Bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa

Bijušais Polijas prezidents nožēlo, ka nespēja uzlabot attiecības ar Krieviju

32
(atjaunots 16:04 27.12.2018)
Lehs Valensa plānoja, ka īstenos savas ieceres otrajā prezidentūras termiņā, taču zaudēja vēlēšanās.

RĪGA, 27. decembris – Sputnik. Bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa paziņoja intervijā RIA Novosti, ka turpinot sevi vainot par to, ka nespēja uzlabot attiecības ar Krieviju.

Bijušais politiķis norādīja, ka atstāja to otrajam prezidentūras termiņam, taču 1995. gadā vēlēšanās zaudēja. Pēc viņa sacītā, viņam bijušas labas attiecības ar toreizējo Krievijas prezidentu.

"Ar (Borisu) Jeļcinu mēs patiešām būtu panākuši labas attiecības ar Krieviju. Man bija tādi plāni, un ar viņu tas būtu izdevies. Viņš bija atvērts cilvēks. Un mums patiešām būtu citas attiecības, jo mums ir jābūt labām attiecībām," - pateica bijušais prezidents.

Polijai un Krievijai, pēc Valensas domām, pēc iespējas jāvienojas.

"Ja mēs abi strīdamies, tad trešais uz mūsu rēķina pelna," - uzsvēra viņš.

Bijušais Polijas vadītājs uzskata, ka plānu īstenošanai viņam nepietika laika. Pēc viņa sacītā, bija daudz problēmu, kuras viņš atstājis otrajam termiņam, jo bija pārliecināts par savu uzvaru.

Tāpat Valensa izteica viedokli par ASV militārās bāzes izvietošanu Polijā. Pēc viņa teiktā, no militārā viedokļa tas ir bezjēdzīgi, taču "dvēseles mieram" amerikāņu karavīri varētu noderēt".

"Otrkārt, viņi iztērēs mazāk naudas. Tādā ziņā tas ir labi, taču militārā ziņā – bezjēdzīgi," - noslēdza Valensa.

Iepriekš Varšava piedāvāja Vašingtonai izvietot Polijas teritorijā pastāvīgo Amerikas bruņutanku divīziju, uzņemoties izdevumus divu miljardu dolāru apmērā. Par to paziņoja Polijas prezidents Andžejs Duda vizītes laikā ASV.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Amerikas militārās bāzes izvietošana Polijas teritorijā kļūs par Krievija – NATO Pamatakta tiešu pārkāpumu.

Lehs Valensa ieņēma Polija prezidenta amatu no 1990. līdz 1995. gadam. 1995. gada vēlēšanās viņš zaudēja Aleksandram Kvasņevskim. Pēc pieciem gadiem viņš atkal piedalījās prezidenta vēlēšanās, taču ieguva vien 1,4% balsu.

32
Pēc temata
Maigā okupācija. Kā ASV bāze Polijā ietekmēs spēku līdzsvaru Eiropā
Poļiem apnicis ēst ābolus "par spīti Putinam"
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

7
(atjaunots 14:22 11.08.2020)
Pat ja Polijai izdosies lobēt EDSO kaut kādu rezolūciju par Krimu, pussalas dzīvē nekas nemainīsies, uzskata politologs Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Натрускин

EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.

"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.

"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

7
Tagi:
Polija, Krima, EDSO
Pēc temata
Krima nekad nepiederēs Ukrainai: Šrēders pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
ASV tic, ka Krimu gaida Baltijas liktenis un vēsturei būs beigas
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu
Baltkrievijas prezidenta kandidāts Svetlana Tihanovska , foto no arhīva

Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu

31
(atjaunots 10:00 11.08.2020)
Baltkrievijā vēlēšanu dienā un nākamajā dienā notika protesti, tajos piedalījās cilvēki, kuri nebija apmierināti ar vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, saskaņā ar kuriem uzvarēja esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāts Svetlana Tihanovska aizbrauca uz Lietuvu, paziņoja savā Twitter Baltijas republikas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs, vēsta Sputnik Lietuva.

"Svetlana Tihanovska ir drošībā. Viņa ir Lietuvā," teikts Lietuvas iestādes vadītāja publikācijā.

Aizritējušajā svētdienā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Kandidātu vidū bija esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko un Tihanovska. Drīz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un nacionālā exit poll rezultātu paziņošanas, saskaņā ar kuriem vēlēšanās uzvarēja Lukašenko, Minskā un citās Baltkrievijas lielākajās pilsētās sākās protesta akcijas.

Baltkrievijas kārtības sargi pielietoja gaismas un trokšņu granātas, ūdensmetējus un gumijas lodes. Situāciju izdevās stabilizēt.

Tomēr pirmdien protesti turpinājās, milicija veica aizturēšanas.

Saskaņā ar provizoriskajiem CVK datiem, Lukašenko ieguva 80,08%, Tihanovska – 10,09%, viņa ir otrajā vietā. Viņas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus. Saskaņā ar Tihanovskas komandas apgalvojumiem, iecirkņu dati visos republikas rajonos liecina, ka viņa esot ieguvusi 70-80%.

31
Tagi:
protesti, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus
Sputnik Baltkrievija korespondentu aizturēja Minskā no rīta pēc vēlēšanām
Lozungi, sprādzieni un barikādes: protesta akcijas Minskas ielās prezidenta vēlēšanu naktī
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu