Latvijas prezidents Egils Levits

Levita priekšgājēji: ebreji un vara Latvijā

360
(atjaunots 00:32 04.06.2019)
Pirms Egila Levita Latvijā nav bijis neviena ebreju izcelsmes prezidenta. Arī pašos augstākās varas ešelonos ebreju skaits nav liels. Ar ko viņi iespiedušies atmiņā.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik, Mihails Gubins. Jaunais Latvijas prezidents Egils Levits ir ievērības cienīga persona daudzu iemeslu dēļ. Viņš ir pirmais Nacionālās apvienības izvirzītais prezidents, pirmais bārdainais prezidents kopš neatkarības atjaunošanas (pagājušajā gadsimtā ar bārdu izcēlušies tikai divi). Pirmais prezidents, par kuru valdošā koalīcija vienojusies vismaz pusgadu pirms viņa ievēlēšanas. Un pirmais ebreju izcelsmes prezidents Latvijā. Ar ebreju senčiem un ebreju uzvārdu.

Tas noteikti radīs atbalsi starptautiskajā presē, it īpaši Izraēlas medijos. Gluži tāpat kā pēc Ukrainas jaunā prezidenta ievēlēšanas tur parādījās virsraksti "Ebreju tautības prezidents antisemītiskā valstī". Tiesa, Ukrainas vēsturē pie varas bijuši daudzi ebreji, taču Latvijā – ne. Mēs mēģinājām atsaukt atmiņā gadījumus, kad ebreju izcelsmes cilvēki ieņēmuši augstus posteņus Latvijas varas struktūrās, un tos atrast izdevās tikai ar lielām grūtībām.

Dāvida Beikas sapņi

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika pastāvēja no 1918. gada decembra līdz 1919. gada maijam. Tās oficiālās valodas – latviešu, krievu un latgaļu. Tika izdota arī oficiāla avīze idišā "Sarkanā patiesība".

Pētera Stučkas valdībā visi bija latvieši, izņemot vienu. Rūpniecības tautas komisāra posteni ieņēma dobelnieks Dāvids Beika.

Protams, viņš saņēma sagrautu pēckara rūpniecību. Taču tautas komisāram bija lieli plāni. Tika plānota enerģētiskās bāzes attīstība – kūdras ieguve un hidroelektrostaciju celtniecība pie Daugavas un Ventas, sākās sagatavošanas darbi. Tikai Rīgā vien līdz 1919. gada maijam darbu atsāka aptuveni simt fabrikas un rūpnīcas, darbs tika nodrošināts vairāk nekā 9 tūkstošiem bezdarbnieku. Tika ieviesta astoņu stundu darba diena. Rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi tika nacionalizēti, tā saucamā buržuāzija tika izmantota sabiedriskajos darbos.

Dāvida Beikas biogrāfija pati par par sevi ir ļoti interesanta. 1905. gada revolūcijas laikā viņš bija "mežabrālis", par ko atstājis atmiņas. Pēc tam bija emigrācija uz ASV. Latvijā viņš atgriezās 1917. gada pavasarī. Pēc Padomju Latvijas sabrukuma – Pleskavas guberņas tautas saimniecības padomes priekšsēdētājs. Smoļenskas un Arhangeļskas guberņu partijas komiteju pirmais sekretārs. Viskrievijas rūpalu kooperācijas savienības priekšsēdētājs. KPFSR Tautas komisāru padomes loceklis. Spānijas kara veterāns.

1938. gadā tika arestēts un apsūdzēts par dalību pretpadomju nacionālistiskā teroristiskā un diversiju organizācijā. Tiesa piesprieda 20 gadus labošanas darbu nometnēs. Oficiālie dati liecina, ka 1946. gada 6. februārī miris Ustjvimas nometnē Komi APSR.

1969. gada 9. janvārī par godu padomju varas nodibināšanas 50. gadadienai Rīgā pie nama Ļeņina ielā 38 tika atklāta piemiņas plāksne. Tagad šajā mājā dzīvo eksprezidenti Ulmanis un Vīķe-Freiberga. Piemiņas plāksnes sen vairs nav.

Sievišķīgs vārds

Neatkarīgās Latvijas pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics daudziem ļoti atgādina jauno Latvijas prezidentu. Protams, izņemot traģisko likteni.

Zigfrīds Anna Meierovics dzimis Durbenes pilsētā (tagadējā Durbe) ebreju izcelsmes ārsta Haima Meierovica un latvietes ģimenē. Pēc dzīvesbiedres nāves (viņa mira dzemdībās) tēvs smagi saslima, un mazo Zigfrīdu pie sevis pieņēma viņa tante Sabilē. Gluži kā Levits – pēc izcelsmes ebrejs, pēc pārliecības – latviešu nacionālists.

Meierovica nopelni ir labi zinām – viņš ir viens no Latviešu zemnieku savienības dibinātājiem, panācis Latvijas neatkarības atzīšanu pasaulē, Satversmes sapulces deputāts, Latvijas Republikas pirmās Saeimas deputāts, divas reizes ieņēmis Ministru prezidenta posteni.

Miris autokatastrofā netālu no Tukuma 1925. gada 22. augustā, apbedīts I Meža kapos Rīgā. 1929. gada 21. janvārī pie viņa kapa tika atklāts piemineklis. Vēlāk viņam par godu pirmo reizi tika pārdēvēts Basteja bulvāris. Otro reizi tas notika 2008. gada augustā. Latvijas ĀM lolo plānus piešķirt Meierovica vārdu arī Rīgas lidostai, taču pagaidām tas nav izdevies.

Pērn Latvijā nāca klajā filma par izcilo politiķi. Tā sākas sekojoši: 1945. gadā naktī pa Meža kapiem brauc divi piedzēruši, neskūti padomju virsnieki, meklē Meierovica pieminekli. Kāpēc? Lai pašaudītos pa to, jo zampoļits esot teicis, ka latviešiem viņš esot dievs.

Demokrātija un tās gals

Vēsturnieks Arturs Žvinklis lēš, ka pirmskara Latvijas politiskajā dzīvē ebreji bija sastopami reti: Saeimas pirmajā sasaukumā – seši ebreju izcelsmes politiķi, 2. un 3. sasaukumā – pieci, 4. sasaukumā – trīs deputāti. Gandrīz tas pats bija vērojams pašvaldību līmenī, 1931. gadā no 1427 ievēlētajiem pilsētu pašvaldību deputātiem bija 206 ebreji.

Vienlaikus, saskaņā ar iedzīvotāju skaitīšanas datiem, 1935. gadā Latvijā dzīvoja 93 479 ebreji, tostarp 43 672 – Rīgā. Pēc valsts apvērsuma 1934. gada 15.maijā ebrejiem vairs nebija nekādu izredžu nokļūt politikā vai ieņemt ierēdņa vietu. Tāpat kā krieviem.

Starp tālaika pazīstamākajām personām var minēt Mordehaju Nuroku, tukumnieku, Satversmes sapulces un visu pirmskara Saeimu deputātu, 1928. gada sasaukuma Rīgas domes deputātu. 1926. gada 11. decembrī prezidents Jānis Čakste piedāvāja parlamenta mazākuma bloka līderim Nurokam premjera posteni, taču viņš atteicās. Tādējādi tika palaista garām vēsturiska iespēja. Tas bija pirmais un, droši vien, pēdējais gadījums, kad Latvijas premjerministra postenis tika piedāvāts nelatvietim.

1941. gada 13. februārī NKVD (Iekšlietu tautas komisariāts) arestēja Nuroku, taču pēc gada atbrīvoja. No 1947. gada viņš dzīvoja Izraēlā, ilgus gadus strādāja parlamentā, ieņēma pasta ministra posteni, piedalījās prezidenta vēlēšanās. Miris 1962. gadā.

Daudz traģiskāks bija Paula Minca liktenis. Šmuels Faivls Mincs – jurisprudences doktors, vienīgais ebrejs pirmskara Latvijas Republikas valdībā. Valsts kontrolieris trijās valdībās, labklājības ministrs (1920.-1921.gg.). Divreiz apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Vadīja Latvijas Ebreju nacionāldemokrātisko partiju.

1940. gadā Mincs tika arestēts un apsūdzēts par to, ka "būdams Saeimā, atbalstījis fašistisko Zemnieku savienību", lai arī Mincs nekad nav bijis Saeimas deputāts. Izsūtīts uz Sibīriju kopā ar ģimeni. Miris 1941. gada 28. decembrī sirds paralīzes rezultātā, precīza nāves vieta nav zināma. Vēsturnieks Žvinklis apgalvo, ka tas noticis Kanskā Krasnojarskas novadā, bet citas versijas liecina, ka politiķis miris Taišetā, Irkutskas apgabalā.

Atslēdznieka liktenis

1941. gada 1. aprīlī ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Latvijas PSR Valsts Drošības Tautas Komisāra postenī tika iecelts biedrs Semjons Šustins.

Semjons Matveja dēls Šustins dzimis Spirovas ciemā Tveras guberņā. Strādājis par atslēdznieku, brigadieri, meistaru, ceha priekšnieku, Sverdlova vārdā nosauktās darbgaldu rūpnīcas partijas komitejas sekretāru. 1939. gadā tika mobilizēts NKVD. No 1940. gada jūnija – Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks. Kad tautas komisariāts tika sadalīts, Šustins uzņēmās jaunā Valsts drošības Tautas komisariāta vadību.

Vienīgais ebrejs Padomju Latvijas pirmskara valdībā deva ieganstu nacistiskajai propagandai klāstīt par "žīdu un boļševiku asiņaino teroru". Interesanti, ka tas pats Žvinklis, pētot NKVD, NKTG un nākamo iestāžu darbinieku personas lietas LPSR VDK izmeklēšanas komisijas ietvaros, pastāstīja, ka no 73 valsts drošības dienesta darbiniekiem, ko viņš izpētījis, bija 43 krievi, 24 latvieši, trīs ukraiņi un viens tatārs. Neviena ebreja nebija.

Latviešu autori ir plaši aprakstījuši tautas komisāra Šustina šausmu darbus, taču Latvijā viņš neuzturējās ilgi. Jau 1941. gada jūlijā viņš ieņēma Kirovas apgabala Iekšlietu tautas komisariāta pārvaldes priekšnieka vietu. Kopš 1943. gada strādāja Nometņu pārvaldē, pakāpeniski krītoties amatā. Aizkalpojies tikai līdz pulkvedim. 1960. gadā aizgājis pensijā, strādājis rūpnīcā Ļeņingradas apgabalā.

1996. gada 8. februārī Latvijas Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu pret Šustinu saskaņā ar pantu "Noziegumi pret cilvēci, genocīds" un meklēja bijušo tautas komisāru Krievijā ar Interpola starpniecību, līdz saņēma atbildi, ka meklējamais miris 1978. gada 3. augustā. Lieta tika izbeigta un nodota arhīvā.

Pavisam viens

Nesen Latvijā tika publicēti padomju varas pēdējās desmitgades dienesta telefonu izziņu grāmatas ar virsrakstu "Čekisti un komunisti". Latvijas Koministiskās partijas Centrālās komitejas, LPSR Ministru padomes, ministriju un iestāžu telefoni. Tajos pārsteidz lielais latviešu uzvārdu skaits. Piemēram, 80. gadu sākuma izziņu grāmatā no 26 ministriem bija tikai četri nelatvieši, no 24 valsts komiteju vadītājiem – vien seši nelatvieši. Spriežot pēc uzvārdiem.

Un viņu vidū bija tikai viens ebrejs – Latvijas PSR Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejas priekšsēdētājs Ļevs Lubockis.

Tā ir pašlaik diemžēl aizmirsta, taču leģendāra personība. Inženieris-mehāniķis, tehnisko zinātņu kandidāts, VEF direktora vietnieks, rūpnīcas "Komutators" direktors no 1963. līdz 1980.gadam, Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, republikas rūpniecības Nopelniem bagātais darbinieks. Latvijas PSR un PSRS Valsts prēmijas laureāts. Apbalvots ar Ļeņina ordeni, Darba Sarkanā Karoga ordeni, "Goda zīmi", saņēmis arī citus apbalvojumus.

1987. gadā aizgājis pensijā un atteicies no Augstākās Padomes deputāta pilnvarām. Miris 1997. gadā.

Nācijas sirdsapziņa

Savukārt jaunākajā Latvijas vēstures periodā atmiņā uzreiz ataust Mavriks Vulfsons. PSRS Augstākās Padomes deputāts, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks.

Taču tas bija tikai viņa mūža nogalē. Līdz 1988. gadam viņš bija parasts partijas propagandists, Latvijas televīzijas politiskais komentētājs, kur vadīja garlaicīgo programmu "Globuss" un izskaidroja PSKP starptautisko politiku. Viņš pats stāstīja, ka 1940. gadā sveicis Sarkanās armijas ienākšanu Rīgā un pat nobučojis padomju tanku. Šajā laikā viņš iestājās Komunistiskajā partijā, bija Latviešu strēlnieku divīzijas poļitruks, pēc kara strādāja latviešu presē un mācīja PSKP vēsturi.

Tā saucamās latviešu nacionālistiskās atdzimšanas – Atmodas – laikā pieturējās pie padomju uzskatiem par vēsturi, publicēja atbilstošus rakstus. Taču 1988. gada 2. jūnijā slavenajā radošo savienību plēnumā asi kritizēja Molotova-Ribentropa paktu, pastāstīja par tā slepenajiem protokoliem un "Latvijas okupāciju". Vienā mirklī viņš kļuva par nacionālo varoni un pat latviešu nācijas sirdsapziņu.

Pats par sevi saprotams, viņš kļuva par PSRS tautas deputātu, pēc tam – par LR Augstākās Padomes deputātu piedalījās neatkarības atjaunošanā. Ticies ar M.Gorbačovu un rietumvalstu tālaika līderiem. Šķiet, viņš ir slavenākais ebrejs Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas.

Pazīstams arī ar to, ka 1999. gada 16. martā, Latviešu leģionāru piemiņas dienā nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un apgalvoja, ka SS leģionāri esot cīnījušies par brīvo Latviju. Miris 2004. gadā. Tagad viņu atceras tikai retumis.

Tādas, lūk, Latviešu valdībai tuvas ebreju izcelsmes personas izdevies atcerēties. Iespējams, tas vēl nav viss. Tomēr līdz šim viņu vidū vēl nav bijis neviena prezidenta.

360
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji grib vēlēt prezidentu tautas balsojumā
"Krievijas padauza": Latvijas prezidents tiek kritizēts par interviju krievu valodā
Atsākta lieta par Latvijas bijušās prezidentes pulksteņa "piesavināšanos"
Latvijas prezidenta kandidāts: latviešu nācijas pastāvēšana nav pašsaprotama
Lietuvas prezidents ir gatavs sniegt interviju krievu valodā, Latvijas prezidents – nav
ASV Valsts departaments

ASV Valsts departaments publicējis pārskatu par "Krievijas propagandas" pamatiem

17
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēma ir oficiālo, nejaušo un nesaistīto komunikācijas kanālu un platformu komplekss, ko Krievija izmanto nepatiesu stāstu radīšanai un pastiprināšanai, klāsta ASV politiķi.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. ASV Valsts departaments publicējis pārskatu "Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēmas pamati", kurā sistematizē savu "Krievijas propagandas" koncepciju. Cita starpā "propagandas" definīcija pielāgota Krievijas medijiem ar valsts finansējumu, vēsta RIA Novosti.

"Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēma ir oficiālo, nejaušo un nesaistīto komunikācijas kanālu un platformu komplekss, ko Krievija izmanto nepatiesu stāstu radīšanai un pastiprināšanai. Šī ekosistēma balstās uz pieciem elementiem: valdības oficiālā saziņa, valsts finansētā globālā apraide, piemērotu resursu kultivācija, sociālo tīklu izmantošana kā ierocis un dezinformācija ar darbības palīdzību kibertelpā. Kremlis ir atbildīgs par šīs taktikas un platformu kultivēšanu – tā ir daļa no Kremļa programmas informācijas izmantošanai ieroča līmenī," teikts pārskatā.

Cita starpā minēti tādi "piemēri", kā rakstu virsraksti, ko publicē Sputnik, RIA Novosti, RT, Pirmais kanāls, "Rossija 24" un citi. Par dezinformāciju, piemēram, nosaukta RIA Novosti publikācija "(Lielbritānijas premjerministram) Džonsonam tiks veikta plaušu mākslīga ventilācija". Nekādi pierādījumi tam, ka tā būtu dezinformācija, nav sniegti.

Valsts departaments apgalvo, ka "Krievijas dezinformācijai" pretī likts organizēts darbs, ko ASV plāno atbalstīt tieši.

"Dezinformācijas un propagandas ekosistēmai, ko Krievija turpina kultivēt, ir oponenti. Tai stājas pretī plaukstoša dezinformācijas apkarošanas sabiedrība, ko veido valdības, pilsoniskās organizācijas, zinātnieki, prese, privātais sektors un pilsoņi visā pasaulē, kuri atsakās paciest šo taktiku. Valsts departaments piedāvā šo pārskatu kā ieguldījumu kopīgajā darbā," stāsta dokumenta autori.

ASV Valsts departaments pieprasījis 138 miljonus dolāru no budžeta 2021. gadā "pretdarbībai Krievijas dezinformācijai un propagandai". Krievijas Ārlietu ministrija un Kremlis jau vairākkārt atspēkojuši pārmetumus par dezinformāciju.

ASV izveidota valsts aģentūra ārvalstu retranslācijas lietās – "Amerikas balss" un radio "Brīvība/Brīvā Eiropa" mātes struktūra, ko Krievijas Tieslietu ministrija iekļāva ārvalstu aģentu sarakstā līdz ar citiem medijiem. Organizācija, kas 1994. gadā ieguva nosaukumu "Translācijas lietu pārvaldnieku padome" (BBG), 2018. gadā tika pārdēvēta par ASV Globālo mediju aģentūru (USAGM). Tās ietvaros top teleprogrammas, tomēr gandrīz vienīgi translācijai internetā. Aģentūra finansējumu saņem no ASV budžeta, 2017. gadā tās izdevumi sasniedza 748 miljonus dolāru.

17
Tagi:
propaganda, ASV Valsts departaments, Krievija, ASV
Pēc temata
NATO pateica "vajag"! Latvijā plāno pastiprināt sociālo tīklu cenzūru
"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām

Nolemts: Ķīnu žņaugs ar desmit valstu spēkiem. Interesanti, vai Krieviju aicinās?

39
(atjaunots 13:29 06.08.2020)
Fakts, ka aukstais karš ar Ķīnu ir neizbēgams, un, domājams, tas ietvers sankcijas, ekonomisko sakaru ierobežošanu, savstarpēju spiegošanu un, iespējams, pat vardarbīgas konfrontācijas formas, liek Rietumu ekspertiem meklēt kaut kādu maģisku uzvaras metodi pār Pekinu.

Gandrīz visi Vašingtonā, Londonā vai Briselē apspriestie "Ķīnas drakona nožņaugšanas" varianti paredz kaut kādas plašas pret Ķīnu vērstas koalīcijas dibināšanu, lai kopīgiem spēkiem izolētu, neitralizētu un salauztu Ķīnu aptuveni pēc tās pašas shēmas, kas tika izmantota cīņā pret PSRS, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Motivējošo principu līmenī nekāda daudzveidība nav manāma, toties nopietna problēma aust to īstenošanas līmenī. Tagad tās risināšanā lauž šķēpus prezidenti, premjerministri, diplomāti un analītiķi.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lieta tāda, ka dažās Eiropas valstīs un ASV "analītikas centros"jau rodas pamatots iespaids: virkne ES valstu (it īpaši šajā ziņā izceļas Vācija, Francija un Itālija), kā arī dažas Āzijas valstis nez kāpēc nemaz nevēlas piedalīties jaunajā aukstajā karā pret Ķīnu un tēlot ASV bandiniekus. Vēl vairāk, tām pat negribas maksāt ASV par uzvaru karā (par to liecina mūžīgie trači par Vācijas un Francijas nevēlēšanos maksāt 2% no IKP par amerikāņu "militāro jumtu") un tās pat nav gatavas nekavējoties pievienoties aizliegumam, piemēram, Ķīnas kompānijas Huawei 5G tīkliem paredzēto iekārtu piegādēm ES. Tas neiedomājami kaitina "antiķīnas vanagus" Vašingtonā un Londonā. Ņemot vērā Eiropas paziņojumus par nodomu faktiski radīt pašiem savu armiju un Makrona deklarācijas par vēmi īstenot neatkarīgu (tas ir, ne Ķīnai labvēlīgu, taču arī ne amerikai pakļautu) ārpolitiku, aug augumā aizdomas par to, ka nebūs viegli sapulcēt plašu Ķīnai naidīgu aliansi. Vienlaikus vairojas mēģinājumi rast risinājumu problēmai.

Autoritatīvais žurnāls "Foreign Affairs", ko laiž klajā ietekmīgais "smadzeņu centrs Council on Foreign Relations ("Starptautisko attiecību padome"), analizēja divus minētās problēmas risinājumus. Vienu no tiem var nosacīti nodēvēt par "Donalda Trampa pieeju", otru – par "Borisa Džonsona pieeju". Ņemot vērā Council on Foreign Relations kolosālo iespaidu uz amerikāņu elites un proamerikāniskās eiropiešu elites domāšanu (pats "smadzeņu centrs" ir vairāku populāru sazvērestības teoriju varonis – to uzskata teju vai par ASV "ēnu valdību), ir vērts paskatīties uz metodēm, ko ieteikts izmantot amerikanocentriskās pasaules kārtības krīzes atrisināšanai un sekmīgai cīņai ar "Ķīnas problēmu". Turklāt tām ir arī tiešs sakars ar Krieviju.

"Foreign Affairs" raksts nāca klajā ar virsrakstu "Demokrātiju padome var izglābt daudzveidību" (daudzveidību starptautiskajās attiecībās – red. piez.), tomēr piedāvātās metodes tik un tā ir orientētas uz Vašingtonas hegemonijas faktisku saglabāšanu pasaulē (vismaz Rietumos), un starpība slēpjas tikai konkrētos amerikāņu hegemonijas saglabāšanas paņēmienos.

Autoritatīvā amerikāņu izdevuma autori savos spriedumos balstās uz slēdziena par to, ka pašreizējā pasaules kārtība nepārprotami iet bojā un galvenos draudus rada nevis koronavīruss, bet gan Ķīna un Krievija.

"Taču pat pirms koronavīrusa pandēmijas daudzpusīgā sistēma, ko Savienotās Valstis palīdzēja būvēt pēc Otrā pasaules kara, tik tikko tiek galā ar aktuālākajām problēmām. Covid-19 parādīja, ka karalis ir kails, taču patiesībā karalis jau zināmu laiku bija apģērbts nabadzīgi.

Donalds Tramps
© REUTERS / Chris Jackson/Pool

Tā kā pasaules ekonomiskais smaguma centrs ir pārvietojies uz Indijas un Klusā okeāna reģiona pusi, struktūras ar globālām ambīcijām vairs nespēja pretendēt uz līdera opozīcijām bez vērā ņemamas pārstāvniecības reģionā. Taču G7, kas parādījās pēc naftas šoka 1973. gadā, ārpus Eiropas un Atlantijas reģiona robežām ir tikai viens loceklis – Japāna. Savukārt G20, kas radās pēc 1997. gada finanšu krīzes Āzijā un parādīja savu lielo nozīmi 2008. gada globālās finanšu krīzes periodā, ir pārāk atšķirīga gan no politiskā viedokļa, gan savās iespējās risināt starptautiskas problēmas. Vienlaikus ANO Drošības Padomei kaitējumu nodarījusi agresīvā autoritārisma atdzimšana Ķīnā un Krievijā.

Diagnoze ir ļoti drosmīga: "Viss ir pagalam, nekas nedarbojas!" 

Tā nu klajā nāk divi ierosinājumi. Vienu ieteicis Tramps, otru – Džonsons.

"Džonsons pirmais nāca klajā ar jaunās struktūras ideju. Maijā viņš ieteica veidot desmit vadošo demokrātiju aliansi – G7 plus Austrālija, Indija un Dienvidkoreja, nosaukt to par D10 un tajā koordinēt politiku telekomunikāciju jomā un izstrādāt alternatīvu Ķīnas tirgus līderim Huawei, kura dominējošais stāvoklis 5G tehnoloģiju jomā radījis vispārējas drošības problēmas. Drīz vien pēc tam Tramps atcēla G7 tikšanos, kas bija ieplānota jūnijā, un ieteica tās vietā formātu G11 samitā rudenī. Viņš pārspēja Džonsona ierosinājumu: Trampa grupa ietver ne vien D10 valstis, bet arī Krieviju."

"Foreign Affairs" eksperti neiesaka uzņemt Krieviju šajā klubā, viņi dod priekšroku D10 variantam, tas ir, Džonsona shēmai, taču tas nav galvenais. Ļoti interesanti ir šī ietekuma motīvi: pat ja Krieviju kaut kādā veidā izdosies pārliecināt stāties cīņā pret Ķīnu, Trampa shēma tik un tā izskatīsies ļoti slikti un bezperspektīvi ilgtermiņa perspektīvā, jo tās pamatā pārsvarā būs karš pret Ķīnu, toties Džonsona shēmā ir kaut kas pozitīvs, kaut kāda apvienojoša ideja, kas ļaus veidot nevis "aliansi pret Ķīnu", bet "aliansi par visu labo".

Protams, starp pozitīvajiem aspektiem ir tukšu lozungu virkne: "demokrātija", "brīvība", "cilvēktiesības". Amizanti, ka tādas pozitīvas dienas kārtības parādīšanās tiek likta pretī Vašingtonas tagadējais ārpolitikai: "Savienotās Valstis var stāties pretī Ķīnas vadītajai Āzijas infrastruktūas investīciju bankai, iniciatīvai "Viena josla – viens ceļš" un Krievijas atbalstītajam gāzesvadam "Ziemeļu straume 2", taču AS būs grūti pārliecināt citas valstis rīkoties tāpat, ja tās nepiedāvās pārliecinošas alternatīvas. Vašingtona nevar kaut ko uzvarēt, liekot lietā neko."

Šai pieejai ir problēma: diezin vai "demokrātija" un "brīvība" ar etiķeti "Made in USA" aizvietos Krievijas gāzi Vācijai un Ķīnas investīcijas – Itālijai. Te varētu uzpeldēt amerikāņu nauda, taču tādas attiecības Vašingtonai nav vajadzīgas, vienalga, kas stāvētu pie valsts stūres: gan Baidenam, gan Trampam vajadzīgas kolonijas, tomēr diezin vai izdosies atkal nospiest ES un ceļiem, vienalga, D10 vai G11 formātā. Par Krieviju pat runas nav.

39
Tagi:
ekonomika, karš, Krievija, Ķīna, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV pieprasa "visstingrākās sankcijas vēsturē" pret Krieviju
Maiks Pompeo apsūdz Ķīnu par "impēriskām" ambīcijām
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Mediji pastāstīja, Instagram kļūme palīdzēja Trampam priekšvēlēšanu cīņā

0
(atjaunots 16:29 08.08.2020)
Sociālā tīkla algoritmiem ir jāstrādā tā, lai tēmturu meklēšanas rezultātā platforma piedāvātu lietotājam ar norādīto tēmu saistītu saturu.

RĪGA, 8. augusts - Sputnik. Sociālais tīkls Instagram pēc tehniskas kļūmes algoritmu darbā vismaz divus mēnešus, pieprasot ar ASV prezidentu Donaldu Trampu saistītus tēmturus, nerādīja saturu, kas saistīts ar viņā domājamo konkurentu vēlēšanās Džo Baidentu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu Buzzfeed.

Sociālā tīkla algoritmiem ir jāstrādā tā, lai tēmturu meklēšanas rezultātā platforma piedāvātu lietotājam ar norādīto tēmu saistītu saturu. Portāls pastāstīja, ka šonedēļ, pieprasot tēmturi #JoeBiden un citas ar Baidenu saistītas tēmas, sociālais tīkls demonstrēja arī "protrampa" saturu. Tomēr, pieprasot tēmas, kas saistītas ar Trampu, Instagram demonstrēja tikai noteiktus tēmturus, piemēram, #MAGA vai #Trump.

Portāls atzīmēja: tas nozīmē, ka, pieprasot ar Baidenu saistītus tēmturus, lietotāji varēja iepazīties arī ar "pretēja satura vēstījumu", savukārt tēmturi, kas saistīti ar Trampu, to nepiedāvāja.

Sociālā tikla oficiālā pārstāve Rakija Veina nosauca šo starpību meklējumu rezultātos par kļūmi.

"Tehniskas kļūdas rezultātā pēc dažiem pieprasījumiem netika parādīti (ar tiem) saistītie tēmturi. Problēmas izvērtēšanas laikā mēs esam atslēguši šo funkciju," viņa teica.

Viņa norādīja, ka problēma skārusi vairākuis tūkstošus tēmturus. Viņa neprecizēja, cik ilgu laiku bija vērojama kļūda un kāpēc tā skārusi ar Trampu saistītos tēmturus, taču nav skārusi saturu, kas saistīts ar Baidenu.

Instagram ir bezmaksas lietotne fotogrāfiju un videoierakstu apmaiņai ar sociālā tīkla elementiem, ļauj uzņemt fotogrāfijas un video, pielietot filtrus un izplatīt tās ar sava servisa un citu sociālo tīklu starpniecību. Tā pieder kompānijai Facebook.

0
Tagi:
sociālie tīkli, prezidenta vēlēšanas, ASV
Pēc temata
ASV gatavojas valsts apvērsumam pēc vēlēšanām
Donalds Tramps: kongresa vidustermiņa vēlēšanu rezultāti ir "satriecoši panākumi"
Trampa izredzes tikt pārvēlētam kūst acu priekšā
Ar Trampu saistīta kompānija iejaukusies vēlēšanās visā pasaulē