Latvijas Saeimas vēlēšanas

Saeimas vēlēšanas: politologi sola pusgadu topošajai "briesmīgajai" koalīcijai

50
(atjaunots 21:19 08.10.2018)
Jaunā Saeima diez vai izrādīsies dzīvotspējīga, uzskata eksperti.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Neraugoties uz uzvaru parlamenta vēlēšanās, "Saskaņas" dalības varbūtība jaunajā valdošajā koalīcijā ir ārkārtīgi niecīga, uzskata eksperti.

Saskaņā ar provizoriskajiem CVK datiem, pirmo vietu 13. Saeimas vēlēšanās ieņem partija "Saskaņa" ar 19,8% vēlētāju balsu, otrā vieta ir KPV LV partijai (14,25%), trešā – Jaunajai konservatīvajai partijai (13,59%). Ceturtajā pozīcijā "Attīstībai/Par!" (12,04%), tālāk seko nacionālais bloks "Visu Latvijai" (11,01%), Zaļo un zemnieku savienība (9,91%) un partija "Jaunā Vienotība" (6,69%). Pārējās partijas nepārvarēja 5% barjeru.

Kosmētiskās izmaiņas

"Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, "Saskaņa" zaudējusi 45 tūkstošus balsu un vienu vietu Saeimā. Tās ir ceturtās vēlēšanas pēc kārtas, kad turpinās partijas krišana. "Saskaņai" neizdevās piesaistīt latviešu balsis, savukārt paziņojums par sankciju atbalstīšanu attiecībā pret Krieviju izraisīja krievu elektorāta zaudēšanu," — paziņoja Baltnews.lv politologs Normunds Grostiņš.

Eksperts ir pārliecināts, ka pārējās partijas izveidos koalīciju bez uzvarētājiem — "Saskaņa" un KPV LV paliks aiz borta.

"Šīs Saeimas darbs nebūs labāks par iepriekšējo, jo izmaiņas būs kosmētiskas. Nekādas būtiskas valdošās elites izmaiņas nav notikušas," — paskaidroja viņš.

Pēc viņa sacītā, jaunā Saeima izradījusies fragmentēta, tāpēc koalīcijas dalībnieki saskarsies ar grūtībām reformu pārrunu laikā.

"Ekonomiskā situācija turpina pasliktināties, un nav pārliecības, ka šī Saeima nostrādās četrus gadus, iespējams, to nāksies atlaist vai nu prezidentam, vai nu tautai," — uzskata Grostiņš.

Briesmīgā koalīcija

Savukārt Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas Valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs atgādināja, ka 2014. gadā "Saskaņa" arī uzvarēja Saeimas vēlēšanās un ieguva 23% vēlētāju balsu, taču citas partijas atteicās veidot ar to valdošo koalīciju. Ja analoģiska situācija atkārtosies arī pēc šo vēlēšanu beigām, tas liks aizdomāties par to rezultātiem, norādīja Meževičs.

"Radīsies jautājums, vai netiks nozīmētas jaunas vēlēšanas – jo bez "Saskaņas" izveidot valdību būs grūti," — pateica eksperts RT.

Pēc viņa domām, stabilas alianses izveidošanai bez "Saskaņas" labējām partijām varētu būt nepieciešams KPV LV populistu atbalsts. Taču tādā gadījumā tiks izveidota politisko pretinieku "briesmīgā koalīcija". Grūti iztēloties vienā komandā tradicionālo ģimeni atbalstošos "jaunos konservatorus" un "visu laulību veidus atbalstošos" liberāļu no bloka "Attīstībai/Par!". Problēmas pastāv arī "jauno reformatoru" attiecībās ar Zaļo un zemnieku savienība.

"Šai koalīcijai es dodu pusgadu, un pēc tam viss sabruks, un būs jaunas vēlēšanas," — paziņoja Meževičs.

Trīspadsmitās Saeimas vēlēšanas noslēdzās 6. oktobrī, plkst. 20:00 pēc Latvijas laika. Gala rezultātus republikas CVK apstiprinās trīs nedēļu laikā pēc balsošanas beigām.

50
Temats:
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)
Pēc temata
Iedzīvotāji netic, ka vēlēšanas nesīs pozitīvas pārmaiņas
Nākamreiz padomāsim par tautu: Rinkēvičs gatavojas 14. Saeimas vēlēšanām
Mediji novērtējuši mandātu sadalījumu pēc Latvijas Saeimas vēlēšanām
Vēlēšanu rezultāti: kāda būs Latvijas jaunā valdība
Latvijas karogs, foto no arhīva

VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana

34
(atjaunots 18:37 03.12.2020)
Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki šodien ieradušies pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva un publicista Vladimira Lindermana.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki organizējuši kratīšanu pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva, informēja žurnālists, portāla IMHOClub galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs. No rīta kratīšana notika arī publicista Vladimira Lindermana mājās, patlaban viņš tiek nopratināts, informēja žurnāliste Alla Berezovska.

"Pie Andreja Jakovļeva un Irinaas Ļitvinovas turpinās kratīšana. Latvijas VDD. Zvanīja viņu dēls Artjoms. Detaļas nezināja. Pagaidām neviens nezina," Aleksejevs uzrakstīja Facebook.

Berezovska informēja, ka Jakovļeva dēls pastāstījis: pēc kratīšanas viņa tēvu plānots vest uz nopratināšanu, pēc tam esot solījuši atlaist. Nekas sīkāk nav zināms. Aleksejeva publikacijas komentētāji izteica pieņēmumu, ka VDD vizīte, iespējams, saistīta ar filmu "Latvijas valsts standarts: krievu – non grata".

Berezovska atzīmēja, ka Andrejs Jakovļevs vienmēr strādājis saskaņā ar Satversmes 100. pantu par vārda un viedokļa brīvību un nekad nav pārkāpis likumus. Viņa ir pārliecināta, ka tā ir vajāšana par atšķirīgu viedokli.

"Jā, protams, tā ir citādi domājoša cilvēka vajāšana – protams, viņš nefilmēja to, kas būtu paticis varasvīriem. Tomēr esmu droša – Andrejs nekad nepieļāva nekādus tiesisko normu pārkāpumus. Viss pārējais ir tikai politiska interpretācija... Kauns! Neprot uzvarēt godīgā žurnālistiskā diskusijā, ķeras pie vardarbīga spiediena metodēm!" viņa pastāstīja Facebook.

"Vienu laiku viņš vadīja portāla "Baltnews.lv" redakciju, taču jau divus gadus tur nestrādā, pat neko nepublicē portālā. Kā redzam, tas neko nenozīmē, ja gestapo ir ieķēries, tik vienkārši neatlaidīs. Citādi vēl, nedod Dievs, kādam radīsies doma, ka viņi neko nedara, samazinās vēl budžetu... Tā pēc Latvijas krievvalodīgo žurnālistu un blogeru Aleksejeva, Lindermana, Gapoņenko, Fileja no pirksta izzīstajām lietām nobriedusi arī Jakovļeva lieta. Vai tagad ir kārtībā, naudiņa ir atpelnīta?" žurnāliste vaicāja.

Profesors Aleksandrs Gapoņenko informēja, ka Jakovļevs viņam nesen pastāstījis: VDD ierosinājis pret viņu lietu par sadarbību ar Krievijas medijiem, taču viņš nav vēlējies šo faktu publiskot.

"Nesen Andrejs man stāstīja, ka VDD ierosinājis pret viņu krimināllietu par to, ka viņš sadarbojies ar Krievijas medijiem. Es ierosināju informēt sabiedrību. Viņš atteicās, jo nejuta, ka būtu vainīgs. Domāja, viss nokārtosies. Nenokārtojās.

Terors pret krievu inteliģenci Latvijā turpinās. Vārda brīvība jau sen kļuvusi par tukšu skaņu. Specdienesti regulē visus politiskos un nepolitiskos procesus valstī," Gapoņenko pastāstīja Facebook.

Vēlāk Alla Berezovska informēja, ka kratīšana notikusi arī pie publicista Vladimira Lindermana, patlaban viņš tiek nopratināts, uz zvaniem neatbild.

Latvijas Krievu savienība ziņoja, ka kratīšanas laikā no Lindermana dzīvokļa izņemtas visas iekārtas.

"Šodien pazīstamā publicista un sabiedriskā darbinieka Vladimira Lindermana dzīvoklī notika kratīšana, izņemtas visas iekārtas – dators, telefons, diski, arī bankas kartes. Pats Vladimirs aizturēts, tagad atrodas nopratināšanā VDD.

Kratīšanas un aizturēšanas iemesli nav zināmi.

Mēs uzskatām, ka tamlīdzīga atkārtota attieksme pret cilvēku, kurš vienkārši pauž savu viedokli, atšķirīgu no valsts uzskatiem, nav pieļaujama," teikts partijas publikācijā Facebook.

34
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests
Pēc temata
Pēc šādas shēmas par spiegu var padarīt ikvienu: Lindermans par spriedumu Burakam
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Nils Ušakovs

"Pūce visu šo laiku meloja": KNAB slēdza lietu par izšķērdību, kuras dēļ nocēla Ušakovu

28
(atjaunots 17:46 03.12.2020)
Pūce zināja, ka 18,4 miljoni pārskaitīti iedzīvotāju braukšanas atvieglojumu segšanai, bet izvēlējās samelot, ka Nils Ušakovs pieļāva izšķērdēšanu, paziņoja bijušais Rīgas mērs; tagad KNAB noskaidrojis patiesību, un ir jāgaida tiesas lēmums Ušakova atstādināšanas lietā.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 20. oktobrī izbeidza kriminālprocesu par iespējamo 18,4 miljonu eiro izšķērdēšanu "Rīgas satiksmē", paziņoja bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs savā Facebook lapā.

Lieta tika ierosināta pēc toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces sūdzības pēc Krimināllikuma 319. panta – amatpersonas bezdarbība, kura novedusi pie smagām sekām. Runa bija par 2017. gada notikumiem, kad Rīgas dome pārskaitīja "Rīgas satiksmei" 18,4 miljonus eiro, norādot maksājuma mērķī ieguldījums uzņēmuma kapitālā.

Pūce ne vien saskatīja tajā izšķērdības pazīmes, bet arī izmantoja šo gadījumu kā ieganstu Ušakova nocelšanai no amata, visur apgalvojot, ka tieši mērs "izšķērdējis 18 miljonus eiro".

Pārbaudes un konsultāciju rezultātā ar neatkarīgajiem ekspertiem KNAB konstatēja, ka nauda patiešām aizgāja "Rīgas satiksmes" zaudējumu segšanai, kas saistīti ar dažādu iedzīvotāju kategoriju braukšanas atvieglojumu segšanu, kā to arī bija apgalvojusi toreizējā domes vadība. Maksājuma mērķis grāmatvedības dokumentos tika norādīts nekorekti, taču pie izšķērdības tas nenoveda.

Pēc Ušakova advokāta Viktora Tihonova apgalvotā, Pūce zinājis, ka runa ir par grāmatvedības pretrunām un nauda tika pārskaitīta iedzīvotāju atvieglojumu segšanai, taču ignorēja šo faktu un paziņoja, ka Ušakovs it kā samazinājis domei piederošo īpašumu.

"Pūce visu šo laiku ir melojis. Tieši tāpat, kā meloja par savu "Rīgas satiksmes" caurlaidi," uzrakstīja Ušakovs, atgādinot par ministra Pūces nesenās demisijas iemeslu.

Tagad Ušakovs sagaida otrās instances tiesas lēmumu par savu sūdzību pret Pūces rīkojumu par Ušakova nocelšanu no mēra amata, kuram jābūt paziņotam janvārī.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 12. novembrī Juris Pūce atkāpās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, atzīstot, ka samelojis par nelikumīgu deputāta caurlaides izmantošanu "Rīgas satiksmes" stāvvietās, uz kuru viņam nav bijis tiesību. Īpašu pikantumu situācijai piešķir tas fakts, ka pats Pūce vairākkārt un skaļi apsūdzēja korupcijā bijušo Rīgas vadību un personīgi Nilu Ušakovu un solīja galvaspilsētai jaunu taisnīgas un godīgas vadības ēru, kad pie varas pilsētā atnāks viņa politiskais spēks.

28
Tagi:
Nils Ušakovs, Juris Pūce, KNAB
Pēc temata
Kā ministru maiņa ietekmēs novadu reformu Latvijā: LPS priekšsēdētāja viedoklis
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Jurists: Pūces liktenis tagad ir tautas rokās

Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā

0
(atjaunots 09:05 04.12.2020)
Līdz ar Krieviju "aizdomās" tiek turēta Ķīna un virkne trešo valstu – Eiropā valda uzskats, ka minētās valstis, izplatot nepatiesas ziņas, centušās uzlabot savu imidžu pasaulē.

RĪGA, 4. decembris - Sputnik. Eiropas Savienībā valda pārliecība, ka Krievija, Ķīna un trešās valstis izplatījušas nepatiesas ziņas par epidemioloģisko situāciju Eiropā, vēsta Sputnik Baltkrievija, atsaucoties uz Eiropas Komisijas publicēto Darbības plānu demokrātijas jomā.

Krievija, Ķīna un citas valstis rīkojušās ar mērķi " graut demokrātiskās diskusijas", uzskata ES. Valstis esot "iesaistītas operācijās, kuru mērķis bija ietekmēt un izplatīt dezinformāciju par Covid-19 pandēmiju ES, kaimiņvalstīs un pasaulē", klāsta dokumenta autori.

Pārmetumos uzsvērts, ka ārvalstu spēlētāji cerējuši "saasināt sociālo polarizāciju un uzlabot savu imidžu". "Tāds demokrātijas apdraudējums prasa visaptverošu un kolektīvu atbildi," atzīmēja ES.

Konkrēti nepatieso ziņu piemēri, kas it kā esot izplatīti Krievijā un Ķīnā, dokumentā nav minēti, toties atzīmēts, ka valstis esot izmantojušas "manipulāciju taktiku pašlabuma dēļ".

Pēc ES domām, dezinformācija nav tikai nepatiesas ziņas, bet arī reālu ziņu izkropļojums, manipulāciju un viltotu profilu izmantošana sociālajos tīklos.

Pārskatā nenoliedz dezinformācijas draudus arī "no iekšējo spēles dalībnieku puses", tāpēc ES valstis aicinātas turpināt ciešāku sadarbību. Kopīgiem spēkiem būs iespējams efektīvāk reaģēt uz nepatiesu ziņu draudiem, ir pārliecināti ES ierēdņi.

Reālā pandēmijas statistika Eiropas Savienībā

Saskaņā ar Džona Hopkinsa universitātes datiem, vairākas ES valstis ierindojušās starp desmit vispasaules līderiem Covid-19 izplatības ziņā.

Piemēram, Francija "nostiprinājusi" savas pozīcijas – valsts ilgu laiku ieņem 5. vietu koronavīrusa slimnieku skaita ziņā (2,27 milj. cilvēku). Tai seko Spānija (1,66 milj.), astoto vietu ieņem Itālija (1,64 milj.).

Šobrīt augstākie mirstības rādītāji starp Eiropas Savienības valstīm ir Itālijā – 57 tūkstoši mirušo (sestā vieta pasaulē), Francijā – 52 tūkstoši (septītā vieta), Spānijā – 45 tūkstoši (devītā vieta).

0
Tagi:
viltus ziņas, pandēmija, Krievija, Ķīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Kā lietuviešu žurnālists izglābis Eiropu no Krievijas kulinārajām receptēm
Vai iedzīvotāji bieži saskaras ar nepatiesām ziņām internetā
Kibereksperti prognozē pasaulei jaunu auksto karu 2020. gadā