Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis

"Bez kompensācijas izmests uz ielas": baņķieris iestājās par deputātiem

46
(atjaunots 14:11 17.11.2018)
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis iestājās par bijušajiem deputātiem, kuriem varētu atņemt privilēģijas – pēc grūtā un atbildīgā darba viņi varētu būt bez kompensācijas izmesti uz ielas.

RĪGA, 17. novembris – Sputnik. Sabiedrībā nerimst asas diskusijas par iespējamo kompensāciju atcelšanu atkārtoti neievēlētajiem Saeimas deputātiem. Un kaut arī nepieciešamie 10 tūkstoši parakstu sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv  ar aicinājumu atcelt kompensācijas tika savākti rekorda cienīgā ātrumā, izrādās, nebūt ne visi latvieši atbalsta šādu viedokli.

Atcelšanas pretinieku vidū izrādījies arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš ir slavens ar saviem odiozajiem izteicieniem.

"Kā var iedomāties, ka kāds sakarīgs cilvēks varētu gribēt strādāt sarežģītu, atbildīgu darbu par, salīdzinoši, mazu samaksu šādam darbam, piedevām nonievātu un nenovērtētu no plašām līdzcilvēku masām, vismaz 4 vai 8, vai 12 gadus un beigās bez kompensācijas izmests uz ielas?" - uzdod retorisku jautājumu Ģirts Rungainis savā Twitter lapā ar atsauci uz jurista Edgara Pastara komentāru, kurš piedāvā pārskatīt kompensācijas normu, kura sastāda trīs mēnešalgu apmēru.

Ģirta Rungaiņa publikācija izraisīja asu diskusiju: vieni komentētāji bija sašutuši par baņķiera pozīciju, citi metās aizstāvēt deputātus, trešie pārjautāja, vai tas nav joks.

​"Pats uzstādījums ir greizs. Nevis kāds ir izmests uz ielas, bet jau sākotnēji ir dots _noteikta_temiņa_ vēlēts amats bez garantijām, ka vēlētājs šo "darba līgumu" vēlēsies pagarināt. Tātad - ar uzteikumu termiņa beigās ir jārēķinās. Pagarinājums nav apsolīts,"0 precizē juriste Inese Ejugbo.

Taču viņai iebilda, ka jau šobrīd kļūt par deputātu - nozīmē viennozīmīgu reputācijas sabojāšanu, tātad jābūt vismaz kaut kādai kompensācijai.

"Jau tagad ir tā, ka godīgi cilvēki negrib iet politikā uzskaitīto iemeslu dēļ. Faktiski ir neizbēgami sabojāta reputācija. Paskatieties, ko jau tagad, kad izdarīts nav pilnīgi nekas, bet kādas samazgas pār kolēģiem jau izgāž JKP," - norāda komentētājs ar segvārdu te pienāca Kindzulis.

Bijušais deputāts Veiko Spolītis ("Vienotība") absolūti prognozējami iestājās par deputātiem, minot par piemēru kolēģus no Igaunijas.

"@Riigikogu kolēģi saņem kompensācijas 6 mēnešus un viņu alga par 50 % lielāka kā Latvijas kolēģiem...….#facepalm," - paziņoja Veiko Spolītis.

Jāsaka, ka pats Veiko Spolītis ar kristāldzidru deputāta reputāciju palielīties nevar: 2016. gadā viņš saņēma rakstisku brīdinājumu no Saeimas par to, ka, būdams korupcijas ietekmes uz ekonomiskiem noziegumiem parlamenta izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, neko nav izdarījis tās darbam. Toties regulāri saņēma 4 tūkstošu eiro algu. Savukārt 2015. gadā Veiko Spolītim izrakstīja 850 eiro sodu, atņēma vadītāja tiesības uz diviem gadiem un iesēdināja uz piecām diennaktīm par vadīšanu reibuma stāvoklī.

Tiesa, vairums komentētāju bija acīmredzami pret kompensācijām bijušajiem tautas kalpiem.

​"Ir vēl kāds cits darbs, kur slēdz līgumu uzreiz uz 4 gadiem, kur var arī tikai izlikties, ka strādā (deputāti, kas neuzstājas, negatavo priekšlikumus, nav komisijās), un no kura darba devējs (š.g. vēlētāji) darbinieku faktiski nevar atlaist pirms 4 gadu līguma termiņa beigām?" - pauž sašutumu Jānis Bērziņš.

​"Tuvāki tautai vismaz būs. Varbūt ar laiku varēs no galvas pateikt cik ir minimālā alga šogad," - ironizē Igors.

"Es ceru, ka šeit ir pamatīga ironijas deva. Baidos, gan... ka īsti nav," - ar sarūgtinājumu uz Ģirta Rungaiņa publikāciju reaģēja Jānis Osis.

"Šāda politika nav izdevīga NEVIENAM. Tā ir vērsta uz muļķu vai shēmotāju ievēlēšanu. Adekvāts, godīgs un zinošs cilvēks uz deputāta amatu netiecas jau tagad. Vai mēs esam gatavi, ka pār mums valda muļķi? Jau šobrīd tādi ir padaudz ievēlēti," - uzskata advokāts Erlends Baļķens.

Savukārt Viesturs Kavacs uzskata, ka deputātu algas patiešām ir nelielas, taču kompensācijas iespējams atcelt.

​"Algas varētu maksāt lielākas gan, bet kompensācijām ir nepareizs vēstījums," - atbildēja baņķierim Viesturs Kavacs.

Atgādināsim, ka no pērnā Saeimas sasaukuma 66 deputāti nespēja iekļūt jaunajā, 13. Saeimā. Un, saskaņā ar esošo kārtību, viņiem tiks izmaksātas kompensācijas ar kopējo summu 610 374 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.

Tie tautas kalpi, kuriem nebija nekāda cita papildus amata, saņems astoņus tūkstošus eiro, savukārt vislielākās kompensācijas tiks Gaidim Bērziņam un Augustam Brigmanim. Tiesa, pēdējais, jaunajā Saeimā nebalotējās. Katrs no viņiem saņems 12 732 eiro.

46
Vīrietis ar portfeli, foto no arhīva

Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro

13
(atjaunots 23:46 17.09.2020)
Cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Interesanti sociālo pabalstu veidi tika atklāti Valsts kontroles nesen veiktās pārbaudes laikā pašvaldībās. Izrādās, 85 Latvijas pašvaldībās pastāv mūža pabalsts bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem, kuru izmaksāšanai tiek tērēti 1,7 miljoni eiro gadā.

Latvijas Valsts kontrole rīkoja pārbaudi trijās ministrijās un 21 valsts pašvaldībā, pētot, cik efektīva ir to darbība pabalstu piešķiršanas jomā iedzīvotājiem, nabadzības apkarošanas kontekstā. Pārbaudes rezultāti tika prezentēti parlamenta deputātiem Saeimas Publisko iepirkumu un revīziju komisijas sēdē.

Saskaņā ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktores Ingas Vāravas paziņojumu, pārbaude atklāja, ka valsts un pašvaldību organizāciju darbs nabadzības apkarošanā ir neefektīvs un neproduktīvs. Neefektīvs, jo nebūt ne visos gadījumos valsts un pašvaldību organizāciju rīcība ir virzīta uz sākotnēji uzstādītā mērķa sasniegšanu – nabadzības samazināšanu. Neproduktīva – jo ar esošajiem resursiem, pēc Valsts kontroles domām, var sasniegt krietni lielākus rezultātus. Un, visbeidzot, galvenā pretenzija – ministrijas, kas atbild par sociālo palīdzību iedzīvotājiem (Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Labklājības ministrija), kā arī pašvaldības, nekādi nespēj sakārtot informācijas apmaiņu un sadarbību savā starpā sociālo pabalstu aprēķina un iedzīvotāju nabadzības apkarošanas jomā.

Papildinot kopējo ainu, var minēt divus nesenos Satversmes tiesas lēmumus attiecībā uz garantētā minimālo ienākumu līmeņa valstī apmēra (nedaudz virs 60 eiro) neatbilstību Satversmes normām un minimālajām cilvēka vajadzībām.

Tomēr Valsts kontrole atzīmē, ka šai likumsakarībai ir laimīgi izņēmumi. Kopš 2008. gada 85 (no 119) Latvijas pašvaldībām darbojas pabalsts bijušajiem pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem. Noteikts, ka cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā. Pamatojums šim pabalstam ir vēl ciniskāks: minētajām personu grupām "nepieciešamas sociālās garantija viņu nepārvēlēšanas gadījumam". Pabalsts tiek maksāts, ja cilvēks nestrādā, ja viņš ir sasniedzis pensionēšanās vecumu vai ja līdz pensionēšanās vecumam ir palicis mazāk par 5 gadiem.

Laika posmā no 2007. līdz 2019. gadam šī "mūža atlaišanas pabalsta" apmērs ir palielinājies 2,5 reizes: no 341 līdz 860 eiro. Pabalsta saņēmēji Latvijā ir 222 cilvēki, tā izmaksāšanai 2019. gadā no pašvaldību budžeta tika iztērēts vairāk nekā 1,2 miljoni eiro. Savukārt pašvaldību saistības šī pabalsta nākotnes izmaksās tiek lēstas 11,1 miljona eiro apmērā.

"Valsts nelabprāt palīdz nabadzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem," rezumēja komisijas loceklis, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Viņam var piekrist. Bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem pašvaldības palīdz krietni labāk.

13
Tagi:
pašnāvība, Latvija, pabalsts
Pēc temata
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Krīze piespiedīs: Švecova paskaidroja, kā ietaupīt miljardus uz valsts aparāta rēķina
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti – ietaupīsies līdz 300 miljoni
Partijas Saskaņa kongress. Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs

"Slavu izslēdza par muļķību": Ušakovs par Dombrovska izslēgšanu no "Saskaņas"

37
(atjaunots 23:20 17.09.2020)
Vjačeslavs Dombrovskis tērēja laiku partijā nevis reformu īstenošanai, bet gan tam, lai pierādītu, ka ir "krutāks" par "Saskaņas" līderi Jāni Urbanoviču, uzskata bijušais Rīgas mērs N

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Bijušais "Saskaņas" līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs komentēja Vjačeslava Dombrovska izslēgšanu no partijas. Pēc viņa sacītā, deputātu izslēdza nevis par brīvdomību vai neatkarību, bet gan par nemotivētu un nepamatotu muļķību.

Partijas "Saskaņa" Rīgas nodaļa 15. septembra sēdē pieņēma lēmumu par nolikuma pārkāpumiem izslēgt Vjačeslavu Dombrovski, kā arī Ļubovu Švecovu, paziņoja politiskā spēka līderis Jānis Urbanovičs. Nākamajā dienā kļuva zināms, ka deputāti tika izslēgti arī no "Saskaņas" Saeimas frakcijas.

Nils Ušakovs, komentējot notikumus, paziņoja, ka Dombrovskim partijā tika piešķirtas visas iespējas īstenot iniciatīvas, taču tā vietā politiķis tērēja laiku tam, lai pierādītu, ka viņš ir pārāks par Jāni Urbanoviču.

"Vjačeslavam Dombrovskim partijā "Saskaņa" tika dotas visas iespējas un resursi, lai īstenotu visdažādākās pārmaiņas, reformas un transformācijas. Godīgi, nevienam no jaunajiem vai vecajiem "Saskaņas" biedriem, nav bijis tāds atbalsts partijas iekšienē kā Slavam. Uz rokām ienesa un tālāk uz rokām arī nēsāja," rakstīja Ušakovs savā Facebook lapā. "Bet visus savus talantus un laiku Slava tērēja tam, lai pierādītu apkārtējiem, ka viņš ir krutāks par Jāni Urbanoviču. Mērķis droši vien bija dziļi cēls. Bet savu varenību var pierādīt tikai ar darbiem, nevis ar nemitīgu akadēmisku pļāpāšanu par tēmu - vai ir dzīvība uz Marsa. Pie tam, būsim atklāti, Urbanovičs vienmēr ir bijis slavens ar savām pacietības spējām. Tomēr arī tās nespēja glābt. Vjačeslavu no partijas izslēdza ne par brīvdomāšanu vai neatkarību. Slavu no partijas izslēdza par nemotivētu un nepamatotu muļķību."

Kā attīstījās konflikts

Pagājušajā nedēļā Vjačeslavs Dombrovskis paziņoja, ka pamet partijas "Saskaņa" valdi, ņemot vērā augošās pretrunas vīzījā par partijas darbību. "Sākot ar nepieciešamību sniegt skaidru vērtējumu korupcijas skandāliem Rīgas domē un beidzot ar kaut kādas partijas izejas stratēģijas trūkumu "sarkano līniju" dēļ," paskaidroja Dombrovskis. Tāpat viņš pauda nožēlu saistībā ar to, ka partijas pat izgāšanās vēlēšanās nelika biedriem aizdomāties. Un par šāda partijas darba iznākumu kļūs tas, ka vēlēšanās tā vairs nepiedalīsies. Tomēr Dombrovskis grasījās palikt partijā un turpināt darbu "Saskaņas" Saeimas frakcijā.

Savukārt deputāte Ļubova Švecova vienā no komentāriem sociālajā tīklā Facebook uzrakstīja, ka "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs partijas kongresā paziņoja, ka gaida, ka viņu kāds "nocels". Švečova paziņoja, ka "viņai roka nenodrebēs", taču uzreiz piebilda, ka tas ir tikai joks.

Atbildes kārtā Urbanovičs paziņoja, ka, ja viens partijas loceklis saka par citu, ka viņš "jānovāc", un uzsver, ka viņam "roka nenodrebēs", tad to nevar nosaukt nedz par asprātīgu, nedz koleģiālu, nedz ētisku rīcību. Viņš aicināja "Saskaņas" valdes locekļus sniegt vērtējumu situācijai, savukārt attiecībā pret tiem, "kuri savu atrašanos mūsu partijā un frakcijā tagad uztver kā kļūdu, pieņemt skaidrus lēmumus un šo kļūdu izlabot".

Kolēģi aizstāvēja tas pats Dombrovskis. Viņš paskaidroja, ka Švecova, runājot par to, ka viņai "nenodrebēs roka", runāja par balsojumu partijas kongresā.

Kā Sputnik Latvija paziņoja pati Švecova, Urbanoviča emocionālās reakcijas katalizators ir pilna "Saskaņa" izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās un 60 tūkstošu cilvēku uzticības zaudēšana, kuri bija potenciālie partijas vēlētāji.

Pēcāk Dombrovskis paziņoja, ka izskata iespēju veidot jaunu politisko partiju, ja izlems balotēties nākamajās Saeimas vēlēšanās.

37
Pēc temata
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Mēs varam pamācīt baltkrievu tautu, kā izputināt valsti: Saeimas debatēs par Baltkrieviju
Dombrovskis: Latvija nesasniegs Eiropas vidējo attīstības līmeni pat 50 gadu laikā
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

0
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

0
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē