Mītiņš Rātslaukumā Nila Ušakova atbalstam

Latvijā iesākta krimināllieta pret Ušakovu

51
(atjaunots 14:59 29.06.2019)
Iespējams, baidoties no tā, ka bijušais Rīgas mērs, esošais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs var pamest Briseli, lai piedalītos pirmstermiņa Rīgas mēra vēlēšanās, KNAB uzsācis pret viņu kriminālprocesu.

RĪGA, 29. jūnijs – Sputnik. Pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsāka kriminālprocesu, kura mērķis ir noskaidrot bijuša Rīgas mēra Nila Ušakova iespējamo likumpārkāpumu faktus un apstākļus, vēsta Rus.lsm.lv.

Naktī uz 5. aprīli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce izdeva rīkojumu par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšanu no amata.

Pūces rīkojumā uzskatīta virkne pārkāpumu, ko Ušakovs pieļāvis kā Rīgas mērs un Rīgas satiksme kapitāla daļu turētājs: viņš ir pārkāpis vairākas likuma normas par publiskas personas un kapitālsabiedrību kapitāldaļu pārvaldi, likuma normas par publiskas personas finanšu līdzekļu un īpašuma izšķērdēšanas novēršanu, grāmatvedības, budžeta un finanšu pārvaldes, pašvaldību budžetu likumus.

Tāpat Ušakovam tika norādīts uz dažiem formāliem pārkāpumiem: par Rīgas domes un tās komiteju sēžu rīkošanas kārtības neatbilstību noteiktai procedūrai un par atbilžu sniegšanas kārtību uz VARAM pieprasījumiem.

Ušakovs apstrīdēja Pūces lēmumu tiesā. Taču tas neko nemainīja. Maijā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, viņš kļuva par eirodeputātu no Latvijas un pameta galvaspilsētu, lai strādātu savas valsts labā Briselē.

Kaislības Ušakova prombūtnē

Tikmēr Rīgas domē sacēlās pamatīgas kaislības. Pēc Ušakova atstādināšanas no amata Rīga kādu laiku bijusi bez mēra. Mēra pienākumus izpildīja Oļegs Burovs no partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR). Taču maija beigās, ar 32 "Saskaņas" un GKR partijas deputātu atbalstu, par Rīgas domes priekšsēdētāju kļuva Dainis Turlais, kurš līdz šim bija pašvaldības Drošības un korupcijas apkarošanas komitejas priekšsēdētājs.

Tajā pašā laikā no "Saskaņas" tika izslēgti četri deputāti – Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valērijs Petrovs un Vitālijs Dubovs, kuri atteicās balsot par Sandra Bergmaņa kandidatūru vicemēra amatam. Un jau 20. jūnijā Rīgā notika balsojums, kura rezultātā Turlais zaudēja mēra krēslu. Turklāt no "Saskaņas" izslēgto deputātu četrinieks nospēlēja svarīgu lomu viņa atstādināšanā.

Tagad, ja divu mēnešu laikā netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga iniciēt visas Rīgas domes atlaišanu, kas nozīmēs pirmstermiņa vēlēšanas.

Bijušais eirodeputāts Andrejs Mamikins, komentējot situāciju, izteica minējumu, ka Rīgas mēra vēlēšanas notiks 2019. gada decembra pirmajā pusē, un līdz tam brīdim Rīgas domē valdīs ilgstoša politiska krīze. Un, protams, vispārīgu interesi izraisa viens jautājums – vai Ušakovs vēlēsies atgriezties galvaspilsētas mēra amatā, vai viņš riskēs atgriezties Rīgā, tuvāk latviešu varasiestādēm, kuras asina zobus pret viņu.

Pats Ušakovs paziņojis, ka viņam tas esot smags jautājums – morāles jautājums: vai tas būs pareizi, ja viņš pēc pāris mēnešiem kopš ievēlēšanas EP pametīs visu, lai balotētos Rīgas mēra amatam. Taču viennozīmīgu atbildi viņš šajā sakarā nesniedza. Tāpēc, iespējams, viņš pieļāva, ka varēšot pieņemt lēmumu atgriezties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa atstādināšana no mēra amata sadusmoja lielāko daļu Rīgas iedzīvotāju.

Uzkrāja lādiņu

Taču tagad, kad KNAB uzsācis kriminālprocesu pret bijušo pilsētas mēru, viņš, visticamāk, lieku reizi aizdomāsies par to, vai viņam ir vērts atgriezties Rīgā un piedalīties vēlēšanās.

Kā skaidroja publicists Vladimirs Lindermans Sputnik Latvija iknedēļas politisko notikumu apskatā, likums neaizliedz Ušakovam balotēties. Un, ja notiks Rīgas domes pirmstermiņa vēlēšanas, viņam neviens nespēs traucēt nolikt EP deputāta mandātu. Turklāt Ušakovs joprojām ir "vienīgā "Saskaņas" burvju nūjiņa Rīgā".

Taču, kā norādīja publicists, lai spertu soli atpakaļ, pie Rīgas mēra krēsla, Ušakovam būs nepieciešama zināma drosme, jo nāksies nopietni riskēt.

Tobrīd KNAB nebija uzsācis pret Ušakovu nekādas krimināllietas. Taču Lindermans izteica domas, ka Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" korupcijas lietas izmeklēšana turpinās un uzkrāj liela spēka lādiņu.

Spriežot pēc jaunākajām zinām, ka tik neiznāk tā, ka šim lādiņam pienācis laiks izšaut.

51
Pēc temata
Burovs: Ušakovam līdzīga līdera pagaidām nav, toties arī caru pielūgt nevajag
Prostitūcija, korupcija vai kļūda: Ušakovs izvērtēja kolēģu četrinieka uzvedību
Ušakovs pieprasa ministra Pūces kriminālvajāšanu
Kas nāks Ušakova vietā: "Gods kalpot Rīgai" izvēlas mēra kandidātu
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

7
(atjaunots 14:22 11.08.2020)
Pat ja Polijai izdosies lobēt EDSO kaut kādu rezolūciju par Krimu, pussalas dzīvē nekas nemainīsies, uzskata politologs Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Натрускин

EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.

"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.

"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

7
Tagi:
Polija, Krima, EDSO
Pēc temata
Krima nekad nepiederēs Ukrainai: Šrēders pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
ASV tic, ka Krimu gaida Baltijas liktenis un vēsturei būs beigas
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu
Baltkrievijas prezidenta kandidāts Svetlana Tihanovska , foto no arhīva

Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu

31
(atjaunots 10:00 11.08.2020)
Baltkrievijā vēlēšanu dienā un nākamajā dienā notika protesti, tajos piedalījās cilvēki, kuri nebija apmierināti ar vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, saskaņā ar kuriem uzvarēja esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāts Svetlana Tihanovska aizbrauca uz Lietuvu, paziņoja savā Twitter Baltijas republikas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs, vēsta Sputnik Lietuva.

"Svetlana Tihanovska ir drošībā. Viņa ir Lietuvā," teikts Lietuvas iestādes vadītāja publikācijā.

Aizritējušajā svētdienā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Kandidātu vidū bija esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko un Tihanovska. Drīz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un nacionālā exit poll rezultātu paziņošanas, saskaņā ar kuriem vēlēšanās uzvarēja Lukašenko, Minskā un citās Baltkrievijas lielākajās pilsētās sākās protesta akcijas.

Baltkrievijas kārtības sargi pielietoja gaismas un trokšņu granātas, ūdensmetējus un gumijas lodes. Situāciju izdevās stabilizēt.

Tomēr pirmdien protesti turpinājās, milicija veica aizturēšanas.

Saskaņā ar provizoriskajiem CVK datiem, Lukašenko ieguva 80,08%, Tihanovska – 10,09%, viņa ir otrajā vietā. Viņas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus. Saskaņā ar Tihanovskas komandas apgalvojumiem, iecirkņu dati visos republikas rajonos liecina, ka viņa esot ieguvusi 70-80%.

31
Tagi:
protesti, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus
Sputnik Baltkrievija korespondentu aizturēja Minskā no rīta pēc vēlēšanām
Lozungi, sprādzieni un barikādes: protesta akcijas Minskas ielās prezidenta vēlēšanu naktī
VID ēka, foto no arhīva

Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: Latvijā mainīsies nodokļi

0
(atjaunots 15:08 11.08.2020)
Runas par nodokļu celšanu Latvijā nav, reformas būtība ir sloga pārdalīšanā, lai atrastu finansējumu veselības aprūpes nozarei, skolotāju algu celšanai un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni, paziņoja Kariņš.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas valdība nākamnedēļ plāno uzklausīt Finanšu ministrijas paziņojumu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, lai "kliedētu mītus" un sniegtu sabiedrībai pilnu informāciju, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš.

Pēc viņa sacītā, Finanšu ministrijas piedāvājums paredz obligāto sociālo maksājumu ieviešanu, lai rēķinātos ar sociālo palīdzību, piemēra, darba zaudēšanas gadījumā, varētu visi. Tai pat laikā standarta nodokļu režīmu nav plānots mainīt.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas – prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," citē Kariņu BNN.

Finanšu ministrijas izstrādātais paziņojums paredz pārdalīt daļu sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa par labu veselības aprūpes nozares finansējumam, nepaceļot nodokļu slogu nodarbinātajiem. Reformas mērķis ir savest kārtībā nodokļu sistēmu tā, lai tā būtu taisnīgāka, vienlaikus nodrošinot valdībai ienākumus no nodokļiem visu valsts sociālo programmu finansēšanai.

Attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumiem par nekustāmā īpašuma nodokļa likmju izmaiņām Kariņš norādīja, ka nodokļu reformas kontekstā tas netika apspriests. "Es neatbalstīšu vienkāršu nodokļu celšanu, jo mērķis ir sakārtot sistēmu," paziņoja premjers. Kariņš atzīmēja, ka jaunās kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas stāšanās spēkā gadījumā maksājumi par nekustamā īpašuma nodokli daudziem var palielināties vairākas reizes, un jārosina diskusija par nodokļa likmju samazināšanas nepieciešamību, lai nepaaugstinātu nodokļu maksājumu slogu.

Valdībai jāpieņem Finanšu ministrijas informatīvais paziņojus, lai izslēgtu "spekulāciju un cilvēku iebiedēšanas" varbūtību, uzsvēra Kariņš, atzīstot, ka sabiedrībā trūkst dziļākas izpratnes par to, par ko diskutē valdība.

Kariņš uzsvēra, ka JKP piedāvājums palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro samazinās naudas apjomu valsts budžetā.

"To tagad vērtējam. Nav runas par to, ka samazināsim neapliekamo minimumu. Es esmu par to, ka mēs to palielinātu, bet ir jārēķina, par cik mēs varam atļauties to palielināt, neatņemot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām," teic valdības vadītājs.

0
Tagi:
budžets, Latvija, nodokļi, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu