Rīgas mērs Nils Ušakovs un Andris Ameriks

Ameriks: pilsētas mērs ir atbildīgs par visu

101
Rīgas mērs Nils Ušakovs palīdz korupcijas izmeklēšanai pašvaldības uzņēmumā "Rīgas Satiksme", uzskata Andris Ameriks.

RĪGA, 6. februāris – Sputnik. Partija "Gods kalpot Rīgai" (GKR) atbalsta Rīgas mēru Nilu Ušakovu, paziņoja Rīgas domes deputāts, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks Latvijas Radio 4.

Korupcijas lietas izmeklēšanas ietvaros pašvaldības uzņēmumā "Rīgas Satiksme" saistībā ar zemās grīdas tramvaju iepirkumiem par, iespējams, apzināti sadārdzinātām cenām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) arestējis sešus cilvēkus, kuru vidū bijušas "Rīgas Satiksme" augstākās amatpersonas, kā arī pazīstami uzņēmēji.

Tāpat operatīvie darbinieki veica kratīšanu pie Amerika, kurš pēc tam atkāpās no vicemēra amata, un pie mēra Nila Ušakova.

Kā norādīja Ameriks, šobrīd galvenais uzdevums ir noskaidrot atbildīgos par iespējamajiem likumpārkāpumiem uzņēmumā. Uz jautājumu, vai pilsētas mērs ir atbildīgs par visu, kas notiek "Rīgas Satiksmē", Ameriks atbildēja apstiprinoši.

"Pilsētas mērs ir atbildīgs par visu. Nu, vai arī komanda, vai tie, kas pieņēmuši attiecīgos lēmumus. Atbildības jautājums ir svarīga lieta. Tas, kurš par ko bijis atbildīgs – tas ir jautājums numur viens, un ar to ir jātiek skaidrībā. Ar to tiek skaidrībā attiecīgie dienesti, un mērs, kā kapitāla turētājs, es tā saprotu, veicina šo lietu," - pateica bijušais vicemērs.

Tāpat Ameriks pastāstīja, kāpēc iepriekš pieņēma lēmumu atkāpties no amata, un neizslēdz, ka atgriezīsies atstātajā amatā ar atbilstošu vēlētāju atbalstu.

"Es esmu tādā pašā situācijā. Ņemot vērā manu pozīciju, manu reputāciju, es spēru soli atpakaļ un pateicu, ka aizeju no amata un vēlos, lai tiek skaidrībā; es neizslēdzu, ka atgriezīšos atpakaļ. Nils uzskata, ka nekādā veidā nav saistīts ar šo, un paliek savā amatā," - sacīja viņš.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domes deputāti neplāno atbalstīt opozīcijas prasību par neuzticības paušanu Nilam Ušakovam. Iepriekš GKR domes frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko paziņoja, ka partija no sākuma vēlētos saņemt mēra paskaidrojumus, un pēc tam pieņemt lēmumu par viņa atbalstīšanu.

"Mēs strādājam jau ne pirmajā sasaukumā. Mums nav pamata runāt, ka attiecībā uz viņu ir kaut kādas papildu apsūdzības. […] Mēs negrasāmies šobrīd atbalstīt opozīcijas piedāvājumus," - pateica Ameriks.

101
Pēc temata
Prezidents Vējonis un Juris Pūce aicina Ušakovu atkāpties no amata
Ušakova māja: kredīti, pretizlūkošana un "latviešu Megrē"
Ušakovs: tikai rīdziniekiem var būt tiesības mūs atlaist
Līgumu laušana ar Krieviju un Ušakova "cilpa": Lindermans par politiku Latvijā
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

33
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

33
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

31
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

31
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

0
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

0
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram