Deputāts Aldis Gobzems

Izpauda ziņas un vispār ir "negodīgs": kādēļ Gobzemam neiedeva pielaidi valsts noslēpumam

47
(atjaunots 11:32 21.06.2019)
Ģenerālprokuratūra pieņēma lēmumu ne par labu Saeimas deputātam Aldim Gobzemam, kurš apstrīdēja Satversmes aizsardzības biroja lēmumu nepiešķirt viņam pielaidi valsts noslēpumam.

RĪGA, 21. jūnijs – Sputnik. Deputāts Aldis Gobzems, kurš šobrīd nav nevienā frakcijā, bet iepriekš bija KPV LV partijas pārstāvis un kandidēja premjerministra amatam, sāka publicēt dokumentus par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu nepiešķirt viņam pielaidi valsts noslēpumam. Tostarp SAB lēmumā teikts, ka Gobzems izplatījis personīga rakstura informāciju par Kariņu ģimenes finanšu darījumiem, kā arī politiķi raksturo kā "negodīgu", vēsta BNN.

Satversmes aizsardzības birojs aprīļa beigās atteicās piešķirt pielaidi valsts noslēpumam Saeimas deputātam Aldim Gobzemam. Pats Birojs publiski nepaskaidroja atteikuma iemeslus. Saskaņā ar likumu SAB lēmumu var apstrīdēt Ģenerālprokuratūrā 14 dienu laikā pēc tā paziņošanas, ko Gobzems arī izdarīja. Taču arī Ģenerālprokuratūras lēmums nebija Gobzemam labvēlīgs.

Tagad ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā var apstrīdēt Administratīvajā apgabaltiesā, savukārt pats Gobzems publicēja savā Facebook lapā video, kurā stāsta, kā tad SAB motivēja atteikumu piešķirt viņam pielaidi valsts noslēpumam.

SAV lēmumā norādīts, ka pielaidē valsts noslēpumam Aldim Gobzemam atteikts tostarp tāpēc, ka viņš izplatīja sociālajos tīklos personīga rakstura informāciju, kas saistīta ar Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņā un viņa ģimenes locekļu finanšu darījumiem, tādējādi pārkāpjot direktīvu "Par vispārēju datu aizsardzību". Pats Gobzems norāda, ka ziņas no Zemesgrāmatas ir vispārpieejamas.

Tāpat lēmumā norādīts, ka Gobzema darbībās, publicējot informāciju par Kariņa ģimenes darījumiem, iespējams, saskatāmas noziedzīgu darbību pazīmes, kuras aprakstītas Krimināllikuma 298. pantā – par nepatiesas informācijas sniegšanu. Apzināta nepatiesas informācijas sniegšana par noziedzīgām darbībām ar mērķi panākt krimināllietas iesākšanu pret kādu personu tiek sodīta ar brīvības atņemšanu līdz trim mēnešiem, piespiedu darbiem vai naudas sodu.

Tāpat SAB pamato savu lēmumu ar to, ka Gobzems atklājis izpaušanai aizliegtu informāciju par kādu civillietu.

Turklāt, pēc SAB domām, pēc Gobzema valsts amatpersonas sniegtās deklarācijas var spriests, ka viņa izdevumi neatbilst ienākumiem, un birojs nav saņēmis attiecīgus paskaidrojumus.

"Apstākļi kopumā norāda uz tādām Gobzema rakstura īpašībām kā negodīgums un tieksmi gan privātajā gan profesionālajā darbībā izvirzītus mērķus sasniegt, pielietojot tai skaitā prettiesiskas metodes, tas ir, apzināti noslēpjot, viltojot vai sagrozot faktus dokumentos, kas liek apšaubīt viņa uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu," teikts SAB lēmumā.

Pagaidām nav informācijas par to, vai SAB vērsās pie tiesībsargājošajām iestādēm ar piedāvājumu izvērtēt Gobzema rīcību attiecīgi likuma normām. Pats Birojs nav tiesīgs izmeklēt krimināllietas.

"Pioniera" pārdošanas lieta

Kinoteātra ēku savulaik savā īpašumā ar vairākiem denacionalizācijas procesa pārkāpumiem ieguvis Kariņa vectēvs Vilhelms Nariņš. Vēlāk viņš uzdāvināja ēku savai meitai, jeb Kariņa mātei, savukārt 90. gadu beigās topošais premjers izpirka viņai šo ēku daļās. Īpašuma pārdošana daļās ļāva apiet Rīgas domes pirmtiesības, kura varēja izpirkt kinoteātri. No pirmtiesībām varēja izvairīties arī dāvinājuma gadījumā, taču pārdošana uz visiem laikiem novilka svītru zem šī nekustamā īpašuma denacionalizācijas apstrīdēšanas.

2013. gadā Kariņš uzdāvināja bijušā kinoteātra "Pionieris" ēku ar saimniecības būvēm sievai. Dāvinājuma līgumā fiksēta vērtība 1,32 miljoni latu, kas eiro izteiksmē sastāda 1,878 miljonus.

2014. gada jūlijā Kariņa sieva Anda nodibināja firmu SIA "S2 Rīga", ieguldot tās pamatkapitālā šo nekustamo īpašumu. Jau pēc divām nedēļām divi Kipras ārzonas uzņēmumi Blackmerc Ltd un Maalixo Ltd izsniedza SIA "S2 Rīga" aizdevumus, kuri mērāmi miljonos eiro, nostiprinot tiem Zemesgrāmatā hipotēku attiecīgi 2,754 un 3,594 miljonu eiro apmērā.

Tā paša gada oktobrī kompāniju SIA "S2 Rīga" nopirka 2014. gada 23. maijā dibinātā kompānija SIA P.J. Assets 1. Tās īpašnieks – Latvijas pilsonis Jānis Podiņš (dzimis 1956. gadā), nezināmām personām aizņēmās 6,479 miljonus eiro, no kuriem samaksāja par Kariņu īpašuma iegādi 1,878 miljonus eiro. Drīz pēc šī darījuma Anda Kariņa bez kredīta izmantošanas iegādājās daudzstāvu īres namu Rīgas centrā, Tērbatas ielā 13 par 3,375 miljoniem eiro, vēsta Saeimas deputāts Aldis Gobzems.

2018. gadā par SIA "S2 Rīga" 99,99% akciju īpašnieku (tātad, par bijušā kinoteātra un zem tā esošās zemes) kļuva Kipras ārzonas uzņēmums Blackmerc Ltd.

Šī shēma samulsinājusi Gobzemu un viņš vērsies pēc skaidrojuma pie Krišjāņa Kariņa. Taču premjers visas pretenzijas noraidīja. Viņš paskaidroja, ka pircējs, kurš ierosinājis viņa dzīvesbiedrei iegādāties nekustamo īpašumu, vērsies pie viņas 2014. gadā. Toreiz viņi vienojušies, ka īpašums tiks iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā un pārdots kā formas kapitāla daļas.

47
Pēc temata
Nepareizi balsoja: Gobzems atcelts no amata Saeimas komisijā
Kaimiņš: Gobzems vēlējās ievilkt valdībā ZZS un "Saskaņu"
Iztiks bez Gobzema: KPV LV turpinās koalīcijas pārrunas
"Maina savas domas pat divas reizes minūtē": Gobzems izslēgts no KPV LV
Balsošana Latvijas Saeimā

Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti ceļ trauksmi

42
(atjaunots 21:35 25.05.2020)
Latvijas parlaments sasaucis ārkārtas sēdi un plāno izskatīt īpaši svarīgu reformu ar "e-Saeima" platformas palīdzību: neatkarīgajiem deputātiem radušās aizdomas par valsts apvērsuma mēģinājumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Saeimas deputāte Linda Liepiņa pastāstīja, ka otrdien, 26. maijā, ieplānota Saeimas ārkārtas sēde, vēsta Mixnews.lv.

Tajā deputāti plāno skatīt galīgajā lasījumā likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu. Un nekas dižs tajā nav, taču sēdi plānots rīkot ar jaunās "elektroniskās Saeimas", jeb "e-Saeima" platformas palīdzību. Un neatkarīgajiem deputātiem šī perspektīva izraisījumi ārkārtīgi lielu neapmierinātību.

Vienos vārtos, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Liepiņa paskaidroja, ka šai sistēmai ir daudz trūkumu. Tā nav sertificēta un to neparedz Satversme un apšauba to, ka balsojums būs drošs.

Liepiņa atzīmēja, ka "e-Saeimu" var izmantot tikai ārkārtējas nepieciešamības, asas krīzes gadījumā. Savukārt pašvaldību reforma nav šī steidzamā problēma, kas prasītu steidzamu risinājumu.

Neatkarīgie deputāti uzskata, ka vispār nepiedalīsies sēdēs, kuras tiek rīkotas ar "e-Saeima" platformas starpniecību.

Iepriekš ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu komisija iepriekš apsprieda jauna tehniska risinājuma iegādi attālinātam parlamenta darbam - "e-Saeima".

Ārkārtējās situācijas apstākļos Saeimas sēdes daļēji notiek attālinātā režīmā – deputātu frakcijas atrodas dažādās ēkās un Saeimas zālēs. Šādā režīmā darbs notiek ne tik efektīvi: balsu saskaitīšana prasa daudz laika, kā arī gadās dažāda veida tehniskas kļūdas.

Lai uzlabotu darbu, tika uzsākts jauna tehniska risinājuma iepirkums, kurš būtībā ļaus pilnvērtīgi pārcelt Saeimas darbu virtuālajā vidē.

Ārkārtējās situācijas dēļ iepirkuma procedūras netika izpildītas, tā vietā Saeimas administrācija izpētīja tirgu un starp četriem pretendentiem izvēlējās kompāniju SIA "Pirmais", kas tika nodibināta pagājušā gada rudenī. Tā pieder Kirilam Solovjovam, savukārt tās darbu veicēji ir Ilmāra Poikāna, plašāk pazīstama kā hakera Neo, un Pētera Jurčenko formas. Saskaņā ar viņu piedāvājumu, jaunās "e-Saeimas" sistēmas ieviešana un uzturēšana izmaksās 60 tūkstošus eiro.

42
Tagi:
saeima, novadu reforma, Latvija
Pēc temata
Lauksaimnieki izveda traktorus Strenču ielās: tuvojas novadu reforma
"Latgali nevar pārdalīt. Nošķelt kā Berlīni": arī austrumos protestē pret novadu reformu
Zemnieki pret novadu reformu: 400 traktori bloķē autoceļus visā Latvijā
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu
Bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs

Burovs nosauca viņu nomelnojošās publikācijas pasūtītāju

38
(atjaunots 13:30 23.05.2020)
Tādā veidā politiskā partija "Saskaņa" un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem, paziņoja bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Publikācija par bijušā Rīgas mēra, partijas "Gods kalpot Rīgai" pārstāvja Oļega Burova politiskās karjeras pirmo desmitgadi, kurā tiek minētas korupcijas lietas un ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, parādījās portālā press.lv. Redakcija sniedz detaļas par 1998.-2008. gadā it kā bijušiem notikumiem, kuros bija iesaistīts politiķis.

Pats Burovs pievērsa Sputnik Latvija uzmanību tam, ka šī nav pirmā šāda veida publikācija šajā portālā.

"Pirms dažiem mēnešiem sabiedrībā sāka apspriest, vai nav pienācis laiks partijām pienākošos valsts finansējumu nodot tiem, kam patiešām ir nepieciešama nauda. Neviens, protams, neizlēma to izdarīt, taču vērts padomāt, kā partijas tērē šo naudu… Iznāk, ka to var iztērēt citu politiķu nomelnošanai," konstatēja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka nevienam nav noslēpums, kas ir portāla īpašnieks, kurš publicē šādus rakstus, un kas stāv aiz šī cilvēka.

"Tas ir vienas partijas kabatas izdevums, kura nolēma, ka tērēs valsts piešķirto naudu nomelnošanai. Personīgi es neko tādu nebūtu uzdrīkstējies darīt. Es uzskatu, ka ir jārāda kaut kas pozitīvs ikvienā partijā, nevis jānomelno citi. Viņu iecerētais projekts ir tik zemisks, ka pat smiekli uznāk," sacīja Burovs.

Pēc politiķa teiktā, iepriekš tas pats portāls uzrakstīja, ka viņa meita it kā saņemot viņas deklarēto naudu kukuļa veidā no Azerbaidžānas vēstniecības.

"Azerbaidžānas vēstnieks pateica man, ka vērsās ar notu par šo viltus ziņu Latvijas ĀM. Uzskatu, ka viņš rīkojās absolūti pareizi. Var rīkot vietējās peļu jezgas, taču aizskart citu valsti – maigi izsakoties, nav gudri… Pēdējā opusā rakstīts par kaut kādu korupcijas skandālu, kas ir saistīts ar noteiktu formu, tiek minētas lielas summas. Uzrakstīts pavirši – nebija tur ne šīs firmas, ne šī stāsta. Autori var uzprasīties uz prasībām tiesā," paziņoja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka negrasās nekādā veidā reaģēt uz viņu nomelnojošo publikāciju.

"Tādā veidā noteikta partija un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem – tātad, viņi baidās. Šīs partijas nosaukums ir "Saskaņa". Nedomāju, ka tas ir visas partijas viedoklis, taču atsevišķas personas nolēmušas šādā veidā izlietot partijas naudu. Lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas," piebilda Burovs.

38
Tagi:
Latvija, Rīga, Oļegs Burovs, Saskaņa
Pēc temata
Politiskais šahs Rīgā: eksperts novērtēja Ušakova un Burova nākotni
"Ušakovam neiztur nervi": Burovs noliedz apsūdzības nodevībā
Politologs paskaidroja, kādu skādi Rīgas domē Burovs nodarījis "Saskaņai"

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

0
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus