levits solījās izturēties taisnīgi pret visiem iedzīvotājiem: tiesa, pirmajā reizē sniegt zvērestu viņam neizdevās.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Saeimas ārkārtas sēdē 8. jūlijā jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits sniedzis zvērestu un oficiāli iestājās amatā.

Sēdes tiešraide bija skatāma Saeimas mājaslapā.

"Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas," pateica Levits.

Tiesa, neiztika arī bez starpgadījumiem – Levitam nācās atkārtot zvērestu divas reizes, jo pirmajā reizē viņš sajauca pēdējo vārdu: vārda "sirdsapziņa" vietā viņš pateica "apziņa".

Tādēļ Saeimas spīkere Ināra Mūrniece palūdza prezidentu atkārtot zvērestu, lai tā teksts pilnībā atbilstu Satversmei.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, bez starpgadījumiem neiztika arī Levita ievēlēšanas process – partija "Saskaņa" apsūdz Saeimas prezidiju nopietnā procedūras pārkāpumā, nosakot prezidenta vēlēšanu datumu.

Egilu Levitu ievēlēja prezidenta amatā Saeimas ārkārtas sēdē 29. maijā. Viņa kandidatūru atbalstīja 61 deputāts.

Augstajam postenim pretendēja arī tiesībsargs Juris Jansons un šobrīd jau bijušais KPV LV deputāts Didzis Šmits, taču jau no sākta gala bija skaidrs, ka viņi nespēs sastādīt Levitam nopietnu konkurenci, jo viņš bija koalīcijas vienotais kandidāts.

Egils Levits piedzima Rīgā 1955. gadā. 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrēja uz Vāciju. Tur Levits ieguva politologa un jurista diplomu.

Kad sākās "Atmoda", Egils Levits aktīvi atbalstīja Latvijas neatkarības kustību. Kā rezultātā viņš kļuva par 5. Saeimas deputātu no partijas "Latvijas ceļš".

Vēlāk Levits bija tieslietu ministrs un vicepremjers Valda Birkava valdībās. Pēc viņa atkāpšanās Egils Levits aizgāja no politikas un kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

Kad 1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli, Levits kļuva par šīs organizācijas tiesnesi, savukārt kopš 2004. gada maija, kad Latvija iestājās ES, tika norīkots ES tiesneša amatā. Šo amatu viņš ieņēma līdz kļūšanai par Latvijas prezidentu.

Levits ir ne vien pastāvīgs "latviskas Latvijas" koncepcijas atbalstītājs, bet arī daudz ir izdarījis, lai šī koncepcija tiek nostiprināta valsts likumos.

Turklāt jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits varēja būt labi pazīstams ar nacistu sodītāju, kuru apsūdz genocīdā, tādēļ Krievijas Izmeklēšanas komitejai ir pamats viņu nopratināt.

104
Pēc temata
Rīgu slēgs Levita dēļ: Latvijas prezidenta inaugurācija var paralizēt galvaspilsētu
Kārtējā kļūme: Levita inaugurācijas balli aicināts apmeklēt izdomāts rakstnieks
Mazāk nekā trešdaļu iedzīvotāju apmierina Levita ievēlēšana, bet 18% nezina kas viņš ir
Levita priekšgājēji: ebreji un vara Latvijā
Pikets pie Saeimas ēkas, foto no arhīva

"Skumja bilde": gada laikā iedzīvotāji vēl vairāk vīlušies Saeimas darbā

12
(atjaunots 11:44 15.07.2020)
Pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad tik liels respondentu skaits nav norādījis, ka pašreizējā sasaukuma parlaments strādā sliktāk nekā iepriekšējais.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Pēdējā gada laikā pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka tagadējā Saeima strādā sliktāk nekā iepriekšējā – par to liecina pētījumu centra SKDS aptauja.

Tās rezultātus publicējis centra direktors Arnis Kaktiņš savā lapā Twitter.

"Arī otrajā 13.Saeimas darbības gadā iedzīvotāju vērtējumi tai nav uzlabojušies: tikai 17% uzskata, ka tā darbojas labāk par iepriekšējo. 56% ir pretējās domas. Pirms gada šie procenti bija 16% un 50%. Taču kopumā šis grafiks jau kopš mērījumu uzsākšanas 1999. gadā rāda skumju bildi," pastāstīja Kaktiņš. 

​Grafiks liecina, ka 10., 11. un 12. Saeimas darba laikā respondentu daļa, kuri uzskatīja, ka sasaukums strādā sliktāk nekā iepriekšējais, nekad nav sasniegusi 56%. Pēdējo reizi cilvēki bija tik neapmierināti ar 9. Saeimu.

Savukārt atzinīga vērtējuma ziņā līdera vietu ieņēmusi 8. Saeima – pirmajā darba gadā ar to bija apmierināti 35% respondenti. Tāds rādītājs vairs ne reizi nav fiksēts.

Kopumā visā novērojumu laikā respondentu skaits, kuri uzskatīja, ka pašreizējā sasaukuma Saeima strādā sliktāk nekā iepriekšējā, vienmēr bija lielāks nekā to, kuri pauda pretēju viedokli.

12
Tagi:
aptauja, saeima
Pēc temata
Raimonds Pauls: šī valdība Latviju "neizvilks"
Latvijas valdība ciniski ierobežo tiesības ceturtajai daļai iedzīvotāju
Vēl var nomirt daudzi uzņēmumi: Zaiceva atklājusi Latvijas valdības krāpšanos
Krīze velk Latviju dibenā: kā valdība cenšas piebeigt tranzītu
Andžejs Duda

Andžejs Duda uzvarējis prezidenta vēlēšanās Polijā, liecina aptauja

12
(atjaunots 21:50 14.07.2020)
Otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā svētdien valdošās partijas "Likums un taisnība" kandidāts Andžejs Duda saņēmis 50,8% vēlētāju balsu, liecina socioloģiskās laboratorijas pētījums.

RĪGA, 13. jūlijs - Sputnik. Socioloģiskās laboratorijas Ipsos pētījums late poll apstiprina, ka uzvaru prezidenta vēlēšanās izclīnījis pašreizējais Polijas valsts vadītājs Andžejs Duda, vēsta RIA Novosti.

Late poll  pētījums ir aptauja, ko veic vēlēšanu dienā pēc balsojuma beigām, tā pamatā ir komisiju protokolu rezultāti, ar ko strādāja sociologi.

Saskaņā ar tās datiem, otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā svētdien valdošās partijas "Likums un taisnība" kandidāts Andžejs Duda saņēmis 50,8% vēlētāju balsu un apsteidzis opozīcijas apvienības "Pilsoniskā koalīcija" kandidātu Rafalu Tšaskovski, ko atbalstījuši 49,2% vēlētāju.

Pie tam, saskaņā ar tās pašas socioloģiskās laboratorijas Ipsos veiktās exit poll datiem, Duda saņēmis 50,4% balsu, apsteidzot savu sāncensi par 0,8% balsy.

Polijas Valsts vēlēšanu komisija plāno šodien paziņot oficiālos vēlēšanu rezultātus.

12
Tagi:
Andžejs Duda, Polija
Pēc temata
Bijušais Polijas prezidents nožēlo, ka nespēja uzlabot attiecības ar Krieviju
Ar pašnāvniecisku baudu: Polija padara sevi par iespējamo cīņas lauku
"Sitiens zem jostasvietas". Poļu žurnālists nokauninājis prezidentu
Polijas TV darbinieks tika atlaists Dudas fotogrāfijas dēļ ar Trampu
Bērns ar čemodānu, foto no arhīva

Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk

0
(atjaunots 17:18 15.07.2020)
Sociologs Jānis Hermanis uzskata, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās saistīta ne tikai ar dabiskiem iemesliem, bet arī lielo migrācijas procentu.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Iedzīvotāju skaits Latvijā joprojām strauji sarūk, un tam par iemeslu ir ne tikai dabiskie procesi, bet arī migrācija, uzskata sociologs Jānis Hermanis. Savus datus viņš publicējis Twitter.

Vienlaikus iedzīvotāju skaits Lietuvā un Igaunijā sāk stabilizēties, uzsvēra Hermanis.

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 1,908 milj. cilvēku – par 12 300 cilvēkiem, jeb 0,6% mazāk nekā 2019. gadā.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) īpaši uzsver, ka mirušo skaits Latvijā gada laikā bijis zemākais pēdējo 47 gadu laikā – 27,7 tūkstoši cilvēku, par 1101 mazāk nekā 2018. gadā. Tik zema mirstība (absolūtos skaitļos) pēdējo reizi fiksēta valstī 1972. gadā. Pie tam Latvijā dzimuši 18,8 tūkstoši bērnu – par 528 mazāk nekā gadu iepriekš, vēsta Mixnews.lv.

Tātad 2019. gadā dabiskā sarukuma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 8,9 tūkstošiem (2018. gadā – par 9,5 tūkstošiem). Migrācijas rezultātā valsts zaudējusi 3,4 tūkstošus cilvēku (gadu iepriekš – 4,9 tūkstoši). Tik mazs aizbraukušo skaits arī ir rekordzems rādītājs kopš 1989. gada.

CSP norāda, ka emigrācija bija galvenais iedzīvotāju skaita sarukuma iemesls periodā no 2008. līdz 2016. gadam, taču pēdējo triju gadu laikā galvenais iemesls ir iedzīvotāju skaita dabiskais sarukums. Samazinājušies arī iedzīvotāju skaita sarukuma tempu: 2017. gadā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,8%, 2018. gadā – par 0,7% pērn – par 0,6%.

Iepriekš Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) eksperti pētījumā "Pensions at a Glance 2019" prognozēja, ka iedzīvotāju skaits Latvijā 20-64 gadu vecuma grupā līdz 2060. gadam samazināsies aptuveni par 40%.

Latvijas likumdošana paredz, ka par darbspējīgiem tiek uzskatīti iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam, kas 2025. gadā valstī sasniegs 65 gadus.

EDSO prognozē, ka visās organizācijas valstīs iedzīvotāju skaits 20-64 gadu vecuma grupā saruks par 10%. Latvijā un Lietuvā šie procesi ritēs ātrāk. Latvija ieņem trešo vietu starp EDSO valstīm darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās ziņā. Senioru daļas pieaugums apdraud pensiju sistēmas funkcionēšanu.

0
Tagi:
statistika, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Latvijai draud eirofondu līdzekļu apšņāpšana: deputāts prognozē jaunu emigrācijas vilni
Latvijā nedzīvo aptuveni pusmiljons tās valstspiederīgo
Latvija kļūs tukša: Krištopāns prognozē nebijušu emigrantu pieplūdumu pēc Covid-19 krīzes
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES