Rumānijas premjerministre Viorika Dančila

Rumānijas premjerministre apsūdzējusi Rietumus dubultos standartos

110
(atjaunots 09:11 05.02.2019)
Eirokomisija un Eiroparlaments izvirza stingras prasības Rumānijai, bet ne Rietumeiropas valstīm.

RĪGA, 5. februāris – Sputnik. Rumānijas premjerministre Viorika Dančila apsūdzējusi Rietumeiropas valstu vadītājus dubulto standartu praksē attiecībā pret savu valsti, raksta Politico.

"Rumānijai nav atļauts tas, kas atļauts citām valstīm," - saka Dančila.

Šie vārdi atspoguļo augošo spriedzi starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, kas pieaugusi dažu pēdējo gadu laikā un ierobežo savstarpējo saprašanos ES valstu līderu starpā.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Pēdējo mēnešu laikā Rumānija tika pakļauta asai Eiropas Komisijas un Eiroparlamenta kritikai, kur pastāv aizdomas, ka valsts nevēlas apkarot korupciju un iet Polijas un Ungārijas neliberālās gaitās. Valdošo Rumānijas Sociāldemokrātisko partiju (PSD) apsūdz centienos padarīt vājāku tiesu varu un palīdzēt korumpētiem ierēdņiem, tostarp partijas līderim Liviu Dragņam.

Šīs apsūdzības skanēja, tostarp no valsts prezidenta Klausa Johanisa puses, taču, izskatās, ka visstiprāk Dančilu aizvainojis starptautiskais nosodījums.

Oktobrī Strasbūrā viņai notika asa viedokļu apmaiņa ar Eiropas komisāru starpiestāžu attiecībās un likuma augstākās varas jautājumos Francu Timermani. Pēc mēneša Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, kura pauž raizes par to, kā Rumānija apkaro korupciju, un nosoda to par spēka pielietošanu pret valdību vērsto protestu izkliedēšanā augustā.

"Es redzēju, kas bija ar "dzeltenajām vestēm" Francijā. Neviens nereaģēja. Tie ir dubultie standarti. Es neredzēju, ka kāds būtu atnācis uz Eiroparlamentu un pateicis: "Pieņemsim rezolūciju Francijas jautājumā"," - saka Dančila.

Tāpat viņu aizvainoja, Eiropas Liberāļu un demokrātu alianses (ALDE) frakcijas priekšsēdētāja Gija Verhofstada vārdi, kurš oktobrī debašu laikā Eiroparlamentā brīdināja viņu par "slikto Ungārijas un Polijas piemēru". Pēc Dančilas domām, tas nozīmē, ka Verhofstads jau gatavojas Eiroparlamenta vēlēšanām šī gada maijā.

"Ja viņš domā, ka viņam būtu jāveic priekšvēlēšanu kampaņa par sliktu Rumānijai un apsūdzot Rumāniju, es nedomāju, ka tas ir konstruktīvi," - saka Dančila.

Tāpat viņai liekas netaisnīgi, ka tikai Rumānijai un Bulgārijai iestājoties ES 2007. gadā bija jāparaksta tā dēvētais Sadarbības un pārbaudes mehānisms, kurā minētas tiesu reformas korupcijas apkarošanai.

"Tur tika teikts par korupciju. Es redzēju korupciju Nīderlandē, Francijā, Vācijā. Neviens nekad nav lūdzis tās ieviest šādu mehānismu pie sevis," - saka Dančila.

Novembra ziņojumā Brisele asi kritizēja oficiālo Bukaresti, apsūdzot to atkāpšanās no progresa, kurš tika sasniegts pēdējo gadu garumā. Eiropas Komisija palūdza Rumāniju pārskatīt likumus par tiesu sistēmas un kriminālkodeksa reformu, kā arī norīkot jauno pretkorupcijas iestādes vadītāju.

Dzelteno vestu protesta akcijas Parīzē
© Sputnik / Ирина Калашникова

Tāpat Brisele pauda raizes sakarā ar Rumānijas notiesāto politiķu lietu pārskatīšanas plāniem strīdu dēļ par to, kā 2014. gadā tika norīkoti valsts Augstākās tiesas tiesneši. PSD apsūdz mēģinājumos attaisnot korumpētus politiķus, taču Dančila saka, ka šis solis bijis nepieciešams, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu.

"Es nedomāju, ka atsevišķu problēmu atrisināšanai cilvēki būtu jāiedzen stūrī, vai jārada uz viņiem ar pirkstu," - saka Dančila.

110
Pēc temata
Eiropas pašnāvība: kā Rumānija "denonsē" savas robežas
Starp Ungāriju un Rumāniju: jaunie ES dati par minimālo algu
"Latviju apsteidz pat Rumānija un Bulgārija": eksprezidente par "trekno gadu" skumjo galu
Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija pievīlušas visu Eiropu: krities ESAO reitings
Bērnu nama audzēknis, foto no arhīva

Pagaidīs, kamēr politiķi izdomās noteikumus: Saeima nolēma neatdot bērnus ārzemniekiem

8
(atjaunots 15:19 10.07.2020)
Labklājības ministre uzskata, ka likumprojekti par adoptēšanas aizliegumu ārzemniekiem nostāda vēlmi noturēt bērnus Latvijā augstāk par viņu interesēm; līdzīgā veidā izteikušies daudzi deputāti, taču beigās iniciatīva vienalga tika apstiprināta pirmajā lasījumā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas parlaments pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu paketi, kuri aizliedz ārvalstu pilsoņiem adoptēt Latvijas bāreņus. Šī piedāvājuma apstiprināšana notika ar visnotaļ asām debatēm Saeimā.

Likumprojektiem ir jāstājas spēkā no šī gada 1. septembra. Tie paredz pilnu adoptēšanas aizliegumu citu valstu piederīgajiem līdz brīdim, kamēr nestāsies spēkā Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi un citi normatīvie akti. Saeimas debatēs galvenokārt tika prezentēti divi pretēji uzskati: aizlieguma piekritēji uzskatīja, ka tādā veidā var samazināt vardarbības risku pret bērniem no Latvijas ārzemēs (kur būtībā nav kontroles pār adoptētajiem), savukārt aizlieguma pretinieki apgalvoja, ka, ja bērnu, kurš dzīvo bērnunamā, neviens neadoptē Latvijā, tad vienīgā iespēja viņam izaugt normālā ģimenē ir aizbraukt uz ārzemēm.

Deputāte Evita Zālīte-Grosa no Jaunās konservatīvās partijas debašu laikā atgādināja, ka vēl 2018. gadā ārzemniekiem aizliedza adoptēt bērnus no audžuģimenēm. Viņasprāt, adoptēšana uz ārzemēm daļēji ietver sevī finanšu intereses.

Deputāte Vita Anda Tērauda no "Attīstībai/Par!" atzīmēja, ka bērniem ir tiesības augt ģimenē, taču pieaugušajiem ir pienākums nodrošināt bērniem šīs tiesības: "Šodien no virtuālās tribīnes mēs jau dzirdējām un dzirdēsim daudz liecību par to, ka mēs ar šo pienākumu netiekam galā. (…) Ir nepieciešama aktīvāka rīcība, lai meklētu tepat, Latvijā, ģimenes, kuras būtu gatavas adoptēt bērnus."

Deputāte atzīmēja, ka ir jāaizdomājas par to, kā aizstāvēt vecāku bērnu tiesības – no 10 līdz 18 gadiem.

Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) sacītā, šis likumprojekts nozīmē, ka valsts vēlme noturēt bērnus Latvijā tiek likta augstāk, nekā pašu bērnu intereses. Jaunieviesums skar 141 bērna intereses, kurus varētu adoptēt ārpus Latvijas dzīvojošie ārzemnieki. Ministre norādīja, ka Latvijas ģimenes labprātāk adoptē pavisam mazus bērnus, turklāt bez veselības problēmām. Būtībā grozījumi atņem iespējas augt ģimenē vecākiem bērniem un tiem, kam ir zināmi veselības traucējumi.

Līdzīgu viedokli pauda Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"): "Mums nav morālu tiesību liegt šiem pusaudžiem pēdējo cerību un likt viņiem gaidīt, kamēr mēs sakārtosim sistēmu. Mēs viņiem tādā veidā varam liegt viņu individuālo laimi. Viņi Nav valsts īpašums."

Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko izkritizēja faktu, ka jautājums par bērniem tiek skatīts Saeimas ārkārtas sēdē. Tāpat viņu neapmierināja atbildīgās komisijas vadītāja, deputāta Artusa Kaimiņa darba kvalitāte, jo viņš atteicās uztvert viedokļus, kuri atšķīrās no viņa uzskatiem.

Atbildes vārdā Kaimiņš paziņoja, ka komisija savu darbu ir izpildījusi, uzklausot visu pušu viedokļus, tomēr komisijas vadītājs bijis neapmierināts ar labklājības ministres Petravičas darbībām, kurai "fotografēties un filmēties patīk daudz labāk, nekā strādāt par ministri". Nedaudz vēlāk Saeimas spīkere bija spiesta pārtraukt deputāta Kaimiņa uzstāšanos, pēc tam, kad viņš paziņoja, ka viņš "nav 50 eiro banknote, lai visiem patiktu". Tādā veidā deputāts atbildēja uz sava bijušā partijas biedra Alda Gobzema pārmetumu, kurš paziņoja, ka pusotra gada darba laikā attiecīgajā komisijā Kaimiņš ir izdarījis "pilnīgi neko".

Pret likumprojektiem uzstājās KPV LV līderis Atis Zakatistovs: "Saeimai ir jāpamostas un jāaizmirst šis likumprojekts kā murgs. Šis likumprojekts ir vieglprātīga spēlēšanās ar varu, likumprojekts ir vieglprātīga spēlēšanās ar simbolismu, tā ir vieglprātīga spēlēšanās ar nopietnām lietām, kas saistās ar mūsu ārpolitiku. Ja man būtu jāraksturo ar tīs pazīmēm šo likumprojektu, tad es teiktu, ka šis likumprojekts ir nežēlīgs pret bērniem, šis likumprojekts ir ārpolitiski tuvredzīgs un, iespējams pat muļķīgs. Un, treškārt, šis likumprojekts sevī ietver patvaļu – visu to sliktāko, ko likumdošanā mēs saucam par "izdzīt cauri"."

Šis likumprojekts, pēc deputāta sacītā, atņem bērniem cerību iegūt vecākus.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") aicināja tos politiķus, kuri atbalsta adopcijas aizliegumu ārzemniekiem, parādīt piemēru un pašiem adoptēt Latvijas bērnus, kuriem vienīgā iespēja nokļūt ģimenē ir aizbraukt uz ārzemēm.

Viedokļi debatēs sadalījās ne pēc klasiskās shēmas – koalīcija pret opozīciju, – bet gan acīmredzami apzīmēja pretrunas starp esošajiem un bijušajiem KPV LV locekļiem, kā arī KPV LV un "Jaunās konservatīvās partijas" pārstāvjiem. Beigās vairākiem opozīcijas deputātiem, piemēram, Borisam Cilevičam ("Saskaņa") radās sajūta, ka likumprojekts par bērniem būtībā ir kļuvis par politiskās cīņas instrumentu pašā koalīcijā.

Starp parlamentā izskanējušajiem viedokļiem bija arī tādi, ka, pieņemot likumu par adoptēšanas ierobežošanu, Latvija izrādīsies "vienā laukā ar Krieviju", kas nevar iepriecināt Nacionālo apvienību kā aktīvus grozījumu piekritējus.

Pēc spraigajām debatēm Saeima apstiprināja abus likumprojektus. Aizliegumam jāstājas spēkā no 1. septembra, taču lietās, kuras jau tiek skatītas, būs iespējams pieņemt pozitīvu lēmumu par bērna adoptēšanu uz ārzemēm. Tāpat bērnus drīkstēs adoptēt ārzemnieki, kuri ir bērna radinieki.

Ministru kabinetam tiks uzdots izstrādāt kārtību, saskaņā ar kuru Latvija varētu efektīvi kontrolēt bērnu tiesību ievērošanu, kuri brauc prom pie jaunajiem vecākiem uz ārzemēm. Taču līdz tam laikam adoptēšana uz ārzemēm tiek iesaldēta.

8
Tagi:
Latvija, bērni, saeima
Pēc temata
Latvijā katru otro bērnu adoptē ārzemnieki
Ārzemnieki vairs nevarēs aizvest bērnus no Latvijas: Saeima pie tā strādā
Petraviča: Latvijas bērnunamos joprojām dzīvo astoņsimt bērni
Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva

Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku

44
(atjaunots 10:46 07.07.2020)
Partijas KPV LV acīs nacionālais jautājums nav aktuāls, apgalvoja Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Bijušais ekonomikas ministrs, Rīgas mēra kandidāts no partijas KPV LV Ralfs Nemiro pastāstīja par savu Rīgas domes priekšvēlēšanu programmu radio Baltkom ēterā.

Jūnija vidū partija KPV LV informēja, ka piedalīsies galvaspilsētas domes vēlēšanās, savukārt jūnija beigās noskaidrojās, ka par mēra kandidātu kļūs Nemiro. Tiesa, politologi apšauba partijas izredzes – tās nesenie reitingi nepārsniedz 2%.

"Mēs meklējām partnerus, ar ko kopā iet uz vēlēšanām. Taču vienā brīdī gandrīz visas partijas nolēma iet pašas par sevi. Varbūt esam kamikadzes – ne jau mums par to spriest. Svarīgi, lai vēlētāji Rīgā atbalstītu mūsu vērtības. Vajag, lai cilvēks, kurš vada Rīgas domi, būtu gatavs nodarboties ar problēmām, kas jārisina. Rīdzinieki izvēlēsies personību, ne partiju," teica Nemiru.

Viņš apgalvo, ka nacionālais jautājums partijai KPV LV nav aktuāls, un atgādināja: šogad policija, kas pakļauta viņa partijas biedram Sandim Ģirģenam, ļāva rīdziniekiem svinēt 9. maiju pie Uzvaras pieminekļa, lai arī koalīcijas partneri par to bija sašutuši.

"Neuzskatu, ka kādam kaut kas būtu jāatņem. Rīgā dzīvo ļoti dažādi cilvēki, un nevajag radīt problēmu starp krieviem un latviešiem. Rīgu nevar "padarīt latvisku", jo Rīgā dzīvo tie, kas tur dzīvo. Runājot par 9. maiju, mēs, no partijas viedokļa, neuzskatām, ka cilvēki, piemēram, būtu jādzen prom no pieminekļa. Un iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu par to kritizēja. Bet mēs taču esam demokrātiska valsts. Ja 2 metru distance tika ievērota, kāpēc gan ne?" teica Nemiro.

Pēc viņa domām, KPV LV sākusi strādāt saliedētāk pēc Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema aiziešanas.

"Tagad esam komanda, nevis divi solisti. Mums jau ir trīs ministri, desmit deputāti un deviņi pašvaldības deputāti. Reitings patiešām ir krities. Tomēr jāņem vērā, kad tika veikta aptauja. Pirms mēneša mēs pat neteicām, ka piedalīsimies vēlēšanās, tāpēc cilvēki mūs par variantu neuzskatīja. Domāju, šomēnes aina būs gluži atšķirīga," paziņoja Nemiro.

44
Tagi:
KPV LV, Ralfs Nemiro, vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Tik latviska Latvija: pirmo reizi pēc 9. maija Nacionālā apvienība var atvilkt elpu
Rīga nosvinēs Uzvaras dienu, pat ja kļūs latviska
RT

KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām

0
(atjaunots 08:44 11.07.2020)
Šādām ārzemju valstu darbībām nevajadzētu palikt bez atbildes, uzsvēra KF Federācijas padomes Konstitucionālās likumdošanas komitejas vadītājs Andrejs Klišass.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Federācijas Padomē aicināja KF ĀM un citas izpildvaras iestādes ieviest sankcijas attiecībā pret Baltijas valstīm situācijas ar RT un Sputnik dēļ.

"Federācijas Padomes Informācijas politikas un mijiedarbības ar medijiem pagaidu komisija aicina KF Ārlietu ministriju un citas KF izpildvaras iestādes savas kompetences ietvaros izpētīt iespējas ieviest atbildes politiskos un citus pasākumus attiecībā pret Lietuvas, Latvijas un Igaunijas varasiestādēm, kuras rupji pārkāpj vārda un informācijas izplatīšanas brīvības principus, kā arī savas saistības starptautiskajās organizācijās," citē komisijas paziņojumu RIA Novosti.

Latvija un Lietuva aizliedza brīvu virkni RT televīzijas tīkla kanālu retranslāciju savā teritorijā. Iepriekš Igaunijā tika aizliegta aģentūras Sputnik darbība, tiek atzīmēts komisijas paziņojumā.

Federācijas Padomē uzsvēra, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas darbības pārkāpj vārda un neierobežotas informācijas izplatīšanas brīvības principus, kuri ir EDSO un Eiropas Padomes fundamentālās normas.

"Pagaidu komisija konstatē, ka Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pieņemtie aizliedzošie pasākumi, tieši tāpat kā arī agrīnais aģentūras Sputnik darbības aizliegums Igaunijā, ir politiskās cenzūras akti un izskatās pēc vienotas koordinētas kampaņas pret Krievijas masu medijiem, kas pārkāpj augstākminēto starptautiski tiesisko dokumentu normas," tiek atzīmēts tekstā.

Komisijas locekļi ir pārliecināti, ka EDSO un Eiropas Padomes principiem un normām attiecībā uz masu medijiem ir konsekventi jābūt ievērotiem neatkarīgi no dalībvalstu valdību politiskajām simpātijām vai antipātijām.

Komisija atsaucas uz 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu, kurš ir EDSO bāziskais dokuments, kā arī uz Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kura garantē brīvību pieturēties pie sava viedokļa un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez jebkādas iejaukšanās no publisko varasiestāžu puses un neatkarīgi no valsts robežām.

FP Konstitucionālās likumdošanas komitejas vadītājs Andrejs Klišass paziņoja, ka viņa komiteja komisijas paziņojumu sēdē atbalstīs.

"Šādas ārzemju valstu darbības nedrīkst palikt bez atbildes. Pret ierēdņiem, kuri pārkāpj Krievijas mediju tiesības, ir jāievieš sankcijas no Krievijas puses," sacīja viņš.

Iepriekš Lietuvas Radio un televīzijas komisija aizliedza piecu RT telekanālu retranslāciju valstī. Pēc komisijas priekšsēdētāja sacītā, aizliegums tiek piemērots pret RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, tas stājās spēkā ceturtdien, 9. jūlijā. Iepriekšējā nedēļā kanālu RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV retranslāciju aizliedza Latvija.

Baltijas republikas argumentēja savus lēmumus ar to, ka RT telekanāli it kā piederot Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas. Taču Kiseļovs ir amatpersona mediju grupā "Rossija segodņa" un viņam nav nekāda sakara ar RT. Organizācijas ir divas absolūti dažādas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir pieejama atvērtā piekļuvē.

KF ĀM uzsvēra, ka RT telekanālu retranslācijas aizliegums Latvijā un Lietuvā ir tiešs saistību pārkāpums, kuras Baltijas valstis brīvprātīgi uzņēmās. Iestādē uzsvēra koordinēto uzbrukuma raksturu, kuru Baltijas valstu varasiestādes pasākušas pret Krievijas mediju.

0
Tagi:
Sputnik, RT, vārda brīvība, propaganda, Krievija, Baltija
Pēc temata
"Gaidu, kad Latvijā aizliegs Krievijas karogu": Lindermans par valdības absurdu
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
Lietuva seko Latvijas piemēram un aizliedz RT retranslāciju