Latvijas prezidents Raimonds Vējonis un viņa dzīvesbiedre balsošanas iecirknī.

Vējonis pastāstīja par jaunās Saeimas veidošanas galveno principu

40
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka pats galvenais nosacījums jaunās valdības veidošanai ir draudzīga atmosfēra un partiju gatavība pieņemt lēmumus.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas paziņotiem plāniem, nākamo divu nedēļu laikā pēc Saeimas vēlēšanām sāksies konsultācijas par kandidātu valsts premjerministra amatam, vēsta Mixnews.lv.

Vējonis cer, ka divu nedēļu laikā partijas pratīs vienoties par tādu kandidatūru, kura atbildēs visas sabiedrības interesēm. Pēc prezidenta domām, jaunajam premjeram nevajadzētu mainīt ārpolitikas kursu un jāspēj turpināt rūpēties par Latvijas drošības nostiprināšanu. Turklāt premjerministram jābūt gatavam sastādīt sabalansētu valsts budžetu un turpināt sabiedrībai svarīgas reformas, kā arī stiprināt likuma kārtību.

Taču pats galvenais aspekts, kā uzskata prezidents, ir jaunās valdības gatavība pieņemt lēmumus.

Vējonis cer, ka partijas spēs likt pie malas priekšvēlēšanu pārmetumus, ar kuriem tās metās virsū viens otram, un atbilstoši savām politiskajām programmām izvērtēs prioritātes, pie kuru izpildīšanas vēlas kopā strādāt.

Tāpat prezidents izteicās par vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. Zemo aktivitāti viņš saista ar neuzticēšanos politiskajiem procesiem valstī kopumā un ar to, ka politiķi maz skaidroja sabiedrībai savus lēmumus un rīcību.

Vēlēšanu rezultāti

Iepriekš ziņots, ka par līderiem, saskaņā ar balsu saskaitīšanu visos vēlēšanu iecirkņos, kļuvusi partija "Saskaņa", kura ieguva 19,91% balsu. Tai seko KPV LV ar 14,06% vēlētāju balsu un Jaunā konservatīvā partija (JKP) – 13,6%.

Ceturtajā vietā – partiju apvienība "Attīstībai/Par!", par kuru nobalsoja 12,04% elektorāta, piektajā – Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-TB/LNNK ar 11,03% balsu, savukārt sestajā – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – par to nobalsoja 9,96% vēlētāju. Turklāt Saeimā iekļuva "Jaunā Vienotība", iegūstot 6,67% balsu.

Pārējās partijas, tostarp, Latvijas Krievu savienība, nespēja pārvarēt 5% barjeru, kuri nepieciešami iekļūšanai Saeimā.

Vējonis varētu atlaist Saeimu

Iepriekš prezidents paziņoja, ka 12. Saeima paveikusi labu darbu, taču ir daudzas lietas, ar kurām viņš ir neapmierināts. Esošajā Saeimā varēja vērot šauru interešu grupu interešu pārstāvēšanu, piemēram, attiecībā pret Kredītiestāžu likumu un jautājumos, kas saistīti ar maksātnespējas administratoriem.

Tāpat prezidentu sarūgtinājis tas, ka Saeima neatbalstīja viņa iniciatīvu par automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Viņa vilšanos izraisīja arī tas fakts, ka Saeima izrādījusies negatava prezidenta piedāvātajiem reglamenta grozījumiem, kuri padarītu lēmumu pieņemšanas procesu caurspīdīgāku.

Vējonis norādīja, ka jaunā Saeima varētu izrādīties sadrumstalota un teju spēs ātri vienoties par valdošās koalīcijas izveidošanu. Līdz ar to prezidenta atgādināja par savām tiesībām atlaist valdību.

40
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Iedzīvotāji netic, ka vēlēšanas nesīs pozitīvas pārmaiņas
Latvija uzņem eiroatlantisko kursu: Vējonis vēlas izvēlēties jaunos ministrus
Vējonis tic, ka neviens nenodos Latvijas neatkarību par gandarījumu Krievijai
Vējonis: Latvijai ikviens bērns ir vērtība
Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva

Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku

40
(atjaunots 10:46 07.07.2020)
Partijas KPV LV acīs nacionālais jautājums nav aktuāls, apgalvoja Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Bijušais ekonomikas ministrs, Rīgas mēra kandidāts no partijas KPV LV Ralfs Nemiro pastāstīja par savu Rīgas domes priekšvēlēšanu programmu radio Baltkom ēterā.

Jūnija vidū partija KPV LV informēja, ka piedalīsies galvaspilsētas domes vēlēšanās, savukārt jūnija beigās noskaidrojās, ka par mēra kandidātu kļūs Nemiro. Tiesa, politologi apšauba partijas izredzes – tās nesenie reitingi nepārsniedz 2%.

"Mēs meklējām partnerus, ar ko kopā iet uz vēlēšanām. Taču vienā brīdī gandrīz visas partijas nolēma iet pašas par sevi. Varbūt esam kamikadzes – ne jau mums par to spriest. Svarīgi, lai vēlētāji Rīgā atbalstītu mūsu vērtības. Vajag, lai cilvēks, kurš vada Rīgas domi, būtu gatavs nodarboties ar problēmām, kas jārisina. Rīdzinieki izvēlēsies personību, ne partiju," teica Nemiru.

Viņš apgalvo, ka nacionālais jautājums partijai KPV LV nav aktuāls, un atgādināja: šogad policija, kas pakļauta viņa partijas biedram Sandim Ģirģenam, ļāva rīdziniekiem svinēt 9. maiju pie Uzvaras pieminekļa, lai arī koalīcijas partneri par to bija sašutuši.

"Neuzskatu, ka kādam kaut kas būtu jāatņem. Rīgā dzīvo ļoti dažādi cilvēki, un nevajag radīt problēmu starp krieviem un latviešiem. Rīgu nevar "padarīt latvisku", jo Rīgā dzīvo tie, kas tur dzīvo. Runājot par 9. maiju, mēs, no partijas viedokļa, neuzskatām, ka cilvēki, piemēram, būtu jādzen prom no pieminekļa. Un iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu par to kritizēja. Bet mēs taču esam demokrātiska valsts. Ja 2 metru distance tika ievērota, kāpēc gan ne?" teica Nemiro.

Pēc viņa domām, KPV LV sākusi strādāt saliedētāk pēc Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema aiziešanas.

"Tagad esam komanda, nevis divi solisti. Mums jau ir trīs ministri, desmit deputāti un deviņi pašvaldības deputāti. Reitings patiešām ir krities. Tomēr jāņem vērā, kad tika veikta aptauja. Pirms mēneša mēs pat neteicām, ka piedalīsimies vēlēšanās, tāpēc cilvēki mūs par variantu neuzskatīja. Domāju, šomēnes aina būs gluži atšķirīga," paziņoja Nemiro.

40
Tagi:
KPV LV, Ralfs Nemiro, vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Tik latviska Latvija: pirmo reizi pēc 9. maija Nacionālā apvienība var atvilkt elpu
Rīga nosvinēs Uzvaras dienu, pat ja kļūs latviska
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

36
(atjaunots 21:56 06.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

36
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
 RT un starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana, foto no arhīva

Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT

0
(atjaunots 12:12 08.07.2020)
Tallina izvērtē iespēju pēc Latvijas piemēra aizliegt RT translāciju valstī, informēja valsts ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

RĪGA, 8. jūlijs - Sputnik. RT un starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" galveno redaktori Margaritu Simoņanu nepārsteidz Igaunijas vēlme aizliegt kanāla translāciju valstī.

Pirmdien Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja, ka atbalsta Latvijas soli attiecībā pret RT un valdība izvērtē iespējas pēc Latvijas piemēra aizliegt RT translāciju valstī. Šim nolūkam Igaunijā tiks veikta analīze, kam jāapstiprina, vai kanāla translācijas ierobežojumi ir pareiza rīcība ar mērķi īstenot finansiālās sankcijas.

"Gandrīz nedēļu vēlāk arābu un spāņu valodā runājošo iedzīvotāju aizsardzības akcijai no RT pievienojusies Igaunija. Tagad mūsu kanālu var aizliegt arī tur. Latvijas un Lietuvas pēdās. Ko vajadzēja pierādīt," teica Simoņana. Viņas vārdus citēja RT vietne.

Aizvadītajā nedēļā Latvija aizliedza kanālu RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV translāciju, aizbildinoties ar to, ka tie piederot ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret ko vērstas Eiropas Savienības sankcijas. Pēc Latvijas, ar tādu pašu pamatojumu, nodomu aizliegt RT translāciju pauda Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Kā zināms, starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" un RT ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir publiski pieejama.

Pret RT galveno redaktori Margaritu Simoņanu nekādas ES sankcijas nav attiecinātas. Kiseļovs atzīmēja, ka Latvijas regulatora norādītais aizlieguma iemesls nav juridiski pamatots, tāpēc Latvijai ir nekavējoties jāatjauno RT translācija ēterā un jāatvainojas.

Iepriekš Sputnik Igaunija darbinieki bija spiesti lauzt līgumus ar redakciju valsts varasiestāžu spiediena rezultātā. 2019. gada nogalē Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtīja viņiem vēstules ar ultimātu: ja žurnālisti nepārtrauks sadarbību ar Krievijas aģentūru, pret viņiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantu "Eiropas sankciju neievērošana". Tā Tallina interpretē ierobežojumus, kas 2014. gadā vērsti pret Kiseļovu. Pie tam pati aģentūra Sputnik nav minēta nevienā sankciju sarakstā.

Krievijas Ārlietu ministrija uzskata Baltijas valstu varasiestāžu darbības par informācijas telpas tīrīšanu bailēs no jebkāda Krievijas izcelsmes satura. Maskava atzīmēja, ka Krievijas mediju vajāšana Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē ir vērti demagoģiskie izteikumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem".


0
Tagi:
Simoņana, Igaunija, RT
Pēc temata
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi