Rīgas domes ēka

Pārstartēšana: Rīgas domes neatkarīgie deputāti piedāvā sākt no nulles

41
(atjaunots 14:53 06.06.2019)
Rīgas domes opozīcija vēlas panākt Rīgas mēra Daiņa Turlā atstādināšanu no amata.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Rīgas domes "Neatkarīgo deputātu frakcija" piedāvā visām domē pārstāvētām partijām atteikties no ieņemamajiem amatiem, tostarp, no mēra amata, vicemēriem un komiteju priekšsēdētājiem, un sākt darbu no nulles – ar pārrunām par koalīcijas izveidi, vēsta LSM.lv.

"Neatkarīgo deputātu frakcijas" vadītājs Valērijs Petrovs paziņoja aģentūrai LETA, ka piedāvājums atklātas vēstules formā nosūtīts Rīgas mēram Dainim Turlajam ("Gods kalpot Rīgai", GKR) un visām frakcijām.

Vakar visas Rīgas domes opozīcijas frakcijas vienojās sasaukt ārkārtas sēdi, kurā tiks piedāvāts izteikt neuzticību Turlajam: šādu lēmumu opozīcija pieņēma pēc sarunas ar Turlo, kuras laikā viņš izteica savu domes nākotnes redzējumu.

Šādas sēdes sasaukšanai nepieciešami 20 deputātu paraksti. Pēc pieprasījuma saņemšanas divu nedēļu laikā jāsasauc ārkārtas sēde sakarā ar mēra atstādināšanu no amata.

Pēc Petrova sacītā, "Neatkarīgo deputātu frakcija" vēl nav izlēmusi, kā pusē nostāties, un gaida atbildi uz savu piedāvājumu.

Frakcija tika izveidota pēc tam, kad vicemērs Vadims Baraņņiks un deputāti Valērijs Petrovs, Vitālijs Dubovs un Aleksejs Rosļikovs atteicās balsot par Sandra Bergmaņa apstiprināšanu vicemēra amatā un viņus izslēdza no "Saskaņas" frakcijas.

Patlaban Rīgas domes koalīcijai un opozīcijai ir vienāds balsu skaits, turklāt neviena no tām nespēj iegūt lēmumu pieņemšanai nepieciešamo 31 balsi bez "Neatkarīgo deputātu frakcijas" dalības.

41
Pēc temata
Krīze Rīgas domē: jaunais mērs neizslēdz ārkārtas vēlēšanas
Un visi par vienu: no "Saskaņas" izslēgtie deputāti izveidojuši frakciju
Nevar rimties: ministrija atkal domā par Rīgas domes atlaišanu
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

28
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

28
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Skola

Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās

18
(atjaunots 16:47 11.07.2020)
Otrais koronavīrusa vilnis ir nekas salīdzinot ar Latvijas valdības koalīcijas cerībām, ka "Saskaņai" neizdosies iekļūt Rīgas domē. Tādēļ vēlēšanām augusta beigās būs, turklāt būt vēlēšanu iecirkņos skolās.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Neraugoties uz otrā koronavīrusa viļņa varbūtību Latvijā, valdība, izskatās, nolēmusi neatcelt pirmstermiņa Rīgas domes vēlēšanas. Turklāt vēlēšanu iecirkņi, līdzīgi pirms koronavīrusa laikmetam, atradīsies Rīgas mācību iestādēs.

Burtiski līdz pēdējam brīdim Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) un citās ar vēlēšanām saistītās instancēs nebija noteiktības – vai jāļauj vēlēšanu iecirkņiem strādāt Rīgas skolās un ģimnāzijās tieši pirms jaunā mācību gada sākuma.

Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva
Sputnik / Sergey Melkonov

Pozitīvu lēmumu šajā jautājumā acīmredzot ietekmējuši vairāki faktori. Pirmkārt, skolu tīkls ir visērtākais vēlēšanu rīkošanai. Otrkārt, jau ir skaidrs, ka vēlētāju aktivitāte vēlēšanās (ņemot vērā vasaras pēdējās brīvdienas, jauna mācību gada gaidas un politisko partiju zemo autoritāti) jau tā būs neliela. Un ja vēl arī vēlēšanu iecirkņi mainītu savu ierasto atrašanās vietu, situācija ar vēlētāju aktivitāti vispār varētu izrādīties kritiska.

Tādēļ, ar koalīcijas partiju "svētību", kuras tic vēlēšanu tradicionālā līdera – "Saskaņas" – zemajiem reitingiem, balsošanu nolēma vairs neatlikt.

Maskas izdalīs bez maksas

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas publicēto informāciju, lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, vēlētājiem 29. augustā vēlēšanu iecirkņos nāksies vilkt sejas maskas, dezinficēt rokas, ievērot divu metru distanci. Tiem, kam nebūs sejas maskas, CVK sola bez maksas piešķirt vienreizlietojamo masku. Tāpat CVK darbinieki iesaka vēlētājiem paķert līdzi pildspalvu vēlēšanu lapas aizpildīšanai.

Kopumā Rīgā strādās 156 vēlēšanu iecirkņi, kuri vēlēšanu dienā būs atvērti no plkst. 7:00 līdz 22:00. Vēlētājiem būs iespēja nobalsot iecirkņos arī pirms vēlēšanu dienas: 26. augustā no plkst. 16:00 līdz 21:00, 27. augustā no plkst. 9:00 līdz 16:00 un 28. augustā no plkst. 12:00 līdz 20:00.

Vēlētāji drīkstēs balsot savā vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī Rīgā. Tāpat, ja veselības stāvoklis vai citi apstākļi (piemēram, drošības līdzeklis) neļauj ierasties vēlēšanu iecirknī, pastāv iespēja nobalsot dzīvesvietā, iepriekš iesniedzot pieteikumu CVK.

Vēlēšanās drīkstēs piedalīties vēlētāji, kuri deklarējuši Rīgā dzīvesvietu līdz 31. maijam. Rīgas domes deputātus drīkst vēlēt arī tie, kam Rīgā pieder nekustamais īpašums – taču dalībai vēlēšanās viņiem nāksies piereģistrēties laika posmā no 30. jūlija līdz 15. augustam.

Vai tiesības ir?

Divas lietas, kurām vērts pievērst uzmanību sakarā ar gaidāmajām vēlēšanām. Pirmkārt, situācija ar nepilsoņiem: saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, galvaspilsētas varasiestādes drīkst ievēlēt Latvijas pilsoņi un ES valstu pilsoņi, kuri ir deklarēti Rīgā vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki Rīgā. Taču šīs tiesības ir liegtas tūkstošiem rīdzinieku, kuri dzīvo (strādā, maksā nodokļus) Latvijas galvaspilsētā.

Otrkārt: ja nenotiks nekas ekstraordinārs, tad jau septembrī galvaspilsētā būs vērojama ārkārtīgi interesanta parādība. Rīgā ierastā režīmā notiks pašvaldības sēdes, kamēr Saeima turpinās strādāt "pusattālinātā" režīmā.

Vismaz pagaidām no Rīgas domes pagaidu administrācijas nav saņemta informācija, ka tiktu gatavota "attālinātās balsošanas" sistēma, līdzīgi parlamentā ieviestajai sistēmai.

18
Tagi:
vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Lojalitāte partijām krītas: kā iedzīvotāji izvēlas, par ko balsot
Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc "stiprās rokas"
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ

0
(atjaunots 13:48 13.07.2020)
Krievijas prezidents atgādināja notikumu hronoloģiju un paskaidroja, ka Krievijas un Ukrainas vadības viedokļi atšķīrās jau pirms Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nav saistīta ar Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā. To viņš pastāstīja telekanāla "Rossija 1" ēterā.

"Taču tikai pēc tam Krima atgriezās Krievijas sastāvā, ne otrādi," prezidenta teikto citēja Sputnik Lietuva.

Krima nolēma atgriezties Krievijas sastāvā pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Pussalas teritorijā tika organizēts referendums. Atkalpievienošanos Krievijai atbalstīja 96,7% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Krievijas prezidents jau vairākkārt ir uzsvēris, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem un ne par kādu Krievijas vēsturiskās teritorijas "atgriešanu" Ukrainai nevar būt ne runas.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Krima, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Krimā nosvinēja sesto atkalapvienošanās gadadienu ar Krieviju
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
Ukrainas Jūras spēku komandieris: valsts ir gatava karam ar Krieviju
Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši kā slota"