Jānis Bordāns

Latvijas prezidents uzticējis valdības veidošanu Jānim Bordānam

27
(atjaunots 18:06 07.11.2018)
Jaunās konservatīvās partijas izvirzītajam premjerministra kandidātam Jānim Bordānam uzticēta jaunās valdības veidošana.

RĪGA, 7. novembris — Sputnik. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis piedāvājis jaunās valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izvirzītajam premjerministra kandidātam Jānim Bordānam, ziņots prezidenta oficiālajā lapā Twitter.

Ja J.Bordānam līdz 21. novembrim neizdosies izveidot valdību un iegūt vairākuma atbalstu parlamentā, Vējonis premjerministra amatam nominēs citu kandidātu.

Latvijas Saeimas vēlēšanas notika 6. oktobrī. CVK dati liecina, ka līdera vietu 13. Saeimas vēlēšanās ieņem partija "Saskaņa" ar 19,8% vēlētāju balsu, otro vietu – partija KPV LV (14,25%), trešo — Jaunā konservatīvā partija (13,59%). Ceturtajā vietā - "Kustība "Par!" (12,04%). Tām seko nacionālais bloks "Visu Latvijai" (11,01%), ZZS (9,91%) un partija "Jaunā vienotība" (6,69%). Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru.

Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem "Saskaņa" saņem parlamentā 23 deputātu vietas, KPV LV un JKP — pa 16, "Attīstībai/Par" un Vl-TB/LNNK — pa 13, ZZS — 11, "Jaunā Vienotība" — 8. Pārrunas par koalīcijas veidošanos vēl nav vainagojušās panākumiem, rezultātā Vējonis nolēmis uzticēt Saeimas veidošanu Jānim Bordānam.

Юта Стрике и Янис Борданс (справа налево) на первом заседании 13-го Сейма
Juta Strīķe un Jānis Bordāns 13. Saeimas pirmajā sēdē

Iepriekš JKP pēc Saeimas vēlēšanām ierosināja savu koalīcijas variantu, kurā varētu strādāt piecas partijas no septiņām, kas iekļuvušas parlamentā. JKP ierosināja veidot koalīciju kopā ar KPV LV, "Attīstībai/Par", VL-TB/LNNK un "Jauno Vienotību". Tādējādi JKP saskata koalīciju no piecām partijām, kam opozīcijā, pēc JKP domām, jāpaliek Zaļo un zemnieku savienībai un "Saskaņai", kas vēlēšanās guvusi lielāko vēlētāju atbalstu.

JKP bija gatavs piedāvājums arī portfeļu sadalei. Pati JKP jaunajā valdībā vēlas saņemt premjerministra vietu, vides un reģionālās attīstības ministra, kā arī iekšlietu ministra portfeli.

Apvienībai "Attīstībai/Par" JKP piedāvāja trīs portfeļus: finanšu ministra, labklājības un veselības ministra posteņus, kā arī Saeimas spīkera krēslu, kurā, saskaņā ar neoficiālu informāciju, vēlētos redzēt Andri Pabriku.

Nacionālajai apvienībai JKP piedāvāja kultūras ministra, izglītības un kultūras ministra, kā arī zemkopības ministra posteņus.

Partijai KPV LV Jaunā konservatīvā partija plānoja piešķirt ekonomikas un satiksmes ministru portfeļus, "Jaunajai Vienotībai" – tieslietu un aizsardzības ministru vietas.

Ārlietu ministra postenī JKP vēlētos redzēt pieredzējušu diplomātu.

27
Temats:
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)
Pēc temata
Ulmanis: prezidentam jāpadomā par ceturto premjera amata kandidātu
Nepiekrīt Vējonim: Dombrovskis – populārākais premjerminstra kandidāts
Artis Pabriks gatavs kļūt par premjerministru par 100%
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

44
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

44
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā

77
(atjaunots 08:15 02.06.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas valdība nesteidz atcelt ārkārtējās situācijas režīmu, jo viņiem tas ir iepaticies.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Valdība nesteidz iziet no ārkārtējās situācijas režīma, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

"Šeit patiešām ir šāda kurioza situācija. Es atceros, kad tikai sākās runas par ārkārtējo situāciju, marta sākumā, valdība uzvedās ļoti neizlēmīgi. Veselības ministrija nevēlējās izsludināt ārkārtējo situāciju. Sākumā piedāvājums bija aizliegt pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem. Un lūk, cik negribīgi valdība iegāja ārkārtējās situācijas režīmā, tikpat negribīgi viņi tagad no tās iziet. Jo stipri iepaticies," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja vairākas pozitīvās ārkārtējās situācijas puses pie varas stāvošajiem.

"Fiskālās disciplīnas vietā – fiskālo iespēju valsts. Strādāt drīkst attālināti, bet valsts sektoram bieži vien tas nozīmē, ka var arī nestrādāt. Bet alga nāk. Valsts iepirkumiem nav jārīko konkurss. Tādēļ, no valdības viedokļa, šajā režīmā ir virkne plusu," teic Dombrovskis.

Taču, viņaprāt, vēl vienu pagarinājumu būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem.

"No otras puses mēs redzam, ka katru dienu jaunu inficēto skaits ir zem desmit. Turklāt sarkanais skaitlis medicīnas sistēmas noslogojumam ir aptuveni 40 cilvēki dienā. Kaimiņos ir Igaunija, arī tā noslēgusi savu ārkārtējo režīmu. Pie tam viņiem ir vairāk inficēto. Un izskaidrot to sabiedrībai ir grūti," atzīmēja Dombrovskis.

77
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, ārkārtējā situācija, saeima, valdība
Pēc temata
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz

Kas jauns kosmosā? Fantastiskas zvaigžņu ziņas fotogrāfijās

0
(atjaunots 14:10 03.06.2020)
  • Jupitera dienvidu puslode
  • Astronauti Duglass Hērlijs un Roberts Benkens kosmosa kuģī Crew Dragon
  • Kravas kuģa Cygnus atiešana no Starptautiskās kosmosa stacijas
  • Zvaigžņu mirdzums melno debesu fonā
  • Saulriets no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
  • Isikkula ezers līdz ar to ieskaujošajām Tjaņšaņa ziemeļu grēdām, Kirgīzija
  • Spirālveida galaktikas NGC 5426 un NGC 5427
  • Zeme no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
  • Spirālveida galaktika NGC 4100
  • Vedēja sistēmas AB attēls ar apļveida disku
  • Kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System (SSRMS)
  • Kosmiskā krēsla no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
Uz Zemes turpinās cīņa ar Covid-19 pandēmiju, un visi gaida ziņas, tomēr šis un tas jauns notiek arī kosmosā.

Skaistākie kadri mūsu fotogrāfiju izlasē palīdzēs jums uz kādu brīdi piemirst problēmas uz Zemes.

Paskatieties, kā izskatās pundurgalaktika KK 246, pazīstama arī kā ESO 461−036, kā kosmosā strādā kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System, kā izskatās Isikkula ezers no orbītas un daudz kas cits interesants.

0