Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Kariņš negrasās atteikties no ASV pilsonības

196
(atjaunots 13:49 28.01.2019)
Krišjānis Kariņš paziņoja, ka ir ASV un Latvijas pilsonis kopš dzimšanas un nav aizdomājies par atteikšanos no Amerikas pases pēc kļūšanas par premjeru.

RĪGA, 28. janvāris – Sputnik. Jaunais Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja LNT raidījumā "900 sekundes", ka nav domājis atteikties no otrās pilsonības.

Divdesmit trešajā janvārī Saeima apstiprināja Latvijas jauno valdību, to vadīs Krišjānis Kariņš no partijas "Jaunā Vienotība", kuram līdztekus Latvijas pasei ir arī Amerikas pilsonība.

Pēc Kariņa kļūšanas par Latvijas premjerministru žurnālisti pavaicāja viņam, vai viņš taisās atteikties no ASV pilsonības. Uz ko premjers atbildēja, ka par to neesot domājis un ir abu valstu pilsonis kopš dzimšanas.

Krišjānis Kariņš piedzima 1964. gada 13. decembrī Vilmingtonā, Delavēras štatā, ASV Amerikas latviešu ģimenē. Viņa vecāki pārvācās uz ASV 20. gadsimta 50. gados no Zviedrijas, kur no Latvijas emigrēja viņu vecāki 1944. gadā.

Kariņš ieguva izglītību ASV. Viņš mācījās Svētā Jāņa koledžā Anapolisā, vēlāk studēja lingvistiku Pensilvānijas Universitātē. ASV Kariņš ieguvis filoloģisko zinātņu doktora grādu.

Uz Latviju Kariņš atbrauca 1994. gadā, kur kādu laiku pasniedza sociolingvistiku Latvijas Universitātē, kā arī nodarbojās ar biznesu, nodibinot kompāniju "Lāču ledus", kura ražo un izplata ledu un saldētos produktus. Kariņš vadīja kompāniju līdz 2002. gadam. Tāpat 1999.-2000. gadā vadīja kompāniju "Formula" (auto tehnikas un orgtehnikas tirdzniecība).

Kariņš bija viens no partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem (kura 2010. gadā iegāja blokā "Vienotība", kopš 2018. gada – partija "Jaunā Vienotība"), 2002. gadā un tajā pašā gadā tika ievēlēts Saeimā. Kariņš bija "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs no 2002. līdz 2004. gadam un ekonomikas ministrs Aigara Kalvīša valdībā no 2004. gada decembra līdz 2006. gada aprīlim. 2007. gada martā kļuva par vienu no diviem "Jaunā laika" līderiem (kopā ar Eināru Repši).

2009. gadā Kariņš tika ievēlēts Eiroparlamentā, kur strādāja līdz 2019. gadam (Eiropas Tautas partijas frakcija). Viņš bija Finanšu noziegumu un Ekonomiskās krīzes komitejas priekšsēdētāju vietnieks, Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas lietu komitejas un vairāku apakškomiteju loceklis. Tāpat viņš bija Eiropas Tautas partijas Ekonomikas un apkārtējās vides problēmu darba grupas priekšsēdētāja vietnieks.

Kariņš ir precējies, viņa ģimenē ir četri bērni.

196
Temats:
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)
Pēc temata
Kāpēc Anglijā dzīvojošie rezervisti atsakās no Latvijas pilsonības
Ornella Muti vēlas iegūt Krievijas pilsonību
Lāgerfelds gatavs atteikties no Vācijas pilsonības Merkeles dēļ
Olimpietis Puķītis atteicies no Latvijas sportiskās pilsonības
Balsošana Latvijas Saeimā

Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti ceļ trauksmi

54
(atjaunots 21:35 25.05.2020)
Latvijas parlaments sasaucis ārkārtas sēdi un plāno izskatīt īpaši svarīgu reformu ar "e-Saeima" platformas palīdzību: neatkarīgajiem deputātiem radušās aizdomas par valsts apvērsuma mēģinājumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Saeimas deputāte Linda Liepiņa pastāstīja, ka otrdien, 26. maijā, ieplānota Saeimas ārkārtas sēde, vēsta Mixnews.lv.

Tajā deputāti plāno skatīt galīgajā lasījumā likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu. Un nekas dižs tajā nav, taču sēdi plānots rīkot ar jaunās "elektroniskās Saeimas", jeb "e-Saeima" platformas palīdzību. Un neatkarīgajiem deputātiem šī perspektīva izraisījumi ārkārtīgi lielu neapmierinātību.

Vienos vārtos, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Liepiņa paskaidroja, ka šai sistēmai ir daudz trūkumu. Tā nav sertificēta un to neparedz Satversme un apšauba to, ka balsojums būs drošs.

Liepiņa atzīmēja, ka "e-Saeimu" var izmantot tikai ārkārtējas nepieciešamības, asas krīzes gadījumā. Savukārt pašvaldību reforma nav šī steidzamā problēma, kas prasītu steidzamu risinājumu.

Neatkarīgie deputāti uzskata, ka vispār nepiedalīsies sēdēs, kuras tiek rīkotas ar "e-Saeima" platformas starpniecību.

Iepriekš ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu komisija iepriekš apsprieda jauna tehniska risinājuma iegādi attālinātam parlamenta darbam - "e-Saeima".

Ārkārtējās situācijas apstākļos Saeimas sēdes daļēji notiek attālinātā režīmā – deputātu frakcijas atrodas dažādās ēkās un Saeimas zālēs. Šādā režīmā darbs notiek ne tik efektīvi: balsu saskaitīšana prasa daudz laika, kā arī gadās dažāda veida tehniskas kļūdas.

Lai uzlabotu darbu, tika uzsākts jauna tehniska risinājuma iepirkums, kurš būtībā ļaus pilnvērtīgi pārcelt Saeimas darbu virtuālajā vidē.

Ārkārtējās situācijas dēļ iepirkuma procedūras netika izpildītas, tā vietā Saeimas administrācija izpētīja tirgu un starp četriem pretendentiem izvēlējās kompāniju SIA "Pirmais", kas tika nodibināta pagājušā gada rudenī. Tā pieder Kirilam Solovjovam, savukārt tās darbu veicēji ir Ilmāra Poikāna, plašāk pazīstama kā hakera Neo, un Pētera Jurčenko formas. Saskaņā ar viņu piedāvājumu, jaunās "e-Saeimas" sistēmas ieviešana un uzturēšana izmaksās 60 tūkstošus eiro.

54
Tagi:
saeima, novadu reforma, Latvija
Pēc temata
Lauksaimnieki izveda traktorus Strenču ielās: tuvojas novadu reforma
"Latgali nevar pārdalīt. Nošķelt kā Berlīni": arī austrumos protestē pret novadu reformu
Zemnieki pret novadu reformu: 400 traktori bloķē autoceļus visā Latvijā
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu
Bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs

Burovs nosauca viņu nomelnojošās publikācijas pasūtītāju

38
(atjaunots 13:30 23.05.2020)
Tādā veidā politiskā partija "Saskaņa" un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem, paziņoja bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Publikācija par bijušā Rīgas mēra, partijas "Gods kalpot Rīgai" pārstāvja Oļega Burova politiskās karjeras pirmo desmitgadi, kurā tiek minētas korupcijas lietas un ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, parādījās portālā press.lv. Redakcija sniedz detaļas par 1998.-2008. gadā it kā bijušiem notikumiem, kuros bija iesaistīts politiķis.

Pats Burovs pievērsa Sputnik Latvija uzmanību tam, ka šī nav pirmā šāda veida publikācija šajā portālā.

"Pirms dažiem mēnešiem sabiedrībā sāka apspriest, vai nav pienācis laiks partijām pienākošos valsts finansējumu nodot tiem, kam patiešām ir nepieciešama nauda. Neviens, protams, neizlēma to izdarīt, taču vērts padomāt, kā partijas tērē šo naudu… Iznāk, ka to var iztērēt citu politiķu nomelnošanai," konstatēja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka nevienam nav noslēpums, kas ir portāla īpašnieks, kurš publicē šādus rakstus, un kas stāv aiz šī cilvēka.

"Tas ir vienas partijas kabatas izdevums, kura nolēma, ka tērēs valsts piešķirto naudu nomelnošanai. Personīgi es neko tādu nebūtu uzdrīkstējies darīt. Es uzskatu, ka ir jārāda kaut kas pozitīvs ikvienā partijā, nevis jānomelno citi. Viņu iecerētais projekts ir tik zemisks, ka pat smiekli uznāk," sacīja Burovs.

Pēc politiķa teiktā, iepriekš tas pats portāls uzrakstīja, ka viņa meita it kā saņemot viņas deklarēto naudu kukuļa veidā no Azerbaidžānas vēstniecības.

"Azerbaidžānas vēstnieks pateica man, ka vērsās ar notu par šo viltus ziņu Latvijas ĀM. Uzskatu, ka viņš rīkojās absolūti pareizi. Var rīkot vietējās peļu jezgas, taču aizskart citu valsti – maigi izsakoties, nav gudri… Pēdējā opusā rakstīts par kaut kādu korupcijas skandālu, kas ir saistīts ar noteiktu formu, tiek minētas lielas summas. Uzrakstīts pavirši – nebija tur ne šīs firmas, ne šī stāsta. Autori var uzprasīties uz prasībām tiesā," paziņoja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka negrasās nekādā veidā reaģēt uz viņu nomelnojošo publikāciju.

"Tādā veidā noteikta partija un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem – tātad, viņi baidās. Šīs partijas nosaukums ir "Saskaņa". Nedomāju, ka tas ir visas partijas viedoklis, taču atsevišķas personas nolēmušas šādā veidā izlietot partijas naudu. Lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas," piebilda Burovs.

38
Tagi:
Latvija, Rīga, Oļegs Burovs, Saskaņa
Pēc temata
Politiskais šahs Rīgā: eksperts novērtēja Ušakova un Burova nākotni
"Ušakovam neiztur nervi": Burovs noliedz apsūdzības nodevībā
Politologs paskaidroja, kādu skādi Rīgas domē Burovs nodarījis "Saskaņai"

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

0
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus