Jānis Jurkāns

Jurkāns: Latvija spiegs, ja KF ieviesīs sankcijas tranzīta nozarē

192
(atjaunots 14:26 18.10.2018)
Jānis Jurkāns apmeklējis forumu "Valdajs" Sočos un pastāstījis, kāda ir attieksme Latvijā pret viņa braucieniem uz Krieviju, kas vairo bailes Krievijas priekšā un kāpēc ir jāatceļ sankcijas.

RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Latvijai jāveido labas kaimiņattiecības ar Krieviju un jāpārtrauc sankciju atbalsts. Eiropas Savienība lēnām, taču stabili tuvojas sabrukumam, un Latvija var palikt tukšā, kad tas notiks: valstij vairs nav ne valūtas, ne aizsardzības, ne savas ārpolitikas, pauda Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns intervijā izdevumam "Poļitika segodņa".

Politiķis apmeklēja diskusiju kluba "Valdajs" ikgadējo sēdi Sočos. Šogad pasākuma dalībnieki īpašu uzmanību pievērsa notikumiem Krievijā. Diskusiju gaitā 130 eksperti no 33 valstīm apsprieda Krievijas politikās un sociāli ekonomiskās perspektīvas, valsts sabiedrisko un kultūras attīstību, tās vietu pasaulē.

NATO "smilšu kaste"

Jurkāns pastāstīja, ka pirms brauciena uz Krieviju daudzi vaicājuši: "Tu patiešām brauksi? Tu nebaidies?"

"Primitīvi, taču primitīvisms sit augstu," – atzīmēja Jurkāns.

Viņš norādīja, ka pēc braucieniem uz Krieviju, Latvijā viņu gandrīz nekur neuzaicina. "Tautas ienaidniekos" viņš ierakstīts jau 2002. gadā pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai arī "valstu prezidenti stāvēja rindā, lai tiktos ar Putinu".

"Tā ir poza. NATO ģenerāļi karo vakardienas karus. (..) Kad onkulis Sems saka, ka tev jāpērk viņu vecie tanki, tu klausi. Mēs baidāmies no Krievijas okupācijas. Pat nesaprotam, ka mēs esam NATO valsts. Lai Krievija ietu karot ar NATO valsti? Kāpēc? Kāds no tā labums. Kaut kādiem onkuļiem ir labi spēlēt karu, tāda smilšu kaste," – atzīmēja Latvijas bijušais ārlietu ministrs.

Jurkāns piebilda, ka Latvijas iedzīvotāji tic visiem "briesmu stāstiem".

"Vidējs vēlētājs lasa presi, internetu. Tur par Krieviju pastāvīgi raksta kā par tautas ienaidnieku. Raksta, ka vajagot bruņoties. Mūsu sabiedrotie NATO, ASV ataino Krieviju kā ļaundari. Piemin Gruziju, Ukrainu, bet neiedziļinās jautājumā: kas sācis karu, kādi bija apstākļi Krimā? Tāpēc cilvēki dzīvo bailēs," - viņš teica.

Kur paliks Latvija, ja ES sabruks

Jānis Jurkāns jau vairākkārt paudis viedokli par Eiropas Savienības nākotni: tā sabruks, un Latvija, kas 2004. gadā, iestājoties ES, zaudēja jebkādu pastāvību, vairs nevar palikt viena, tai vajadzīgs "plecs".

"Mēs nevaram būt vieni. Mēs esam tik daudz atdevuši, ja jābūt kopā ar kādu. Vai esam vajadzīgi Vācijai? Vai pēc ES sabrukuma būs reģionalizācija, vai apvienosies Skandināvijas valstis? Nezinu. Taču ar tādu politiku mēs somiem noteikti neesam vajadzīgi," – ir pārliecināts Jurkāns.

Pēc viņa domām, Latvijai jāveido labas attiecības ar austrumu kaimiņu, un tas iespējams, ja pie varas nāks cilvēki, kuri saprot, ka valsts ir svarīgāka par visu, un būs gatavi stāties pretī sankcijām.

"Ar ko mēs būsim (ja ES sabruks – red.)? Sankcijas. Ar abām rokām esam par sankcijām. Bet savas šprotes pārdot nevaram. Ja Krievija ieviesīs sankcijas tranzīta nozarē, mēs spiegsim. Kam Eiropā vajadzīgi mūsu konservi? Nevienam," – paskaidroja Jurkāns.

Krima

Politiķis intervijā atbalstīja Krimas pievienošanos Krievijai un pauda vēlmi apciemot pussalu.

"Biju padomju laikā. Atceros Jaltu 1988. gadā. Esmu pensionārs, braukāju maz, taču vēlme ir. Būtu interesanti paskatīties, kā viss manījies. Uzskatu par pareizu to, ka Krima pievienojās Krievijai," – apliecināja Latvijas bijušais ārlietu ministrs.

192
Tagi:
Jurkāns, Latvija
Pēc temata
Jurkāns: valdība zog Latvijā miljardus, bet auni turpina bungot
Jurkāns: starp Krieviju un NATO Latvijai jāsēž klusu kā pīlei
Jurkāns: ja Latvijai uzbruks, lai cer, ka to atcerēsies un izglābs
Jurkāns: kas zog miljardus un kāpēc Latvijai vajadzīgi "VDK maisi" un "Valodas draugs"
Maiks Pompeo

Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem

3
(atjaunots 07:26 14.08.2020)
Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas talibiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo piedraudējis Krievijai ar "milzīgu atmaksu", ja apstiprināsies ziņas par to, ka KF esot maksājusi talibiem par amerikāņu karavīru slepkavībām Afganistānā, vēsta RIA Novosti.

"Ja krievi piedāvā naudu par amerikāņu vai citu rietumnieku slepkavībām, nāksies samaksāt milzīgu cenu. To es norādīju ārlietu ministram Lavrovam. Es zinu, ka arī mūsu militārpersonas ir runājušas ar viņu līderiem (Krievijas militāro vadību, - red.). Mēs to necietīsim," teica Pompeo intervijā, kuras tekstu publicēja Valsts departaments.

Savukārt Krievijas zinātņu akadēmijas profesors, politoloģijas zinātņu doktors Aleksandrs Gusevs intervijā radio Sputnik pauda savu viedokli, kāda iemesla dēļ šis paziņojums nācis klajā.

"ASV ir izstrādājušas noteiktu politiku, taktiku attiecībās ar Krieviju: tagad – talibi, iepriekš bija apsūdzības par iejaukšanos vēlēšanās. Tas turpināsies. Vienkārši meklēs negatīvas tendences Krievijas aspektā. Viņi rīkojas asimetriski, nevis ārpolitiskās tendences gultnē – te kiberdrošība, te vēlēšanas, te sameklēja Skripaļus, tagad – talibi. Tāpēc varam gaidīt, ka sankciju spiediens pret Krieviju turpināsies... Viss ir vienkārši un banāli: Savienotās Valstis ir uzsēdušās sankciju zirga mugurā un jās uz priekšu ilgi jo ilgi. Paši talibi ziņoja, ka nekāda sazvērestība ar Krieviju nav bijusi, un patiesībā mums tas nav vajadzīgs. Tomēr ASV to "atrod". Pēc tam "atradīs" vēl kaut ko," teica Aleksandrs Gusevs.

Taliban kustības kaujinieki, foto no arhīva
© AFP 2019 / Noorullah Shirzada

Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas ar talibiem saistītajiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

Krievijas Ārlietu ministrija nosauca rakstu par viltojumu, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka šīs apsūdzības saistītas ar iekšpolitisko cīņu pirms vēlēšanām Savienotajās Valstīs.

Prezidents Donalds Tramps savukārt uzskata, ka raksts ir pasūtīts. Viņš atklāja, ka amerikaņu izlūkdienests nav uzskatījis The New York Times informāciju par uzticības vērtu.

Iepriekš "Taliban" pārstāvis Suheils Šahins intervijā RIA Novosti ziņas par "darījumu ar Krieviju" nosauca par kļūdainiem un nepamatotiem. Pēc viņa domām, tādu informāciju, iespējams, izplatījusi valdība Kabulā.

3
Tagi:
sankcijas, Maiks Pompeo, ASV, Krievija, Afganistāna
Pēc temata
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Nē, tā nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības
"Nepamatoti apgalvojumi": Krievijas ĀM novērtēja jaunāko NYT rakstu
Protesti Baltkrievijā

Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā

47
(atjaunots 17:10 13.08.2020)
Protesti Baltkrievijā tiek koordinēti no Polijas, tādēļ nav brīnums, ka tā visā vaino Krieviju, uzskata eksperts.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Sankcijas par notikumiem Baltkrievijā ir jāievieš pret Krieviju, paziņoja Polijas Radio ēterā Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Voļskis.

Masveida protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs – Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu. Nesankcionētās akcijas, kuras joprojām turpinās, nežēlīgi apspiež kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielieto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Rīt notiks ES Ārlietu padomes ārkārtas sēde, kurā vairāku valstu ārlietu ministri, tostarp Latvijas, grasās piedāvāt ieviest sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām. VFR ĀM vadītājs Haiko Māss paziņoja, ka pēdējo dienu notikumi Baltkrievijā var pamudināt ES valstis pārskatīt lēmumu par sankciju atcelšanu attiecībā pret šo valsti. Par sankciju ieviešanas iespēju paziņoja arī Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.

Tomēr, kā apgalvo Sariušs-Voļskis, sankcijas ir jāievieš pret Krieviju.

"Tas, jo varētu izdarīt Eiropas Savienība, ko varētu piedāvāt Polija, - piemērot sankcijas pret Krieviju, nevis pret Baltkrieviju. Jo tas izskatās pēc zobena, nevis rokas sodīšanas. Ja neitralizētu Krievijas iejaukšanās vai pat aneksijas lomu, tad, domāju, baltkrievi paši tiks galā ar demokrātijas būvēšanu," paziņoja Sariušs-Voļskis.

Tāpat viņš pauda nožēlu par nepietiekami skarbu Eiropas Savienības reakciju uz notikumiem Baltkrievijā.

"Attieksmei pret to, kas darās Baltkrievijā, jābūt absolūti citādai, ja ne tas, ka šodien tie, kam pieder vara ES, nostāda attiecības un biznesu ar Krieviju augstāk par demokrātisko kustību atbalstīšanu Baltkrievijā, kaut kādā nozīmē atzīstot, ka tā ir Krievijas ietekmes teritorija," teic deputāts.

Viņaprāt, ES reakcija uz notikumiem Baltkrievijā "ir nepietiekama, kaut kādā mērā apkaunojoša un maz drosmīga".

Atzīmēsim, ka Sariušs-Voļskis Eiropas Parlamentā pārstāv partiju "Eiropas konservatori un reformisti". Viņa partijas biedri ir Latvijas eirodeptuāti Dace Melbārde un Roberts Zīle.

NVS valstu institūta Baltkrievijas nodaļas vecākais zinātniskais darbinieks Jurijs Barančiks pauda viedokli radio Sputnik ēterā, ka ar šo piedāvājumu poļu politiskie aktīvisti nodeva informāciju, kas patiesībā stāv aiz masveida nekārtību organizācijas Baltkrievijā.

"Šis piedāvājums ir no sērijas "uz zagļa arī cepure deg". Jo ir jau skaidrs, ka protestus Baltkrievijā iniciēja Rietumi, tostarp Polija. Bet ja paskatās, uz kurieni bēg Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti – gan atzītie, gan neatzītie, tad mēs redzam, ka viņi brauc prom uz Rietumiem (Svetlana) Tihanovska, piemēram, uz Lietuvu aizbrauca. Koordinē to visu Polija. Kanāls Nexta (Baltkrievijā populārais Telegram kanāls, kurš pazīstam ar savu opozicionāro ievirzi – red.), kurš atrodas Varšavā, īsteno ļoti nopietnu infomrācijas darbu. Tam ir nepieciešama liela specifiski sagatavotu cilvēku komanda, kuri labi pārzin saturu un virzības metodes. Tādēļ ir skaidrs, kam uz galvas cepure deg," pateica Jurijs Barančiks.

47
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Pie Baltkrievijas vēstniecības sienām Rīgā notika baltkrievu protestētāju atbalsta akcija
Marija Zaharova

Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā

0
(atjaunots 09:26 14.08.2020)
Krievija ir ieinteresēta, lai situācija Baltkrievijā būtu stabila, un centieni sameklēt tā saucamās Krievijas pēdas nekārtību organizācijā ir nepamatoti – šīs pēdas ved pavisam citā virzienā, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Maskava vērīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām valstī un cer, ka stāvoklis normalizēsies pēc iespējas drīzāk, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mums sagādā raizes ienākošā informācija par kārtības traucējumiem vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās, - teica Zaharova. – No savas puses aicinām visas puses izturēties savaldīgāk un demonstrēt veselo saprātu. Apstiprinām, ka esam ieinteresēti, lai iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā būtu stabila."

Diplomāte piebilda, ka Maskava atzīmē bezprecedenta spiedienu pret varasiestādēm Minskā no ārvalstīm. "Vērojami nepārprotami ārējas iejaukšanās mēģinājumi suverēnas valsts lietās ar mērķi sašķelt sabiedrību un destabilizēt situāciju," uzsvēra Zaharova.

Savā brīfingā ĀM oficiālā pārstāve skāra arī Krievijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus protesta akciju laikā aizturēto žurnālistu atbrīvošanas kontekstā. Viņa pauda cerību, ka izmeklēšanas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ļaus izprast arī situāciju ar 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā.

"Svarīgi atzīmēt, ka centieni sameklēt tā saucamās krievu pēdas nekārtību organizācijā valstī ir nepamatoti," teica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievija ir bijusi un joprojām ir uzticams Baltkrievijas sabiedrotais un draugs. "Esam pārliecināti, ka mēģinājumi izraisīt nesaskaņas mūsu starpā ir lemti neveiksmei," viņa piezīmēja noslēgumā.

Захарова: рассчитываем, что обстановка в Беларуси скоро стабилизируется
0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa