Latvijas Saeimas vēlēšanas.

Slavēja "Saskaņu" un KPV LV: avīzei "Dienas Bizness" draud ar lielu sodu

78
(atjaunots 15:28 25.10.2018)
Korupcijas apkarotāji saskatījuši Dienas Bizness speciālizdevumos priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu; izdevniecība nepiekrīt – tā bijusi daļa no abonēšanas kampaņas.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pārliecināts, ka avīze "Dienas Bizness" izplatījusi iedzīvotāju vidū bezmaksas speciālizdevumus, kuros tika atbalstītas konkrētas partijas, savukārt par pārējām tik izplatīta antireklāma, raksta Skaties.lv.

Tagad izdevniecībai draud liels sods par aģitācijai atļautā izdevuma limita pārsniegšanu.

"Jā, birojs uzskatīja, ka šo speciālizlaidumu abi numuri satur politisko aģitāciju par un arī pret," - paziņoja KNAB vadītājs Jēkabs Straume.

Pārbaude vēl turpinās: jānosaka soda summa. Ja noskaidrosies, ka speciālizlaiduma izdošana bija "Dienas Bizness" iniciatīva, sods tiks piemērots izdevniecībai. Ja noskaidrosies, ka finansējums ir tiešā veidā saistīts ar kaut kādu politisko organizāciju vai konkrētiem politiķiem, turpmākās sekas draud kādai no partijām.

Trešajām personām atļauts tērēt priekšvēlēšanu aģitācijai ne vairāk par 6450 eiro. Katra no diviem "Dienas Bizness" speciālizdevumu tirāža ir 800 tūkstoši, kopā tie ir 1,6 miljoni eksemplāri. KNAB vadītājs nenosauca konkrētu summu, taču atzīst, ka izdevumam tika iztērēts krietni vairāk līdzekļu, nekā likumā atļautā summa.

"Noteikti daudz, daudz vairāk," - saka Straume, piebilstot, ka visu iztērēto summu izdevniecībai, iespējams, nāksies iemaksāt budžetā.

Politoloģe Iveta Kažoka uzskata, ka priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes "Dienas Bizness" speciālizlaidumos ir acīmredzamas.

"Pēc satura jau ir skaidri redzams, ka šeit nav nekā cita kā tikai dažu partiju slavināšana, un citu partiju kritizēšana. Slavinātas tiek "Saskaņa" un "KPV LV"," - pastāstīja Kažoka.

Pēc viņas sacītā, saturā, visās 24 lappusēs, nav nekā cita, kā vien centieni ietekmēt vēlētāju izvēli.

Ušakovs
© Sputnik / Оксана Джадан

Tam kategoriski nepiekrīt "Dienas Bizness" valdes loceklis Jānis Maršāns. Viņš uzsver, ka speciālizlaiduma izdošana bija daļa no abonēšanas kampaņas, savukārt vēlēšanu tuvošanās ir vienkārša sakritība. Tika izvēlēti politiķus atbalstošie raksti, jo tieši tos avīzes portālā visvairāk lasījuši.

"Skaidrs, ka gribējām tur mazliet provokatīvākus tos rakstus ielikt," - paskaidroja Maršāns.

"Dienas Bizness" neatklāja, cik izmaksāja izdevums un materiālu izplatīšana, taču atzīmēja, ka runa ir drīzāk par desmitiem, nevis par simtiem tūkstošiem eiro. Ja KNAB pieprasīs izmaksāt šo summu, avīze varēs to sev atļauties. Taču, ja birojs uzliks sodu, tad Dienas Bizness no sākuma to apstrīdēs tiesā, uzsvēra izdevniecība.

78
Tagi:
KNAB, sods
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Priekšvēlēšanu slaktiņš ar motorzāģi: Ingūna Sudraba pārsteidz ar savu aģitāciju
KNAB atzinis: grupa "Bi-2" nav aģitējusi koncertā Rīgā
Mitrofanovs paskaidroja, kādēļ neaizliedza aģitāciju krievu valodā
Neskopojas: partiju izdevumi aģitācijai pārsnieguši miljonu eiro
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

69
(atjaunots 21:46 27.02.2021)
Politologs pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Vācu profesors un politologs Tomass Jēgers pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā savā rakstā, ko publicēja izdevums Focus, viņš norādīja uz Eiropas Savienības sašķeltību un stratēģijas trūkumu attiecībās ar Maskavu. Jēgers atzīmēja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nenes "skatāmus rezultātus".

"Eiropas Savienībai patlaban nav gandrīz nekādu citu ietekmes līdzekļu. Tādējādi kanclere Merkele atzinusi, ka politika attiecībās ar Krieviju vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem ir izgāzusies," uzsvēra materiāla autors, atsaucoties uz Angelas Merkeles uzrunu Minhenes Drošības konferencē – pēc politologa domām, Merkele atzinusi "uz sankcijām balstīto Vācijas un Francijas diplomātisko centienu krahu".

Jēgers atgādināja, ka Krievijas un ES mijiedarbību apgrūtina arī ASV prezidenta Džo Baidena viedoklis, kurš Maskavu uzskata par "Rietumu demokrātiju apdraudējumu".

"Polijas attieksme pret to (Krieviju – red.) ir asi negatīva, bet Francija ir gatava turpināt aktīvu dialogu ar Krieviju. (..) Vienlaikus ASV prezidents prasa pieņemt lēmumu," atzīmēja raksta autors.

Jēgers piebilda, ka Vācijas valdība nav izstrādājusi viedokli šajā jautājumā un vēl joprojām ir ļoti tāla no šāda rezultāta.

Vienlaikus, pēc profesora domām, Krievija aizstāv savu teritoriālo vienotību un neplāno neko mainīt ārēja spiediena dēļ. Turklāt Jēgers atsauca atmiņā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela pārrunas, kuru laikā krievu diplomāts norādīja uz Eiropas "augstprātību" un atgādināja Briselei, ka vajadzētu atturēties no iejaukšanās Krievijas ārējās lietās.

Pēc profesora domām, Eiropas Savienībai nāktos veltīt uzmanību jautājumu nodalīšanai – kādos tā sadarbojas ar Maskavu un kādi rada domstarpības. Tomēr Jēgers neprecizēja, cik lielā mērā Eiropas stratēģijai vajadzētu pieskaņoties ASV valdības viedoklim.

Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.

69
Tagi:
Vācija, ASV, Merkele, Sergejs Lavrovs, Džo Baidens, sankcijas, Krievija
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

58
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

58
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus
Marija Butina

Butina: tikai dusmīga pļauka pamodinās eiropiešus no liberālā skurbuma

0
(atjaunots 10:35 05.03.2021)
Pazīstamā sabiedriskā darbiniece Marija Butina atklāja, kā, pēc viņas domām, palīdzēt Eiropas sabiedrībai atgriezties pie cieņpilnas attieksmes pret tradicionālajām vērtībām, uzticības ģimenei un bērniem.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Krievijas Sabiedriskās palātas locekle, projekta #Своихнебросаем iniciatore Marija Butina ir pārliecināta: Krievijai jāuzņemas "vadība opozīcijā amerikāņu Sodomai un Gomorai". Tagad, pēc viņas domām, gaismas cīņa pret tumsu tikai sākas, stāsta Sputnik Meedia.

"Tās pamati likti pērnā gada jūlijā, kad Krievijas Konstitūcijā tika nostiprināti tādi fundamentāli postulāti, kā nacionālo tiesību prioritāte pār starptautiskajām, bērnu aizsardzība, ideāli, ticība Dievam, uzticība saviem tautiešiem, kuri gluži kā sasistas krūkas lauskas izbiruši pa visu pasauli pēc PSRS sabrukuma," Butina pastāstīja savā Телеграм kanālā.

Lāpu gājiens Tallinā, foto no arhīva
© Sputnik / Вадим Анцупов

Sabiedriskā darbiniece atzīmēja, ka līdz fināla cīņai vēl tālu, un tās rezultāts nav iepriekš zinams. "Tagad jautājums ir par to, cik lielā mērā mūsu tauta ir gatava vienoti aizsargāt savus cilvēkus, ideālus un tradicionālās vērtības."

Marija Butina atgādināja, ka vēl pavisam nesen daudzi liberāli darbinieki ņirgājās un izsmeja vārdu "stiprinājumi".

"Tagad pavisam vairs nav smieklīgi: Amerika vairāk nekā 30 gadus pirkusi un pakļāvusi sev Eiropu, un pagaidām nav zināms, vai izdosies pamodināt Vecās pasaules cilvēkos cilvēciskumu, savstarpēja atbalsta nozīmi, uzticību ģimenei un jaunajai paaudzei," viņa atzina.

"Vienkārši nepietiek ticības tam, ka agri vai vēlu viss pamodīsies pats, vajadzīga aktīva, teikšu atklāti – agresīva pļauka, lai pamodinātu no liberālā skurbuma Eiropas sabiedrību, kas apmaldījusies cilvēku grēku un netikumu tumsā," noslēdza Sabiedriskās palātas locekle.

Vai kāds jau mostas?

Ideju modināt sabiedrību no liberālā skurbuma un atbrīvot no tai svešu vērtību uzmācības atbalsta, piemēram, opozīcijā strādājošie politiskie spēki Igaunijā. Sputnik Meedia stāsta, ka tradicionālo ģimenes vērtību saglabāšanu atbalsta partija EKRE. 

Tās līderis Martins Helme norāda, ka pašlaik Igaunija nonākusi stāvoklī, kurā pašu valsts vara mēģina mainīt tradicionālos priekšstatus par normālumu.

"Šī jaunā elite pakļaujas nevis savai tautai, bet gan gaida atzinību no ārējiem spēkiem, tāpēc it loģiski, ka tā vēlas atņemt tautai iespēju izteikties, piemēram, referendumā," politiķis atgādināja par parlamentā izjaukto balsojumu referenduma jautājumā par laulību – vīrieša un sievietes savienības – atzīšanu.

Helme uzskata, ka šī iemesla dēļ valdība pūlas aizliegt valstī tās vadības soļu kritiku un igauņu tautai svešu vērtību atmaskošanu.

"Viņi nepiekrāps mūs ar saldiem vārdiem par nepieciešamību aizliegt naida kurināšanu. Tā ir cenzūra, brīvības apspiešana un mēģinājums uzspiest vienu valdošo ideoloģiju," viņš paskaidroja.

"Mūsu jaunais Atbrīvošanās karš sāksies nacionālā uzplaukuma un vārda brīvības vārdā!" pasludināja Helme partijas pasākumā, kas bija veltīts Igaunijas Neatkarības dienai.

0
Tagi:
Marija Butina, Krievija, Eiropa
Pēc temata
LGBT šantāža Eiropas Savienībā: ievērojiet tiesības, citādi maksāsiet sodu
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu
Nepilsoņu tiesības, krievu skolas un viendzimuma laulības: ko rīdzinieki par to visu domā