Eiropas parlamenta vēlēšanas Rīgā. Foto no arhīva

Eiroskeptiķu uzvara EP negarantē viņu vienotību

40
(atjaunots 17:39 27.05.2019)
Eiroskeptiķi var kļūt par nopietnu spēku jaunajā Eiropas Parlamentā, taču pagaidām nav saprotams, vai viņiem izdosies apvienoties, lai īstenotu savus tālejošos plānus Eiropas federalizācijas jomā un atteiktos no ASV uzmācīgās aprūpes, uzskata politiskā komentētāja Sofija Meļņičuka.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka labējie populisti, domājams, gūs vēl lielāku skaitu deputāta mandātu. Tas var kardināli mainīt situāciju ES galvenajā likumdošanas struktūrā, portālā RIA Novosti pastāstīja politiskā komentētāja Sofija Meļņičuka.

Pie tam viņa atgādināja, ka vēlēšanu sistēmas nav vienādas: dažviet vēlētāji balso par partijām, kuras iepriekš iesniegušas kandidātu sarakstus. Dažās valstīs vēlētāji atzīmē, kurš kandidāts viņiem patīk visvairāk. Dažās valstīs ļauts balsot par vairākiem kandidātiem no dažādām partijām.

Taču ir tendence, ko atzīst visi: vēlēšanu apmeklējums negrozāmi krītas. 1979. gadā EP vēlēšanās piedalījās 62% savienības balsstiesīgo pilsoņu, bet 2014. gadā – tikai mazliet vairāk nekā 42%, pat neskatoties uz to, ka Beļģijā, Grieķijā un Bulgārijā dalība vēlēšanās ir obligāta.

Deputātu skaits ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita: vislielākais skaits - 96 mandāti – pieder Vācijai (82,8 miljoni cilvēku), bet Maltai (475 000 cilvēki) — tikai seši. Deputāti tiek ievēlēti uz pieciem gadiem. Viņi pieņem Eiropas kopējos likumus un ES budžetu līdz ar Eiropas Padomi.

Pašā Eiropas Parlamentā dažādu valstu pārstāvji apvienojas daudznacionālās domubiedru grupās. Lielākā un nozīmīgākā to starpā ir Eiropas Tautas partija – tradicionālisti labējie centristi, kuru vidū ir, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele. Otrais nozīmīgākais spēks EP – sociālisti un demokrāti. Līdz ar Eiropas Tautas partiju tajos darbojas aptuveni 50% deputātu.

Taču nesenās aptaujas liecina, ka situācija var mainīties, pateicoties eiroskeptiķiem, ko vada ultralabējie politiķi.

Eiroskeptiķi uzbrūk

Patlaban par eiroskeptiķu līderi tiek uzskatīts Itālijas vicepremjerministrs Mateo Salvini. Viņš ir pazīstams ar asiem izteikumiem, ko apstiprina ar vēl asākām darbībām. Pērn izcēlās skandāls pēc viņa aicinājuma slēgt ostas kuģiem, kuri izglābuši migrantus Vidusjūrā.

Salvini ambiciozais plāns ir radīt lielāko frakciju, kam pievienosies desmit labējo nacionālo partiju pārstāvji. Starp viņa domubiedriem ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un Francijas "Nacionālās frontes" līdere Marina Lepēna, kā arī politiķi no Vācijas, Somijas, Dānijas, Igaunijas un citām valstīm.

Eiroskeptiķiem ir daudz kopēja. Pirmkārt, pēc viņu domām, Briselei piešķirta pārāk liela vara. Otrkārt, viņus uztrauc identitāti zaudējošo eiropiešu pašnoteikšanās statuss. Sarunā ar aģentūru RIA Novosti bundestāga deputāts, vācu ultralabējās partijas "Alternatīva Vācijai" loceklis Antons Fricens norādīja, ka ir "jācīnās par Eiropas civilizāciju un kristīgajām vērtībām, ģimenes aizsardzību un demogrāfiskās situācijas pozitīvu attīstību Eiropā."

Eiropas ultralabējo attieksme pret emigrantiem ir ļoti negatīva. Pastāvīgi skan aicinājumi nostiprināt robežas, dzirdami arī atklāti rasistiski izteikumi.

Atkal ļoti nozīmīgs būs jautājums par attiecībām ar Krieviju

Taču ultralabējo saimē situācija nemaz nav tik gluda. Paliek viens principiāli svarīgs jautājums, kurā neizdodas panākt vienprātību – attiecības ar Krieviju.

Lielai daļai eiroskeptiķu un amerikāņu ietekmes pretinieku tuvināšanās ar Krieviju ir "obligāts programmas punkts". Daudziem patīk tradicionālās vērtības, ko popularizē Krievijas vadība, un valsts vadītāja kā "nācijas tēva" tēls. Tomēr virkne labējo populistu šim viedoklim nepiekrīt.

Tam kategoriski nepiekrīt citi populisti, it īpaši no Skandināvijas un Baltijas valstīm.

Prokrieviskā noskaņojuma spilgtākie pretinieki ir Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnība". Lai arī Salvini personīgi apmeklēja Varšavu gada sākumā, poļi neplāno pievienoties viņa blokam Eiropas Parlamentā.

Lai kā populisti censtos, lai kā augtu viņu piekritēju skaits, līdz harmonijas atmosfērai un saskaņai viņu rindās vēl tālu, secināja Sofija Meļņičuka. Ja vēlētāji dos viņiem priekšroku, nav saprotams, vai viņi spēs saliedēti strādāt Eiropas Parlamentā.

40
Pēc temata
LKS un "Saskaņa" saņems trīs vietas EP: nacionālisti runā par vāju Latviju
Marina Lepēna aicinājusi atlaist Francijas Nacionālo sapulci
"Kurš atbildēs par bardaku": iedzīvotājus šokē EP vēlēšanu slikto organizācijas līmenis
Mitrofanovs: Latvijas valsts CVK personā traucē Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisei
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

14
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

14
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts
Eiro

Partijas pārgāja uz valsts finansējumu: sponsori paliek pagātnē?

11
(atjaunots 13:22 04.08.2020)
Lielākajām partijām šogad ziedoti vien 177 672 eiro, taču politiskie spēki papildinājuši savus maciņus no budžeta – tagad to ļauj partiju finansēšanas likums.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Līdz ar Politisko organizāciju finansēšanas likuma grozījumu pieņemšanu strauji samazinājies privātpersonu un organizāciju ziedojumu apjoms.

Līdzekļu apjoms, kurus lielākās politiskās partijas šogad saņēma no privātiem sponsoriem, salīdzinot ar pērno gadu, ir krities vairākas reizes. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētajiem datiem, kopējā summa, ko sponsori šogad pārskaitījusi partijām, sastādījusi vien 177 672 eiro.

Tostarp apvienība "Attīstībai/Par!" pērn saņēma 79 134 eiro, bet šogad tai ziedoti vien 12 819 eiro. Apvienības sastāvā esošajai partijai "Latvijas attīstībai" pērn sponsori pārskaitījuši 123 856 eiro, savukārt šogad tikai 41 910 eiro. "Kustība Par!" pērn ziedojumos saņēma 11 879 eiro, bet šogad – 15 246 eiro (retais izņēmums).

Ievērojami kritušies ienākumi no privātpersonu un organizāciju ziedojumiem "Jaunajai Vienotībai". Pērn partiju apvienība saņēma 83 547 eiro, šogad – vien 893 eiro. "Vienotībai", kura sastāv apvienībā, tika ziedoti 196 895 eiro, šogad – tikai 27 416 eiro.

Dramatisks privātā finansējuma kritums ir "Saskaņai". No 187 885 eiro pērn līdz 9 480 eiro šogad.

Zaļo un zemnieku savienība pērn saņēma 76 781 eiro, Latvijas Zemnieku savienība – 20 755 eiro, Latvijas Zaļā partija – 114 057 eiro. Šogad ZZS ienākumi no privātiem sponsoriem sastādīja 8 467 eiro, "zemniekiem" – 4 090 eiro, bet "zaļie" vispār nesaņēma ziedojumus.

Jaunā konservatīvā partijas pērn ziedojumos ievāca 107 653 eiro, savukārt šogad – 22 213 eiro. Nacionālā apvienība saņēma 99 879 eiro 2019. gadā, bet šogad – vien 7 876 eiro. Partijai KPV LV pērn pārskaitīja 20 720 eiro, bet šogad – 584 eiro.

Neskatoties uz strauju politisko partiju privāto ziedojumu kritumu (pie tam Rīgas pašvaldības vēlēšanu gadā) nedrīkst uzskatīt, ka to finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Drīzāk, pretēji, Atgādināsim, ka drīz pēc stāšanās amatā jaunais prezidents Egils Levits sāka runāt par to, ka partijas ir jāpadara par neatkarīgām no privātiem ziedojumiem, nodrošinot tām pietiekamu finansējumu no valsts budžeta. Rezultātā, 2019. gada rudenī tika pieņemti skandalozie politisko partiju finansēšanas likuma grozījumi. Toreiz koalīcija nerada iespēju atbalstīt protestējušos mediķus un pedagogus, maznodrošinātos un invalīdus, taču operatīvi sameklēja naudu savām, politiskajām vajadzībām. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem, partijām, kuras pārvarējušas 2% barjeru pēdējās Saeimas vēlēšanās, par katru saņemto balsi tiek izmaksāti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, tikpat – par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pēc Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, partijas "aprēķināja" sev jauno finansējumu jau no šī gada 1. janvāra.

Līdz ar to, sekojošos četrus gadus "Saskaņa" katru gadu saņems 800 tūkstošus eiro, KPV LV – 643 369 eiro, Jaunā konservatīvā partija – 626 420,5 eiro, "Attīstībai/Par!" – 586 964 eiro, Nacionālā apvienība – 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība – 489 163,5 eiro, "Jaunā Vienotība" – 416 535,5 eiro, Latvijas Reģionu apvienība – 169 371,5 eiro, Latvijas Krievu savienība (tagad, kad tai parādījies konts Latvijas bankā) – 136 336 eiro, "Progresīvie" – 106 203,5 eiro.

No vienas puses, politiskās partijas patiešām ir ieguvušas zināmu neatkarību no privātiem sponsoriem. To finanšu resursi ir palielinājušies, padarot tās vēl ieinteresētākas vēlēšanu iznākumā. No otras puses, rodas jautājumi, cik ētiski ir "aprēķināt naudu pašiem sev" krīzes un pastāvīgā līdzekļu sociālajām programmām trūkuma fonā. Daudzas no kurām partijām no gadu pie gada izdodas "pārdod" saviem vēlētājiem pirms vēlēšanām.

11
Tagi:
Latvija
Pēc temata
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvie": iekšējās konkurences gaidās
Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
"Karstums" Briselē un Baltijas vienotība: Kariņš cīnās par Latvijas interesēm
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

0
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos