Boriss Rotenbergs

Krievijas miljardieris iesūdzējis tiesā trīs Skandināvijas valstu bankas

48
Arkādija Rotenberga jaunākais brālis Boriss apsūdzējis Skandināvijas valstu bankas par apkalpošanas līguma pārkāpumiem, kas sekojuši pēc ASV lēmuma ieviest pret viņu sankcijas.

RĪGA, 22. oktobris — Sputnik. Pazīstamais miljardieris Boriss Rotenbergs no Krievijas iesniedzis Helsinku apgabala tiesā prasību pret trim Skandināvijas bankām: Handelsbanken, Danske Bank un Nordea.

Tiesas prasības iemesls: banku darbības, kuras, pēc prasītāja domām, pārkāpj apkalpošanas līgumu, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz aģentūru "Praim". 

Informācija par iesniegtajām prasībām bankās tika apstiprināta, taču finanšu iestādes atteicās sniegt detalizētus komentārus šajā jautājumā.

Aģentūra "Praim" pastāstīja, ka grūtības bankās miljardieris sācis izjust 2014. gadā, kad Arkādiju un Borisu Rotenbergus ASV valdība iekļāva fizisko personu sarakstā, pret kurām vērstas sankcijas sakarā ar Krimas pievienošanos Krievijai un situāciju Ukrainā.

Pie tam Eiropas Savienības sankcijas pret Borisu Rotenbergu nav vērstas – viņam ir Somijas pilsonība. Taču, paskaidroja somu izdevums STT, Eiropas bankas ir spiestas ievērot ASV sankcijas pret fiziskām personām, lai turpinātu biznesu ar amerikāņu bankām pat tad, ja minētās personas ES sankciju sarakstos nav iekļautas.

Iepriekš vēstīts, ka Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājušās sakarā ar situāciju Krima un Ukrainā. 2014. gada jūlija beigās ES un ASV no individuālām sankcijām pret atsevišķiem pilsoņiem un uzņēmumiem pārgāja pie pasākumiem pret Krievijas ekonomikas sektoriem.

Krievijas vadība jau vairākkārt uzsvērusi, ka centieni mainīt KF politiku ar sankciju, draudu un ultimātu palīdzību ir bezjēdzīgi. Valsts prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka tamlīdzīgas rietumvalstu darbības ir "neproduktīvas un bezjēdzīgas, it īpaši pret tādu valsti kā Krievija".

 

48
Tagi:
ASV, Krievija, sankcijas
Pēc temata
KF premjers: pret Krieviju vērstās sankcijas ES nes miljardiem lielus zaudējumus
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
Gandrīz līdz nullei: Krievija atbrīvojusies no ASV valsts parāda
Veseris bumeranga lomā: Amerika brīdināta par Krievijai veltīto sankciju negatīvo ietekmi
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

33
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

33
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

35
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

35
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Kārlis Bardelis

Ceļotājs atgriežas Latvijā pēc diviem gadiem pavadītiem Klusajā okeānā

0
(atjaunots 17:21 06.07.2020)
Ceļotājam no Latvijas izdevies vienam pašam šķērsot Kluso okeānu airu laivā bez motora un burām. Tagad viņš ziņo, ka atrodas Malaizijā un sapņo atgriezties Latvijā.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Ceļotājs no Latvijas Kārlis Bardelis, šķiet, uzstādījis rekordu – viņš ir pirmais cilvēks, kam vienatnē, airu laivā bez burām un dzinēja izdevies šķērsot Kluso okeānu.

Tagad pēc divus gadus ilgā ceļojuma Bardelis atrodas Malaizijā.

Kārlis, Linda un laiva Linda Riodežaneiro
© Foto : из личного архива Карлиса Борделиса

Viņš devās ceļā jau 2018. gadā. Toreiz viņš kopā ar draudzeni Lindu ar tandēma tipa velosipēdu šķērsoja Dienvidameriku, pārvarot 5,4 tūkstošus kilometru. 2018. gada 14. jūlijā viņš devās uz Peru. Tur sākās viņa ilgais ceļš pa Kluso okeānu.

Līdzi Kārlis paņēma proviantu, glābšanas plostu ārkārtas gadījumam, ūdens atsāļotāju un mikroelementus, jo ilgus mēnešus pat necerēja ieraudzīt augļus un dārzeņus. Viņš plānoja ik dienas airēt 12-14 stundas, bet naktīs gulēt un cerēt, ka vējš viņu no ceļa nenovirzīs.

Galu galā divu gadu laikā ceļotājs pārvarējis 26 tūkstošus kilomentru, piestājot salās, lai atgūtu spēkus un papildinātu krājumus. Turpat viņš gaidīja, kad beigsies taifūni.

Bardelis atzina, ka ceļojums viņam kļuvis par smagu darbu. Dienas aizritējušas vienādi: no rīta pamodies, pabrokastojis un sēdies pie airiem. Vakarā – gulēt.

Vienatni viņš pārvarējis, klausoties audiogrāmatas. Tomēr ļoti ilgojies pēc tikšanās ar cilvēkiem.

Pats ceļotājs atzina, ka tikšanās ar cilvēkiem – tas ir pats labākais. Īpaši viņš ir pateicīgs visiem, kas viņam palīdzējuši un izturējušies sirsnīgi. Bardelis paskaidroja – tas viss atgādina viņam, kādai patiesībā jābūt pasaulei.

Tomēr ceļojums noslēdzies, un tagad Kārlis domā, kā nogādāt laivu atpakaļ Latvijā un beidzot tikties ar ģimeni un draugiem.

Iepriekš vēstīts, ka Bardelis sekojis slavenās ekspedīcijas "Kon-Tiki" maršrutam.

2016. gadā Bardelis jau šķērsoja airu laivā Atlantijas okeānu. Tiesa, tad viņš nebija viens – airēja arī viņa biedrs Gints Barkovskis. Viņi airēja no Namībijas krasta līdz Brazīlijai. Pēc viņu piedzīvojumu motīviem uzņemta dokumentālā filma "Okeāna Saviļņotie".

Draugi pārvarēja 8400 kilometrus, visu pusgadu gulēja pēc kārtas pa divām stundām, lai nepārtrauktu kustību. Pēc ceļojuma beigām Gints aptuveni mēnesi nevarēja savilkt dūri – rokas "saglabāja formu", it kā vēl aizvien turētu airus.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Fjodors Koņuhovs Lietuvā trenējas jaunajam ceļojumam apkārt pasaulei
Vienatnē uz velosipēda, neskaitot suni. Anna Bolta apceļojusi visu Krieviju
Ceļojums pa Transsibīrijas maģistrāli