Rumānijas premjerministre Viorika Dančila

Rumānijas premjerministre apsūdzējusi Rietumus dubultos standartos

111
(atjaunots 09:11 05.02.2019)
Eirokomisija un Eiroparlaments izvirza stingras prasības Rumānijai, bet ne Rietumeiropas valstīm.

RĪGA, 5. februāris – Sputnik. Rumānijas premjerministre Viorika Dančila apsūdzējusi Rietumeiropas valstu vadītājus dubulto standartu praksē attiecībā pret savu valsti, raksta Politico.

"Rumānijai nav atļauts tas, kas atļauts citām valstīm," - saka Dančila.

Šie vārdi atspoguļo augošo spriedzi starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, kas pieaugusi dažu pēdējo gadu laikā un ierobežo savstarpējo saprašanos ES valstu līderu starpā.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Pēdējo mēnešu laikā Rumānija tika pakļauta asai Eiropas Komisijas un Eiroparlamenta kritikai, kur pastāv aizdomas, ka valsts nevēlas apkarot korupciju un iet Polijas un Ungārijas neliberālās gaitās. Valdošo Rumānijas Sociāldemokrātisko partiju (PSD) apsūdz centienos padarīt vājāku tiesu varu un palīdzēt korumpētiem ierēdņiem, tostarp partijas līderim Liviu Dragņam.

Šīs apsūdzības skanēja, tostarp no valsts prezidenta Klausa Johanisa puses, taču, izskatās, ka visstiprāk Dančilu aizvainojis starptautiskais nosodījums.

Oktobrī Strasbūrā viņai notika asa viedokļu apmaiņa ar Eiropas komisāru starpiestāžu attiecībās un likuma augstākās varas jautājumos Francu Timermani. Pēc mēneša Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, kura pauž raizes par to, kā Rumānija apkaro korupciju, un nosoda to par spēka pielietošanu pret valdību vērsto protestu izkliedēšanā augustā.

"Es redzēju, kas bija ar "dzeltenajām vestēm" Francijā. Neviens nereaģēja. Tie ir dubultie standarti. Es neredzēju, ka kāds būtu atnācis uz Eiroparlamentu un pateicis: "Pieņemsim rezolūciju Francijas jautājumā"," - saka Dančila.

Tāpat viņu aizvainoja, Eiropas Liberāļu un demokrātu alianses (ALDE) frakcijas priekšsēdētāja Gija Verhofstada vārdi, kurš oktobrī debašu laikā Eiroparlamentā brīdināja viņu par "slikto Ungārijas un Polijas piemēru". Pēc Dančilas domām, tas nozīmē, ka Verhofstads jau gatavojas Eiroparlamenta vēlēšanām šī gada maijā.

"Ja viņš domā, ka viņam būtu jāveic priekšvēlēšanu kampaņa par sliktu Rumānijai un apsūdzot Rumāniju, es nedomāju, ka tas ir konstruktīvi," - saka Dančila.

Tāpat viņai liekas netaisnīgi, ka tikai Rumānijai un Bulgārijai iestājoties ES 2007. gadā bija jāparaksta tā dēvētais Sadarbības un pārbaudes mehānisms, kurā minētas tiesu reformas korupcijas apkarošanai.

"Tur tika teikts par korupciju. Es redzēju korupciju Nīderlandē, Francijā, Vācijā. Neviens nekad nav lūdzis tās ieviest šādu mehānismu pie sevis," - saka Dančila.

Novembra ziņojumā Brisele asi kritizēja oficiālo Bukaresti, apsūdzot to atkāpšanās no progresa, kurš tika sasniegts pēdējo gadu garumā. Eiropas Komisija palūdza Rumāniju pārskatīt likumus par tiesu sistēmas un kriminālkodeksa reformu, kā arī norīkot jauno pretkorupcijas iestādes vadītāju.

Dzelteno vestu protesta akcijas Parīzē
© Sputnik / Ирина Калашникова

Tāpat Brisele pauda raizes sakarā ar Rumānijas notiesāto politiķu lietu pārskatīšanas plāniem strīdu dēļ par to, kā 2014. gadā tika norīkoti valsts Augstākās tiesas tiesneši. PSD apsūdz mēģinājumos attaisnot korumpētus politiķus, taču Dančila saka, ka šis solis bijis nepieciešams, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu.

"Es nedomāju, ka atsevišķu problēmu atrisināšanai cilvēki būtu jāiedzen stūrī, vai jārada uz viņiem ar pirkstu," - saka Dančila.

111
Pēc temata
Eiropas pašnāvība: kā Rumānija "denonsē" savas robežas
Starp Ungāriju un Rumāniju: jaunie ES dati par minimālo algu
"Latviju apsteidz pat Rumānija un Bulgārija": eksprezidente par "trekno gadu" skumjo galu
Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija pievīlušas visu Eiropu: krities ESAO reitings
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

16
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

16
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

14
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

14
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
LDz

"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro

0
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa šī gada deviņos mēnešos sastādījusi nulli eiro, pērn šādā periodā bija zaudējumi 2,2 miljonu eiro apmērā; jūlijā Satiksmes ministrija piešķīra LDz 27,236 miljonus eiro finanšu stabilitātes nodrošināšanai.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sastādījis 103,839 miljonus eiro, kas ir par 25,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Kompānijas peļņa atskaites periodā ir vienāda ar nulli, atšķirībā no zaudējumiem pagājušajā gadā, vēsta LDz.

LDz apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 139,589 miljoni eiro, savukārt zaudējumi sastādīja 2,2 miljonus eiro.

Kompānijas finanšu atskaitē teikts, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpināja darbu pie prioritātēm, kuras tika nospraustas pagājušā gada pēdējā ceturksnī, – efektivitātes celšana, organizatorisko, tehnoloģisko un biznesa procesu pārskatīšana, izmaksu samazināšana, konkurētspējas un stabilas koncerna darbības nodrošināšana nākotnē.

Dažādu ekonomisku un ģeopolitisku procesu dēļ šī gada pirmajos trijos ceturkšņos kravu apgrozījuma krituma tendence, kura iezīmējās 2019. gadā, turpinājās, situāciju pasliktināja koronavīrusa pandēmija, teikts LDz vadības paziņojumā.

"Latvijas Dzelzceļa" kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada deviņos mēnešos samazinājies par 14,192 miljoniem tonnu, jeb par 44,9%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn, kad tika pārvadāti 31,634 miljoni tonnu kravu. Importa kravas sastādīja 69,5% no kopējā pārvadājumu apjoma, jeb 12,124 miljonus tonnu. Tas ir par 52,1% mazāk, nekā LDz pārvadāto importa kravu pērnā gada deviņos mēnešos.

Šogad deviņos mēnešos pa Latvijas dzelzceļiem visvairāk pārvests naftas un naftas produktu – 24,3% no kopējā kravu apjoma, akmeņogļu īpatsvars bija 20,1%. Minerālmēsli sastādīja 10,1% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, lopbarība – 7,8%, graudi – 5,5%, koksne un tās izstrādājumi – 8,8%, pārējo kravu īpatsvars – 23,4%.

Pasažieru pārvadājums šī gada deviņos mēnešos samazinājies par 28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 10,214 miljoniem pasažieru.

Ņemot vērā samazinājušos pārvadājumu apjomu, "Latvijas Dzelzceļš" noslēgs šo gadu ar zaudējumiem, teikts atskaitē. Kompānija nespēs nodrošināt finanšu līdzsvaru, jo tai nav ienākumu visu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai.

Šajā sakarā Satiksmes ministrija piešķīra "Latvijas Dzelzceļam" 27,236 miljonus eiro. Turklāt Ministru kabinets nolēma palielināt kompānijas pamatkapitālu par 32,422 miljoniem eiro.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

Tostarp LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena