Jaunieši ar Latvijas un ES karodziņiem

Aptauja: vai jaunā valdība mainīs Latvijas ārpolitiku

22
(atjaunots 09:45 23.10.2018)
Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlētos vērot ārpolitiskā kursa maiņu, taču gribētos zināt, vai viņi tic pārmaiņām.

RĪGA, 23. oktobris — Sputnik. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju uzskata, ka jaunā valdība nemainīs valsts ārpolitikas kursu. Pat to liecina kompānijas Kantar TNS organizētās aptaujas rezultāti, vēsta Skaties.lv.

Jāpiebilst, ka valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš pauda: viens no galvenajiem premjerministra izvēles kritērijiem ir eiroatlantiskās orientācijas saglabāšana.

Gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto (73%) 18 – 60 gadu vecuma grupā ir pārliecināti, ka jaunā valdība nemainīs valsts ārpolitikas kursu.

Šim viedoklim nepiekrīt tikai 7% respondentu. Piektā daļa aptaujāto (20%) nevarēja sniegt konkrētu atbildi.

Iepriekš vēstīts, ka katrs ceturtais aptaujātais atbalsta valsts ārpolitikas kursa izmaiņas.

Gandrīz trešā daļa iedzīvotāju cer, ka jaunā Saeima uzlabos attiecības ar visiem kaimiņiem.

Latvijas Saeimas vēlēšanas notika 6. oktobrī, patlaban politiskie spēki piedalās pārrunās par jaunās valdošās koalīcijas izveidi.

22
Tagi:
koalīcija, politika
Temats:
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)
Pēc temata
Līdz simtgadei nepaspēs: iedzīvotāji netic koalīcijas ātrai izveidošanai
Pabriks: labākais kandidāts ārlietu ministra postenim – Edgars Rinkēvičs
Tikai viens no 100 Latvijas iedzīvotājiem tic, ka partijas izpildīs visus savus solījumus
Publicists: no "Saskaņas" atlicis tikai gaidīt asinis uz Brīvības pieminekļa
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

4
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
4
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Balsošana Latvijas Saeimā. Foto no arhīva

Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē

18
(atjaunots 08:30 03.07.2020)
Latvijas valdībā apstiprinājuši Nacionālo attīstības plānu līdz 2027. gadam un atzinuši, ka Covid-19 pandēmija radījusi nopietnu triecienu valsts ekonomikai.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027) Saeima apstiprinājusi ceturtdien, 2. jūlijā, vēsta Mixnews.lv.

NAP2027 nosaka valsts attīstības stratēģiju un apraksta valsts prioritātes un uzdevumus laika periodam līdz 2027. gadam. Izņemot ilgtermiņa mērķus, plānā ir prezentēti arī šodien nepieciešami risinājumi izkļūšanai no krīzes, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.

Turklāt Saeimā atzina, ka pandēmija ir radījusi nopietnu triecienu valsts ekonomikai, kā arī to, ka patreizējā krīze kļuvusi par izaicinājumu Latvijas sabiedrībai.

Ziņotāja kārtā saistībā ar NAP2027 uzstājās Vjačeslavs Dombrovskis no "Saskaņas". Viņš nosauca Saeimas atbalstu plānam par starta šāvienu dokumentā nosprausto uzdevumu īstenošanai.

Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam atbalstīja 77 deputāti. Divi nobalsoja pret, savukārt 11 deputāti nebalsoja.

Kā attīstīsies Latvija

Saeimas preses dienests raksturoja NAP2027 kā plānu, kurš ir vērsts uz sabiedrības ieradumu izmaiņām, dzīves līmeņa celšanu, zinošas sabiedrības izveidi, uz efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī uz atbildības izaugsmi attiecībā uz jautājumiem, kas ir saistīti ar apkārtējo vidi.

Par pamatu uzstādīto mērķu sasniegšanai ir nosaukta efektīva izglītības sistēma, kura spēj nodrošināt cilvēkiem iespēju mācīties visa mūža garumā, attīstīties un pielietot iegūtās zināšanas.

Tāpat Saeimas deputāti pievērsa īpašu uzmanību nepieciešamībai nodrošināt minimālos ienākumus visiem sabiedrības locekļiem, atbalstu uzņēmumiem un izrādīt pretošanos bezdarbam.

Neaizmirsa arī par administratīvi teritoriālo reformu. Tai ir jāatrisina policentriskās attīstības problēma, jānovērš nomaļu efekts un jānodrošina kultūrvēsturiskās daudzveidības saglabāšana jaunajās administratīvajās teritorijās.

Iepriekš ziņots, ka NAP, kuru skatīja valdība, tika sastādīts vēl pirms krīzes. Tātad, tajā netika ņemti vērā izaicinājumi, ar kuriem Latvijai nācies saskarties Covid-19 pandēmijas dēļ.

Tāpat tika ziņots, ka 137 dokumenta lappuses balstās uz ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kuri tika nodemonstrēti pirmskrīzes gados, un nekādā veidā neļauj novērtēt, cik ātri atkopsies (un vai vispār atkopsies) LR ekonomika no Covid-19 sekām.

Spriežot pēc visa, valdībā paspēja veikt plānā nepieciešamās izmaiņas un pielāgot to pašreizējai situācijai.

Taču, kā tika atzīmēts, iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

18
Tagi:
Nacionālais attīstības plāns, politika, ekonomika, saeima
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka valsts attīstās nepareizā virzienā
Skudra: Latvijas nacionālais attīstības plāns atgādina padomju statistiku
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli