Latvijas karogs un Brīvības piemineklis Rīgā. Foto no arhīva

Nākamais ministrs sola modernu nacionālismu bez krieviem

190
(atjaunots 01:55 06.07.2019)
Naura Puntuļa modernā nacionālisma versijā ir vieta tikai latviešiem un valsts valodai, un nav vērts par atsaukt atmiņā uzvaru pār fašismu.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Nacionālā bloka frakcijas līderis Rīgas dome, kultūras ministra kandidāts Nauris Puntulis intervijā NRA pauda pārliecību, ka valstij vajadzīgs "moderns" nacionālisms, kurā vieta ir tikai latviešiem un valsts valodai.

Nacionālā Mākslas muzeja atklāšana
© Sputnik / Oksana Dzadan

Jūnijā Nacionālā apvienība izvirzīja operdziedātāja Naura Puntuļa kandidatūru kultūras ministra postenim. Kandidātu vienbalsīgi atbalstīja partijas valde un frakcija Saeimā.

Par savu galveno mērķi un tiešo uzdevumu Kultūras ministrijai Puntulis uzskata latviešu identitātes saglabāšanu. Viņš uzsvēra, ka attīstīs "modernu" nacionālismu, lai arī to esot grūti paveikt "globālisma un hibrīdkaru pasaulē". Nākamais ministrs uzskata, ka pie tam nav vajadzības domāt par krievvalodīgajiem un izmantot krievu valodu.

"Nepiekrītu domai, ka mums būtu jāatbalsta mediju telpa krievu valodā, baidoties, ka klausītājs vai skatītājs izglītosies svešu mediju telpā, kas nav mūsu valsts interesēs. Ja cilvēks ir gatavs interesēties par politiskajiem procesiem valstī, lai viņš to dara, izmantojot valsts valodu," paziņoja Puntulis.

Politiķis kritiski izvērtēja krievvalodīgo iedzīvotāju viedokli un paziņoja, ka viņiem "nav nekā cita, tikai uzvara pār fašismu". Puntulis uzskata, ka viņiem nav, ar ko lepoties.

"Krieviem, lielai nācijai, nav pa kaulam, ka mēs viņiem liekam mācīties latviešu valodā. Bet klausīties Čaikovski un lasīt Puškinu - tam liela daļa ir par slinku. Tāpēc tā vietā vajag ko citu, un tas "cits" ir viņu uzvara pār fašismu," uzskata topošais kultūras ministrs.

Puntulis aktīvi atbalsta vienas – valsts valodas – izmantošanu Latvijā. Viņš kategoriski iebilda pret iespēju amatpersonām dot intervijas krievvalodīgajiem medijiem krievu valodā, kā arī kritizēja Rīgā organizēto Jaungada pasākumu bērniem krievu valodā.

Operdziedātājs Puntulis ir Nacionālās operas solists kopš 1994. gada. Kultūras ministra postenis atbrīvojās, kad Dace Melnbārde saņēma EP deputāta mandātu. Domājams, ka Naura Puntuļa kandidatūra kultūras ministra postenim tiks apstiprināts pirmdien, 8.jūlijā.

190
Pēc temata
"Rusofobs" ir tas, kurš ienīst krievus: Iesalnieks atbildēja Ļimonovam
Matvijenko: rusofobi no Baltijas un Ukrainas teju sagrāva Eiropas Padomi
Diagnoze – "nav inficēts ar rusofobijas vīrusu": cīņa ar nevēlamajiem Latvijā
Lindermans: EP deputātu no Latvijas rusofobija – uz psihozes robežas
Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva

Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku

9
(atjaunots 10:46 07.07.2020)
Partijas KPV LV acīs nacionālais jautājums nav aktuāls, apgalvoja Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Bijušais ekonomikas ministrs, Rīgas mēra kandidāts no partijas KPV LV Ralfs Nemiro pastāstīja par savu Rīgas domes priekšvēlēšanu programmu radio Baltkom ēterā.

Jūnija vidū partija KPV LV informēja, ka piedalīsies galvaspilsētas domes vēlēšanās, savukārt jūnija beigās noskaidrojās, ka par mēra kandidātu kļūs Nemiro. Tiesa, politologi apšauba partijas izredzes – tās nesenie reitingi nepārsniedz 2%.

"Mēs meklējām partnerus, ar ko kopā iet uz vēlēšanām. Taču vienā brīdī gandrīz visas partijas nolēma iet pašas par sevi. Varbūt esam kamikadzes – ne jau mums par to spriest. Svarīgi, lai vēlētāji Rīgā atbalstītu mūsu vērtības. Vajag, lai cilvēks, kurš vada Rīgas domi, būtu gatavs nodarboties ar problēmām, kas jārisina. Rīdzinieki izvēlēsies personību, ne partiju," teica Nemiru.

Viņš apgalvo, ka nacionālais jautājums partijai KPV LV nav aktuāls, un atgādināja: šogad policija, kas pakļauta viņa partijas biedram Sandim Ģirģenam, ļāva rīdziniekiem svinēt 9. maiju pie Uzvaras pieminekļa, lai arī koalīcijas partneri par to bija sašutuši.

"Neuzskatu, ka kādam kaut kas būtu jāatņem. Rīgā dzīvo ļoti dažādi cilvēki, un nevajag radīt problēmu starp krieviem un latviešiem. Rīgu nevar "padarīt latvisku", jo Rīgā dzīvo tie, kas tur dzīvo. Runājot par 9. maiju, mēs, no partijas viedokļa, neuzskatām, ka cilvēki, piemēram, būtu jādzen prom no pieminekļa. Un iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu par to kritizēja. Bet mēs taču esam demokrātiska valsts. Ja 2 metru distance tika ievērota, kāpēc gan ne?" teica Nemiro.

Pēc viņa domām, KPV LV sākusi strādāt saliedētāk pēc Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema aiziešanas.

"Tagad esam komanda, nevis divi solisti. Mums jau ir trīs ministri, desmit deputāti un deviņi pašvaldības deputāti. Reitings patiešām ir krities. Tomēr jāņem vērā, kad tika veikta aptauja. Pirms mēneša mēs pat neteicām, ka piedalīsimies vēlēšanās, tāpēc cilvēki mūs par variantu neuzskatīja. Domāju, šomēnes aina būs gluži atšķirīga," paziņoja Nemiro.

9
Tagi:
KPV LV, Ralfs Nemiro, vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Tik latviska Latvija: pirmo reizi pēc 9. maija Nacionālā apvienība var atvilkt elpu
Rīga nosvinēs Uzvaras dienu, pat ja kļūs latviska
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

34
(atjaunots 21:56 06.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

34
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
NATO karogs, foto no arhīva

NATO ģenerālsekretāra vietnieks apsprieda "Krievijas draudus" ar Igaunijas AM kancleru

0
(atjaunots 10:55 07.07.2020)
Tikšanās gaitā tika apspriesta NATO pozīciju pastiprināšana aizsardzības un savaldīšanas jomā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Ketlers apsprieda ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas kancleru Kristiānu Priku pretošanos "draudiem no Krievijas puses", stāsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Igaunijas AM informēja, ka Ketlers apmeklējis Baltijas valsti, lai iepazītos ar tās aizsardzības resursiem.

"Igaunijai ir svarīgi, lai NATO precīzi saskatītu situāciju mūsu reģionā un drošības specifiku. Kvalitatīva izlūkošana un savlaicīgs brīdinājums dāvā priekšnoteikumus, lai novērstu Krievijas draudus un nepieciešamības gadījumā stātos tiem pretī." Prika teikto citēja aģentūra.

Diskusijas gaitā tika apspriesta arī NATO pozīciju pastiprināšanās aizsardzības un savaldīšanas sfērā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

Gaidāms, ka NATO ģenerālsekretāra vietnieks apmeklēs arī Emari aviobāzi, Narvas pilsētu pie Krievijas robežas, tiksies ar Aizsardzības spēku vadību, ārējās izlūkošanas dienestu, drošības policiju. Izlūkošanas centru un Baltijas valsts Ārlietu ministriju.

NATO pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis aktīvi slēdz aizsardzības kontraktus ar ASV par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē savā teritorijā NATO militāro kontingentu.

Pie tam Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij, un Rietumu aliansei tas ir lieliski zināms.

0
Tagi:
Krievija, draudi, Igaunija, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
NATO kibermācības Igaunijā: mērķi un līdzekļi
Kā Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"