Eiroparlamenta ēka. Foto no arhīva

"Eironihilisti nesnauž": iedzīvotāji aicināti piedalīties nākamajās vēlēšanās

17
(atjaunots 09:04 07.11.2018)
Četras piektdaļas likumu Latvijā balstās uz Eiropas Parlamenta lēmumiem, taču, spriežot pēc tradicionāli vājās aktivitātes EP vēlēšanās, iedzīvotāji neapzinās, cik lielā mērā Brisele ietekmē viņu dzīvi.

RĪGA, 7. novembris — Sputnik. Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēl atlicis ilgs laiks – tās notiks 2019. gada 25. maijā, taču Latvijā jau sākusies kampaņa ar mērķi piesaistīt uzmanību to nozīmei, raksta skaties.lv.

Iniciatīva "Šoreiz es balsošu" sākta, lai septiņu mēnešu laikā palīdzētu vēlētājiem pārdomāt savu izvēli.

Līdz 80% likumu Latvijā balstās uz Eiropas Parlamenta lēmumiem, tāpēc Brisele tieši ietekmē dzīvi valstī. Taču, šķiet, lielākā daļa iedzīvotāju to neaptver.

Eiropas Parlamenta iepriekšējās vēlēšanās 2014. gadā piedalījās tikai 30% balsstiesīgo valsts iedzīvotāju. Tik zema aktivitāte vērojama daudzās ES valstīs, tāpēc nolemts sākt kampaņu "Šoreiz es balsošu".

Darbu sācis interneta portāls, kurā pēc reģistrācijas cilvēki saņems aktuālu informāciju par Eiropas politiku, piemēram, tādiem jautājumiem, kā eirofondu apgūšana, patērētāju tiesības, enerģētika, kā arī ar šiem jautājumiem saistītiem pasākumiem.

"Tāpat ļoti ceram, ka cilvēki paši organizēs pasākumus savā universitātēm interešu grupā, runās par Eiropas tēmām," – pastāstīja EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Birojs gatavs organizēt īpašas apmācības šiem cilvēkiem, lai viņi varētu vadīt diskusijas un gatavot saturu sociālajiem tīkliem.

Gandrīz trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (73%) uzskata, ka Latvija guvusi priekšrocības, pateicoties dalībai Eiropas Savienībā. Kampaņas organizatori cer, ka, cilvēki biežāk izteiks atbalstu Eiropai.

Projektam tiks piesaistītas arī pazīstamas personas.

Mūziķis Ralfs Eilands atklāja, ka koncertos vienmēr aicina cilvēkus piedalīties jebkādās vēlēšanās, un atcerējās, ka pirms Saeimas vēlēšanām visos koncertos atradis tam piemērotu brīdi, jo mūziķim ir vairākas dziesmas par sistēmas trūkumiem, tāpēc viņš aicina cilvēkus balsot.

"Eiropas Savienība postulē ļoti demokrātiskas vērtības, un, ja mēs neiesim vēlēt parlamentu, tad tas, kas notiks Eiropas Savienībā un kādi būs izrietošie normatīvie tiesību akti, būs ļoti apšaubāms, un var atsākties diskusija, cik ļoti ir ievainojama Eiropa un tās struktūras," – stāstīja Jauniešu Saeimas dalībniece, tiesību zinātņu studente Natālija Knipše.

EP 2019. gada vēlēšanu nozīmi akcentē arī Latvijas Ārpolitikas institūts, redzot, cik ļoti aktivizējušies "nelojālie spēki", kas vēloties būt ievēlēti Eiropas Parlamentā, lai Eiropas Savienību "grautu no iekšienes", tātad vēlētājiem šoreiz esot jābūt izteikti modriem un gudriem.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis brīdināja par "eironihilistu" aktivitātēm, kas radikāli noskaņoti pret Eiropas integrāciju un gribētu likvidēt tās politiskās, ekonomiskās un tiesiskās struktūras.

Līdz šim lielai daļai Latvijas iedzīvotāju priekšstats par Eiropas Parlamentu radies no kandidātu reklāmas kampaņām – tas vēlreiz apliecina, cik liela ir jaunās informatīvās kampaņas nozīme. Tiesa, izskan šaubas par to, vai tā būs efektīva, piemēram, ja tiks izsūtītas e-pasta ziņas, tas var kaitināt cilvēkus un vēstuļu saturu viņi uzskatīs par surogātpastu.

17
Pēc temata
Eiropas Parlamentā demonstrēta filma "Sobibora"
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
Eiropas Parlaments apstiprinājis ārvalstnieku kontroles jauno sistēmu
Gasparjans: Eiropas Parlaments nesamaksās Latvijai par "Magņitska sarakstu"
Mamikins maina Eiropas Parlamenta pensiju pret īstiem priekiem Latvijas Saeimā