EPPA sēžu ēka. Foto no arhīva.

Vienojušās baidīties kopā: Rīga un Kijeva gaida Krievijas atgriešanos EPPA

39
(atjaunots 12:00 19.06.2019)
Latvija un Ukraina apliecinājušas solidaritāti Krievijai naidīgajā viedoklī Eiropas Padomē.

RĪGA, 19. jūnijs - Sputnik. Rīga piekrīt Kijevas vēlmei nepieļaut Krievijas atgriešanos EPPA, Latvijas delegācijas EPPA priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere apliecināja Ukrainas vēstniekam Latvijā.

Tikšanās laikā Lībiņa-Egnere apliecināja, ka Latvija ir solidāra ar Ukrainas viedokli, un atzīmēja, ka Krievijas delegācijas atgriešanās EPPA negatīvi ietekmēs organizācijas autoritāti, teikts Ukrainas vēstnieka Latvijā paziņojumā. Savukārt Miščenko pateicās Latvijas pusei par atbalstu.

Latvija un Ukraina neatbalstīja Eiropas Padomes ministru komitejas lēmumu atjaunot Krievijas balsstiesības Eiropas Padomē. Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas rusofobu iniciētā krīze EPPA var novest pie Eiropas Padomes sabrukuma, atzīmēja Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko. Viņa atgādināja, ka Krievija lems par atgriešanos asamblejā jūnijā.

Jūnija sākumā komiteja ierosināja piešķirt Krievijai pilnvaras dalībai jūnija sesijā, kuras darba kārtībā iekļauti jautājumi par Eiropas Padomes ģenerālsekretāra un ECT tiesnešu ievēlēšanu. Maskava norādīja, ka EPPA komitejas pieņemtā rezolūcija ir solis pretī konstruktīva dialoga atjaunošanai. Krievijas Valsts domes vicespīkeris Pjotrs Tolstojs atzīmēja, ka EPPA komitejas lēmums faktiski atzīst asamblejas pieļauto kļūdu attiecībās ar Maskavu.

EPPA atņēma Krievijas delegācijas balsstiesības 2014. gadā, ņemot vērā notikumus Ukrainā. Maskava paziņoja, ka darbs tādos apstākļos nav iespējams, un pārtrauca dalību sēdēs. 2017. gadā Krievija paziņoja, ka iesaldē daļu maksājumu Eiropas Padomes budžetā, taču turpināja darbu pie dokumentu ratifikācijas. Maskava atzīmēja, ka EPPA destruktīvais viedoklis liek izzvērēt iespēju apturēt vai iesaldēt dalību organizācijā.

2019. gada aprīļa sesijā asambleja aicināja Maskavu izveidot delegāciju, kā arī nodrošināt iemaksas. Maijā EP apstiprināja Krievijas tiesības balsot organizācijas sēdēs. Formāli deklarācija nozīmē, ka Krievija no jauna var balsot EP, taču galīgais lēmums šajā jautājumā paliek EPPA ziņā.

39
Pēc temata
EPPA aicina Krieviju atgriezties sēdēs
Laiks atkal braukt uz Maskavu: Kaljulaida noskaņo pret Krieviju Igaunijas delegātus EPPA
Nekā nav žēl! Kijevā izdomāts, kā EPPA izdzīvot bez Krievijas
Focus: EPPA nav līdzekļu apkopēju apmaksai bez Krievijas naudas
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Tramps pastāstījis par ASV "visspēcīgāko" ieroci, ko apskauž Krievija

19
(atjaunots 22:31 18.10.2020)
"Mums ir visspēcīgākais ierocis, ko jebkad izstrādājusi viena valsts", ASV prezidents Donalds Tramps palepojās ar amerikāņu ieročiem savā priekšvēlēšanu runā Viskonsinas štatā.

RĪGA, 19. oktobris - Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps palepojās ar amerikāņu ieročiem savā priekšvēlēšanu runā Viskonsinas štatā. Runas ieraksts publicēts YouTube kanālā Real America's Voice News.

"Mums ir visspēcīgākais ierocis, ko jebkad izstrādājusi viena valsts. (..) Krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja un visas pārējās pasaules valstis mūs apskauž. Mēs ceram, ka nekad neliksim to lietā, tomēr mēs liksim pamatus mieram no spēka pozīcijas," Trampa teikto citēja RIA Novosti.

Viņš gan neprecizēja, par kāda veida bruņojumu ir runa.

Iepriekš ASV prezidents intervijā žurnālistam Bobam Vudvordam pieminēja "spēcīgu slepenu ieroci", kas ir ASV rīcībā, turklāt nosauca par "slimiem" tos, kuri uzskata, ka ar šādiem izteikumiem viņš izpauž noslēpumus.

19
Tagi:
ieroči, Tramps, ASV
Pēc temata
Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"
"Taliban" cer uz Trampa uzvaru vēlēšanās
ASV atslepenoti ieraksti par Obamas iespējamo plānu saistīt Trampu ar Krieviju
Trampa un Baidena debates: kurš tajās patiesībā uzvarējis
Turcijas prezidents Tajips Erdogans, foto no arhīva

Erdogans paziņojis, ka Krievija, ASV un Francija piegādā ieročus Armēnijai

8
(atjaunots 21:39 18.10.2020)
Turcijas prezidents Tajips Erdogans apgalvo, ka Armēnija pārkāpusi pamieru konfliktā pie saskarsmes līnijas ar Azerbaidžānu, par ko abas valstis vienojās dienu iepriekš.

RĪGA, 19. oktobris - Sputnik. Turcijas prezidents Tajips Erdogans paziņojis, ka Krievija, ASV un Francija piegādā ieročus Armēnijai, vēsta RIA Novosti.

"Armēnija atkārtoti pārkāpusi pamieru. EDSO Minskas grupa, ko veido Krievija, ASV un Francija, sniedz Armēnijai vispusēju atbalstu ar bruņojumu. Tās nostājušās Armēnijas pusē," apgalvoja Erdogans, uzstājoties ar uzrunu Širnakas provincē. Uzruna tika translēta Turcijas līdera lapā Twitter.

​Situācija pie saskarsmes līnijas Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra rītā. Neatzītā republika paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, arī pret galvaspilsētu Stepanakertu. Fiksēti upuri civiliedzīvotāju vidū.

Vainu par eskalāciju Baku un Erevāna uzveļ viena otrai. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka apšaudes sākusi Armēnija, bet Azerbaidžānas spēki tikai veic pretuzbrukuma operāciju. Erevāna informēja, ka Azerbaidžāna apšaudījusi Karabahu no gaisa un ar raķetēm, kā arī saņēmusi Turcijas atbalstu. Visi konflikta dalībnieki izsludinājuši pilnīgu vai daļēju mobilizāciju. Pasaule aicina puses ievērot savaldību.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

9. oktobrī Maskavā pēc KF prezidenta ielūguma ieradās Azerbaidžānas un Armēnijas ārlietu ministri. Pārrunas kopā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ilga vairāk nekā 10 stundas. Erevānai un Baku to rezultātā izdevās vienoties par uguns pārtraukšanu Karabahā, apmainīt gūstekņus un bojāgājušo mirstīgās atliekas, kā arī saskaņot konkrētas pamiera detaļas. Tomēr jau sestdien puses pārmeta viena otrai pamiera pārkāpšanu.

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.

Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

8
Tagi:
Francija, Armēnija, ASV, Kalnu Karabaha, Turcija, Erdogans
Pēc temata
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Erdogans – pret visiem. Turcija veic ģeopolitisku eksperimentu
Erdogans pauda cerību, ka Azerbaidžāna turpinās uzbrukumu Karabahā
Vai Turcija spēj padzīt Krieviju no Aizkaukāza?
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas