Vējonis

Vējonis un bruņutehnika: nopelnīt uz "Krievijas draudu" rēķina

149
(atjaunots 08:59 14.11.2018)
Vējonis un bruņutehnika: kā nopelnīt uz "Krievijas draudu" rēķina

RĪGA, 14. novembris — Sputnik, Vladimirs Lindermans. Lāčplēša dienā (laikam jau ierēdņi no Aizsardzības ministrijas tā bija iecerējuši – nācijas cīņas spara celšanai) medijus aplidoja ziņa: jau 2019. gadā Latvija saņems pirmos prettanku raķešu kompleksus Spike.

Līgums par Izraēlas PTRK iepirkumu tika parakstīts 2018. gada 12. februārī. No Latvijas puses to parakstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, no piegādātāja puses – kompānijas EuroSpike vadība. Darījuma summa – 108 miljoni eiro. Līgums paredz piegādes līdz 2023. gadam.

Ministrs Bergmanis darījuma noslēgšanas pasākumā apliecināja, ka kompleksu Spike iegāde padarīšot Latviju daudz stiprāku. Gribētos gan piebilst: ... un dažus Latvijas iedzīvotājus – daudz bagātākus.

"Apzeltītā" bruņutehnika no Lielbritānijas

Ieskatīsimies līguma tekstā. Manu uzmanību piesaistīja sekojoša frāze: Tāpat ar prettanku raķetēm "Spike" tiks aprīkota no Lielbritānijas iegādātā kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnika "CVR(T)".

Atgādināšu, ka pirms dažiem gadiem 123 bruņutehnikas vienību CVR(T) iepirkums no Lielbritānijas beidzās ar skandālu, par ko cita starpā var pateikties šī materiāla autora veiktajai izmeklēšanai. Darījums nepārprotami smirdēja kā īsta afēra.

Sabiedrību pārsvarā saviļņoja jautājums par to, kāpēc līgumā minēta summa 38,4 milj. sterliņu mārciņu apmērā (aptuveni 48 miljoni eiro pēc toreizējā kursa), taču galu galā izdevumu kopsumma sasniedza gandrīz 250 miljonus eiro, tas ir, piecreiz vairāk?

Aizsardzības ministrija, tiecoties kliedēt aizdomas, skaidroja, ka papildus piešķirti vairāk nekā 140 miljoni eiro tehniskajai apkalpošanai, personāla apmācībām, infrastruktūras celtniecībai un attīstībai, šķēršļu joslas būvdarbiem, munīcijas un taktisko simulatoru iegādei. Tāpat papildu tiek iegādāti sakaru līdzekļi, apšaudes vadības iekārtas un – uzmanību! – prettanku bruņojums.

Kur palicis "labākais prettanku bruņojums"?

Ja aplēsīsim visu pietiekami vērīgi, kļūs skaidrs, ka AM skaidrojums nav pārliecinošs. Gali tik un tā neiet kopā. Nerunājot jau par to, ka briti pārdevuši Latvijai mašīnas, ko paredzēts norakstīt 2020. gadā, un pamatīgi ietaupījuši uz dārgās utilizācijas rēķina.

Taču patlaban mani interesē kas cits: tātad toreiz, tajos 250 miljonos eiro jau bija paredzēta summa prettanku ieroču iegādei?

Tieši tā! Un ne jau kaut kādu parasto, - labāko prettanku ieroču pirkumam! Līgums par britu bruņutehnikas iegādi tika parakstīts 2015. gada 4. septembrī Velsā, NATO samita laikā. No Latvijas puses to parakstīja toreizējais aizsardzības ministrs, tagadējais prezidents Raimonds Vējonis.

"Šis ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas pašaizsardzības spēju stiprināšanā, jo mēs iegādājamies modernizētas bruņumašīnas, kas tiks aprīkotas ar labākajiem prettanku ieročiem, turklāt šīs kaujas mašīnas būs ar atbilstošu mobilitātes spēju gan nacionālo, gan arī starptautisko misiju vajadzībām," – toreiz komentēja Vējonis.

Tā nav nekāda vējā mesta frāze, tas ir oficiāls ministra paziņojums, publicēts vairākos medijos.

Pavilksim svītru apakšā. 2015. gadā Latvija pērk Lielbritānijā bruņutehniku, kas aprīkota ar "labākajiem prettanku ieročiem". Šim nolūkam piešķirti līdzekļi no budžeta, kas veido kopējo izdevumu summu – aptuveni 250 miljoni eiro.

Latvijas armija saņēmusi 30 lietotas haubices no Austrijas >>>

Divarpus gadus vēlāk Latvija pērk no Izraēlas kompānijas prettanku kompleksus Spike par 108 miljoniem eiro un gatavojas ar tiem aprīkot to pašu britu bruņutehniku.

Kur īsti palikuši "labākie prettanku ieroči"? Norakstīti? Pārdoti Ukrainai? Varbūt tie nemaz nav nopirkti? Bet kur palikusi naudiņa, ko?

Uz "Krievijas draudu" rēķina var tīri labi nopelnīt. Domājams, ar to zināmā mērā skaidrojams entuziasms, ar kādu Latvijas valdība ķērusies pie militāro izdevumu audzēšanas līdz NATO pieprasītajiem 2% IKP. Jo lielāks budžets, jo vairāk naudiņas tiek kabatās.

Turklāt militāros izdevumus kontrolēt ir daudz grūtāk nekā jebkurus citus: no ziņkārīgām acīm vienmēr var paslēpties aiz "valsts noslēpuma".

Израильская противотанковая ракета SPIKE
© Sputnik / Sergey Melkonov
Izraēlas prettanku raķete Spike
149
Pēc temata
Valsts kontrole sagrāvusi Latvijas armijas iepirkumu sistēmu
Latvijas Aizsardzības ministrija gaida dronus no ASV par trim miljoniem dolāru
Latvijas bruņotie spēki atraduši iespēju izdot vēl 11 miljonus eiro
Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam
Aivars Lembergs

Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, Latvija iznīcina Ventspils ostu

15
(atjaunots 10:24 11.07.2020)
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas varasiestādes nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz Ventspili, taču ir acīmredzami, ka valsts arī bez tā iznīcina ostu un pilsētu, paziņoja Aivars Lembergs.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tranzīta nozares pārstāvji tikšanās laikā Ventspilī apsprieda jauno Latvijas ostu pārvaldes stratēģiju. Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Ar savām darbībām Latvijas valsts iznīcina Ventspils ostu kopā ar pilsētu, paziņoja Sputnik Latvija bijušais Ventspils Brīvostas priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Sankcijas un absolūtais juceklis radīja apstākļus, kad klienti nesaprot, ar ko viņiem būs jākārto darīšanas un kas viņus sagaida, vai ar ostu vispār var noslēgt līgumus. Tie klienti, kuri varēja aiziet no Ventspils ostas, aizgāja uzreiz," konstatēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šāda ir ostas īpašnieka – Latvijas valsts – mērķtiecīgā politika.

"Šajās darbībās nav nekādas loģikas, izņemot politisko – sodīt Ventspils iedzīvotājus par to, ka viņi nebalso par valdošo koalīciju, sodīt mani kā politiķi, kurš atrodas opozīcijā. Latvijas varasiestādes iznīcina ostu un Ventspils pilsētu – tas ir nepieļaujami, bet tas ir fakts. Ir arī labā ziņa – viņi nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz pilsētu," ironiski atzīmēja Lembergs.

Visas Latvijas varasiestāžu darbības ar sankcijām un pārvaldes izmaiņām ievieš nervozitāti un neizpratni – kas būs rīt, uzsvēra Ventspils mērs.

"Turklāt tas notiek ne tikai attiecībā uz Ventspils ostu, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Ir iedragāta visa Latvijas tranzīta nozare, tai skaitā dzelzceļš. Kā saka, lauzt ir vieglāk nekā celt," atgādināja krievu teicienu Lembergs.

ASV Finanšu ministrija pērnā gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā Lembergu un četrus ar viņu saistītus uzņēmumus, tai skaitā Ventspils ostu. Nākamajā dienā Lembergs pameta ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt tās darbam. Taču Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārvest Ventspils ostu valsts kontrolē, kā arī Rīgas ostu. Saeima operatīvi atbalstīja grozījumus, kuri ļāva veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā.

Uzreiz pēc nacionalizācijas Ventspils osta tika izslēgta no sankciju saraksta. Pēc 2020. gada pirmā ceturkšņa datiem, kravu iekraušana Ventspils ostā kritusies par 41%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Лембергс рассказал, как власти Латвии уничтожают порт Вентспилса
15
Tagi:
osta, ventspils, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bijušais premjers par sankcijām pret Lembergu: kauns par Latviju
Sprūds pastāstīja, kādēļ Latvija joprojām dzīvo Padomju Savienībā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

15
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

15
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Latgales karogs

Latviešu un latgaļu valodas ir apdraudētas: tulkotājs par to obligāto apgūšanu Latvijā

0
(atjaunots 13:50 11.07.2020)
Latgaļu, līvu un latviešu valodas obligāti jāmācās Latvijas skolās, citādi tās pazudīs no zemes virsmas, kā visas mazo tautu valodas, prognozē ābeču kolekcionārs un tulkotājs Juris Cibulis.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Radio Baltkom ēterā ābeču kolekcionārs un tulkotājs Juris Cibulis uzstājās par obligātu nacionālo latviešu valodu apgūšanu.

Viņaprāt, latgaļu, līvu un pat latviešu valodai, kuru tik aktīvi sargā varasiestādes, draud pilnīga izzušana, kā jau visām mazo tautu valodām.

Pats par dzimto valodu viņš uzskata latgaliešu. Un atzīmē, ka šobrīd šajā valodā tiek izlaists daudz filmu, televīzijas raidījumu un tajā daudz runā radio. Taču tas, acīmredzot, neglābj situāciju.

Nacionālās valodas obligāti un padziļināti jāmācās skolās, uzsver tulkotājs.

"Jāpiespiež mācīties dzimtā valoda," uzskata Cibulis.

Un viss jau būtu labi, taču lieta tāda, ka Latvijā ir Tautību klasifikators un Tautību klasifikatoru pārskatīšanas darba grupa. Un kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, latgaļu šajā klasifikatorā nez kāpēc nav.

Līvi ir un pat divas reizes – 10. un 311. pozīcijā. Bet latgaļu nav. Un arī latgaļu valoda netiek uzskatīta par patstāvīgu valodu, bet gan skaitās kā latviešu valodas dialekts.

Kā skaidroja Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Sociālās statistikas metodoloģijas daļas vecākā metodikas eksperte Sigita Šulca, latgaļu jautājums tika skatīts un vispusīgi apspriests klasifikatora sagatavošanas laikā 2013. gadā. Toreiz speciālisti – tostarp pieaicinātie etnogrāfi un valodu pētnieki – nonāca pie secinājuma: latgaļi nav atsevišķa tautība, bet gan latviešu tautas daļa.

Tādēļ cerēt, ka kopā ar latviešu valodu Latvijas varasiestādes pastiprināti ieviesīs latgaļu valodu skolās, acīmredzami nav vērts, lai kā to negribētu tulkotājs Juris Cibulis, kurš par dzimto valodu uzskata latgaļu, nevis latviešu valodu.

0
Pēc temata
Latviešu valodu rūpīgi izpētīs par trim miljoniem eiro
Zinību dienā Šuplinska atcerējās par lībiešu un latgaļu valodu
"Latgali nevar pārdalīt. Nošķelt kā Berlīni": arī austrumos protestē pret novadu reformu