Lielbritānijas premjerministre Tereza Meja

Trīs mēneši līdz Brexit: latviešu statuss nav noteikts, ES budžetā būs caurums

49
(atjaunots 09:52 19.12.2018)
Kas draud Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem, ja Brexit notiks bez vienošanās, un kā Briselē grasās aizlāpīt daudzu miljardu caurumu budžetā, kurš izveidosies pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES.

RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Līdz paredzētajai Lielbritānijas izstāšanai no Eiropas Savienības atliek trīs mēneši, taču joprojām nav skaidrs, uz kādu statusu var cerēt tur dzīvojošie eiropieši no citām valstīm, tostarp latvieši, vēsta skaties.lv.

Saskaņā ar aptuvenām aplēsēm, Lielbritānijā dzīvo apmēram divsimt tūkstoši latviešu. Brexit vienošanās paredz tiem legālu statusu un tās pašās sociālās un ekonomiskās tiesības, kuras ir britiem. Taču šobrīd dokumentam nav pietiekama atbalsta britu parlamentā, tāpēc balsošana par šo jautājumu ir atlikta.

Ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, latviešu statuss Apvienotajā Karalistē nopietni cietīs, norādīja vācu eirodeputāts Elmārs Broks, kurš koordinē Eiroparlamenta pozīciju Brexit jautājumos.

"Tad viņi [Latvijas valstspiederīgie Lielbritānijā] ir trešās valsts iedzīvotāji. Bez tiesībām. Tāpēc būtu ļoti labi, ja Lielbritānijas izstāšanas vienošanās tiktu ratificēta, jo tad jūsu valsts iedzīvotāju tiesības būtu skaidri nostiprinātas un ievērotas," - atzīmēja Broks.

Šai pozīcijai nepiekrīt deputāts no Lielbritānijā valdošās Konservatīvās partijas Ešlijs Fokss – viņš uzsver, ka latviešiem nav vērts raizēties par savu statusu un tiesībām pēc Brexit.

"Pat ja mēs aiziesim bez vienošanās, Lielbritānijas valdība ir ļoti skaidri paziņojusi, ka ES pilsoņu, kuri labticīgi ieradās Lielbritānijā, lai dzīvotu un strādātu, tiesības tiks garantētas," - uzsvēra Fokss.

Daudzu miljardu caurums budžetā

ES valstīm nāksies tikt galā ar budžeta samazināšanos sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos.

"Britiem izstājoties, nākošajā daudzgadu [2021-2027] budžetā varētu veidoties "caurums". Pēc dažādiem aprēķiniem – pat no 11 līdz 14 miljardiem eiro," - norādīja Eiroparlamenta Budžeta komitejas locekle Inese Vaidere.

Latvijai nāksies iemaksāt ES budžetā vairāk, bet saņemsim no tā mazāk. ES nāksies meklēt jaunus ienākumu avotus – nodokļi un nodevas visas Eiropas mērogā.

"Mēs esam ieteikuši pārskatīt PVN nomaksas shēmu, lai tā būtu saprotama – kas, ko maksā, kas, ko saņem. Mēs esam ļoti nopietni runājuši par neizlietotās plastmasas nodokli. Esam runājuši par finanšu transakciju nodokļa nepieciešamību, kas neskartu patērētāju, bet samazinātu mazlietiņ banku peļņu," - pastāstīja Vaidere.

Kā jau stāstīja radio Sputnik Latvija ēterā  Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, Baltijas valstīm jābūt gatavām problēmām pēc Brexit.

49
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Londona, good bye: ES valstis atbalstījušas Brexit vienošanos
Eirodeputāte no Latvijas: 44 miljardi ir pārāk maz par Lielbritānijas izstāšanos no ES
Nabadzība, bezdarbs, briesmīga izglītība: Latvija pati pataisa iedzīvotājus par vergiem
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

10
(atjaunots 14:22 11.08.2020)
Pat ja Polijai izdosies lobēt EDSO kaut kādu rezolūciju par Krimu, pussalas dzīvē nekas nemainīsies, uzskata politologs Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Натрускин

EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.

"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.

"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

10
Tagi:
Polija, Krima, EDSO
Pēc temata
Krima nekad nepiederēs Ukrainai: Šrēders pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
ASV tic, ka Krimu gaida Baltijas liktenis un vēsturei būs beigas
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu
Baltkrievijas prezidenta kandidāts Svetlana Tihanovska , foto no arhīva

Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu

34
(atjaunots 10:00 11.08.2020)
Baltkrievijā vēlēšanu dienā un nākamajā dienā notika protesti, tajos piedalījās cilvēki, kuri nebija apmierināti ar vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, saskaņā ar kuriem uzvarēja esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāts Svetlana Tihanovska aizbrauca uz Lietuvu, paziņoja savā Twitter Baltijas republikas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs, vēsta Sputnik Lietuva.

"Svetlana Tihanovska ir drošībā. Viņa ir Lietuvā," teikts Lietuvas iestādes vadītāja publikācijā.

Aizritējušajā svētdienā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Kandidātu vidū bija esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko un Tihanovska. Drīz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un nacionālā exit poll rezultātu paziņošanas, saskaņā ar kuriem vēlēšanās uzvarēja Lukašenko, Minskā un citās Baltkrievijas lielākajās pilsētās sākās protesta akcijas.

Baltkrievijas kārtības sargi pielietoja gaismas un trokšņu granātas, ūdensmetējus un gumijas lodes. Situāciju izdevās stabilizēt.

Tomēr pirmdien protesti turpinājās, milicija veica aizturēšanas.

Saskaņā ar provizoriskajiem CVK datiem, Lukašenko ieguva 80,08%, Tihanovska – 10,09%, viņa ir otrajā vietā. Viņas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus. Saskaņā ar Tihanovskas komandas apgalvojumiem, iecirkņu dati visos republikas rajonos liecina, ka viņa esot ieguvusi 70-80%.

34
Tagi:
protesti, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus
Sputnik Baltkrievija korespondentu aizturēja Minskā no rīta pēc vēlēšanām
Lozungi, sprādzieni un barikādes: protesta akcijas Minskas ielās prezidenta vēlēšanu naktī
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu