Vējonis

Vējonis un bruņutehnika: nopelnīt uz "Krievijas draudu" rēķina

154
(atjaunots 08:59 14.11.2018)
Vējonis un bruņutehnika: kā nopelnīt uz "Krievijas draudu" rēķina

RĪGA, 14. novembris — Sputnik, Vladimirs Lindermans. Lāčplēša dienā (laikam jau ierēdņi no Aizsardzības ministrijas tā bija iecerējuši – nācijas cīņas spara celšanai) medijus aplidoja ziņa: jau 2019. gadā Latvija saņems pirmos prettanku raķešu kompleksus Spike.

Līgums par Izraēlas PTRK iepirkumu tika parakstīts 2018. gada 12. februārī. No Latvijas puses to parakstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, no piegādātāja puses – kompānijas EuroSpike vadība. Darījuma summa – 108 miljoni eiro. Līgums paredz piegādes līdz 2023. gadam.

Ministrs Bergmanis darījuma noslēgšanas pasākumā apliecināja, ka kompleksu Spike iegāde padarīšot Latviju daudz stiprāku. Gribētos gan piebilst: ... un dažus Latvijas iedzīvotājus – daudz bagātākus.

"Apzeltītā" bruņutehnika no Lielbritānijas

Ieskatīsimies līguma tekstā. Manu uzmanību piesaistīja sekojoša frāze: Tāpat ar prettanku raķetēm "Spike" tiks aprīkota no Lielbritānijas iegādātā kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnika "CVR(T)".

Atgādināšu, ka pirms dažiem gadiem 123 bruņutehnikas vienību CVR(T) iepirkums no Lielbritānijas beidzās ar skandālu, par ko cita starpā var pateikties šī materiāla autora veiktajai izmeklēšanai. Darījums nepārprotami smirdēja kā īsta afēra.

Sabiedrību pārsvarā saviļņoja jautājums par to, kāpēc līgumā minēta summa 38,4 milj. sterliņu mārciņu apmērā (aptuveni 48 miljoni eiro pēc toreizējā kursa), taču galu galā izdevumu kopsumma sasniedza gandrīz 250 miljonus eiro, tas ir, piecreiz vairāk?

Aizsardzības ministrija, tiecoties kliedēt aizdomas, skaidroja, ka papildus piešķirti vairāk nekā 140 miljoni eiro tehniskajai apkalpošanai, personāla apmācībām, infrastruktūras celtniecībai un attīstībai, šķēršļu joslas būvdarbiem, munīcijas un taktisko simulatoru iegādei. Tāpat papildu tiek iegādāti sakaru līdzekļi, apšaudes vadības iekārtas un – uzmanību! – prettanku bruņojums.

Kur palicis "labākais prettanku bruņojums"?

Ja aplēsīsim visu pietiekami vērīgi, kļūs skaidrs, ka AM skaidrojums nav pārliecinošs. Gali tik un tā neiet kopā. Nerunājot jau par to, ka briti pārdevuši Latvijai mašīnas, ko paredzēts norakstīt 2020. gadā, un pamatīgi ietaupījuši uz dārgās utilizācijas rēķina.

Taču patlaban mani interesē kas cits: tātad toreiz, tajos 250 miljonos eiro jau bija paredzēta summa prettanku ieroču iegādei?

Tieši tā! Un ne jau kaut kādu parasto, - labāko prettanku ieroču pirkumam! Līgums par britu bruņutehnikas iegādi tika parakstīts 2015. gada 4. septembrī Velsā, NATO samita laikā. No Latvijas puses to parakstīja toreizējais aizsardzības ministrs, tagadējais prezidents Raimonds Vējonis.

"Šis ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas pašaizsardzības spēju stiprināšanā, jo mēs iegādājamies modernizētas bruņumašīnas, kas tiks aprīkotas ar labākajiem prettanku ieročiem, turklāt šīs kaujas mašīnas būs ar atbilstošu mobilitātes spēju gan nacionālo, gan arī starptautisko misiju vajadzībām," – toreiz komentēja Vējonis.

Tā nav nekāda vējā mesta frāze, tas ir oficiāls ministra paziņojums, publicēts vairākos medijos.

Pavilksim svītru apakšā. 2015. gadā Latvija pērk Lielbritānijā bruņutehniku, kas aprīkota ar "labākajiem prettanku ieročiem". Šim nolūkam piešķirti līdzekļi no budžeta, kas veido kopējo izdevumu summu – aptuveni 250 miljoni eiro.

Latvijas armija saņēmusi 30 lietotas haubices no Austrijas >>>

Divarpus gadus vēlāk Latvija pērk no Izraēlas kompānijas prettanku kompleksus Spike par 108 miljoniem eiro un gatavojas ar tiem aprīkot to pašu britu bruņutehniku.

Kur īsti palikuši "labākie prettanku ieroči"? Norakstīti? Pārdoti Ukrainai? Varbūt tie nemaz nav nopirkti? Bet kur palikusi naudiņa, ko?

Uz "Krievijas draudu" rēķina var tīri labi nopelnīt. Domājams, ar to zināmā mērā skaidrojams entuziasms, ar kādu Latvijas valdība ķērusies pie militāro izdevumu audzēšanas līdz NATO pieprasītajiem 2% IKP. Jo lielāks budžets, jo vairāk naudiņas tiek kabatās.

Turklāt militāros izdevumus kontrolēt ir daudz grūtāk nekā jebkurus citus: no ziņkārīgām acīm vienmēr var paslēpties aiz "valsts noslēpuma".

Израильская противотанковая ракета SPIKE
© Sputnik / Sergey Melkonov
Izraēlas prettanku raķete Spike
154
Pēc temata
Valsts kontrole sagrāvusi Latvijas armijas iepirkumu sistēmu
Latvijas Aizsardzības ministrija gaida dronus no ASV par trim miljoniem dolāru
Latvijas bruņotie spēki atraduši iespēju izdot vēl 11 miljonus eiro
Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam
Sergejs Lavrovs

Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem

37
(atjaunots 10:44 27.11.2020)
Krievija domā nevis par to, kā strādāt ar Eiropas Savienību, bet gan cenšas izprast, vai ir vērts vispār ar to sadarboties, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Savienība vēl joprojām nav atteikusies no ieraduma runāt no spēka pozīcija, un, kamēr tā notiek, Maskava domā nevis par to, kā strādāt ar Briseli, bet gan vērtē, vai tādi kontakti principā ir mērķtiecīgi, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs darba vizītes laikā Baltkrievijā.

Lavrovs ieradās Minskā 25. novembrī, ka piedalītos Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju kolēģiju kopējā sēdē, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Iepriekš diplomātam aizritēja pārrunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vadimiru Makeju.

"Mēs no savas puses vairs nedomājam par to, kā strādāt – kā parasti vai kā citādi, bet gan principā gribam izprast, vai ir vērts vispār sadarboties ar Briseles struktūrām, kamēr tās strādā pašreizējā stilā," paziņoja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas un ES attiecības patlaban veidojas ar grūtībām, ņemot vērā vairāku, visas ES atbalstītu valstu nepartnerisko, bieži vien – nedraudzīgo izturēšanos.

"Daudzas Eiropas Savienības valstis nespēj atteikties no augstprātīgā ieraduma runāt ar citiem no spēka pozīcijas. Šis ieradums ierobežo iespējas atjaunot līdztiesīgu, savstarpējas cieņas pilnu dialogu," paskaidroja Krievijas ārlietu ministrs.

Spēle bez noteikumiem

Lavrovs norādīja, ka rietumvalstis vērš spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju un rīkojas stilā "spēle bez noteikumiem".

"...Tiek vērsts spiediens ar mērķi mainīt mūsu līniju, ierobežot mūsu valstu attīstību. Rietumvalstu medijos un no oficiālu amatpersonu puses skan teju vai ultimāti. Faktu, kas liecina par iejaukšanos iekšējās lietās, ir papilnam... Bez pierādījumiem tiek ieviestas vienpusējas sankcijas. Iesaldēts gadiem ilgi veidoto mijiedarbības formātu darbs," konstatēja ministrs.

Lavrovs norādīja uz lielu skaitu faktu, kas norāda uz rupju iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās gan no ASV, gan tām sekojošo Eiropas valstu puses.

"Joprojām tiek izmantotas tā saucamo krāsaino revolūciju netīrās metodes, ieskaitot manipulācijas ar sabiedrisko domu, atbalstu atklāti pretvalstiskiem spēkiem, to radikalizācijas veicināšanu," norādīja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija spēj pati atrisināt situāciju bez nelūgtiem padomiem.

"No savas puses, mēs ņemam vērā, ka baltkrievu tauta ir gudra, vienmēr darbojas nosvērti un spēj tikt galā ar savām problēmām bez jebkādiem ieteikumiem no ārienes, bez uzspiestiem ierosinājmiem par nelūgtu starpniecību," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Nepārprotami ir centieni kaitēt situācijas normalizācijai Baltkrievijā, piezīmēja Lavrovs. "Tam ir daudz piemēru – gan pūles radikalizēt tā saucamos protestu dalībniekus, sabotāžas un valsts nodevības aicinājumi, kas cita starpā skan no ārzemēm," piebilda diplomāts.

Opozīcijas akcijas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām augustā. CVK dati liecina, ka tajās uzvarējis Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija nepiekrita balsojuma rezultātiem, aicināja organizēt atkārtotas vēlēšanas un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai". Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra saskatīja šajos soļos draudus valstiskumam un ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par varas sagrābšanas aicinājumiem. Virkne opozīcijas aktīvistu valsti pametuši, vairāki ir aizturēti.

Varasiestādes vērtē, ka protesti Baltkrievijā iegūst radikālu raksturu. Lavrovs atzīmēja, ka baltkrievu opozīcija tiek aktīvi finansēta un mudināta turpināt tamlīdzīgu bezkompromisa līniju.

37
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

57
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

57
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija