Vācijas kanclere Angela Merkele

Minhene: saraut attiecības ar Krieviju nevēlamies, taču sankcijas papildināsim

88
(atjaunots 08:25 17.02.2019)
Vācijas kanclere Angela Merkele savā uzrunā Minhenes drošības konferencē pauda atbalstu Eiropas Savienības un NATO dialogam ar Krieviju. Pie tam, kā zināms, ES jau sagatavojusi jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi.

RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Eiropa nav ieinteresēta saraut attiecības ar Krieviju, paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele savā uzrunā Minhenes drošības konferencē, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

Viņa uzsvēra, ka no ES viedokļa pilnīga "Krievijas politiskā izslēgšana" ir stratēģiski nepareiza.

Politiķe pauda atbalstu Maskavas un Ziemeļatlantijas alianses tālākajam dialogam. "Pārrunu pavediena saraušana nav pieļaujama," – uzsvēra Merkele. Tiesa, tiklīdz saruna skāra pret Krieviju vērstos ierobežojošos pasākumus, Vācijas līdere lika noprast, ka to atcelšana tuvākajā laikā nav gaidāma.

Merkele pauda viedokli, ka pret Krieviju vērstās sankcijas ir jāapspriež centralizēti, nevis vienpusēji. "Es lūdzu iespēju robežās saskaņoti ieviest iespējamās sankcijas pret Krieviju, ko iespējams paplašināt, piemēram, sakarā ar aktuālo incidentu Kerčas šaurumā. Mēs negūstam priekšrocības, ja katrs ievieš savas sankcijas," – Vācijas kancleres teikto citēja RIA Novosti.

To, ka pret Krieviju, iespējams, tiks ieviestas jaunas sankcijas sakarā ar incidentu Kerčas šaurumā, intervijā RIA Novosti apstiprināja Austrijas ārlietu ministre Karīna Knaisla. Viņa atklāja, ka atbilstošais lēmums jau pieņemts augstākajā līmenī. Iepriekš vēstīts, ka ES valstis apspriež jaunas sankcijas pret Krieviju, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federālā drošības dienesta robežsardzes dienests reģistrēja Melnajā jūrā trijus Ukrainas JKS kuģus – "Nikopoļ", "Berdjansk" un "Jani Kapu". Peldlīdzekļi bez iepriekšēja paziņojuma šķērsoja KF valsts robežu un devās Kerčas šauruma virzienā.

Ukrainas peldlīdzekļi tika aizturēti un nogādāti Kerčas ostā, to ekipāžas un Ukrainas drošības dienesta darbinieki, kuri atradās uz kuģiem, tika arestēti par KF valsts robežas pārkāpšanu.

Pēc incidenta Ukrainas un vairāku rietumvalstu valdības nepamatoti apsūdzēja Krieviju par "agresiju" un pieprasīja nekavējoties atbrīvot aizturētos Ukrainas pilsoņus.

Krievija, atbildot uz apsūdzībām, publicēja dokumentālas liecības, kas pierāda: Ukrainas JKS kuģi iebruka KF teritoriālajos ūdeņos ar mērķi slepus nokļūt Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, tas ir, neinformējot Krievijas varasiestādes par savām darbībām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins incidentu nosauca par Kijevas provokāciju, kas organizēta ar mērķi celt P.Porošenko režīma reitingu pirms pavasarī Ukrainā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Valsts vadītājs norādīja, ka incidenta laikā KF robežsargi rīkojās atbilstoši instrukcijām valsts robežas apsardzes jautājumā.

Proukrainiskie māņi ir zuduši

Kopumā, pēc Krievijas ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas vārdiem, šogad atmosfērā Mihenes konferencē daudz mazāk jūtama rusofobija nekā agrāk.

"Tā sakot, māņi ir zuduši, un visi norāda, ka Ukraina nepilda Minskas vienošanās, neviens nesauc Porošenko par cīnītāju par kaut kādām demokrātiskajām vērtībām, visi reālistiski skatās uz notikumiem Ukrainā, konstatē dziļo krīzi visās jomās," – pastāstīja Zaharova.

Ikgadējā drošības konference, kas notiek Minhenē kopš 1962. gada, šogad ilgst no 15. līdz 17. februārim. Minhenē ieradušies aptuveni 600 drošības politikas eksperti, tostarp – 35 valstu un valdību vadītāji, kā arī 80 aizsardzības un ārlietu ministri.

Krievijas delegāciju Minhenes konferencē vada valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

88
Pēc temata
Maskavā nosaukta valsts, kura pirmā atcels sankcijas pret Krieviju
Aptauja: vācieši uzskata, ka ASV ir bīstamākas nekā Krievija
Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks

Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā

16
(atjaunots 11:50 25.09.2020)
Polijas politiķi pamato savu interesi par notikumiem Baltkrievijā ar kaimiņu attiecībām, tomēr patiesībā šeit saskatāms pavisam citāds sižets.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Polijas prezidents Andžejs Duda savā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā aicināja pasaules valstu līderus pieprasīt pamata cilvēktiesību ievērošanu Baltkrievijā, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Duda pauda pārliecību, ka pasaulei solidaritātes vārdā jādemonstrē vienota pozīcija Baltkrievijas jautājumā.

Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā nebūt nav saistīta ar iemesliem, ko Varšava oficiāli klāsta no augstām tribīnēm, atzīmēja Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.

"Polijas interesi par notikumiem Baltkrievijā vietējie politiķi pamato ar kaimiņattiecībām ar šo valsti. Taču šeit saskatāms cits sižets: baltkrievu protestu hipotētiskie panākumi sola Polijai teritoriālu paplašināšanos," Borisenoks konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts paskaidroja: ja ar tās pašas Varšavas atbalstu pie varas hipotētiski nāks Svetlanas Tihanovskas līmeņa politiķis, Varšava varētu pacelt Polijā visnotaļ populāro jautājumu par teritorijas paplašināšanu uz baltkrievu Grodņas rēķina.

"Skaidri redzams, ka tā ir tikai ģeopolitiska fantāzija, tomēr Polijā tādas kombinācijas tiek sastādītas. Īpaši aktīvs šajā ziņā ir valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis. Tāpēc aiz Eiropas Savienības tradicionālās retorikas slēpjas arī Polijas valsts pragmatiskās intereses. Protams, diezin vai tām ir lemts īstenoties, tomēr propagandiski izteikumi par šo tēmu neapklust," brīdināja Borisenoks.

Iepriekš Moraveckis vērsās pie ES ar ierosinājumu izveidot fondu "vismaz miljarda eiro" apmērā "Baltkrievijas ekonomikas stabilizācijas" mērķiem. Turklāt Varšava aktīvi virza ideju piešķirt no Eiropas puses materiālo atbalstu baltkrievu opozīcijai. Opozīcijas aktīvists Pāvels Latuško norādīja, ka runa ir par 3-4 miljardiem eiro. Krievijas ĀM atzīmēja, ka parādījusies informācija: Duda paudis vēlēšanos "ņemt aizsardzībā atsevišķus kaimiņvalsts reģionus".

Maskava jau uzvēra, ka Polijas soļus Baltkrievija uzskata par acīmredzamiem mēģinājumiem iejaukties tās iekšējās lietās. Krievijas ĀM aicināja Varšavu atgriezties pie vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām un atteikties no mēģinājumiem graut kaimiņvalsts suverenitāti.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā nenoklust pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija apgalvo, ka uzvarējusi Svetlana Tihanovska, un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" valstī. Ģenerālprokuratūra to uzskata par valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu, kuras ietvaros aizturēta virkne opozīcijas aktīvistu.

16
Tagi:
Andžejs Duda, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Krišjānis Kariņš

Zemāk par vidējo: iedzīvotāji vērtē Kariņa kabineta darbu pandēmijas laikā

20
(atjaunots 21:59 24.09.2020)
Pagājis pusgads kopš laika, kad Latvijā tika ieviesti ierobežojumi sakarā ar jaunās koronakvīrusa infekcijas izplatību. Daudzi noteikumi vēl joprojām ir spēkā. Kā iedzīvotāji novērtēja valdības darbību šajā periodā?

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Krišjāņa Kariņa vadītās valdības darbība pēdējā pusgada laikā, kopš valstī bija ieviesti drošības pasākumi ar mērķi apturēt Covid-19 pandēmijas izplatību, novērtēta zemāk par vidējo. Tādi ir Kantar TNS aptaujas rezultāti, kas veikta starp iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā. Tos publicēja Skaties.lv.

Respondenti tika lūgti novērtēt savu attieksmi pret Ministru kabineta politiku pēc desmit punktu skalas, kurā 1 nozīmē galēju neapmierinātību, bet 10 – vispārēju apmierinātību ar valdības darbu.

Vidējā atzīme sastādīja 4,4 punktus.

Valdības darbu augstu novērtēja (7 punkti un vairāk) tikai piektā daļa aptaujāto (21%). Gandrīz ceturtā daļa piešķīra vidēju vērtējumu (5 un 6 punkti).

Lielākā daļa – 41% – pastāstīja, ka ar Ministru kabineta darbību nav apmierināta, un novērtēja to ar 4 punktiem un zemāk.

Vēl 15% respondentu nevarēja sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā jaunais vīruss izplatījās relatīvi maz. Kaimiņu Igaunijā kopš pandēmijas sākuma reģistrēts divreiz lielāks saslimšanas gadījumu skaits, Lietuvā rādītājs ir 2,5 reizes augstāks. Līdzīgi ir arī mirstības dati.

Pats Krišjānis Kariņš uzskata, ka Latvijas sasniegumi cīņā ar koronavīrusu ir saistīti ar virkni sagatavošanās pasākumu jau pirms pirmā infekcijas gadījuma, kā arī ar to, ka iedzīvotāji ievēroja epidemiologu padomus.

20
Tagi:
aptauja, Krišjānis Kariņš, ministru kabinets
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Rīdzinieki vēlas pamest Rīgu klusuma un dabas dēļ
Aptauja: Latvijas iedzīvotāji pārsvarā ir apmierināti ar ES
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

0
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

0
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam