EK prezidents Žans Klods Junkers

Prezidents Junkers diagnosticējis Eiropai "libido" zudumu

44
(atjaunots 11:57 11.05.2019)
Eiropas Savienības valstu līderu neformālais samits Rumānijā 9.-10. maijā tika plānots ar mērķi demonstrēt ES vienotību pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un deva iespēju prezidentam Junkeram publiskos savu vēstījumu Eiropai.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. ES neformālā samita deklarācija bija visai miglaina satura dokuments, tāpēc iedēvēts par Eiropas Komisijas aizejošā sastāva "desmit baušļiem", portālā Sputnik Igaunija pastāstīja Aleksejs Toms.

Tramps
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eiropas līderu tikšanās Rumānijā neatrisināja nekādas problēmas, taču tās mērķis nebija domstarpību pārvarēšana.

"Mēs apstiprinājām savu ticību tam, ka vienotībā esam stiprāki šajā aizvien vairāk nesakārtotajā un izaicinošajā pasaulē," pauž Briseles publicētās deklarācijas preambula. Pats dokuments jau iedēvēts par "Baušļiem", tādiem pašiem, ko Mozus saņēma Sinaja kalnā.

Iespējams, Eiropas komentētāju ironija liksies nepiemērota ticīgiem cilvēkiem, taču dokumenta sentences patiešām ir visai romantiskas, un saturs vairāk līdzinās laba vēlējumiem, nekā parastajiem lietišķajiem un konkrētajiem ES samitu lēmumiem.

"Mēs aizsargāsim vienu Eiropu – no Austrumiem līdz Rietumiem, no Ziemeļiem līdz Dienvidiem, - pauž pirmais deklarācijas punkts. - ...Nav vietas sašķeltībai, kas kaitē mūsu kolektīvajām interesēm.

Arī otrais bauslis runā par vienotību un gatavību kopā "gan priekos, gan bēdās" sastapt problēmas. Viegli uzminams, ka trešais bauslis arī ir par vienotību, taču tagad jau kopīgu lēmumu meklēšanas kontekstā savstarpējas sapratnes un cieņas garā.

Tālāk parakstītā deklarācija runā par gatavību aizsargāt Eiropas ideju un dzīves veidu, demokrātiju un likuma virsvadības principu, atbilst iedzīvotāju akūtajām vajadzībām un cerībām, rūpēties par nākamajām paaudzēm, būt godīgiem, ambicioziem (šī vārda pozitīvajā nozīmē) un censties ieņemt "atbildīga globālā līdera" vietu starptautiskajā arēnā.

Eiropas Komisijas prezidents nesaskata ES abpusēju mīlestību

Pirms samita, ko sasauca ES Padomes vadītājs Donalds Tusks, lai "demonstrētu vienotību, apspriežot tēmas, kas nerada domstarpības", EK prezidents Žans Klods Junkers, kurš pazīstams ar savu humora izjūtu, nosūkstījās par nepietiekamu mīlestību un valdzinājumu savienības valstu starpā.

"Mēs viens otru nemīlam. Mēs esam zaudējuši savu kolektīvo dzīvības spēku," teica Junkers intervijā vācu izdevumam Handelsblatt, komentējot vairāku ES valstu atteikšanos pievienoties eirozonai, taču acīmredzot runa nav tikai par Eiropas kopējo valūtu.

Iespējams, ka samita deklarācijas romantiski pamācošais tonis zināmā mērā atspoguļoja Junkera noskaņojumu, kurš pamet politiku.

"Kad stājos amatā, teicu, ka tā ir mūsu pēdējā iespēja nodemonstrēt eiropiešiem, ka viņu savienība patiešām strādā viņu labā, - teica EK prezidents samitā Sibiu. – Pēdējos piecus gadus esmu veltījis nenogurstošam darbam, lai izpildītu mūsu dotos solījumus. Domāju, dažos gadījumos mēs piepildījām cerības, citos, iespējams, netīkam galā... Tagad ES ir jāskatās uz priekšu, jāmācās no mūsu pieredzes un uz tās pamata jāveido jauni panākumi. Mums jābūt ambiciozākiem un mērķtiecīgākiem nekā jebkad."

Poļu "sazvērestība" izgāzusies – tā nav vajadzīga

Arī Briselei "opozīcijā strādājošās" Polijas, Ungārijas un Rumānijas līderi parakstīja samita noslēguma deklarāciju. ES to neuzskatīja par gatavību noslēgt mieru kopīgu mērķu labad, - valda uzskats, ka šis fakts drīzāk apliecina, cik miglainas ir deklarācijas nostādes un mērķi.

Eiropas līderi rūpīgi izvairījās par no Brexit tēmas, kam, principā, vajadzēja kļūt par vienu no galvenajiem samita jautājumiem, - viņi pat no šī vārda vairījās. Tikšanās Sibiu bija iecerēta kā pirmā Eiropas līderu apspriede pēc oficiālās attiecību pārtraukšanas ar Lielbritāniju.

Karalistes premjerministre Terēza Meja Rumānijā neieradās, taču formāli Londona, pateicoties kontinenta piešķirtajam papildu laikam, vēl joprojām ir ES daļa un pat, šķiet, organizēs EP vēlēšanas. Situācijas absurds vēl padziļināja vispārējo neizpratni par to, ko un kā darīt tālāk.

Viena no ES sāpīgākajām pašreizējām problēmām "karājas gaisā", attiecību pārtraukšana ar Lielbritāniju nodara ES lielāku ļaunumu nekā visas pārējās grūtības kopā, pat Višegradas grupas opozīcija, kam tagad pievienojusies arī Rumānija.

Pirms samita Rumānijā poļi mēģināja izveidot kaut ko līdzīgu opozīcijas blokam – iepriekš vēstīts, ka, gatavojoties hipotētiskakai sadursmei par ietekmes sfēru sadali un ES fondu naudu. Atbalstu Centrālajā un Austrumeiropā rast neizdevās, turklāt nekādas sadursmes Sibiu nebija. Tāpēc Varšavas kaisme izkūpēja gaisā.

Tomēr mieles, kā mēdz teikt, ir palikušas un vēl iespaidos nākamo samitu, kas ieplānots 28. maijā, tātad pēc EP vēlēšanām, kad spēku izvietojums būs skaidrs un īpaša nozīme būs galveno posteņu sadalei Eiropas Savienībā.

44
Pēc temata
ES "smagsvarnieki" apšauba Šengenas nākotni
Politologs paskaidrojis, kāpēc Baltijas valstis var "aizbēgt" no ES
New York Times: kuras ES valstis gūs vislielākos zaudējumus Brexit rezultātā
Rumānijas premjerministre apsūdzējusi Rietumus dubultos standartos
Aleksandrs Koņkovs

Eksperts skaidro Čehijas uzvedību attiecībā uz Krieviju

46
(atjaunots 08:19 20.04.2021)
Čehija ir tikai pirmā bezdelīga: izkalpoties ASV priekšā uz Krievijas rēķina mēģinās arī citi, mazāki Eiropas spēlētāji.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Krievija pasludinājusi 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus par personām non grata, atbildē uz 18 Krievijas diplomātu izraidīšanu un Krievijas specdienestiem izvirzīto apsūdzību saistībā ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā. Tāpat Čehijas policija izsludinājusi meklēšanā Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kurus Londona tur aizdomās bijušā Izlūkošanas pārvaldes pulkveža Sergeja Skripala un viņa meitas Jūlijas saindēšanā.

Acīmredzot čehi uzstājas, kā rīks citu ģeopolitisko spēlētāju rokās, paziņoja politologs Aleksandrs Koņkovs radio Sputnik ēterā.

"Prāga iebruka informatīvajā dienas kārtībā, un sāka virzīt dīvainus nosacījumus pēc tam, kad ASV apstiprināja jaunas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pirmā doma, kas ienāk prātā, ir, ka čehi šādā veidā cenšas izkalpoties aizokeāna partneru priekšā," norāda Koņkovs.

Tomēr pastāv varbūtība, ka lielākoties tā nav vietējā iniciatīva, bet Rietumu spēlētāju kopējas rīcības atspoguļojums, lai pievērstu sev jaunas amerikāņu administrācijas uzmanību," norāda eksperts.

"Virkne citu valstu demonstrē gatavību restartēt vēl Trampa laikā pieteikto mēģinājumu pārskatīt attiecības ar Eiropas sabiedrotajiem. Baidens it kā izrāda gatavību atgriezties Eiropā, un tagad tie, kurus agrāk mēdza dēvēt par limitrofiem, rīko savas spēles. Diemžēl Prāga ir uzņēmusi šo kursu," skaidroja Koņkovs.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Pēc viņa vārdiem mēģinājumi izkalpoties ASV administrācijas priekšā uz Krievijas rēķina ir jāgaida arī no citu, mazāku Eiropas spēlētāju puses.

Izvērsies skandāla fonā Prāga paziņoja par valsts korporācijas "Rosatom" izslēgšanu no konkursa par Dukovanu atomelektrostacijas

paplašināšanu.

Čehijas Ārlietu ministrijā Krievijas reakciju uz Prāgas apsūdzējumiem nosauca par "pārāk asu", jo viens no izraidītiem diplomātiem ir čehu vēstnieka vietnieks.

Kā norādīja Ārlietu ministrijā, Prāgas darbībās "nevar nesaskatīt amerikāņu pēdas". Resorā uzsvēra, ka lēmums par Krievijas diplomātu izraidīšanu pieņemts "ar nepamatotiem un izdomātiem ieganstiem" par Krievijas specdienestu saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.

В какую игру ввязалась Чехия? Коньков о причине демарша против России
46
Tagi:
Krievija, Čehija, ASV
Pēc temata
"Atbildēsim kopā". Ko NATO uzskata par draudiem, izņemot Krieviju
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Aleksandrs Lukašenko

"Likvidēt galveno": plānoja sarīkot asiņainu apvērsumu Baltkrievijā

95
(atjaunots 10:04 19.04.2021)
Baltkrievijā bija iecerēts valsts apvērsums un prezidenta Aleksandra Lukašenko slepkavība. Par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Vienam no viņiem ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Sestdien, 17. aprīlī, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja par plānoto atentātu pret viņu — sazvērnieki cerēja sagūstīt viņa bērnus un sarīkot valstī apvērsumu, raksta RIA Novosti.

Saskaņā ar FDD sabiedrisko sakaru centra informāciju, par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Tas ir baltkrievu politologs Aleksandrs Feduta un advokāts Jurijs Zenkovičs. Zināms, ka Zenkovičam ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

Apvērsumu un atentātu viņi plānoja sarīkot 9. maijā. Turklāt vēlējās organizēt valstī "demokrātiju pēc Polijas pieredzes". Metodes gan izvēlējās asiņainas un tik tālas no demokrātiskām, cik tas vispār ir iespējams.

RIA Novosti ziņo: televīzijas kanāls "Rossija" parādīja aizdomās turamo aizturēšanas operatīvā videoieraksta kadrus. Reportāžā ir sadzirdami Zenkoviča vārdi par prezidenta likvidēšanas plānu.

Viņš saka, ka uzdevums numurs viens ir "likvidēt galveno". Kā otro punktu Zenkovičs min "iekšējā karaspēka un OMON bloķēšanu" Baltkrievijā. Trešais punkts ir "ieņemt vairākus simboliskus objektus pilsētas centrā, tostarp radiostaciju un televīziju, lai uzrunātu iedzīvotājus".

To visu viņš teica, tiekoties it kā ar baltkrievu ģenerāļiem Maskavā – restorānā Dārza lokā, kurp viņš uzaicināja šos cilvēkus "aprunāties".

Sazvērnieku rokās bija augstā līmeņa politiķu, ierēdņu un militārpersonu saraksts, kurus, apgalvo žurnālisti, gatavojās nogalināt vai "iesēdināt koncentrācijas nometnē".

Apvērsuma organizēšanai tika plānots piesaistīt arī ukraiņu nacionālistus.

Turklāt pat savas sarunas laikā organizatori nenoliedza, ka atkārtotās vēlēšanās Baltkrievijas pilsoņi nobalsotu par Lukašenko.

Aptuveni piecu gadu laikā viņi plānoja transformēt sabiedrību un valsti, lai izaudzētu Baltkrievijā "demokrātiju pēc Polijas pieredzes".

Interesanti gan, ka viens no jaunās "demokrātiskās" valsts tapšanas pamatpunktiem bija esošā prezidenta mantas izlaupīšana un atsavināšana.

Baltkrievijā tāpat paziņoja, ka apvērsumu plānoja veikt, vadoties pēc krāsaino revolūciju shēmām ar ārzemju finansējumu.

95
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Lukašenko paziņoja nosacījumus, ar kādiem ir gatavs atstāt prezidenta amatu
Lukašenko palūdzis Putinam iznīcinātājus. Kāpēc Baltkrievijai vajadzīgi Su-30SM?
Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

MiG-31 "gaisa cīņa" virs Klusā okeāna

0
(atjaunots 06:53 21.04.2021)
Piloti izspēlēja manevrēšanas elementus ar lielu pārsveres un sānsveres leņķi. "Ienaidnieka iznīcināšanai" tika izmantotas "gaiss-gaiss" tipa raķetes.

Iznīcinātāju MiG-31BM ekipāžas izspēlēja "gaisa cīņas" ar nosacītā pretinieka lidmašīnām mācībās virs Klusā okeāna akvatorijas. Video savā YouTube kanālā publicēja Krievijas Aizsardzības ministrija.  

Ierakstā redzams, kā Klusā okeāna flotes lidmašīnas paceļas gaisā un pilnveido gaisa tuvcīņas taktiskos paņēmienus.

AM atzīmēja, ka piloti izspēlējuši arī manevrēšanas elementus ar lielu pārsveres un sānsveres leņķi.

"Ienaidnieka iznīcināšanai" tika izmantotas "gaiss-gaiss" tipa raķetes.

Lidmašīna MiG-31 paredzēta gaisa mērķu pārtveršanai un likvidācijai minimālā, vidējā un lielā augstumā, jebkurā diennakts laikā, jebkādos meteoroloģiskajos apstākļos, aktīvo un pasīvo radiolokācijas traucējumu un termisko viltus mērķu pielietošanas apstākļos.

0