Politiskā partija KPV LV

KPV LV atteikusies doties uz koalīcijas veidošanas pārrunām ar JKP

43
(atjaunots 14:35 16.10.2018)
KPV LV paziņojusi, ka neatnāks uz atkārtotu koalīcijas veidošanas tikšanos ar JKP, jo partijas pārstāvji vēl nav tikušies ar citiem politiskajiem spēkiem.

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Jaunā konservatīvā partija zaudē iniciatīvu jaunās koalīcijas veidošanas pārrunās, Artusa Kaimiņa KPV LV partija atteikusies veikt otrās kārtas pārrunas ar JKP, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Pagājušajā nedēļā Jāņa Bordāna partija JKP atklāja, kādu koalīcijas variantu tā piedāvā – ar jau sadalītiem ministriju portfeļiem partiju vidū. Saskaņā ar JKP piedāvājumu, koalīcijā, izņemot to, varētu iekļūt KPV LV, "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Jaunā Vienotība". JKP vēlas nākamajā valdībā iegūt premjerministra, vides un reģionālās attīstības ministra, kā arī iekšlietu ministra amatu.

Šonedēļ jāturpinās pārrunām. Uz JKP uzaicinājumu uzsākt diskusiju otro kārtu atsaucās apvienība "Attīstībai/Par!", "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK. Taču Kaimiņa KPV LV partija paziņoja, ka uz tikšanos nenāks, jo partijas pārstāvji vēl nav tikušies ar citiem politiskajiem spēkiem, kuri ievēlēti Saeimā. Pirmdien, 15. oktobrī, KPV LV bija ieplānotas pārrunas ar Zaļo un zemnieku savienību.

Pēc politologa Filipa Rajevska domām, Jaunā konservatīvā partija palaidusi garām iespēju izveidot koalīciju, jo pārāk ātri prezentēja savu amatu sadalīšanas variantu. Rajevskis uzskata, ka bija jāietur noteikta pauze.

"Tai brīdī, kad viņi paziņoja valdības sastāvu, šķita, ka neviens no partneriem nejūtas apmierināts. Viņiem to piedāvājumu vajadzēja apspriest, nevis nolikt potenciālos partnerus fakta priekšā," - uzskata politologs.

Pēc Rajevska domām, tagad, kad Jaunā konservatīvā partija atklājusi savas kārtis, kāds cits varētu piedāvāt, iespējams, labāku valdības modeli.

Atgādināsim, apvienībai "Attīstībai/Par!" JKP piedāvā trīs portfeļus: finanšu, labklājības un veselības ministra amatu, kā arī Saeimas spīkera krēslu, kurā, saskaņā ar neoficiālu informāciju, vēlētos redzēt Arti Pabriku. Trīs ministrijas JKP savā aizbildniecībā piedāvā paņemt Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK). Tās ir Kultūras, Izglītības un zinātnes un Zemkopības ministrija. Partijai KPV LV Jaunā konservatīvā partija plāno piešķirt ekonomikas un satiksmes ministra amatu, "Jaunajai Vienotībai" – tieslietu un aizsardzības ministra amatu.

Latvijas Saeimas vēlēšanas notika 6. oktobrī. Saskaņā ar CVK datiem, pirmo vietu 13. Saeimas vēlēšanās ieņem partija "Saskaņa" ar 19,8% vēlētāju balsu, otrā vieta ir KPV LV partijai (14,25%), trešā — Jaunajai konservatīvajai partijai (13,59%). Ceturtajā pozīcijā "Attīstībai/Par!" (12,04%), tālāk seko nacionālais bloks "Visu Latvijai" (11,01%), Zaļo un zemnieku savienība (9,91%) un partija "Jaunā Vienotība" (6,69%). Pārējās partijas nepārvarēja 5% barjeru. Tādējādi, pēc vēlēšanu rezultātiem, "Saskaņa" saņem 23 deputātu vietas Saeimā, KPV LV un JKP — 16, "Attīstībai/Par!" un VL-TB/LNNK — 13, ZZS — 11, "Jaunā Vienotība" — 8. 

43
Temats:
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)
Pēc temata
Jauniņie nevienojas, KPV LV un ZZS tikšanās "paliek karājamies gaisā"
"Saskaņa" un KPV LV pastāstīja par draudiem palikt ārpus koalīcijas
"Mēs neesam lumpeņi": Latvijas emigranti nesaprot pārmetumus par KPV LV atbalstīšanu
Kaimiņš: KPV LV izveidos nākamo valdību
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

44
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

44
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā

74
(atjaunots 08:15 02.06.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas valdība nesteidz atcelt ārkārtējās situācijas režīmu, jo viņiem tas ir iepaticies.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Valdība nesteidz iziet no ārkārtējās situācijas režīma, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

"Šeit patiešām ir šāda kurioza situācija. Es atceros, kad tikai sākās runas par ārkārtējo situāciju, marta sākumā, valdība uzvedās ļoti neizlēmīgi. Veselības ministrija nevēlējās izsludināt ārkārtējo situāciju. Sākumā piedāvājums bija aizliegt pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem. Un lūk, cik negribīgi valdība iegāja ārkārtējās situācijas režīmā, tikpat negribīgi viņi tagad no tās iziet. Jo stipri iepaticies," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja vairākas pozitīvās ārkārtējās situācijas puses pie varas stāvošajiem.

"Fiskālās disciplīnas vietā – fiskālo iespēju valsts. Strādāt drīkst attālināti, bet valsts sektoram bieži vien tas nozīmē, ka var arī nestrādāt. Bet alga nāk. Valsts iepirkumiem nav jārīko konkurss. Tādēļ, no valdības viedokļa, šajā režīmā ir virkne plusu," teic Dombrovskis.

Taču, viņaprāt, vēl vienu pagarinājumu būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem.

"No otras puses mēs redzam, ka katru dienu jaunu inficēto skaits ir zem desmit. Turklāt sarkanais skaitlis medicīnas sistēmas noslogojumam ir aptuveni 40 cilvēki dienā. Kaimiņos ir Igaunija, arī tā noslēgusi savu ārkārtējo režīmu. Pie tam viņiem ir vairāk inficēto. Un izskaidrot to sabiedrībai ir grūti," atzīmēja Dombrovskis.

74
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, ārkārtējā situācija, saeima, valdība
Pēc temata
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz

Kas jauns kosmosā? Fantastiskas zvaigžņu ziņas fotogrāfijās

0
(atjaunots 14:10 03.06.2020)
  • Jupitera dienvidu puslode
  • Astronauti Duglass Hērlijs un Roberts Benkens kosmosa kuģī Crew Dragon
  • Kravas kuģa Cygnus atiešana no Starptautiskās kosmosa stacijas
  • Zvaigžņu mirdzums melno debesu fonā
  • Saulriets no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
  • Isikkula ezers līdz ar to ieskaujošajām Tjaņšaņa ziemeļu grēdām, Kirgīzija
  • Spirālveida galaktikas NGC 5426 un NGC 5427
  • Zeme no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
  • Spirālveida galaktika NGC 4100
  • Vedēja sistēmas AB attēls ar apļveida disku
  • Kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System (SSRMS)
  • Kosmiskā krēsla no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
Uz Zemes turpinās cīņa ar Covid-19 pandēmiju, un visi gaida ziņas, tomēr šis un tas jauns notiek arī kosmosā.

Skaistākie kadri mūsu fotogrāfiju izlasē palīdzēs jums uz kādu brīdi piemirst problēmas uz Zemes.

Paskatieties, kā izskatās pundurgalaktika KK 246, pazīstama arī kā ESO 461−036, kā kosmosā strādā kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System, kā izskatās Isikkula ezers no orbītas un daudz kas cits interesants.

0