ASV un ES karogs. Foto no arhīva

Savienotās Valstis pieprasa slēgt ES aizsardzības programmu

142
(atjaunots 10:47 18.05.2019)
ES diplomātijas vadītāja Federika Mogerīni Briselē informēja, ka Eiropas valstu militāro iepirkumu tirgus pagaidām ir atvērts ASV kompānijām. Vašingtona piedraudējusi ar sankcijām, ja ES aizsardzības fonds atteiksies no amerikāņiem militārajos iepirkumos.

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Savienotās Valstis piedraudējušas Briselei ar sankcijām pret ES militārās rūpniecības kompleksa kompānijām, ja bruņojuma ražotāji ASV netiks pielaisti Eiropas aizsardzības fonda iepirkumos. Tādējādi Vašingtona apdraud Briseles jauno lolojumu – ES militāro programmu, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.

ASV Aizsardzības ministrijas ierēdņu Elenas Lordas un Andrea Tompsones parakstītajā vēstulē, kuras saturs gandrīz acumirklī iekļuva Eiropas valstu medijos, teikts, ka Vašingtona atbildēs uz aizliegumu amerikāņu uzņēmumiem piedalīties ES militāro iepirkumu konkursos. "Neapšaubāmi, analoģiski atbildes ierobežojumi, ko ieviestu ASV, nesaskartos ar mūsu partneru un sabiedroto atzinību Eiropā, bet mums nesagādātu nekādu prieku nepieciešamība izskatīt tādus pasākumus nākotnē," norāda autori.

Tāpat ASV atzīmēja, ka Vašingtona ir "dziļi nobažījušās" par to, ka Eiropas aizsardzības fonda (EDF) līdzekļu sadalījuma noteikumu apstiprināšana un pati Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) "veido dublēšanos, funkcionāli nesavietojamas militārās sistēmas, nogriež skopos aizsardzības resursus un rada nevajadzīgu konkurenci starp NATO un ES". Cik zināms, šī vēstule ir pirmais oficiālais paziņojums (lai arī ne no valsts pirmo amatpersonu puses), kurā ASV neatbalsta Eiropas militārās iniciatīvu. Vēstuli var uzskatīt par pirmo dokumentu, kurā atzīts: ES aizsardzības programmu Vašingtona uzskata par apdraudējumu NATO.

Iepriekš Brisele ne vienu reizi vien, taču ne īpaši pārliecinoši pauda uzskatu, ka ne ES aizsardzības fonds, ne PESCO neapdraud aliansi, bet gan "papildina un attīsta to".

ASV kompānijas saņem vairāk nekā 80% Eiropas ārvalstu iepirkumu

"Eiropas Savienība paliek atvērta ASV kompānijām un iekārtām," paziņoja vēstules adresāte Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni 14. maijā preses konferencē pēc ES valstu ārlietu ministru padomes sēdes Briselē, kas bija veltīta aizsardzības jautājumiem.

Tikšanās gaitā tika parakstīti vairāki iepriekš saskaņoti dokumenti par PESCO militāro programmu.

"Patlaban ES patiešām ir daudz atvērtāka (amerikāņu kompānijām – red.), nekā ASV valsts iepirkumu tirgus Eiropas Savienības kompānijām un iekārtām, - teica Mogerīni, kura negrēkoja pret patiesību, taču diplomātiski nepieminēja, ka tuvākajā laikā situācija mainīsies. – ASV nav likuma "Pērc Eiropas preces" (akts "Pērc amerikāņu preces", ko ASV Kongress pieņēma 1933.gadā, prasa dot priekšroku vietējiem piegādātājiem un uzņēmējiem – red.), un patlaban aptuveni 81% Eiropas ārvalstu kontraktu aiziet ASV firmām. Neredzu nekādu pamatu bažām," atzīmēja Mogerīni.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Pēdējā gada laikā ES jau vairākkārt saskārusies ar Vašingtonas draudiem ieviest sankcijas pret Eiropas valstīm un kompānijām sakarā ar dažādiem strīdīgiem starptautiskās tirdzniecības un politikas jautājumiem. Šoreiz solījums sodīt Eiropas kompānijas tieši saistīts ar ASV militārās rūpniecības kompleksa interešu aizsardzību. Taču Eiropas aizsardzības fonds tika radīts ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no amerikāņu bruņojuma piegādēm un "pabarot" nacionālās militārās rūpniecības kompānijas.

Vašingtona netic Briseles nodomam glābt NATO

Runa ir par pasaules bruņojuma tirgus mērogā salīdzinoši nelielu summu 13 miljardu eiro apmērā, ko ES piešķīra Aizsardzības fondam savas militārās programmas tapšanas pirmajā posmā. Līdzekļi paredzēti pētījumiem, vairāku veidu tehnikas un iekārtu izstrādei. Taču grantu un subsīdiju piešķiršanas noteikumi paredz, ka projektos piedalīsies tikai Eiropas kompānijas un zinātniski tehniskās grupas. Izņēmums pieļauts tikai potenciālajiem dalībniekiem no Lielbritānijas, lai arī Briseles oficiālajos dokumentos nav iekļauts formāls aizliegums piesaistīt militārajās izstrādēs trešās valstis.

Taču Vašingtona saprot, ka fonda dibināšanas galvenie mērķi ir atbalsts Eiropas militārās rūpniecības kompleksam un bruņojuma sistēmu unifikācija. Tas ir pirmais solis pretī ES militārā bloka izveidei nākotnē.

Eiropas un Amerikas militārās rūpniecības kompleksu konfrontācijas gadījumu ir daudz. Viens no jaunākajiem – stāsts par raķetēm Ēģiptei. 2018. gada rudenī Parīze bija pārskaitusies par to, ka ASV izjauca franču izdevīgo darījumu ar Kairu par spārnoto raķešu SCALP piegādi. Raķete tiek ražota Francijā, taču viens no tās galvenajiem elementiem tiek iepirkts Savienotajās Valstīs, tāpēc Vašingtonai radās iespēja bloķēt tirdzniecības darījumu ar Ēģipti.

Zināma nozīme, iespējams, bija arī ar šautenēm saistītajam skandālam Igaunijā

Iespējams, ASV neapmierinātību ar Eiropas Savienības militārās politikas attīstību, pareizāk sakot, bažas zaudēt daudzus miljardus vērtus militāros iepirkumus Eiropā, varēja radīt arī Igaunija.

ASV kompānija Lewis Machine & Tool Company, kura uzvarēja Igaunijas Aizsardzības spēku jauno šauteņu piegādes iepirkumā, var to zaudēt saskaņā ar prasībām tiesā, ko iesniedza zaudētāja – Šveices kompānija Sig Sauer. Skandāls, kas lika apšaubīt amerikāņu uzņēmuma izvēles objektivitāti, var papildināt Vašingtonas negatīvās emocijas, kas Eiropu dēvē par "sliktu sabiedroto".

Igaunija piedalās trijās PESCO militārajās programmās: "integrēta sauszemes robotehniskā kompleksa (UGS) izstrādē, ātrās reaģēšanas grupu izveidē pret kibernētiskajiem draudiem un mijiedarbībai kiberdrošības jomā, kā arī "militārās Šengenas" programmā.

Militārie eksperti uzskata, ka aizsardzības fonda parādīšanās ES paver labas iespējas arī Igaunijas uzņēmumiem. Eksperts bruņojuma un militārās politikas jautājumos, atvaļinātais militārās izlūkošanas virsnieks Villems Roda uzskata, ka granti un subsīdijas ir pieejami arī Igaunijas jaunajai militārās rūpniecības nozarei, kas varētu kļūt par Eiropas rūpniecības korporāciju apakšuzņēmējiem.

142
Pēc temata
ASV kļuvušas par galvenajām Ukrainas ieroču importētājām
Latvijas Aizsardzības ministrija gaida dronus no ASV par trim miljoniem dolāru
Akceptēts Latvijas un ASV savstarpējs līgums par iepirkumiem aizsardzības vajadzībām
Frankfurter Allgemeine Zeitung: pasaulē rit atklāts tehnoloģiskais aukstais karš

Anadolu: ASV vēlas, lai Krievija atgrieztos 90. gados

38
(atjaunots 13:35 10.05.2021)
Turku žurnālists uzskata, ka Vašingtona vēlas pārvērst Krieviju par "Borisa Jeļcina laiku valsti" – samazināt tās aktivitāti pasaules arēnā.

RĪGA, 10. maijsSputnikASV sapņo, kaut nu Krievija atkal kļūtu par Borisa Jeļcina laiku valsti, kas "ierāvusies savā čaulā", raksta Turcijas ziņu aģentūras Anadolu žurnālists Iļjass Kemaloglu, vēsta RIA Novosti.

Pēc viņa domām, Džo Baidena ierašanās Baltajā namā aizsāka jaunu spriedzes pilnu posmu attiecībās ar Krieviju. Žurnālists uzskata, ka viens no konfrontācijas iemesliem bija Maskavas augošā ietekme lielā zonā no Tuvajiem Austrumiem līdz Kaukāzam Donalda Trampa prezidentūras laikā.

Tāpat autors atzīmēja, ka Vašingtona nevēlas Krievijas un Turcijas ciešas sadarbības attīstību un cenšas to vājināt ar izolācijas palīdzību un vēršot sankcijas pret Maskavu.

Pie tam, regulāri ieviešot aizvien jaunus ierobežojošos pasākumus, ASV apgalvo, ka ir gatavas sadarboties ar Krieviju, ņemot vērā savas intereses. Kā piemēru žurnālists minēja Savienoto Valstu spiedienu pret ES, lai nepieļautu "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu noslēgumu un vienlaikus palielināja Krievijas naftas iepirkumus 2020. gadā.

Kemaloglu ir pārliecināts, ka Krievijas diplomātu nesenā izraidīšana no Bulgārijas un Čehijas ir ASV darbību rezultāts, kas vēlas "sodīt" Krieviju.

Tādējādi, autors secināja, Vašingtona vēlas pārvērst Krieviju par "Borisa Jeļcina laiku valsti" – samazināt tās aktivitāti pasaules arēnā. Taču pēc viņa domām, tas ir maz ticams, ņemot vērā Maskavas pašreizējo spēku militārajā, kosmiskajā un enerģētikas jomās, kā arī kodolenerģētikas un medicīnas nozarēs.

38
Tagi:
Džo Baidens, starptautiskās attiecības, Krievija, ASV
Pēc temata
Baidens pieprasījis 715 miljardus dolāru – arī Krievijas un Ķīnas savaldīšanai
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Kremlī pastāstīja par Putina un Baidena tālruņa sarunu
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
ES

Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā

68
(atjaunots 09:10 08.05.2021)
Briselē vēl nav izlēmuši, kā reaģēt uz Eiropas valstu iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, taču katram gadījumam ir paziņoja, ka sagraut ES neizdosies.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Pat vienas Eiropas Savienības valsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēta kā solis attiecībā uz visu ES, citē RIA Novosti informācijas avota vārdus.

"Mēs joprojām gaidām detaļas (lai noteiktu reakciju), taču es to uztvertu kā situācijas pasliktināšanos Krievijas iekšienē, no vienas puses, un Krievijas rīcību attiecībās ar ES - no otras," paziņoja avots, komentējot žurnālistu jautājumu par iespējamu Eiropas reakciju uz iekļaušanu šādā sarakstā.

Pēc avota sniegtās informācijas sagraut ES neizdosies: pat vienas ES dalībvalsts iekļaušana "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks uztverta kā solis attiecībā uz visu Eiropas Savienību.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību. Tas ir acīmredzams," paudis Eiropas avots.

Pēc avota domām šāds "nedraudzīgo valstu" saraksts ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Viņš uzskata, ka nedrīkst negatīvi attiekties pret konkrētu valsti tikai politisku domstarpību dēļ.

Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, ka valdība jau nodarbojas ar Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta veidošanu prezidenta uzdevumā. Pēc viņa teiktā, šajā posmā šāda saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā.

Valstu iekļaušana sarakstā tiek balstīta uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi, noradīja ministrs. "Ja secināsim, ka citādi neizdodas, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē" uzsvēra Lavrovs. Pēc viņa vārdiem Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida.

68
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas televīzija parādīja nedraudzīgo valstu sarakstu
Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu
Brisele izsaukusi KF pastāvīgo pārstāvi ES: jums ir "nepareizas" sankcijas
Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz Krievijas sankcijām
  COVID-19

Linkaits aicina atcelt pašizolāciju un Covid-19 testus vakcinētiem ceļotājiem

0
(atjaunots 08:26 13.05.2021)
Tālis Linkaits uzskata, ka Latvijā ir jāievieš nosacījums, ka vakcinētai personai nav jāievēro pašizolācija un nav jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Latvijā pēc iespējas ātrāk ir jāievieš nosacījums, ka, iebraucot valstī, vakcinētai personai nav jāievēro pašizolācija un jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, tādējādi pielāgojot šo nosacījumu Igaunijā un Lietuvā ieviestajām prasībām, paziņojis satiksmes ministrs Tālis Linkaits, raksta Press.lv.

Ministrs norādīja, ka pretējā gadījumā rodas absurda situācija, kad vakcinēts Latvijas pilsonis drīkst bez ierobežojumiem ieceļot Igaunijā, bet pēc atgriešanās Latvijā viņam jāuzrada tests un jādodas pašizolācijā.

Satiksmes ministrs norādīja, ka līdzīga kārtība ir spēkā daudzviet Eiropā, piemēram, Dānijā, Polijā, Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, kā arī tuvākajā laikā šādu kārtību plānots noteikt Austrijā. "Šāda regulējuma ieviešanu Latvijā nevajadzētu atlikt, ņemot vērā arī to, ka skaidra atvieglojumu kārtība būs papildu motivācija iedzīvotājiem vakcinēties," sacīja Linkats.

Tāpat viņš piebilda, ka šāda kārtība atbilst Eiropas Komisijas 3. maijā publicētajām rekomendācijām attiecībā uz iebraukšanu no trešajām valstīm un nebūtisku ceļojumu ierobežojuma atcelšanu.

Patlaban pēc iebraukšanas Latvijā nav nepieciešams ievērot pašizolāciju tikai atgriežoties no Lielbritānijas, Islandes un Vatikāna - valstīm, kurās kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 50.

Atgādinām, ka 17. martā Eiropas Komisija ierosināja ļaut Eiropas Savienībā ieceļot pret Covid-19 vakcinētiem ārvalstniekiem, turklāt vakcīnām jābūt ES atzītām.

Tāpat plānots ieviest jaunu ārkārtējo instrumentu, kas ļautu strauji ierobežot ieceļošanu no valstīm, kur strauji pieaug inficēšanās.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"