Latvijas PSRS sovhozu un kolhozu karte

"Atgriešanās pie padomju domāšanas": pašvaldības uztrauc reģionālā reforma

228
(atjaunots 15:55 05.02.2019)
Valdošā koalīcija vēlas ievērojami samazināt pašvaldību skaitu; vietējās varasiestādes nav pārliecinātas, ka centralizācija nāks reģioniem par labu.

RĪGA, 5. februāris – Sputnik. Jaunās koalīcijas nolūks steigšus veikt administratīvi-teritoriālo reformu izraisījis pašvaldību satraukumu, kuras sen ir skeptiski noskaņotas attiecībā uz plašām pārmaiņām šajā jomā. Vietējās varasiestādes uzskata, ka tās nav pietiekamā mērā iesaistītas šajā procesā, raksta Skaties.lv.

Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības, iepriekšējā administratīvi-teritoriālā reforma tika īstenota pirms desmit gadiem. Kopš tā laika tika veikti arī citi mēģinājumi veikt izmaiņas šajā jomā, taču, pirmām kārtām, pašu pašvaldību iebildumu dēļ visi šie plāni netika īstenoti.

Šobrīd apmēram puse pašvaldību neatbilst likumdošanas kritērijiem, un jaunā valdība – vismaz runājot publiski – ir apņēmības pilna ievērojami samazināt pašvaldību skaitu.

Pirmdien, 4. februārī, atbildīgais ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") pastāstīja par plāniem šajā jomā koalīcijas partneriem. Šomēnes plānots sagatavot speciālu likumu reformas uzsākšanai, tālāk ap vasaras vidu tiks piedāvāti konkrēti kritēriji jaunu pašvaldību izveidošanai un uzsāktas konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām. Reformas gala modelis gaidāms oktobrī.

"Mēs esam apņēmušies, ka pabeigsim reformu līdz pašvaldību vēlēšanām. Mums būs jāpieņem politisks lēmums, kā izskatīsies reforma, cik pašvaldību un kādas viņas būs," - norādīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Nedrīkst izmantot vienu pieeju visiem

Iespējamās reformas ātrais temps izraisa bažas Pašvaldību savienībā, kura uzsver, ka šobrīd netiek rīkots pietiekams skaits konsultāciju, un nav pārliecības, ka pārmaiņas būs reģionu interesēs.

"Vadošā doma tiem, kas to grib darīt, ir, ka tad varētu samazināt patstāvīgi pieņemamos lēmumus un vairāk diktēt no centra.

Cilvēki iet atpakaļ uz padomu savienības laika domāšanu, ka lēmumu pieņemšana konkrētās vietās nebija pieņemama, ka visam vajadzēja virzīties no augšas," - uzskata Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Pēc viņa domām, svarīgi domāt ne tikai par attīstības centriem, bet arī par pierobežu, lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijām, piejūras pašvaldībām un tā tālāk. Nevar būt viens lēmums un viena mērvienība visām pašvaldībām.

Ministrs Pūce sagaidīja vietējo varasiestāžu skepsi.

"Es neesmu pārsteigts. Esmu apsolījis visām pašvaldībām būt atvērts diskusijai un saprātīgos argumentus iekļaut reformas tvērumā," - uzsver Pūce.

Plānots, ka pārveidojumu īstenošanai tuvāko divu gadu laikā valsts budžetā jāatrod 800 tūkstoši eiro.

228
Pēc temata
Deputāti ierosina nodot pašvaldību ziņā rūpes par valsts valodu
Pašvaldības nezina, kur mācās piecpadsmit tūkstoši bērnu
Ne vairāk kā divi vienās rokās: pašvaldību priekšsēdētājus grib ierobežot
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

29
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

29
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus

37
(atjaunots 08:46 26.11.2020)
Latvijas krieviem asimilācija ir nepieņemama, lai arī valsts vadība domā savādāk; Vjačeslavs Dombrovskis piedāvāja latviešu politiķiem atbildēt uz diviem galvenajiem jautājumiem.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Krievi Latvijā jau agrā bērnībā saskaras ar naidīgu latviešu attieksmi, pastāstīja Neatkarīgā intervijā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteicienu, kura atļāvās Saeimas tribīnē paziņot, ka Latvijā nav neviena krievvalodīga intelektuāļa, kurš spētu iedzīvināt diskusiju par krievvalodīgo piederību.

Taču viņš atzīmēja, ka ne visi latvieši attiecas pret krieviem šādā veidā.

"Piemēram, latviešu politiķe Evija Papule uzreiz skaidri un cieti pateica, ka tā izteikties nav pieņemami. Ir labi, un tas ir svarīgi, ka ir latviešu politiķi, kas uzskata, ka tas nav pieņemami, un viņiem ir drosme to pateikt. Politika par nelatviešiem tā īsti nekur nav noformulēta, lai gan viņu ir aptuveni 40%.

Faktiskā politika pašlaik ir asimilācija. Tā to savulaik ir pateicis arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā saucamajiem krievvalodīgajiem un krieviem tiek piedāvāts kļūt par latviešiem, ar to atsakoties no kādas būtiskas daļas sava krieviskuma - atteikties no mācīšanās dzimtajā valodā, no televīzijas kanālu skatīšanās krieviski utt.

Latvijas "istablišments", jeb elite, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo integrācija nozīmē, ka krieviem vajag asimilēties. Un uzskata, ka šis jautājums ir izlemts un slēgts," pastāstīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja par neseno Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtību orientāciju pētījumu, kuru pēc portālā "Spektr" veica SKDS. Saskaņā ar to, vairums krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Eiropas vērtības, taču tikai 13% bija gatavi asimilēties.

"Šie 13 no simta dod kaut kādu iluzoru pamatu latviešu sabiedrībai domāt, ka šis asimilācijas projekts ir akceptēts. Īpaši, ja mēs runājam par to sabiedriski aktīvo cilvēku daļu, kas dzīvo tā saucamajā Twitter telpā. Bet ir jau vēl ļoti daudz cilvēku, kuri Twitter nedzīvo, kas šo asimilācijas piedāvājumu pēc būtības noraida," uzsvēra deputāts.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā jautājumā 88% respondentu paziņoja, ka uzstājas par mācībām dzimtajā valodā, savukārt 84% atzīmēja, ka viņiem krievu kultūras telpa ir galvenā.

"Jautājumā par savu piederību krievu kultūras telpai redzam, ka atbildes ir tikpat kā vienādas visās paaudžu grupās. Tāpat arī gados jaunie cilvēki uzskata, ka viņiem ir svarīgi lasīt grāmatas vai skatīties filmas, iegūt izglītību krievu valodā. Domāju, ka šie fakti norāda uz to, ka kādi 87% procenti krievu šo asimilācijas procesu nav gatavi un negrib pieņemt. Un arī nākotnē tas nevar būtiski mainīties," atzīmēja Dombrovskis.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav integrācijas politikas – pastāv tikai kurss uz asimilāciju.

"Pēc savas būtības tā ir strausa politika - politiskais "istablišments" cenšas dzīvot tā, it kā krievvalodīgo valstī vispār nebūtu, vai nu uzskatot, ka ļoti tuvā nākotnē viņi visi asimilēsies. Bet šādas asimilācijas nebūs, līdz ar to divkopienu problēma pastāv, tā turpinās pastāvēt, un tā ir nopietna.

Ir divi jautājumi, ko katram vajadzētu sev uzdot un padomāt par atbildi.

Pirmais jautājums ir: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts vai jebkura organizācija var veiksmīgi attīstīties, ja gandrīz 40 procenti tās iedzīvotāju vai darbinieku ir atsvešināti vai tiek uzskatīti par svešiniekiem?" Otrais jautājums latviešu politiķiem: "Vai jūs uzskatāt, ka ir ilgtspējīgi uzturēt tikai aktīvas konfrontācijas politiku pret valsti, kuras valodā mājās runā 40% Latvijas iedzīvotāju?"

Katram ir vērts uzdot sev šos jautājumus un padomāt par atbildēm," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

37
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, krievvalodīgie
Pēc temata
Atņēma izglītību, neiedeva pilsonību: aktīviste par to, kā Latvijā apvienoja krievus
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Ziemeļu straume

"Ziemeļu straumes 2" sertificētājs atteicies sniegt daļu pakalpojumu sankciju dēļ

0
(atjaunots 08:12 27.11.2020)
Norvēģu kompānija "DNV GL" atteikusies no kuģu inspekcijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" sertificētājs, norvēģu kompānija "Det Norske Veritas — Germanischer Lloyd" ("DNV GL") atteikusies no tālāka darba projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus, vēsta RIA Novosti.

"ASV Valsts departaments publicējis jaunu instrukciju jautājumā par likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību" (PEESA). Šī iemesla dēļ mēs uzskatām, ka uz "DNV GL"darbību, kas pārbauda projektu "Ziemeļu straume 2" apkalpojošos ekipētos kuģus, iespējams attiecināt sankcijas. Tāpēc "DNV GL" ir pārtraukusi pakalpojumu sniegšanu, uz ko var attiecināt PEESA darbība," paziņoja kompānijas pārstāvis.

Nacionālistu gājiens Varšavā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Vēlāk "DNV GL" pārstāvji paskaidroja, ka iepazinušies ar ASV Valsts departamenta jauno instrukciju, kas attiecas uz likumu PEESA un secinājuši: sankcijas attiecinātas uz projektā iesaistīto kuģu un uz tiem uzstādīto iekārtu pārbaudēm. Kompānija uzsvēra, ka arī turpmāk sniegs pakalpojumus, kas saistīti ar maģistrālajiem cauruļvadiem.

"DNV GL" paskaidroja, ka projektā kompānija nodarbojas ar dokumentācijas izskatīšanu un pārbaudīja būvdarbus jautājumā par to atbilstību standartiem. Pakalpojumu kompleksā bija iekļauts arī iekārtu testēšanas un sagatavošanas monitorings, kas tika izmantotas uz kuģiem gāzesvada izbūves laikā. Bez tam "DNV GL" pienākums bija izsniegt atbilstības sertifikātu pēc projekta apmierinoša noslēguma

Kompānija "Nord Stream 2" nesniedza komentārus par situāciju.

"Mēs nevaram atklāt vai komentēt komerciālu informāciju. No nelikumīgām ekstrateritoriālām sankcijām Eiropas kompānijas ir jāaizsargā Eiropas valstu valdībām un Eiropas komisijai," žurnālistiem atgādināja kompānijas pārstāvji.

"Ziemeļu straume 2"

"Ziemeļu straume 2" paredz divu maģistrālo gāzes cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apjomā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai.

Pret gāzesvadu aktīvi strādā Savienotās Valstis, kas vēlas pārdot Eiropā savu sašķidrināto dabasgāzi. 2019. gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja kompānijām nekavējoties pārtraukt dalību būvdarbos. Šveices "Allseas" toreiz gandrīz nekavējoties apliecināja, ka aptur darbus.

Oktobra vidū Vašingtona paplašināja ekonomiskos ierobežojumus pret "Ziemeļu straumi 2" un attiecināja pret to paketi PEESA. Tagad sankcijas tiek vērstas pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus, iekārtas vai finansējumu projektā iesaistīto kuģu modernizācijai vai ekipējumam.

Tāpat, ziņo mediji, Vašingtona plāno sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas kuģiem gāzesvada būvdarbu noslēguma posmā. Vācijas ziņu aģentūra DPA vēstīja, ka patlaban ASV vadība sazinās ar Eiropas uzņēmumiem un brīdina tos par iespējamām sankcijām.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Dānija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
ASV veidos koalīciju pret "Ziemeļu straumi 2": vai tas apturēs būvdarbus?
VFR vēstniecība Krievijā: "Ziemeļu straume 2" būs svarīga Vācijai vismaz līdz 2050. gadam
Eksperts paskaidroja, kāpēc ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecību var nesteigties
Džo Baidens var palīdzēt "Ziemeļu straumei 2"? Polijas baisais sapnis