Eiropas parlamenta vēlēšanas Rīgā. Foto no arhīva

Eiroskeptiķu uzvara EP negarantē viņu vienotību

40
(atjaunots 17:39 27.05.2019)
Eiroskeptiķi var kļūt par nopietnu spēku jaunajā Eiropas Parlamentā, taču pagaidām nav saprotams, vai viņiem izdosies apvienoties, lai īstenotu savus tālejošos plānus Eiropas federalizācijas jomā un atteiktos no ASV uzmācīgās aprūpes, uzskata politiskā komentētāja Sofija Meļņičuka.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka labējie populisti, domājams, gūs vēl lielāku skaitu deputāta mandātu. Tas var kardināli mainīt situāciju ES galvenajā likumdošanas struktūrā, portālā RIA Novosti pastāstīja politiskā komentētāja Sofija Meļņičuka.

Pie tam viņa atgādināja, ka vēlēšanu sistēmas nav vienādas: dažviet vēlētāji balso par partijām, kuras iepriekš iesniegušas kandidātu sarakstus. Dažās valstīs vēlētāji atzīmē, kurš kandidāts viņiem patīk visvairāk. Dažās valstīs ļauts balsot par vairākiem kandidātiem no dažādām partijām.

Taču ir tendence, ko atzīst visi: vēlēšanu apmeklējums negrozāmi krītas. 1979. gadā EP vēlēšanās piedalījās 62% savienības balsstiesīgo pilsoņu, bet 2014. gadā – tikai mazliet vairāk nekā 42%, pat neskatoties uz to, ka Beļģijā, Grieķijā un Bulgārijā dalība vēlēšanās ir obligāta.

Deputātu skaits ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita: vislielākais skaits - 96 mandāti – pieder Vācijai (82,8 miljoni cilvēku), bet Maltai (475 000 cilvēki) — tikai seši. Deputāti tiek ievēlēti uz pieciem gadiem. Viņi pieņem Eiropas kopējos likumus un ES budžetu līdz ar Eiropas Padomi.

Pašā Eiropas Parlamentā dažādu valstu pārstāvji apvienojas daudznacionālās domubiedru grupās. Lielākā un nozīmīgākā to starpā ir Eiropas Tautas partija – tradicionālisti labējie centristi, kuru vidū ir, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele. Otrais nozīmīgākais spēks EP – sociālisti un demokrāti. Līdz ar Eiropas Tautas partiju tajos darbojas aptuveni 50% deputātu.

Taču nesenās aptaujas liecina, ka situācija var mainīties, pateicoties eiroskeptiķiem, ko vada ultralabējie politiķi.

Eiroskeptiķi uzbrūk

Patlaban par eiroskeptiķu līderi tiek uzskatīts Itālijas vicepremjerministrs Mateo Salvini. Viņš ir pazīstams ar asiem izteikumiem, ko apstiprina ar vēl asākām darbībām. Pērn izcēlās skandāls pēc viņa aicinājuma slēgt ostas kuģiem, kuri izglābuši migrantus Vidusjūrā.

Salvini ambiciozais plāns ir radīt lielāko frakciju, kam pievienosies desmit labējo nacionālo partiju pārstāvji. Starp viņa domubiedriem ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un Francijas "Nacionālās frontes" līdere Marina Lepēna, kā arī politiķi no Vācijas, Somijas, Dānijas, Igaunijas un citām valstīm.

Eiroskeptiķiem ir daudz kopēja. Pirmkārt, pēc viņu domām, Briselei piešķirta pārāk liela vara. Otrkārt, viņus uztrauc identitāti zaudējošo eiropiešu pašnoteikšanās statuss. Sarunā ar aģentūru RIA Novosti bundestāga deputāts, vācu ultralabējās partijas "Alternatīva Vācijai" loceklis Antons Fricens norādīja, ka ir "jācīnās par Eiropas civilizāciju un kristīgajām vērtībām, ģimenes aizsardzību un demogrāfiskās situācijas pozitīvu attīstību Eiropā."

Eiropas ultralabējo attieksme pret emigrantiem ir ļoti negatīva. Pastāvīgi skan aicinājumi nostiprināt robežas, dzirdami arī atklāti rasistiski izteikumi.

Atkal ļoti nozīmīgs būs jautājums par attiecībām ar Krieviju

Taču ultralabējo saimē situācija nemaz nav tik gluda. Paliek viens principiāli svarīgs jautājums, kurā neizdodas panākt vienprātību – attiecības ar Krieviju.

Lielai daļai eiroskeptiķu un amerikāņu ietekmes pretinieku tuvināšanās ar Krieviju ir "obligāts programmas punkts". Daudziem patīk tradicionālās vērtības, ko popularizē Krievijas vadība, un valsts vadītāja kā "nācijas tēva" tēls. Tomēr virkne labējo populistu šim viedoklim nepiekrīt.

Tam kategoriski nepiekrīt citi populisti, it īpaši no Skandināvijas un Baltijas valstīm.

Prokrieviskā noskaņojuma spilgtākie pretinieki ir Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnība". Lai arī Salvini personīgi apmeklēja Varšavu gada sākumā, poļi neplāno pievienoties viņa blokam Eiropas Parlamentā.

Lai kā populisti censtos, lai kā augtu viņu piekritēju skaits, līdz harmonijas atmosfērai un saskaņai viņu rindās vēl tālu, secināja Sofija Meļņičuka. Ja vēlētāji dos viņiem priekšroku, nav saprotams, vai viņi spēs saliedēti strādāt Eiropas Parlamentā.

40
Pēc temata
LKS un "Saskaņa" saņems trīs vietas EP: nacionālisti runā par vāju Latviju
Marina Lepēna aicinājusi atlaist Francijas Nacionālo sapulci
"Kurš atbildēs par bardaku": iedzīvotājus šokē EP vēlēšanu slikto organizācijas līmenis
Mitrofanovs: Latvijas valsts CVK personā traucē Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisei

Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties

23
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos Vašingtonā dzer šampanieti – krīze devusi liktenīgu triecienu Trampam un visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam.

Starptautiskā reakcija pēc radikāli noskaņoto Trampa piekritēju iebrukuma Kapitolijā bija prognozējama. Tā variējas no traģiskas roku lauzīšanas un bļāvieniem par "dumpi, apvērsumu un valsts nodevību" līdz teju vai neslēptam ļaunam priekam par to, kas ASV kā bumerangs atgriezušās problēmas, ko tās gadu desmitiem rūpīgi lolojušas citām valstīm, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vienlaikus pat Amerikai visnaidīgāk noskaņotajos prātos ir maz iemeslu priekam, jo pašreizējie procesi draud ar neprognozējamām sekām visiem.

No vienas puses, notikumi Kapitolijā novirzīja iekšpolitisko krīzi jaunā gultnē, no otras – izrādījās ļoti parocīgi Trampa pretiniekiem. Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos dzer šampanieti, jo krīze devusi liktenīgu triecienu ne tikai aizejošajam prezidentam, bet arī visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra valstij ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam Demokrātiskās partijas vadībā.

Jā, ASV veidojas relatīvi labvēlīga situācija jaunajai administrācijai, bet ārpolitikā stāvoklis ir daudz sarežģītāks.

Demokrāti atgriežas Baltajā namā ar lozungu "Pie visa vainīgs Tramps, taču mēs ātri atjaunosim amerikāņu hegemonijas un triumfējošā globālisma zelta laikmetu".

Viņi neredz nekādu vispārēju krīzi sistēmā, kas absolūti likumsakarīgi vājina ASV ģeopolitiskās pozīcijas. Gluži pretēji, Tramps, pēc viņu domām, ir nejauša pārejoša fluktuācija, kas bez iemesla likusi Amerikai novērsties no sava galvenā ceļa un cilvēces vēstures.

Nav svarīgi, vai "Vašingtonas purvs" patiešām tic tādai pasaules ainai. Galvenais – tā noteiks viņu tālākos soļus. Baidena administrācija savā ārpolitikā pūlēsies pavērst laiku atpakaļ, lai Savienotās Valstis atgūtu līdera statusu starptautiskajā arēnā, kam pārējās valstis paklausa bez vārda runas.

Tomēr to nebūs viegli panākt, varbūt par neiespējami, jo planēta, principā ir pieradusi un pat priecājas par to, ka ASV pamazām, tomēr nenovēršami zaudē savu superlielvalsts stāvokli. Patiesībā notikumi okeāna viņā krastā vien apstiprina augoši viedokli par to, ka tur padziļinās smaga sistēmas krīze. Rezultātā – visas globālās sistēmas pārformatēšana.

Nu jau pat desmitiem valstu, arī planētas vadošās lielvalstis izmanto šo apstākli un pavairo savu suverenitāti. Tā jau ir dominējošā tendence pasaulē. Jā, lielākā daļa valstu pūlas izvairīties no atklātas konfrontācijas ar Vašingtonu, taču pamazām spītīgi dara savu – piemēram, tā pati Vācija, kas sameklējusi iespēju apiet amerikāņu sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Tādā situācijā Vašingtonai ierastās ārpolitiskā darba metodes noteikti nenesīs vēlamo rezultātu. Galu galā visas neērtās un Vašingtonai nepatīkamās tendences ir veidojušās un nostiprinājušās nevis nelieša Trampa prezidentūras gados, bet gan dziļi demokrātiskā Baraka Obamas darbības laikā.

Demokrātu-globālistu mēģinājums atgriezties pie ierastās pieejas ārpolitikā garantē: pārējās valstis vienkārši ieņems ērto pozīciju "klausāmies un darām savu", un galu galā Vašingtonas lielkundziskā varenība saplaks vēl vairāk.

Tomēr pašreizējo procesu apstākļos cerības uz tādu scenāriju izskatās nepamatoti optimistiskas.

Lai izcīnītu uzvaru pār Trampu, demokrāti ir pārkāpuši visus pieņemtos iekšpolitiskās spēles noteikumus. Viņi ir nobeiguši ASV politisko sistēmu, arī vārda brīvību un vēlēšanas. Pie tam, šķiet, tas vēl nav viss.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

Tādos apstākļos cerības, ka viņi ievēros vismaz kaut kādu pieklājību ārpolitikā, ir pavisam niecīgas, it īpaši, ja pasaule arī turpmāk konsekventi centīsies atbrīvoties no Vašingtonas kontroles. Piedevām vēl amerikāņi jau sen padarījuši par sistemātiskiem pasākumiem dažnedažādas "ellīgas sankcijas", aviācijas bāzes grupu noenkurošanu pie kārtējās atstumtās valsts krastiem un "humānus uzlidojumus". Un pat tie jau zaudējuši efektivitāti.

ASV "dziļvalsts" sava mērķa labad nav pažēlojusi pat savu valsti. Par to tā izšķirsies, kad konstatēs: pasaule principiāli nevēlas tai pakļauties saskaņā ar vecajiem šabloniem, un ierastās spaidu metodes vienkārši vairs nelīdz? Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām drūma.

23
Tagi:
Donalds Tramps, demokrātija, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā
Eksperts uzskata, ka ASV plāno izstādīt Ķīnai rēķinu par "kaitējumu cilvēcei"
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Kozaks pastāstīja par "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku tikšanos rezultātiem
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

57
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

57
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

0
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

0
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā