Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns

Jurkāns: Latvija atdeva neatkarību Eiropas Savienībai, pretī saņemot krīzi un pagrimumu

793
(atjaunots 10:36 12.05.2019)
Pēc bijušā Latvijas ĀM vadītāja Jāņa Jurkāna domām, valstij nevajadzētu pilnībā paļauties uz Briseles politiku.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns radio Baltkom ēterā pauda nožēlu, ka Latvija "atdevusi" Briselei pārāk daudz neatkarības.

Jurkāns uzskata, ka, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, Latvija nerēķinājās ar to, ka organizācijā var iesākties krīze, kura skars visas ES dalībvalstis. Bet šī krīze ir iestājusies, un Jurkāns nav pārliecināts, ka Latvijas varasiestādes tagad zina, ko darīt.

Bijušais ĀM vadītājs norādīja, ka brīdī, kad Latvija kļuva par ES locekli, tā savu neatkarību uzticēja Briselei, domājot, ka jo vairāk tā atdos, jo vairāk saņems. Un līdz 2008. gada krīzei viss bija apmierinoši.

Taču, pēc Jurkāna sacītā, kopš brīža, kad Bukarestē tika pieņemts lēmums atvērt NATO durvis Ukrainai un Gruzijai, savukārt Mihails Saakašvili iesāka karadarbību pret miera uzturētājiem Dienvidosetijā, viss sāka iet greizi.

"Un viss sagrozījās kājām gaisā. Un tad nāca krīze, finanšu sistēma sabruka," konstatēja Jurkāns.

Kā vēsta Mixnews.lv, vērts atzīmēt, ka gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, kuri piedalījās socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS pētījumā, uz jautājumu par to, kādā virzienā Latvijai būtu jāiet, atbildēja, ka valstij ir jāizveido ciešāka sadarbība ar Krieviju.

Tramps
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Turklāt, respondenti norādīja, ka šāds solis ir jāsper par spīti attiecību zaudējumiem ar citām rietumvalstīm un Eiropas Savienību.

2004. gada 1. maijā Latvija kopā ar vēl deviņām valstīm – Igauniju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Čehiju, Ungāriju, Slovēniju, Maltu un Kipru, iestājās Eiropas Savienībā.

Svinīgā ceremonijā 1. maijā Īrijas galvaspilsētā Dublinā, 25 jauno un veci Eiropas Savienības dalībvalstu klātbūtnē, notika 10 jauno Eiropas Savienības dalībvalstu karogu pacelšana mastā. Tādējādi, 2019. gadā tiek atzīmēti 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās ES.

793
Pēc temata
Jurkāns: valdība zog Latvijā miljardus, bet auni turpina bungot
Jurkāns: Putins adekvāti vērtēja situāciju Latvijā, taču tā jau ir apnikusi Krievijai
Korupcija un atkarība no noskaņojuma pārmaiņām ASV: Jurkāns novērtējis perspektīvu Latvijā
Jurkāns: tagad es esmu "Maskavas spalvainā roka"
Juris Pūce, foto no arhīva

Jurists: Pūces liktenis tagad ir tautas rokās

31
(atjaunots 13:45 22.11.2020)
Ja Latvijas sabiedrība uzskatīs viņa demisiju par pietiekamu sodu, tad, iespējams, Jurim Pūcem ir iespēja turpināt politisko karjeru.

RĪGA, 22. novembris – Sputnik. Pēc jurista, tiesību aizstāvja un Eiropas Parlamenta konsultanta Alekseja Dimitrova domām, bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces nākotne pēc nesenā skandāla un demisijas būs pilnībā atkarīga no Latvijas sabiedrības attieksmes pret viņu, raksta Mixnews.lv.

Jurists atzīmēja, ka gadījumā, ja vēlētāji izlems, ka Pūces aiziešana no amata viņam ir pietiekams sods, tad viņš varēs saglabāt mandātu un turpināt savu politisko darbību.

"Bet ja tur būs daudz izsvītrojumu, un viņš nesaņems parlamenta deputāta mandātu, mēs nonāksim pie secinājuma, ka, izrādās, ar to bijis par maz," pastāstīja Dimitrovs.

Neskaitot pārējo, Pūces stāvokli ietekmēs arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēšanas rezultāti.

"Ja tiks atrasti kaut kādi pārkāpumi, tad ar otro mēģinājumu cilvēks noliks arī parlamenta deputāta mandātu," sacīja viņš.

Atgādināsim, ka pagājušajā nedēļā Pūce atstāja ministra amatu pēc tam, kad kļuva zināms par viņa nodomu izmantot deputātu caurlaidi Rīgas autostāvvietās. Pēc aizsardzības ministra Arta Pabrika domām, "Attīstībai/Par!" pārstāvja Jura Pūces atkāpšanās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata ir nopietns zaudējums valdībai.

31
Tagi:
Juris Pūce
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministrs "padežurēs" VARAM vadītāja vietā: Pūcem meklē aizvietotāju
Ministru Pūci "nodevušais" deputāts deva mājienu, ka daudz zina par to, kā laupa Latviju
Juris Pūce atkāpjas no ministra amata
Trampa atbalstītāju protesta akcija Fēniksā, foto no arhīva

"Es uzvarēju, starp citu": Tramps uzskata, ka paliks savā amatā

39
(atjaunots 20:39 21.11.2020)
Kopā ar paziņojumu par zāļu cenu samazināšanu ASV vēl esošais prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka uzvarēja vēlēšanās.

RĪGA, 22. novembris – Sputnik. Vēl esošais ASV prezidents Donalds Tramps preses konferences laikā Baltajā namā paziņoja žurnālistiem, ka ir uzvarējis vēlēšanās, vēsta RIA Novosti.

Tramps sapulcēja žurnālistus šonedēļ pirmajā preses konferencē, lai paziņotu par zāļu cenu samazināšanas iniciatīvu. Pie reizes viņš nolēma lieku reizi atgādināt, ka pagaidām nav zaudējis vēlēšanās.

"Es uzvarēju, starp citu. Bet nekas, mēs visu noskaidrosim. Gandrīz 74 miljoni balsu," paziņoja Tramps, atgādinot, ka pilnībā ir veltījis sevi cīņai par amerikāņiem, un visi to redz.

Tiesa, Amerikas līderis nolēma neatbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Deva vārdu ierēdņiem un aizgāja.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī, taču jaunā Baltā nama saimnieka vārds joprojām oficiāli nav paziņots. ASV prezidenta kandidāts Džo Baidens pats sevi nosauca par uzvarētāju un saņēma apsveikumus no kolēģiem citās valstīs, izņemot saprātīgi atturējušos Krieviju.

Tramps cenšas izcīnīt balsis tiesā. ASV galveno dienestu administrācijas (GSA) vadītāja Trampa darbiniece Emīlija Mērfija tāpat nesteidz parakstīt dokumentus par vairāk nekā 6 miljonu dolāru piešķiršanu Baidena štābam, kas ir nepieciešami varas nodošanas nodrošināšanai.

Taču Baidena palīgs Rons Klains paziņoja, ka šonedēļ GSA atbalstīs varas pārejas uzsākšanu pie jaunā līdera. Taču nedēļa tuvojas izskaņai, un tas joprojām tā arī nav noticis.

39
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Donalds Tramps
Pēc temata
Baidens pasludināja sevi par uzvarētāju ASV vēlēšanās, Tramps ieķēries krēslā
Tramps apliecina, ka uzvarējis vēlēšanās, Baidena štābs apgalvo pretējo
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Kurš ir pelnījis izmeklēšanu: Tramps vai Baidens?
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

0
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

0
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs