Jānis Jurkāns

Jurkāns: Ušakovs nolicis mīnu un aizbraucis uz Briseli

72
(atjaunots 17:41 06.07.2019)
"Saskaņas" līderis, aizejot uz Eiropas Parlamentu, sagrāvis partijas pozīcijas un faktiski atdevis Rīgu nacionālistiem, uzskata Jānis Jurkāns.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Līdz ar Rīgas bijušā mēra Nila Ušakova aiziešanu "Saskaņa" uz ilgu laiku zaudēs varu Rīgā, paziņoja bijušais valsts ārlietu ministrs Jānis Jurkāns radio Baltkom ēterā.

Kad Ušakovs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā, mēra postenī tika ievēlēts partijas "Gods kalpot Rīgai" pārstāvis Dainis Turlais, taču viņa ievēlēšanas dienā Rīgas domē valdošā "Saskaņas" un GKR koalīcija zaudēja vairākumu, un trīs nedēļas vēlāk deputāti atstādināja Turlo no amata. Jaunais mēra kandidāts no GKR Oļegs Burovs nav spējis iegūt domes vairākuma atbalstu.

Jurkāns pauda uzskatu, ka "Saskaņas" līderis, aizejot uz Eiropas Parlamentu, sagrāvis partijas pozīcijas un faktiski atdevis Rīgu nacionālistiem.

"Visvairāk man sāp sirds par "Saskaņu". Principā, Nils Ušakovs uzspridzināja partiju un iekšienes un pats aizgāja. Nometa mīnu, gluži kā kino, un pats aizbrauca uz Briseli. Bet mīna nozīmē, ka "Saskaņa" zaudēs varu pilsētā un, domāju, zaudēs uz ilgu laiku," uzskata Jurkāns.

Bijušais ārlietu ministrs uzskata: Ušakova vārdi par to, ka viņš Briselē cīnīšoties par rīdzinieku interesēm, ir tikai viņa sapņi.

"Ir jāsaprot, ar ko nodarbojas Brisele, lai tā teiktu. Varbūt Maņas tante Zilupē viņam noticēs, jo viņš ir tās mīlulītis. Kāpēc vajadzēja atdot varu nacionālistiem? Kāpēc vajadzēja visu uzspridzināt? Kāpēc vispār "Saskaņā" notiek tas, kas nav saprotams," konstatēja Jurkāns.

Tāpat viņam ir vairāki jautājumi "Saskaņas" deputātam Borisam Cilēvičam, kurš EPPA sesijā nāca klajā ar Krievijai naidīgu viedokli.

24. jūnija vakarā EPPA notika balsojums par Krievijas delegācijas pilnvaru atjaunošanu. Rezultātā Krievijas delegācija atguva tiesības un var piedalīties asamblejas darbā. Pret KF atgriešanos EPPA vienbalsīgi iebilda Ukraina, Gruzija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Pēc balsojuma Latvijas delegācija, kuras sastāvā bija arī B.Cilēvičs, pameta EPPA sesiju "konsultācijām".

"Lai nu būtu kā būdams, Krievija vienmēr ir bijusi mūsu draugs, partneris, kaimiņš. Visās programmās rakstījām, ka jāveido labas kaimiņu attiecības. Es pats reiz ar "Jabloko", ar Javlinski parakstīju sadarbības līgumu. Ušakovs parakstīja ar "Vienoto Krieviju". Labi, tā visa ir vakarējā diena. Bet Krievija taču ir, un bez tās neizdosies atrisināt nevienu globālo problēmu. Kāpēc Cilēvičs, ir kā gudrs un izglītots cilvēks, kāpēc viņš nāca klajā ar runu, vērstu pret Krieviju? Es nesaprotu. Vai tad viņš būtu no rīta kaut ko sliktu apēdis? Kā tā?" bija sašutis Jurkāns.

Viņš norādīja, ka partijas "Saskaņa" locekļu nesenie izteikumi liecina, ka politiskais spēks pakāpeniski kļūst par antikrievisku struktūru.

"Ja tev nav faktu, ja tev ir tikai viedoklis, varbūt labāk ir paturēt to pie sevis. Politiķim tādā līmenī, tādā tribīnē vajag vairāk operēt ar faktiem, nevis ar viedokli, ko viņš izdzirdējis no kaut kāda onkuļa. Nedomāju, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, jo, principā, viņš ir gudrs cilvēks. Paskat, līdz kam nonākusi "Saskaņa". Mēs jau kļūstam par antikrievisku struktūru. Kur tad tālāk iet?" uzdeva retorisku jautājumu Jurkāns.

72
Pēc temata
Ušakovs gatavs kļūt par Rīgas mēru? EP deputāts atbildējis uz jautājumu par vēlēšanām
Ušakovam ir kāre pierādīt latviešiem, ka viņš ir vajadzīgs
Ušakovs noklausījās Ušakovu? Bijušā Rīgas mēra suvenīros atrada noklausīšanās ierīci
Apvienoties un par katru cenu atkarot Rīgu: Nacionālās apvienības prioritātes
Ušakovs pastāstīja par krimināllietu pret viņu
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

34
(atjaunots 21:56 06.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

34
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

36
(atjaunots 22:01 06.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

36
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu

Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi

0
(atjaunots 17:36 06.07.2020)
Oksfordas zinātnieks uzskata, ka vīruss jau pirms pandēmijas atradies vairākās valstīs un to aktivizējuši apkārtējās vides apstākļi.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Koronavīruss SARS-CoV-2 bijis miera stāvoklī jau pilgu laiku pirms uzliesmojuma Uhaņā ziemā. Tas parādījies dabisku faktoru sakritības rezultātā. Pie šāda slēdziena nonācis Oksfordas Universitātes Pierādījumu balstītas medicīnas centra (Centre for Evidence-based Medicine, CEBM) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Toms Džefersons, vēsta RIA Novosti.

Balstoties uz datiem no visas pasaules, zinātnieks pauda pārliecību, ka vīruss jau zināmu laiku atradies dažādās valstīs. piemēram, iepriekš koronavīrusa pēdas atrastas notekūdeņos Barselonā, paraugos, kas ņemti 2019. gada martā – deviņus mēnešus pirms Covid-19 pirmajiem gadījumiem Ķīnā. Pozitīvu rezultātu deva arī Turīnā un Milānā decembrī ņemtie paraugi.

© Sputnik / Максим Богодвид

"Es domāju, vīruss jau bija šeit, un ar "šeit" es domāju "visur". Pilnīgi iespējams, mums ir darīšana ar gulošu vīrusu, ko aktivizēja apkārtējās vides apstākļi," zintātnieka teikto citēja avīze The Daily Telegraph.

Viņš minēja koronavīrusa infekcijas gadījumu uz kruīzu lainera, kas devās no Dienviddžordžijas uz Buenosairesu.

"Astotajā dienā, kad pasažieri šķērsoja Vedella jūru, tika fiksēts pirmais gadījums. Vai vīruss atradās pagatavotajos ēdienos un aktivizējās pēc atsaldēšānas?" zinātnieks vaicāja.

Džefersons vilka paralēles ar "spāņu gripas" pandēmiju pagājušā gadsimta sākumā. No 1918. līdz 1920. gadam tās rezultātā gāja bojā aptuveni simt miljoni cilvēku, inficēts bija katrs trešais Zemes iedzīvotājs. Cita starpā zinātnieks pievērsa uzmanību tam, ka aptuveni 30% Rietumu Samoa iedzīvotāju nomira ar gripu, lai arī viņiem nebija kontaktu ar ārpasauli.

Speciālists uzskata, ka tas skaidrojams tikai viennozīmīgi: vīrusa ierosinātāji nenāk no nekurienes un nekur nepazūd.

"Tie vienmēr ir šeit, un reizēm kaut kas tos aktivizē, - iespējams, pasaules iedzīvotāju blīvums vai apkārtējās vides apstākļi. Tieši tas mums ir jāizpēta," paskaidroja zinātnieks.

Pēc viņa domām, vīruss var izplatīties ne tikai starp cilvēkiem gaisa pilienu ceļā, bet arī ar notekūdeņiem.

Koronavīrusa pandēmija patlaban aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 11,1 miljonis infekcijas gadījumu, vīruss aiznesis 528 tūkstošu cilvēku dzīvības.

 

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi