Eiropas parlamenta vēlēšanas Rīgā. Foto no arhīva

Eiroskeptiķu uzvara EP negarantē viņu vienotību

26
(atjaunots 17:39 27.05.2019)
Eiroskeptiķi var kļūt par nopietnu spēku jaunajā Eiropas Parlamentā, taču pagaidām nav saprotams, vai viņiem izdosies apvienoties, lai īstenotu savus tālejošos plānus Eiropas federalizācijas jomā un atteiktos no ASV uzmācīgās aprūpes, uzskata politiskā komentētāja Sofija Meļņičuka.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka labējie populisti, domājams, gūs vēl lielāku skaitu deputāta mandātu. Tas var kardināli mainīt situāciju ES galvenajā likumdošanas struktūrā, portālā RIA Novosti pastāstīja politiskā komentētāja Sofija Meļņičuka.

Pie tam viņa atgādināja, ka vēlēšanu sistēmas nav vienādas: dažviet vēlētāji balso par partijām, kuras iepriekš iesniegušas kandidātu sarakstus. Dažās valstīs vēlētāji atzīmē, kurš kandidāts viņiem patīk visvairāk. Dažās valstīs ļauts balsot par vairākiem kandidātiem no dažādām partijām.

Taču ir tendence, ko atzīst visi: vēlēšanu apmeklējums negrozāmi krītas. 1979. gadā EP vēlēšanās piedalījās 62% savienības balsstiesīgo pilsoņu, bet 2014. gadā – tikai mazliet vairāk nekā 42%, pat neskatoties uz to, ka Beļģijā, Grieķijā un Bulgārijā dalība vēlēšanās ir obligāta.

Deputātu skaits ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita: vislielākais skaits - 96 mandāti – pieder Vācijai (82,8 miljoni cilvēku), bet Maltai (475 000 cilvēki) — tikai seši. Deputāti tiek ievēlēti uz pieciem gadiem. Viņi pieņem Eiropas kopējos likumus un ES budžetu līdz ar Eiropas Padomi.

Pašā Eiropas Parlamentā dažādu valstu pārstāvji apvienojas daudznacionālās domubiedru grupās. Lielākā un nozīmīgākā to starpā ir Eiropas Tautas partija – tradicionālisti labējie centristi, kuru vidū ir, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele. Otrais nozīmīgākais spēks EP – sociālisti un demokrāti. Līdz ar Eiropas Tautas partiju tajos darbojas aptuveni 50% deputātu.

Taču nesenās aptaujas liecina, ka situācija var mainīties, pateicoties eiroskeptiķiem, ko vada ultralabējie politiķi.

Eiroskeptiķi uzbrūk

Patlaban par eiroskeptiķu līderi tiek uzskatīts Itālijas vicepremjerministrs Mateo Salvini. Viņš ir pazīstams ar asiem izteikumiem, ko apstiprina ar vēl asākām darbībām. Pērn izcēlās skandāls pēc viņa aicinājuma slēgt ostas kuģiem, kuri izglābuši migrantus Vidusjūrā.

Salvini ambiciozais plāns ir radīt lielāko frakciju, kam pievienosies desmit labējo nacionālo partiju pārstāvji. Starp viņa domubiedriem ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un Francijas "Nacionālās frontes" līdere Marina Lepēna, kā arī politiķi no Vācijas, Somijas, Dānijas, Igaunijas un citām valstīm.

Eiroskeptiķiem ir daudz kopēja. Pirmkārt, pēc viņu domām, Briselei piešķirta pārāk liela vara. Otrkārt, viņus uztrauc identitāti zaudējošo eiropiešu pašnoteikšanās statuss. Sarunā ar aģentūru RIA Novosti bundestāga deputāts, vācu ultralabējās partijas "Alternatīva Vācijai" loceklis Antons Fricens norādīja, ka ir "jācīnās par Eiropas civilizāciju un kristīgajām vērtībām, ģimenes aizsardzību un demogrāfiskās situācijas pozitīvu attīstību Eiropā."

Eiropas ultralabējo attieksme pret emigrantiem ir ļoti negatīva. Pastāvīgi skan aicinājumi nostiprināt robežas, dzirdami arī atklāti rasistiski izteikumi.

Atkal ļoti nozīmīgs būs jautājums par attiecībām ar Krieviju

Taču ultralabējo saimē situācija nemaz nav tik gluda. Paliek viens principiāli svarīgs jautājums, kurā neizdodas panākt vienprātību – attiecības ar Krieviju.

Lielai daļai eiroskeptiķu un amerikāņu ietekmes pretinieku tuvināšanās ar Krieviju ir "obligāts programmas punkts". Daudziem patīk tradicionālās vērtības, ko popularizē Krievijas vadība, un valsts vadītāja kā "nācijas tēva" tēls. Tomēr virkne labējo populistu šim viedoklim nepiekrīt.

Tam kategoriski nepiekrīt citi populisti, it īpaši no Skandināvijas un Baltijas valstīm.

Prokrieviskā noskaņojuma spilgtākie pretinieki ir Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnība". Lai arī Salvini personīgi apmeklēja Varšavu gada sākumā, poļi neplāno pievienoties viņa blokam Eiropas Parlamentā.

Lai kā populisti censtos, lai kā augtu viņu piekritēju skaits, līdz harmonijas atmosfērai un saskaņai viņu rindās vēl tālu, secināja Sofija Meļņičuka. Ja vēlētāji dos viņiem priekšroku, nav saprotams, vai viņi spēs saliedēti strādāt Eiropas Parlamentā.

26
Pēc temata
LKS un "Saskaņa" saņems trīs vietas EP: nacionālisti runā par vāju Latviju
Marina Lepēna aicinājusi atlaist Francijas Nacionālo sapulci
"Kurš atbildēs par bardaku": iedzīvotājus šokē EP vēlēšanu slikto organizācijas līmenis
Mitrofanovs: Latvijas valsts CVK personā traucē Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisei