Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova

Krievijas ĀM komentēja krievvalodīgo tīmekļa lapu aizliegumu Lietuvā

33
(atjaunots 11:21 06.07.2019)
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzskata: tīmekļa vietņu bloķēšana un televīzijas apraides samazināšana krievu valodā Lietuvā ir totāla diskriminācija.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Ceļā uz mediju tiesību ierobežošanu Lietuvas vadība ir nonākusi līdz totālai diskriminācijai, brīfingā paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova.

Viņa atgādināja, ka Lietuvas Radio un televīzijas komisija bloķējusi septiņas tīmekļa lapas ar saturu krievu valodā, aizbildinoties ar to, ka tās nav informējušas regulatoru par darbības sākumu.

"Tā nav pirmā reize, kad ar izdomātiem ieganstiem tiek aizliegti krievvalodīgie informācijas resursi. Atgādināšu, ka pagājušā gada maijā ar līdzīgu pamatojumu regulators bloķēja piekļuvi sešām vietnēm, kas cita starpā translēja Krievijas saturu," norādīja Zaharova.

Jūnijā Lietuvas Seima deputāti nāca klajā ar ierosinājumu bloķēt piekļuvi starptautiskās ziņu aģentūras un radio Sputnik vietnei Lietuvā. Maijā vietnes Sputnik Lietuva galvenais redaktors Marats Kasems tika oficiāli informēts, ka viņš apdraud valsts nacionālo drošību. Krievijas ĀM norādīja, ka Viļņa nodarbojas ar atklātu vajāšanu.

Zaharova pievērsa uzmanību arī prasību televīzijas apraides uzņēmumiem ierobežot translējamās ārvalstu produkcijas apjomu, kas netiek veidots "Eiropas Savienības oficiālajās valodās".

Lietuvas regulators jau informēja, ka Krievijas televīzijas un radio programmu apraides ilgums samazinājies vairāk nekā par 20 stundām.

"Un tas tiek demonstrēts kā panākumi! Tā ir totāla diskriminācija. Oficiālā Viļņa (..) pilnīgi atklāti veic informācijas telpas tīrīšanu," bija sašutusi Zaharova.

Lietuvas valdības darbības rupji pārkāpj starptautiskās viedokļa paušanas brīvības pamatprincipus un vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, uzsvēra Krievijas ĀM pārstāve. Zaharova vērsās pie ES vadības, starptautiskajām kompetentajām struktūrām, EDSO pārstāvja mediju brīvības jautājumos, kā arī tiesībsargājošajām struktūrām ar lūgumu novērtēt Viļņas darbības Lietuvas mediju telpā.

33