Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Kaut ko dzirdējuši: iedzīvotāji ir slikti informēti par prezidenta kandidātu uzskatiem

48
(atjaunots 12:35 28.05.2019)
Dienu pirms Latvijas prezidenta vēlēšanām četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem neko nezina par Levita, Jansona un Šmita uzskatiem un uzstādījumiem.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Jau 29. maijā Saeimā notiks Latvijas prezidenta vēlēšanas.

Augstajam amatam kandidē trīs cilvēki: jurists Egils Levits, tiesībsargs Juris Jansons un deputāts Didzis Šmits.

Viņi jau ir stāstījuši par saviem mērķiem Saeimas tribīnē un medijos, taču, kā liecina Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijas iedzīvotāji ir maz informēti par kandidātu plāniem.

Tikai 12% paziņoja, ka ir labi informēti par kandidātu uzskatiem un politiskajiem uzstādījumiem. Vēl 44% kaut ko par to ir dzirdējuši.

Nedaudz mazāk (38%) paziņoja, ka nav informēti par Levita, Jansona un Šmita plāniem.

Vēl 6% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka liela intriga valsts vadītāja vēlēšanās nav gaidāma: valdošās koalīcijas kandidātu Egilu Levitu atbalsta vairāk nekā puse deputātu, kas garantē viņam uzvaru. Cerēt, ka kandidāti nostāsies pret savu frakciju, nenākas, jo balsojums būs atklāts.

Levits ir pazīstams ar savu pastāvīgo atbalstu "latviskas Latvijas" koncepcijai, viņš ir daudz izdarījis, lai nostiprinātu to valsts likumu sistēmā.

48
Pēc temata
Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir nepieciešams stiprs līderis
Tiesībsargs Juris Jansons konkurēs ar Levitu prezidenta vēlēšanās
Lindermans: Levitam līdzīgu prezidenta kandidātu Latvijā vēl nav bijis
Jansons: ar likumiem mums viss ir labi, bet ar to izpildi – nē
Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta un Ekonomikas augstskolas profesors, vēstures zinātņu doktors Sergejs Luzjaņins, foto no arhīva

Jaunā "ļaunuma impērija": profesors pastāstīja, ar ko Ķīna aizkaitinājusi ASV

18
(atjaunots 14:42 28.05.2020)
Tāpat kā savulaik Reigans nosauca Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju", tāpat arī šodien Tramps cenšas aprakstīt Ķīnu kā valsti, kur viss ir šausmīgs – gan politika, gan ekonomika, gan vērtības.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. ĶTR un ASV attiecību krasā saasināšanās notikusi koronavīrusa pandēmijas fonā, abu valstu valdības nākušas klajā ar skarbiem paziņojumiem. Vašingtona apsūdz Ķīnu par nespēju apturēt koronavīrusa izplatīšanos, faktu slēpšanu un aizkavētu reakciju. Savukārt Ķīna uzskata, ka ASV tīšām cenšas nepieļaut abu valstu tirdzniecības darījuma izpildi.

Ķīnas un ASV attiecību saasināšanās iemesli ir dziļi, kompleksi un sistemātiski, paziņoja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta un Ekonomikas augstskolas profesors, vēstures zinātņu doktors Sergejs Luzjaņins videokonferences laikā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

"Viens no redzamajiem iemesliem ir ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu cerības, mēģinājums izmantot Ķīnu iekšējā elektorālajā cīņā. Pamata iemesli saistīti ar Vašingtonas un Pekinas ģeopolitisko sāncensību. Ķīna pirmā atbrīvojās no koronavīrusa pandēmijas un pirmā atjauno ekonomiku. Tas kļuvis par vēl vienu aizkaitinājuma faktoru ASV," atzīmēja Luzjaņins.

Eksperts uzskata, ka pandēmija saasinājusi vecās abpusējās pretrunas, kas iezīmējās jau valstu tirdznieciski ekonomiskās sadursmes ietvaros.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Toreiz vija tehnoloģiskās pretrunas, kas saistītas ar tirdzniecības darījumu un savstarpējiem kompromisiem. Šodien Vašingtona paceļ tās augstākā un bīstamākā līmenī, papildina ar vērtību un civilizācijas idejām, apsūdzot visā Pekinu un Ķīnas Komunistisko partiju. Tāpat kā savulaik Reigans nosauca Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju", tāpat arī šodien Tramps cenšas aprakstīt Ķīnu kā valsti, kur viss ir šausmīgs – gan politika, gan ekonomika, gan vērtības. Tās ir kompleksais amerikāņu vēstījums, absolūti nepamatots, taču ļoti bīstams," uzsvēra Luzjaņins.

Profesors atzīmēja, ka Trampa vēstījums rada milzu draudus pasaulei.

"Vašingtonas un Pekinas konfrontācija nav izdevīga ne pasaulei, ne Krievijai – kā Ķīnas stratēģiskajam partnerim. Protams, KF un ĶTR izmantos visus iespējamos instrumentus, lai stabilizētu situāciju, taču jāpatur prātā, ka ASV un Ķīnas konflikts attīstās... Pie tam Tramps cenšas norādīt, ka pastāv kaut kāda vienota pret Ķīnu vērsta fronte, kuras patiesībā nav un nebūs. Bloku sistēma atkāpjas pagātnē un pat ASV tuvas valstis nevēlas, lai tās ievilktu šajās pretrunās," paskaidroja Luzjaņins.

Marta beigās Ķīnas valdība informēja, ka koronavīrusa epidēmija valstī ir beigusies, fiksēti 84 102 infekcijas gadījumi, no kuriem 4638 beigušies letāli. ASV ieņem pirmo vietu pasaulē saslimušo (1 662 768 cilvēki) un mirušo (98 223) skaita ziņā. Koronavīrusa epidēmija, kas gada sākumā izplatījās no Ķīnas, aptvērusi gandrīz visu pasauli, fiksēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēto, no kuriem gandrīz 347 tūkstoši ir miruši, vairāk nekā 2,2 miljoni – izveseļojušies.

18
Tagi:
ekonomika, pandēmija, koronavīruss, ASV, Ķīna
Pēc temata
Mediji: Rietumu specdienesti apsūdz Ķīnu par svarīgu faktu iznīcināšanu
AP: Ķīna slēpusi datus par koronavīrusu, lai palielinātu medikamentu krājumus
Le Monde žurnālisti pareģo: ASV zaudēs līdera pozīcijas pandēmijas rezultātā
Donalds Tramps izvirzījis ultimātu PVO
Jānis Urbanovičs

Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad

40
(atjaunots 22:31 27.05.2020)
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ierunājies par nepieciešamību audzēt valsts militāro budžetu pandēmijas radītājs ekonomiskās krīzes pašā karstumā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs ("Saskaņa") pavērojis aizsardzības ministra fotogrāfiju rapša laukā un atsaucis atmiņā valsts uzpūsto militāro budžetu.

Šī gada aprīlī Nacionālo bruņoto spēku vietnē tika publicēta aizsardzības ministra Arta Pabrika ("Attīstībai/Par!") intervija, kurā viņš cita starpā paziņoja: "Labāk būtu, ja kādu laiku finansējums nozarei būt virs 2% no IKP. Tas ļautu palīdzēt attīstīties gan Latvijas ekonomikai, gan ļautu veidot tik ļoti nepieciešamās nacionālās rezerves."

Pagājušajā nedēļas nogalē Covid-19 pandēmijas laikā mazliet piemirstais Pabriks piesaistīja sev sabiedrības uzmanību ar fotogrāfiju, kurā viņš redzams ziedoša rapša laukā. Vienus aizkaitināja ministra prieks par eksportējamo rapsi, citi brīdināja par iespējamu alerģiju, bet Urbanoviču fotogrāfija uzvedināja uz pavisam citādām domām. 

Politiķis atgādināja, ka aizsardzības ministrs ierosinājis palielināt valsts militāro budžetu laikā, kad Latvija jau saskārusies ar pandēmijas negatīvajām ekonomiskajām sekām. Pie tam tajā pašā intervijā Pabriks ierosināja samazināt citus valsts izdevumus.

"Mēs taupīsim tur, kur mēs varam taupīt, un mēs cīnīsimies, lai mums nebūtu jātaupa tur, kur mēs nedrīkstam atļauties taupīt," sacīja A. Pabriks.

"Lai dotu karavīriem vēl vairāk, nekā viņiem jau dots, acīmredzot, kādam vajadzēs atraut. Grūstošās ekonomikas apstākļos – atraut daudz, un tas būs sāpīgi. Veselības aprūpei?! Kad mediķi cīnās ar pandēmiju, kad rinda uz atliktajām vizītēm un operācijām izstiepusies uz pusgadu? Kad ārsti un medmāsas nav aizmirsuši, nav piedevuši valdošajiem "krāpšanos" ar algu pielikumu?

Izglītībai?! Kad nozari satricina nebeidzamas un pretrunīgas reformas, kad daudzi studenti apspriež iespējas mest pie malas studijas, jo tagadējos apstākļos nevar to sev atļauties?

Sociālajam atbalstam? Diezin vai to var atļauties pat Pabrika kungs," Urbanovičs konstatēja savā lapā Facebook.

Tiesa, viņš uzskata, ka pat valsts pašreizējo budžetu varētu izmantot jēdzīgāk.

"Tomēr mēs varētu atbalstīt mūsu apņēmības pilno aizsardzības ministru, tiesa, ar vienu noteikumu. Izmantot laiku starp pašreizējo un nākamo pandēmiju vai lglobālo kataklizmu un par visiem saviem 2% NATO vajadzībām uzbūvēt kara hospitāli, modernāko, tehnoloģiski nodrošinātāko, ar augstākās klases personālu. Izmantot šīs jaudas ne tikai karavīru ārstēšanai, bet gan visu Latvijas iedzīvotāju labā. Galu galā – medicīnas pakalpojumu eksportam!" novērtēja Urbanovičs.

Starp citu, Covid-19 uzliesmojuma laikā Sāremā salā Igaunijā mediķiem palīdzīgu roku sniedza karavīri, līdzās Kuresāres slimnīcai tika izvērsts lauka hospitālis ar 20 vietām, četras no tām bija aprīkotas ar MPV aparātiem.

"Kāpēc mēs nevaram nospraust sev tādus lielus un pārdomātus mērķus? Uzsildīt Latvijas ekonomiku tā, nevis pērkot militāro tehniku, kas palikusi vēl no agrākajiem kariem, un sliktas kvalitātes zābakus…" painteresējās Urbanovičs. 

Taču aizsardzības ministra ambīcijas, pēc viņa vārdiem, nesniedzas tālāk par fotosesijām rapša laukā.

40
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Artis Pabriks, budžets, Latvija
Pēc temata
Latvijas armijas diena: gadsimta mīts un skarbā realitāte
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Pirmie Eiropas Savienībā: Latvija ieņēma pirmo vietu ES militāro izdevumu ziņā
Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā