Latvijas deputāte EP Sandra Kalniete

Latvija kūda ES saraut attiecības ar Krieviju

181
(atjaunots 18:56 05.02.2019)
Latvijas deputāte Sandra Kalniete ieguvusi EP komisijas atbalstu saistībā ar Eiropas Savienības un Krievijas stratēģiskās partnerības vienošanās pārskatīšanu.

RĪGA, 5. februāris – Sputnik. Eiroparlamenta Ārlietu komisija vakar atbalstīja tās vicepriekšsēdētājas, deputātes no Latvijas Sandras Kalnietes ziņojumu, kurā izskanēja aicinājums pārskatīt vienošanos par partnerību un sadarbību ar Krieviju.

Ziņojumā Kalniete apsūdz Krieviju nelikumīgā Krimas ieņemšanā un agresijā pret Ukrainu, it kā izvērsto eiropiešu dezinformēšanas kampaņā, kā arī kiberuzbrukumos pret vēlētājiem. Parlamentāriete aicina sakārtot Krieviju atbilstoši starptautiskajām normām.

"Eiropas Savienībai jānosūta skaidrs signāls par turpmākajām sankcijām, ja Krievijas pretlikumīgā rīcība turpināsies. Jāpārskata novecojušais ES un Krievijas Partnerības un sadarbības nolīgums. Un jebkādam attiecību ietvaram ar Krieviju ir jābalstās cieņā pret starptautiskajām tiesībām un EDSO principiem," - teikts ziņojumā.

Tai pat laikā dokumentā tiek pausta Eiropas Savienības gatavība saglabāt ierobežotas attiecības ar Krieviju tikai Eiropai svarīgās jomās.

Iepriekš senators Aleksejs Puškovs nosauca Kalnietes rezolūcijas projektu "Par Krievijas un ES attiecību stāvokli" par "kapakmeni". Pēc viņa sacītā, situācijā, kad ES iesaldējusi līguma darbību, šāda saraušana "ir nepieciešama vienīgi tiem, kas vēlas uzlikt kapakmeni uz attiecībām ar Krieviju kā tādām". Šāda notikumu attīstība neatbilst pašas Eiropas Savienības interesēm, norādīja politiķis.

Vienošanās par ES un Krievijas partnerību un sadarbību stājās spēkā 1997. gadā. Līguma termiņš beidzās 2007. gada 1. decembrī. Puses atzina nepieciešamību izstrādāt jaunu dokumentu, kurš nosaka KF un ES attiecības. No 2008. līdz 2010. gadam Krievijai un Eiropas Savienībai notika 12 vienošanās pārrunu raundi. Kā iepriekš norādīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ES Vladimirs Čižovs, kopš 2010. gada radusies pauze šajās pārrunās ir "ievilkusies".

Eiroparlaments izskatīs Kalnietes ziņojumu martā.

181
Pēc temata
"Kapakmens uz attiecībām ar Krieviju": Puškovs par Latvijas eirodeputātes rezolūciju
Ar Krieviju tirgosimies, taču bez "Ziemeļu straumes 2": Latvija brīdina EP
Bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs

Burovs nosauca viņu nomelnojošās publikācijas pasūtītāju

33
(atjaunots 13:30 23.05.2020)
Tādā veidā politiskā partija "Saskaņa" un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem, paziņoja bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Publikācija par bijušā Rīgas mēra, partijas "Gods kalpot Rīgai" pārstāvja Oļega Burova politiskās karjeras pirmo desmitgadi, kurā tiek minētas korupcijas lietas un ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, parādījās portālā press.lv. Redakcija sniedz detaļas par 1998.-2008. gadā it kā bijušiem notikumiem, kuros bija iesaistīts politiķis.

Pats Burovs pievērsa Sputnik Latvija uzmanību tam, ka šī nav pirmā šāda veida publikācija šajā portālā.

"Pirms dažiem mēnešiem sabiedrībā sāka apspriest, vai nav pienācis laiks partijām pienākošos valsts finansējumu nodot tiem, kam patiešām ir nepieciešama nauda. Neviens, protams, neizlēma to izdarīt, taču vērts padomāt, kā partijas tērē šo naudu… Iznāk, ka to var iztērēt citu politiķu nomelnošanai," konstatēja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka nevienam nav noslēpums, kas ir portāla īpašnieks, kurš publicē šādus rakstus, un kas stāv aiz šī cilvēka.

"Tas ir vienas partijas kabatas izdevums, kura nolēma, ka tērēs valsts piešķirto naudu nomelnošanai. Personīgi es neko tādu nebūtu uzdrīkstējies darīt. Es uzskatu, ka ir jārāda kaut kas pozitīvs ikvienā partijā, nevis jānomelno citi. Viņu iecerētais projekts ir tik zemisks, ka pat smiekli uznāk," sacīja Burovs.

Pēc politiķa teiktā, iepriekš tas pats portāls uzrakstīja, ka viņa meita it kā saņemot viņas deklarēto naudu kukuļa veidā no Azerbaidžānas vēstniecības.

"Azerbaidžānas vēstnieks pateica man, ka vērsās ar notu par šo viltus ziņu Latvijas ĀM. Uzskatu, ka viņš rīkojās absolūti pareizi. Var rīkot vietējās peļu jezgas, taču aizskart citu valsti – maigi izsakoties, nav gudri… Pēdējā opusā rakstīts par kaut kādu korupcijas skandālu, kas ir saistīts ar noteiktu formu, tiek minētas lielas summas. Uzrakstīts pavirši – nebija tur ne šīs firmas, ne šī stāsta. Autori var uzprasīties uz prasībām tiesā," paziņoja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka negrasās nekādā veidā reaģēt uz viņu nomelnojošo publikāciju.

"Tādā veidā noteikta partija un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem – tātad, viņi baidās. Šīs partijas nosaukums ir "Saskaņa". Nedomāju, ka tas ir visas partijas viedoklis, taču atsevišķas personas nolēmušas šādā veidā izlietot partijas naudu. Lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas," piebilda Burovs.

33
Tagi:
Latvija, Rīga, Oļegs Burovs, Saskaņa
Pēc temata
Politiskais šahs Rīgā: eksperts novērtēja Ušakova un Burova nākotni
"Ušakovam neiztur nervi": Burovs noliedz apsūdzības nodevībā
Politologs paskaidroja, kādu skādi Rīgas domē Burovs nodarījis "Saskaņai"

Vācu telekanāls nosaucis par "okupantiem" padomju karavīrus VDR

46
(atjaunots 21:30 23.05.2020)
Patlaban austrumvācieši, pateicoties savai vēsturiskajai atmiņai, atbalsta attiecību uzlabošanu ar Krieviju, lai arī iepriekš Rietumu karaspēku grupas klātbūtne kaitināja vietējos iedzīvotājus.

RĪGA, 19. maijs – Sputnik. Vācu telekanāls MDR laidis klajā sižetu, kas veltīts PSRS un Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) attiecībām. Padomju militārais kontingents tajā nodēvēts par okupācijas varu, vēsta RIA Novosti.

Pagājušā gadsimta 80.gados VDR un PSRS draudzību gan Maskava, gan austrumu Berlīne apzināti uzturēja tikai formālā un bezpersoniskā līmenī, apgalvo materiāla autori.

"Privātie sakari starp VDR dislocētajiem padomju karavīriem un vietējiem iedzīvotājiem nekur nepazuda, notika pat kāzas. Tomēr krievi VDR līdz viņu aiziešanai daudzu acīs pārsvarā bija okupanti. Kaitināja viņu manevri, militārās tehnikas izdangātie ceļi un lauki, kā arī virsnieku sievas, kas no rītiem sapirka visu veikalos. Kad krievi beidzot aizgāja, tā saucamā "draudzība" bija jau sen aizmirsta," klāsta sižetā.

Pie tam publikācijas autori apliecināja, ka tagad austrumvācieši, pateicoties savai vēsturiskajai atmiņai, atbalsta attiecību uzlabošanu ar Krieviju.

"Tomēr vienmēr, kad kaut kas notiek, piemēram, karš vai vēlēšanas austrumvācieši pārsvarā reaģē citādi nekā rietumvācieši. Tas saistīts ar viņu vēsturi," materiālā sniegts Halles-Vitenbergas universitātes jauno laiku vēstures profesora Zilkes Satukova viedoklis.

Rietumu karaspēku grupas radīšanas vēsture saistīta ar Vācijas pēckara iekārtas politisko un ekonomisko principu īstenošanu, ko izstrādāja sabiedrotās valstis. Pēc Otrā pasaules kara Vācijas teritorija saskaņā ar Deklarāciju par Vācijas sakāvi, tika sadalīta četrās okupācijas zonās: padomju, amerikāņu, angļu un franču. 1945.gada jūnijā okupācijas režīma īstenošanai padomju zonā daļa bruņoto spēku no 1. un 2. Baltkrievijas, kā arī 1. Ukrainas frontes sastāva tika apvienoti Padomju okupācijas spēku grupā Vācijā.

KF prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Pēc VDR dibināšanas (1949.gads) šī grupa atbilstoši Ģenerālštāba direktīvai no 1954.gada 26.marta tika nosaukta par Padomju bruņoto spēku grupu Vācijā. 70.-80. gados tā bija cīņasspējīgākā Padomju armijas operatīvi stratēģiskā grupa, paredzēta galveno uzdevumu risināšanai Varšavas līguma dalībvalstu Apvienoto bruņoto spēku operācijās. 1989.gada jūnijā tika pārdēvēta par Rietumu karaspēka grupu.

1990.gada septembrī VFR kanclers Helmuts Kols un PSRS prezidents Mihails Gorbačovs parakstīja līgumu, kas paredzēja visu Vācijas teritorijā dislocēto padomju spēku izvešanu līdz 1994.gadam. Pēc PSRS sabrukuma ar Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina dekrētu no 1992.gada 4.marta RKG pārgāja Krievijas Federācijas jurisdikcijā, kas uzņēmās pienākumu turpināt karaspēka izvešanu. Tā tika noslēgta 1994.gada 31.augustā.

46
Tagi:
Vācija, PSRS
Pēc temata
Kārtējais Latvijas AM izlēciens: "padomju karaspēki neatbrīvoja Rīgu no vāciešiem"
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs
Kims Čenuns

Pēc trīs nedēļas ilgas prombūtnes Kims Čenuns no jauna parādījies publikā

0
(atjaunots 08:37 25.05.2020)
Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. KTDR līderis Kims Čenuns aizvadījis paplašinātu Korejas Darba partijas Centrālās militārās komitejas sēdi, vēsta Sputnik Baltkrievija ar atsauci uz Korejas Centrālā telegrāfa aģentūru.

Informācija par sēdi tika publicēta svētdien, taču tās norises datums netiek precizēts. Bet ir zināms, ka rīkojumi, kas tika parakstīti šīs sēdes rezultātā, tika publicēti 23. maijā.

Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris. Pēc tam 1. maijā Kims Čenuns piedalījās minerālmēslojumu rūpnīcas atklāšanas ceremonijā, pēc kuras atkal uz laiku pazuda.

0
Tagi:
Kims Čenuns
Pēc temata
Kims Čenuns izmēģinājis "jaunu ieroci"
Kims Čenuns ir dzīvs: Ziemeļkorejas valsts radio pastāstīja, kas noticis
Kims Čenuns pirmo reizi 20 dienu laikā parādījies publikas priekšā