Franča Jozefa Zeme

Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus

102
(atjaunots 12:52 03.01.2019)
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pastāstīja, kā Arktika ietekmē Latvijas nacionālās drošības intereses.

RĪGA, 3. janvāris — Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepazīstināja ar ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2018. gadā, vēsta Focus.lv.

Ministra ziņojumā pieminēti Arktikas militarizācijas draudu pastiprināšanās, kas tieši ietekmē arī Latvijas un tās sabiedroto nacionālās drošības intereses.

Ziņojuma sadaļā par mūsdienu pasaules izaicinājumiem norādīts, ka klimata maiņa rada būtiskas izmaiņas Baltijas jūras reģionam tuvajā Arktikā un mūžīgā sasaluma joslā.

Ledus segas straujā un ievērojamā samazināšanās rada priekšnoteikumus arī aktīvai Arktikas dabas resursu izmantošanai. Tā ir vienlaikus gan pozitīva, gan negatīva ziņa, tai skaitā Baltijas jūras reģionam un reģiona valstu interesēm, uzsvērts ziņojumā.

Ledus kūst

Pārskatā atzīmēts, ka Arktikas okeāns kļūst par navigācijai un transporta interesēm piemērotu reģionu, kas nozīmēs jaunas Ziemeļu ūdensceļa transporta artērijas rašanos, kas vienā savienos Ziemeļeiropas, Krievijas, Āzijas un Ziemeļamerikas transporta koridorus.

Globālā sasilšana, ko apliecina pieaugušais ekstremālo dabas parādību biežums un pasaules zinātnieku secinājumi. Globālā sasilšana ir viens no mūsdienu ģeopolitikas paradigmu un norišu maiņas iemesliem.

Globālās sasilšanas seku starpā ir ūdens resursu samazināšanās ekvatoriālajā joslā, kas novērojama Āfrikas kontinentā, Tuvajos Austrumos, kā arī ASV dienvidrietumos, Latīņamerikā un Āzijā.

Ziņojumā norādīts arī tas, ka mūsdienu pasaules ģeopolitikas saturu nosaka virkne procesu, kas saistīti gan ar cilvēka darbību, gan dabas procesiem.

Tehnoloģijas nosaka visu

Dokumentā norādīts, ka pašreizējā cilvēces attīstības posmā datortehnika un informācijas nozares ir iegājušas nākamajā attīstības posmā, kuru dēvē par Ceturto industriālo revolūciju.

"Nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, lielo datu informācijas tehnoloģiju, ķīmijas nozaru vienlaicīgais un savstarpēji papildinošais ātrais progress rada situāciju, kad cilvēks un valstis daudz īsākā laika posmā rada savai darbībai nepieciešamos augsto tehnoloģiju līdzekļus," – teikts dokumentā.

Turklāt ziņojumā norādīts, ka starptautiskā kārtība vairs nav bipolāra vai unipolāra, un veidojas jauna pasaules kārtība ar vairākiem politiskās un ekonomiskās varas centriem, kuru ģeopolitisko interešu īstenošanai līdzšinējā 20. gadsimtā radītā pasaules kārtība ir par šauru. Šo procesu rezultātā mūsdienās radīto augsto tehnoloģiju produkti ir pieejami globāli.

Krievija nepārkāpj robežas Arktikā

Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs informēja, ka NATO reaģēs uz Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos Arktikā, taču alianses atbilde nebūs simetriska. Komentējot Stoltenberga izteikumus, Krievijas Militārās rūpniecības komisijas ekspertu padomes loceklis, militārais eksperts Viktors Murahovskis piezīmēja, ka NATO nav nekādas saiknes ar Arktiku, tāpēc alianses ģenerālsekretāra paziņojumiem var nepievērst uzmanību.

Eksperts uzsvēra, ka visi Krievijas veiktie pasākumi Arktikā nepārkāpj valsts nacionālās robežas.

102
Pēc temata
Varen auksts karš: Londona sūtīs zemūdenes uz Arktiku
Rietumi gaida "pieklājīgo cilvēku" iebrukumu caur Ziemeļpolu
Krievija būvēs kuģi radioaktīvo atkritumu novākšanai Arktikā
Vladimirs Šapovalovs

Politologs: Polija iejaucas ne tikai Baltkrievijas lietās vien

9
(atjaunots 12:08 15.08.2020)
Poļu politiķa ieteikums noteikt sankcijas Krievijai par notikumiem Baltkrievijā demonstrē zināšanu trūkumu par Baltkrievijas un Krievijas attiecībām, uzskata politologs Vladimirs Šapovalovs.

RĪGA, 15 augusts – Sputnik. Sankcijas par notikumiem Baltkrievijā, kur jau vairākas dienas pēc prezidenta vēlēšanām nenoklust protesti, ir jāievieš pret Krieviju, klāstīja Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Voļskis.

Viņaprāt, sankcijas pret Minsku atgādina "sodu zobenam, ne rokai", un, ja būtu iespējams neitralizēt Krievijas iejaukšanos, baltkrievi it kā tiktu galā ar demokrātijas celšanu.

Maskavas valsts pedagoģijas universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks, politologs Vladimirs Šapovalovs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka pēdējos gadu desmitus Polijas politiku vada ASV.

"Domāju, poļu deputāts spriež pēc sevis, jo ir skaidrs, ka visas Polijas darbības pēdējos gadus, pat gadu desmitus vada ASV. Polijai ir izteikti ierobežota suverenitāte, un kaut vai fakts, ka Polija gatavojas maksāt par amerikāņu bruņoto spēku dislokāciju savā teritorijā, liecina par to, cik ierobežota ir Polijas valsts autoritāte, jo Polija ir atkarīga no ASV," konstatēja politologs.

Šapovalovs norādīja, ka poļu politiķa paziņojums jāuzskata par iekšpolitiskas iejaukšanās mēģinājumu Baltkrievijas lietās.

"Baltkrievija ir suverēna valsts, Krievija ciena Baltkrievijas suverenitāti, un, pats par sevi saprotams, nekādas iejaukšanās vēlēšanās Baltkrievijā nav un nevar būt. No šī viedokļa Polijas paziņojums ir rupja iejaukšanās Baltkrievijas lietās, Krievijas iekšējās lietās. Šis paziņojums jāuzskata par mēģinājumu ietekmēt Baltkrievijas iekšpolitiskās lietas. Protams, šis paziņojums ir nedraudzīgs Baltkrievijas tautai un Krievijas tautai," teica Šapovalovs.

Viņš uzskata, ka EP deputāta vārdi norāda: viņš absolūti neizprot politisko situāciju starp Baltkrieviju un Krieviju.

"Sankcijas pret Krieviju ir smieklīgas, jo pret mums jau ieviests tik daudz dažādu sankciju ar dažādiem iemesliem un bez jebkādiem iemesliem, ka jau ir grūti izdomāt, kādas vēl sankcijas vērst pret Krieviju. Protams, no rietumvalstu puses šis paziņojums ir bezatbildīgs. Paziņojumam, manuprāt, nav nekādas praktiskas jēgas, taču tas iekļaujas kopējā Krievijai naidīgajā kontekstā. (..) Uzskatu, ka poļu politiskais darbinieks apliecina savu nekompetenci – viņš neizprot situāciju Krievijas un Baltkrievijas attiecībās. Tomēr šajā gadījumā viņš ir tikai tāds propagandists, kurš piedalās informācijas karā pret Krieviju," teica politologs.

9
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Krievija, Polija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

9
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

9
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību

Covid-19 atvesta no Francijas un Itālijas: Latvijā septiņi jauni inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 17:00 15.08.2020)
Latvijā reģistrēti septiņi jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi; epidemioloģiskā izmeklēšana parādījusi, ka divi inficētie atgriezušies no Francijas un Itālijas.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā reģistrēti septiņi jaunio Covid-19 infekcijas gadījumi, liecina Slimības profilakses un kontroles centra dati. Valstī veikts 1881 tests. SPKC epidemioloģiskā izmeklēšana parādīja, ka četri inficētie kontaktējušies ar citiem pacientiem, divi atgriezušies no Francijas un Itālijas. Jautājumā par vienu inficēto centra speciālisti vēl noskaidro visus apstākļus.

​Pēdējo 24 stundu laikā viens pacients ar Covid-19 nogādāts slimnīcā. Stacionāros patlaban ārstējas četri pacienti, kam diagnosticēta Covid-19.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā veikti 224 412 izmeklējumi. Slimība reģistrēta 1315 cilvēkiem, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 pacienti miruši.

​Pie tam SPKC lūdz atsaukties autobusa Rēzekne-Daugavpils pasažierus, kurš izbrauca 13. augustā no Aglonas pieturas pl. 11:17. un autobusa Daugavpils-Priežmale pasažierus, kas izbrauca pl. 16:00 un brauca līdz Aglonai.

Diviem pasažieriem šajos reisos izrādījušies pozitīvi Covid-19 testi.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē