Starptautiskās militārās mācības Summer Shield XIV Latvijā

Paldies par 2% no IKP: ASV turpinās sadarbību ar Latviju

71
(atjaunots 09:03 12.05.2019)
ASV pateicās Latvijai par to, ka tā spējusi sarūpēt 2% no IKP NATO vajadzībām, un parakstīja divpusējo sadarbības plānu vēl uz 5 gadiem.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Piektdien, 10. maijā, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks savas piecu dienu vizītes laikā Amerikā Vašingtonā tikās ar ASV aizsardzības sekretāra vietas izpildītāju Patriku Šenehenu, vēsta Bb.lv.

Pabriks un Šenehens apsprieda Latvijas un ASV divpusējo sadarbību aizsardzības jomā. Apspriešanas laikā puses nonāca pie tā, ka ir gatavas izpildīt 2018. gada aprīļa Baltijas valstu un ASV samitā noteiktos sadarbības principus aizsardzības jomā un padziļināt šo sadarbību.

Turklāt Šenehens pateicās Latvijai par rekomendāciju NATO dalībvalstīm izpildīšanu attiecībā uz 2% no iekšējā kopprodukta piešķiršanu aizsardzībai.

Dodiet vairāk

2018. gada aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps tikās ar Baltijas valstu līderiem Raimondu Vējoni, Daļu Gribauskaiti un Kersti Kaljulaidi. Tikšanās laikā Tramps iedrošināja Baltijas valstis tajā, ka ASV grasās saglabāt militāro klātbūtni reģionā, tāpat tika apspriesta ekonomiskā sadarbība, tostarp SDG piegādes.

Tramps pērnā gada NATO samita laikā Briselē pieprasīja lielāku atsaucību no alianses dalībvalstīm. Viņš paziņoja, ka alianses valstīm ir jāpalielina to aizsardzības izdevumi līdz 4% no IKP, nevis līdz 2%, kā tas tika sākotnēji prasīts.

Toreiz Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis apgalvoja, ka Trampa izteiktie pārmetumi par NATO valstu nepietiekamajiem ieguldījumiem aizsardzībā nav absolūti nekāda sakara ar Latviju, un ka 4% no IKP piešķiršana aizsardzībai valstij šobrīd pavisam nav aktuāli.

Tiesa, 2018. gada beigās Baltijas valstu aizsardzības ministriju vadītāji Viļņā parakstīja vienošanos, kur bija runa par apņemšanos pārsniegt 2% no IKP robežu.

Taču vairumu Latvijas iedzīvotāju pavisam neiepriecina valsts aizsardzības budžeta palielināšanas perspektīva. Ideju tērēt aizsardzībai vairāk nekā 2% no IKP atbalsta mazāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju, pārējie pret šādu notikumu attīstību attiecas asi negatīvi.

NATO budžeta pieaugumu kritiski izvērtē Krievijas Federācija. Valsts bijušais pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (patlaban viņš ieņem ārlietu ministra vietnieka posteni) iepriekš paziņoja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% IKP nonākšanu organizācijas budžetā, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī milzīgā summa varētu tikt atvēlēta cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzsvēra, ka visas Ziemeļatlantijas alianses darbības austrumu flangā tiek veiktas ar mērķi radīt placdarmu tālākai spēka projicēšanai Krievijas virzienā.

71
Temats:
NATO austrumu flangā (204)
Pēc temata
Bijušais Vācijas ĀM vadītājs zina, kā pasargāt Baltiju no Krievijas
Eiropas valstis tērē aizsardzībai pieckārt vairāk nekā Krievija
Krievija izsvītrojusi NATO no nākotnes. Kā tas ietekmēs bijušās PSRS republikas?
Aizsardzībai gatavi: Latvija spēj ražot munīciju un sauso uzturdevu
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

28
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

28
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Skola

Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās

18
(atjaunots 16:47 11.07.2020)
Otrais koronavīrusa vilnis ir nekas salīdzinot ar Latvijas valdības koalīcijas cerībām, ka "Saskaņai" neizdosies iekļūt Rīgas domē. Tādēļ vēlēšanām augusta beigās būs, turklāt būt vēlēšanu iecirkņos skolās.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Neraugoties uz otrā koronavīrusa viļņa varbūtību Latvijā, valdība, izskatās, nolēmusi neatcelt pirmstermiņa Rīgas domes vēlēšanas. Turklāt vēlēšanu iecirkņi, līdzīgi pirms koronavīrusa laikmetam, atradīsies Rīgas mācību iestādēs.

Burtiski līdz pēdējam brīdim Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) un citās ar vēlēšanām saistītās instancēs nebija noteiktības – vai jāļauj vēlēšanu iecirkņiem strādāt Rīgas skolās un ģimnāzijās tieši pirms jaunā mācību gada sākuma.

Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva
Sputnik / Sergey Melkonov

Pozitīvu lēmumu šajā jautājumā acīmredzot ietekmējuši vairāki faktori. Pirmkārt, skolu tīkls ir visērtākais vēlēšanu rīkošanai. Otrkārt, jau ir skaidrs, ka vēlētāju aktivitāte vēlēšanās (ņemot vērā vasaras pēdējās brīvdienas, jauna mācību gada gaidas un politisko partiju zemo autoritāti) jau tā būs neliela. Un ja vēl arī vēlēšanu iecirkņi mainītu savu ierasto atrašanās vietu, situācija ar vēlētāju aktivitāti vispār varētu izrādīties kritiska.

Tādēļ, ar koalīcijas partiju "svētību", kuras tic vēlēšanu tradicionālā līdera – "Saskaņas" – zemajiem reitingiem, balsošanu nolēma vairs neatlikt.

Maskas izdalīs bez maksas

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas publicēto informāciju, lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, vēlētājiem 29. augustā vēlēšanu iecirkņos nāksies vilkt sejas maskas, dezinficēt rokas, ievērot divu metru distanci. Tiem, kam nebūs sejas maskas, CVK sola bez maksas piešķirt vienreizlietojamo masku. Tāpat CVK darbinieki iesaka vēlētājiem paķert līdzi pildspalvu vēlēšanu lapas aizpildīšanai.

Kopumā Rīgā strādās 156 vēlēšanu iecirkņi, kuri vēlēšanu dienā būs atvērti no plkst. 7:00 līdz 22:00. Vēlētājiem būs iespēja nobalsot iecirkņos arī pirms vēlēšanu dienas: 26. augustā no plkst. 16:00 līdz 21:00, 27. augustā no plkst. 9:00 līdz 16:00 un 28. augustā no plkst. 12:00 līdz 20:00.

Vēlētāji drīkstēs balsot savā vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī Rīgā. Tāpat, ja veselības stāvoklis vai citi apstākļi (piemēram, drošības līdzeklis) neļauj ierasties vēlēšanu iecirknī, pastāv iespēja nobalsot dzīvesvietā, iepriekš iesniedzot pieteikumu CVK.

Vēlēšanās drīkstēs piedalīties vēlētāji, kuri deklarējuši Rīgā dzīvesvietu līdz 31. maijam. Rīgas domes deputātus drīkst vēlēt arī tie, kam Rīgā pieder nekustamais īpašums – taču dalībai vēlēšanās viņiem nāksies piereģistrēties laika posmā no 30. jūlija līdz 15. augustam.

Vai tiesības ir?

Divas lietas, kurām vērts pievērst uzmanību sakarā ar gaidāmajām vēlēšanām. Pirmkārt, situācija ar nepilsoņiem: saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, galvaspilsētas varasiestādes drīkst ievēlēt Latvijas pilsoņi un ES valstu pilsoņi, kuri ir deklarēti Rīgā vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki Rīgā. Taču šīs tiesības ir liegtas tūkstošiem rīdzinieku, kuri dzīvo (strādā, maksā nodokļus) Latvijas galvaspilsētā.

Otrkārt: ja nenotiks nekas ekstraordinārs, tad jau septembrī galvaspilsētā būs vērojama ārkārtīgi interesanta parādība. Rīgā ierastā režīmā notiks pašvaldības sēdes, kamēr Saeima turpinās strādāt "pusattālinātā" režīmā.

Vismaz pagaidām no Rīgas domes pagaidu administrācijas nav saņemta informācija, ka tiktu gatavota "attālinātās balsošanas" sistēma, līdzīgi parlamentā ieviestajai sistēmai.

18
Tagi:
vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Lojalitāte partijām krītas: kā iedzīvotāji izvēlas, par ko balsot
Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc "stiprās rokas"
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ

0
(atjaunots 13:48 13.07.2020)
Krievijas prezidents atgādināja notikumu hronoloģiju un paskaidroja, ka Krievijas un Ukrainas vadības viedokļi atšķīrās jau pirms Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nav saistīta ar Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā. To viņš pastāstīja telekanāla "Rossija 1" ēterā.

"Taču tikai pēc tam Krima atgriezās Krievijas sastāvā, ne otrādi," prezidenta teikto citēja Sputnik Lietuva.

Krima nolēma atgriezties Krievijas sastāvā pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Pussalas teritorijā tika organizēts referendums. Atkalpievienošanos Krievijai atbalstīja 96,7% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Krievijas prezidents jau vairākkārt ir uzsvēris, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem un ne par kādu Krievijas vēsturiskās teritorijas "atgriešanu" Ukrainai nevar būt ne runas.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Krima, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Krimā nosvinēja sesto atkalapvienošanās gadadienu ar Krieviju
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
Ukrainas Jūras spēku komandieris: valsts ir gatava karam ar Krieviju
Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši kā slota"