Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Kariņš negrasās atteikties no ASV pilsonības

208
(atjaunots 13:49 28.01.2019)
Krišjānis Kariņš paziņoja, ka ir ASV un Latvijas pilsonis kopš dzimšanas un nav aizdomājies par atteikšanos no Amerikas pases pēc kļūšanas par premjeru.

RĪGA, 28. janvāris – Sputnik. Jaunais Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja LNT raidījumā "900 sekundes", ka nav domājis atteikties no otrās pilsonības.

Divdesmit trešajā janvārī Saeima apstiprināja Latvijas jauno valdību, to vadīs Krišjānis Kariņš no partijas "Jaunā Vienotība", kuram līdztekus Latvijas pasei ir arī Amerikas pilsonība.

Pēc Kariņa kļūšanas par Latvijas premjerministru žurnālisti pavaicāja viņam, vai viņš taisās atteikties no ASV pilsonības. Uz ko premjers atbildēja, ka par to neesot domājis un ir abu valstu pilsonis kopš dzimšanas.

Krišjānis Kariņš piedzima 1964. gada 13. decembrī Vilmingtonā, Delavēras štatā, ASV Amerikas latviešu ģimenē. Viņa vecāki pārvācās uz ASV 20. gadsimta 50. gados no Zviedrijas, kur no Latvijas emigrēja viņu vecāki 1944. gadā.

Kariņš ieguva izglītību ASV. Viņš mācījās Svētā Jāņa koledžā Anapolisā, vēlāk studēja lingvistiku Pensilvānijas Universitātē. ASV Kariņš ieguvis filoloģisko zinātņu doktora grādu.

Uz Latviju Kariņš atbrauca 1994. gadā, kur kādu laiku pasniedza sociolingvistiku Latvijas Universitātē, kā arī nodarbojās ar biznesu, nodibinot kompāniju "Lāču ledus", kura ražo un izplata ledu un saldētos produktus. Kariņš vadīja kompāniju līdz 2002. gadam. Tāpat 1999.-2000. gadā vadīja kompāniju "Formula" (auto tehnikas un orgtehnikas tirdzniecība).

Kariņš bija viens no partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem (kura 2010. gadā iegāja blokā "Vienotība", kopš 2018. gada – partija "Jaunā Vienotība"), 2002. gadā un tajā pašā gadā tika ievēlēts Saeimā. Kariņš bija "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs no 2002. līdz 2004. gadam un ekonomikas ministrs Aigara Kalvīša valdībā no 2004. gada decembra līdz 2006. gada aprīlim. 2007. gada martā kļuva par vienu no diviem "Jaunā laika" līderiem (kopā ar Eināru Repši).

2009. gadā Kariņš tika ievēlēts Eiroparlamentā, kur strādāja līdz 2019. gadam (Eiropas Tautas partijas frakcija). Viņš bija Finanšu noziegumu un Ekonomiskās krīzes komitejas priekšsēdētāju vietnieks, Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas lietu komitejas un vairāku apakškomiteju loceklis. Tāpat viņš bija Eiropas Tautas partijas Ekonomikas un apkārtējās vides problēmu darba grupas priekšsēdētāja vietnieks.

Kariņš ir precējies, viņa ģimenē ir četri bērni.

208
Temats:
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)
Pēc temata
Kāpēc Anglijā dzīvojošie rezervisti atsakās no Latvijas pilsonības
Ornella Muti vēlas iegūt Krievijas pilsonību
Lāgerfelds gatavs atteikties no Vācijas pilsonības Merkeles dēļ
Olimpietis Puķītis atteicies no Latvijas sportiskās pilsonības
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

10
(atjaunots 14:22 11.08.2020)
Pat ja Polijai izdosies lobēt EDSO kaut kādu rezolūciju par Krimu, pussalas dzīvē nekas nemainīsies, uzskata politologs Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Натрускин

EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.

"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.

"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

10
Tagi:
Polija, Krima, EDSO
Pēc temata
Krima nekad nepiederēs Ukrainai: Šrēders pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
ASV tic, ka Krimu gaida Baltijas liktenis un vēsturei būs beigas
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu
Baltkrievijas prezidenta kandidāts Svetlana Tihanovska , foto no arhīva

Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu

34
(atjaunots 10:00 11.08.2020)
Baltkrievijā vēlēšanu dienā un nākamajā dienā notika protesti, tajos piedalījās cilvēki, kuri nebija apmierināti ar vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, saskaņā ar kuriem uzvarēja esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāts Svetlana Tihanovska aizbrauca uz Lietuvu, paziņoja savā Twitter Baltijas republikas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs, vēsta Sputnik Lietuva.

"Svetlana Tihanovska ir drošībā. Viņa ir Lietuvā," teikts Lietuvas iestādes vadītāja publikācijā.

Aizritējušajā svētdienā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Kandidātu vidū bija esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko un Tihanovska. Drīz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un nacionālā exit poll rezultātu paziņošanas, saskaņā ar kuriem vēlēšanās uzvarēja Lukašenko, Minskā un citās Baltkrievijas lielākajās pilsētās sākās protesta akcijas.

Baltkrievijas kārtības sargi pielietoja gaismas un trokšņu granātas, ūdensmetējus un gumijas lodes. Situāciju izdevās stabilizēt.

Tomēr pirmdien protesti turpinājās, milicija veica aizturēšanas.

Saskaņā ar provizoriskajiem CVK datiem, Lukašenko ieguva 80,08%, Tihanovska – 10,09%, viņa ir otrajā vietā. Viņas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus. Saskaņā ar Tihanovskas komandas apgalvojumiem, iecirkņu dati visos republikas rajonos liecina, ka viņa esot ieguvusi 70-80%.

34
Tagi:
protesti, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus
Sputnik Baltkrievija korespondentu aizturēja Minskā no rīta pēc vēlēšanām
Lozungi, sprādzieni un barikādes: protesta akcijas Minskas ielās prezidenta vēlēšanu naktī
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu