Vācijas kanclere Angela Merkele

Minhene: saraut attiecības ar Krieviju nevēlamies, taču sankcijas papildināsim

89
(atjaunots 08:25 17.02.2019)
Vācijas kanclere Angela Merkele savā uzrunā Minhenes drošības konferencē pauda atbalstu Eiropas Savienības un NATO dialogam ar Krieviju. Pie tam, kā zināms, ES jau sagatavojusi jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi.

RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Eiropa nav ieinteresēta saraut attiecības ar Krieviju, paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele savā uzrunā Minhenes drošības konferencē, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

Viņa uzsvēra, ka no ES viedokļa pilnīga "Krievijas politiskā izslēgšana" ir stratēģiski nepareiza.

Politiķe pauda atbalstu Maskavas un Ziemeļatlantijas alianses tālākajam dialogam. "Pārrunu pavediena saraušana nav pieļaujama," – uzsvēra Merkele. Tiesa, tiklīdz saruna skāra pret Krieviju vērstos ierobežojošos pasākumus, Vācijas līdere lika noprast, ka to atcelšana tuvākajā laikā nav gaidāma.

Merkele pauda viedokli, ka pret Krieviju vērstās sankcijas ir jāapspriež centralizēti, nevis vienpusēji. "Es lūdzu iespēju robežās saskaņoti ieviest iespējamās sankcijas pret Krieviju, ko iespējams paplašināt, piemēram, sakarā ar aktuālo incidentu Kerčas šaurumā. Mēs negūstam priekšrocības, ja katrs ievieš savas sankcijas," – Vācijas kancleres teikto citēja RIA Novosti.

To, ka pret Krieviju, iespējams, tiks ieviestas jaunas sankcijas sakarā ar incidentu Kerčas šaurumā, intervijā RIA Novosti apstiprināja Austrijas ārlietu ministre Karīna Knaisla. Viņa atklāja, ka atbilstošais lēmums jau pieņemts augstākajā līmenī. Iepriekš vēstīts, ka ES valstis apspriež jaunas sankcijas pret Krieviju, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federālā drošības dienesta robežsardzes dienests reģistrēja Melnajā jūrā trijus Ukrainas JKS kuģus – "Nikopoļ", "Berdjansk" un "Jani Kapu". Peldlīdzekļi bez iepriekšēja paziņojuma šķērsoja KF valsts robežu un devās Kerčas šauruma virzienā.

Ukrainas peldlīdzekļi tika aizturēti un nogādāti Kerčas ostā, to ekipāžas un Ukrainas drošības dienesta darbinieki, kuri atradās uz kuģiem, tika arestēti par KF valsts robežas pārkāpšanu.

Pēc incidenta Ukrainas un vairāku rietumvalstu valdības nepamatoti apsūdzēja Krieviju par "agresiju" un pieprasīja nekavējoties atbrīvot aizturētos Ukrainas pilsoņus.

Krievija, atbildot uz apsūdzībām, publicēja dokumentālas liecības, kas pierāda: Ukrainas JKS kuģi iebruka KF teritoriālajos ūdeņos ar mērķi slepus nokļūt Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, tas ir, neinformējot Krievijas varasiestādes par savām darbībām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins incidentu nosauca par Kijevas provokāciju, kas organizēta ar mērķi celt P.Porošenko režīma reitingu pirms pavasarī Ukrainā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Valsts vadītājs norādīja, ka incidenta laikā KF robežsargi rīkojās atbilstoši instrukcijām valsts robežas apsardzes jautājumā.

Proukrainiskie māņi ir zuduši

Kopumā, pēc Krievijas ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas vārdiem, šogad atmosfērā Mihenes konferencē daudz mazāk jūtama rusofobija nekā agrāk.

"Tā sakot, māņi ir zuduši, un visi norāda, ka Ukraina nepilda Minskas vienošanās, neviens nesauc Porošenko par cīnītāju par kaut kādām demokrātiskajām vērtībām, visi reālistiski skatās uz notikumiem Ukrainā, konstatē dziļo krīzi visās jomās," – pastāstīja Zaharova.

Ikgadējā drošības konference, kas notiek Minhenē kopš 1962. gada, šogad ilgst no 15. līdz 17. februārim. Minhenē ieradušies aptuveni 600 drošības politikas eksperti, tostarp – 35 valstu un valdību vadītāji, kā arī 80 aizsardzības un ārlietu ministri.

Krievijas delegāciju Minhenes konferencē vada valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

89
Pēc temata
Maskavā nosaukta valsts, kura pirmā atcels sankcijas pret Krieviju
Aptauja: vācieši uzskata, ka ASV ir bīstamākas nekā Krievija
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

69
(atjaunots 21:46 27.02.2021)
Politologs pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Vācu profesors un politologs Tomass Jēgers pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā savā rakstā, ko publicēja izdevums Focus, viņš norādīja uz Eiropas Savienības sašķeltību un stratēģijas trūkumu attiecībās ar Maskavu. Jēgers atzīmēja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nenes "skatāmus rezultātus".

"Eiropas Savienībai patlaban nav gandrīz nekādu citu ietekmes līdzekļu. Tādējādi kanclere Merkele atzinusi, ka politika attiecībās ar Krieviju vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem ir izgāzusies," uzsvēra materiāla autors, atsaucoties uz Angelas Merkeles uzrunu Minhenes Drošības konferencē – pēc politologa domām, Merkele atzinusi "uz sankcijām balstīto Vācijas un Francijas diplomātisko centienu krahu".

Jēgers atgādināja, ka Krievijas un ES mijiedarbību apgrūtina arī ASV prezidenta Džo Baidena viedoklis, kurš Maskavu uzskata par "Rietumu demokrātiju apdraudējumu".

"Polijas attieksme pret to (Krieviju – red.) ir asi negatīva, bet Francija ir gatava turpināt aktīvu dialogu ar Krieviju. (..) Vienlaikus ASV prezidents prasa pieņemt lēmumu," atzīmēja raksta autors.

Jēgers piebilda, ka Vācijas valdība nav izstrādājusi viedokli šajā jautājumā un vēl joprojām ir ļoti tāla no šāda rezultāta.

Vienlaikus, pēc profesora domām, Krievija aizstāv savu teritoriālo vienotību un neplāno neko mainīt ārēja spiediena dēļ. Turklāt Jēgers atsauca atmiņā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela pārrunas, kuru laikā krievu diplomāts norādīja uz Eiropas "augstprātību" un atgādināja Briselei, ka vajadzētu atturēties no iejaukšanās Krievijas ārējās lietās.

Pēc profesora domām, Eiropas Savienībai nāktos veltīt uzmanību jautājumu nodalīšanai – kādos tā sadarbojas ar Maskavu un kādi rada domstarpības. Tomēr Jēgers neprecizēja, cik lielā mērā Eiropas stratēģijai vajadzētu pieskaņoties ASV valdības viedoklim.

Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.

69
Tagi:
Vācija, ASV, Merkele, Sergejs Lavrovs, Džo Baidens, sankcijas, Krievija
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

58
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

58
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus
Marija Zaharova

Krievijas ĀM pārstāve pastāstīja, Krievija "apdraud" ASV

0
(atjaunots 07:25 05.03.2021)
ASV vadība nospraudusi mērķi – neļaut Krievijai konkurēt kā līdztiesīgai, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, atbildot uz ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena izteikumiem par "draudiem".

RĪGA, 5. marts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Entonija Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos nosauca Krieviju par "nopietnu draudu" līdz ar Irānu un Ziemeļkoreju, savukārt Ķīnu Blinkens piedevām nodēvēja arī par "pretinieku", stāsta RIA Novosti.

Krievija komentēja ASV valsts sekretāra skaļo izteikumu. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā paskaidroja, kur amerikāņi patiesībā saskata "draudus".

Diplomāte atgādināja, ka Vašingtona uzskata par draudiem visus, kas konkurē ar to, turklāt jebkurā nozarē.

"Protams, līdztekus faktoram, kam vajadzētu demonstrēt viņu sabiedroto attiecības, viņus apvienot, vēl ir arī zaudējamās konkurences faktors, vai tās, kurā viņi nevar iesaistīties uz vispārpieņemtajiem noteikumiem," paskaidroja Marija Zaharova.

Pie tam ĀM pārstāve atzīmēja, ka viens no ASV galvenajiem mērķiem ir Krievijas bremzēšana valstu konkurences cīņā, tas ir, pēc viņas vārdiem, Vašingtona nevēlas, lai Maskava sacenstos ar to uz līdztiesīgiem noteikumiem.

Šī "sāncensība" pat iekļauta ASV nacionālās drošības stratēģijā, kas pieņemta jau prezidenta Džo Baidena laikā. Tajā norādīts, ka "Maskava ieguldījusi nopietnus līdzekļus darbībās, kuru mērķis ir apturēt ASV nopietnās priekšrocības un neļaut mums aizsargāt mūsu intereses un sabiedrotos visā pasaulē".

Pie tam ASV apgalvo, ka ir gatavas iesaistīties "substantīvā dialogā" ar Krieviju un Ķīnu par jaunajām militārajām tehnoloģijām, kas var ietekmēt stratēģisko stabilitāti.

Atzīmēsim, ka Maskava ne vienu vien reizi norādījusi: tā ir gatava sākt jebkādu dialogu par aktuālām problēmām, it īpaši par stabilitāti pasaulē. Atliek tikai atsaukt atmiņā, cik reizes ASV atgādināja par nepieciešamību pagarināt NEW START, līdz amerikāņi aptvēra, ka tas patiešām ir jādara, turklāt arī tas notika pēc prezidenta maiņas.

Tātad Vašingtona nez kāpēc uzklausa Krieviju ļoti selektīvi un dialogu sāk tikai tad un tikai no tās puses, kas ērta viņiem, pie tam pārvēršot to par monologu.

Vienlaikus ASV ļoti patīk noskaņot pret Krieviju citas valstis, pie tam stratēģiski patiešām svarīgos jautājumos. Vārdu sakot, cenšas darīt visu, lai kaut kā destabilizētu situāciju. Par laimi, pagaidām tas viņiem īsti labi neizdodas.

0
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, Krievija, ASV
Pēc temata
"Tas visu sagraus": kā Pentagons plāno "savaldīt" Krieviju
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"
Zaharova atbildēja uz NATO izteikumiem par draudiem no Krievijas puses