KPV LV līderis Artuss Kaimiņš pēc vēlēšanām

Vēlēšanu rezultāti: kāda būs Latvijas jaunā valdība

179
(atjaunots 21:19 08.10.2018)
Iesācēji izvirzījušies starp līderiem, vecās Saeimas kodols ir sagrauts. Vai vēlēšanas ar rekordzemu apmeklējumu kaut ko mainīs valstī? Vai izmaiņas nāks par labu?

RĪGA, 7. oktobris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Aizvadītās Saeimas vēlēšanas Latvijā ieies vēsturē kā vismazāk apmeklētās un ar Saeimā iekļuvušo partiju lielo skaitu. 5% barjeru pārvarējuši 7 politiskie spēki, liecina provizoriskie dati.

Tauta balsojusi ar "kājām"

13. Saeimas vēlēšanas izceļas ar rekordzemu apmeklējumu – tikai mazliet vairāk nekā puse balsstiesīgo (54,57%) aizgāja uz vēlēšanu iecirkņiem. Liela daļa vēlētāju deva priekšroku atpūtai mājās. Jāpiebilst, ka šajās vēlēšanas nobalsojušo skaits ir gandrīz par 5% mazāks nekā iepriekšējās. Tas liecina par iedzīvotāju apātiju un ticības trūkumu tam, ka ar balsošanu kaut ko iespējams mainīt.

Aktīvākā izrādījusies Vidzeme, kur nobalsoja 61% vēlētāju, par 2% mazāk nekā pirms četriem gadiem. Kurzemē (55,86%) un Zemgalē (54,76%) arī nobalsojusi tikai mazliet vairāk nekā puse balsstiesīgo, turklāt mazāk nekā 12. Saeimas vēlēšanās. Latgalē vēlēšanu iecirkņos ieradās tikai 43,07% vēlētāju.

Pat Rīgā, kur apmeklējums parasti ir liels, daudzi vēlēšanās nepiedalījās. Rīgā nobalsojuši tikai 53,87% — kritums salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām sasniedzis gandrīz 15%. Lai arī vēl nav saņemti dati no visiem ārvalstu iecirkņiem, jau tagad ir skaidrs, ka galvaspilsētas iedzīvotāji nolēmuši balsot "kājām".

Tas liecina par divām lietām: iedzīvotāji provincē aktīvi gāja balsot un atbalstīja jaunos politiskos spēkus. Savukārt galvaspilsētā, kur lielu daļu iedzīvotāju veido krievvalodīgie, vēlētāji lielākoties palika uzticīgi savām partijām. Iespējams arī, ka Rīgas vēlētāju daļa ir palielināta – daudzi no viņiem vairs nedzīvo Latvijā, lai arī iekļauti vēlētāju sarakstos.

"Saskaņa" zaudē vēlētājus

No politiskajiem spēkiem, kuri iekļuvuši Saeimā, pirmo vietu ieņēma "Saskaņa", kas saņēmusi apmēram 20% balsu – par 3% mazāk nekā iepriekš. Sarucis arī šīs partijas atbalstītāju skaits: agrāk to atbalstīja vairāk nekā 200 tūkstoši vēlētāju, tagad to skaits sarucis par 45 tūkstošiem.

"Saskaņas" atbalstītāju sarukums, kas sākās iepriekšējās vēlēšanās, tagad turpinās. Tas nepārprotami vērojams Rīgā, un partijas vadībai nāktos pārdomāt šīs parādības iemeslus. Uzvaru partija guvusi ar lielu pārsvaru Rīgā un Latgalē, lai arī reģionā balsu skaits ir mazāks nekā pirms četriem gadiem.

Provizoriskie dati liecina, ka mandātu skaits partijai īpaši nesamazināsies. "Saskaņu" pārstāvēs 24 tautas kalpi, kuri tuvākos četrus gadus atkal pavadīs opozīcijā, un jaunu seju viņu vidū tikpat kā nav.

Līderos izvirzās iesācēji

Tas gan nenozīmē, ka pārmaiņas 13. Saeimas sastāvā nav gaidāmas. Gluži pretēji, politiķus gaida rotācija, jo parlamentā būs trīs jauni saraksti, kas ieņēmuši otro, trešo un ceturto vietu. Piemēram, Artusa Kaimiņa partija KPV LV saņēmusi 14% balsu, Jaunā konservatīvā partija – 13,58%, bet "Attīstībai/Par!" – 12%.

Interesanti, ka šīs partijas uzvarējušas trijos vēlēšanu apgabalos. Vidzemē uzvaru izcīnīja JKP, bet KPV LV un "Attīstībai/Par!" tika otrā un trešā vieta ar aptuveni vienādiem rezultātiem. – 12%. Kurzemē un Zemgalē uzvaru svinēja KPV LV, taču otro vietu Vidzemē ieņēma jaunie konservatori, bet Zemgalē otrajā vietā izvirzījās Nacionālā apvienība.

Trīs jaunie politiskie spēki varētu ievest Saeimā aptuveni 45 deputātus. Tāpēc no tiem būs atkarīga jaunā valdošā koalīcija. Nav gan izslēgts, ka Ministru kabineta veidošana varētu ieilgt, ja koalīcijā nāksies iesaistīt kādu no tagadējām valdošajām partijām, kas cietušas satriecošu neveiksmi.

Zaudējuši valdošie

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas pirms četriem gadiem ieņēma trešo vietu un būtiski palielināja savu frakciju, tagad zaudējusi vismaz pusi deputātu. ZZS ieņēmusi tikai sesto vietu. Premjera partijai tas ir vājš rezultāts.

Nopietni zaudējumi gaida arī Jauno Vienotību. Politiskais spēks gan ir pārvarējis 5% barjeru, ieņēmis 7. vietu un saņēmis mazliet vairāk nekā 6% balsu. Domājams, to pārstāvēs 7-8 deputāti, un par savu kādreizējo ietekmi partija var aizmirst.

Labākajā gadījumā tā saņems vienu ministra posteni: partijas noriets turpinās un, domājams, tuvākajos gados tā pazudīs no politiskās skatuves.

Jaunā valdība

Trešajam koalīcijas partnerim – Nacionālajai apvienībai – klājies labāk. Jā, arī tās deputātu skaits saruks, taču ne radikāli, tikai apmēram par 3-4 mandātiem.

Tomēr trim valdošās koalīcijas partijām kopā būs apmēram trešā daļa mandātu, tātad Latvijas tauta neapšaubāmi vēlas redzēt jaunu valdību.

Tiesa, pagaidām būtu grūti prognozēt, kāda tā būs, un nav izslēgts, ja jaunā valdība būs vēl vairāk nacionālistiski noskaņota nekā iepriekšējā. Galu galā parlamentā iekļuvuši ne tikai vecie nacionālisti no Nacionālā bloka, bet arī ienākuši Jaunie konservatori, kas no viņiem īpaši neatšķiras. Tagad viņi būs spiesti pierādīt, kurš no viņiem ir lielāks patriots, jo nu jau sen zināms, ka šim nolūkam labākais paņēmiens ir demonstrēt savu pieķeršanos latviskas Latvijas ideāliem.

179
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Iedzīvotāji netic, ka vēlēšanas nesīs pozitīvas pārmaiņas
Atcelt sekojošās Latvijas Saeimas vēlēšanas? Politiķi jau gatavo pamatu
Saeimas vēlēšanu sarakstus iesniegušas sešpadsmit partijas
Politologs: Latvijas jaunieši neies uz vēlēšanām, bet gan brauks strādāt uz Rietumiem
Latvijas pensionāri pieprasīs partijām atskaitīties pirms vēlēšanām
ASV Valsts departaments

ASV Valsts departaments publicējis pārskatu par "Krievijas propagandas" pamatiem

17
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēma ir oficiālo, nejaušo un nesaistīto komunikācijas kanālu un platformu komplekss, ko Krievija izmanto nepatiesu stāstu radīšanai un pastiprināšanai, klāsta ASV politiķi.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. ASV Valsts departaments publicējis pārskatu "Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēmas pamati", kurā sistematizē savu "Krievijas propagandas" koncepciju. Cita starpā "propagandas" definīcija pielāgota Krievijas medijiem ar valsts finansējumu, vēsta RIA Novosti.

"Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēma ir oficiālo, nejaušo un nesaistīto komunikācijas kanālu un platformu komplekss, ko Krievija izmanto nepatiesu stāstu radīšanai un pastiprināšanai. Šī ekosistēma balstās uz pieciem elementiem: valdības oficiālā saziņa, valsts finansētā globālā apraide, piemērotu resursu kultivācija, sociālo tīklu izmantošana kā ierocis un dezinformācija ar darbības palīdzību kibertelpā. Kremlis ir atbildīgs par šīs taktikas un platformu kultivēšanu – tā ir daļa no Kremļa programmas informācijas izmantošanai ieroča līmenī," teikts pārskatā.

Cita starpā minēti tādi "piemēri", kā rakstu virsraksti, ko publicē Sputnik, RIA Novosti, RT, Pirmais kanāls, "Rossija 24" un citi. Par dezinformāciju, piemēram, nosaukta RIA Novosti publikācija "(Lielbritānijas premjerministram) Džonsonam tiks veikta plaušu mākslīga ventilācija". Nekādi pierādījumi tam, ka tā būtu dezinformācija, nav sniegti.

Valsts departaments apgalvo, ka "Krievijas dezinformācijai" pretī likts organizēts darbs, ko ASV plāno atbalstīt tieši.

"Dezinformācijas un propagandas ekosistēmai, ko Krievija turpina kultivēt, ir oponenti. Tai stājas pretī plaukstoša dezinformācijas apkarošanas sabiedrība, ko veido valdības, pilsoniskās organizācijas, zinātnieki, prese, privātais sektors un pilsoņi visā pasaulē, kuri atsakās paciest šo taktiku. Valsts departaments piedāvā šo pārskatu kā ieguldījumu kopīgajā darbā," stāsta dokumenta autori.

ASV Valsts departaments pieprasījis 138 miljonus dolāru no budžeta 2021. gadā "pretdarbībai Krievijas dezinformācijai un propagandai". Krievijas Ārlietu ministrija un Kremlis jau vairākkārt atspēkojuši pārmetumus par dezinformāciju.

ASV izveidota valsts aģentūra ārvalstu retranslācijas lietās – "Amerikas balss" un radio "Brīvība/Brīvā Eiropa" mātes struktūra, ko Krievijas Tieslietu ministrija iekļāva ārvalstu aģentu sarakstā līdz ar citiem medijiem. Organizācija, kas 1994. gadā ieguva nosaukumu "Translācijas lietu pārvaldnieku padome" (BBG), 2018. gadā tika pārdēvēta par ASV Globālo mediju aģentūru (USAGM). Tās ietvaros top teleprogrammas, tomēr gandrīz vienīgi translācijai internetā. Aģentūra finansējumu saņem no ASV budžeta, 2017. gadā tās izdevumi sasniedza 748 miljonus dolāru.

17
Tagi:
propaganda, ASV Valsts departaments, Krievija, ASV
Pēc temata
NATO pateica "vajag"! Latvijā plāno pastiprināt sociālo tīklu cenzūru
"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām

Nolemts: Ķīnu žņaugs ar desmit valstu spēkiem. Interesanti, vai Krieviju aicinās?

39
(atjaunots 13:29 06.08.2020)
Fakts, ka aukstais karš ar Ķīnu ir neizbēgams, un, domājams, tas ietvers sankcijas, ekonomisko sakaru ierobežošanu, savstarpēju spiegošanu un, iespējams, pat vardarbīgas konfrontācijas formas, liek Rietumu ekspertiem meklēt kaut kādu maģisku uzvaras metodi pār Pekinu.

Gandrīz visi Vašingtonā, Londonā vai Briselē apspriestie "Ķīnas drakona nožņaugšanas" varianti paredz kaut kādas plašas pret Ķīnu vērstas koalīcijas dibināšanu, lai kopīgiem spēkiem izolētu, neitralizētu un salauztu Ķīnu aptuveni pēc tās pašas shēmas, kas tika izmantota cīņā pret PSRS, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Motivējošo principu līmenī nekāda daudzveidība nav manāma, toties nopietna problēma aust to īstenošanas līmenī. Tagad tās risināšanā lauž šķēpus prezidenti, premjerministri, diplomāti un analītiķi.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lieta tāda, ka dažās Eiropas valstīs un ASV "analītikas centros"jau rodas pamatots iespaids: virkne ES valstu (it īpaši šajā ziņā izceļas Vācija, Francija un Itālija), kā arī dažas Āzijas valstis nez kāpēc nemaz nevēlas piedalīties jaunajā aukstajā karā pret Ķīnu un tēlot ASV bandiniekus. Vēl vairāk, tām pat negribas maksāt ASV par uzvaru karā (par to liecina mūžīgie trači par Vācijas un Francijas nevēlēšanos maksāt 2% no IKP par amerikāņu "militāro jumtu") un tās pat nav gatavas nekavējoties pievienoties aizliegumam, piemēram, Ķīnas kompānijas Huawei 5G tīkliem paredzēto iekārtu piegādēm ES. Tas neiedomājami kaitina "antiķīnas vanagus" Vašingtonā un Londonā. Ņemot vērā Eiropas paziņojumus par nodomu faktiski radīt pašiem savu armiju un Makrona deklarācijas par vēmi īstenot neatkarīgu (tas ir, ne Ķīnai labvēlīgu, taču arī ne amerikai pakļautu) ārpolitiku, aug augumā aizdomas par to, ka nebūs viegli sapulcēt plašu Ķīnai naidīgu aliansi. Vienlaikus vairojas mēģinājumi rast risinājumu problēmai.

Autoritatīvais žurnāls "Foreign Affairs", ko laiž klajā ietekmīgais "smadzeņu centrs Council on Foreign Relations ("Starptautisko attiecību padome"), analizēja divus minētās problēmas risinājumus. Vienu no tiem var nosacīti nodēvēt par "Donalda Trampa pieeju", otru – par "Borisa Džonsona pieeju". Ņemot vērā Council on Foreign Relations kolosālo iespaidu uz amerikāņu elites un proamerikāniskās eiropiešu elites domāšanu (pats "smadzeņu centrs" ir vairāku populāru sazvērestības teoriju varonis – to uzskata teju vai par ASV "ēnu valdību), ir vērts paskatīties uz metodēm, ko ieteikts izmantot amerikanocentriskās pasaules kārtības krīzes atrisināšanai un sekmīgai cīņai ar "Ķīnas problēmu". Turklāt tām ir arī tiešs sakars ar Krieviju.

"Foreign Affairs" raksts nāca klajā ar virsrakstu "Demokrātiju padome var izglābt daudzveidību" (daudzveidību starptautiskajās attiecībās – red. piez.), tomēr piedāvātās metodes tik un tā ir orientētas uz Vašingtonas hegemonijas faktisku saglabāšanu pasaulē (vismaz Rietumos), un starpība slēpjas tikai konkrētos amerikāņu hegemonijas saglabāšanas paņēmienos.

Autoritatīvā amerikāņu izdevuma autori savos spriedumos balstās uz slēdziena par to, ka pašreizējā pasaules kārtība nepārprotami iet bojā un galvenos draudus rada nevis koronavīruss, bet gan Ķīna un Krievija.

"Taču pat pirms koronavīrusa pandēmijas daudzpusīgā sistēma, ko Savienotās Valstis palīdzēja būvēt pēc Otrā pasaules kara, tik tikko tiek galā ar aktuālākajām problēmām. Covid-19 parādīja, ka karalis ir kails, taču patiesībā karalis jau zināmu laiku bija apģērbts nabadzīgi.

Donalds Tramps
© REUTERS / Chris Jackson/Pool

Tā kā pasaules ekonomiskais smaguma centrs ir pārvietojies uz Indijas un Klusā okeāna reģiona pusi, struktūras ar globālām ambīcijām vairs nespēja pretendēt uz līdera opozīcijām bez vērā ņemamas pārstāvniecības reģionā. Taču G7, kas parādījās pēc naftas šoka 1973. gadā, ārpus Eiropas un Atlantijas reģiona robežām ir tikai viens loceklis – Japāna. Savukārt G20, kas radās pēc 1997. gada finanšu krīzes Āzijā un parādīja savu lielo nozīmi 2008. gada globālās finanšu krīzes periodā, ir pārāk atšķirīga gan no politiskā viedokļa, gan savās iespējās risināt starptautiskas problēmas. Vienlaikus ANO Drošības Padomei kaitējumu nodarījusi agresīvā autoritārisma atdzimšana Ķīnā un Krievijā.

Diagnoze ir ļoti drosmīga: "Viss ir pagalam, nekas nedarbojas!" 

Tā nu klajā nāk divi ierosinājumi. Vienu ieteicis Tramps, otru – Džonsons.

"Džonsons pirmais nāca klajā ar jaunās struktūras ideju. Maijā viņš ieteica veidot desmit vadošo demokrātiju aliansi – G7 plus Austrālija, Indija un Dienvidkoreja, nosaukt to par D10 un tajā koordinēt politiku telekomunikāciju jomā un izstrādāt alternatīvu Ķīnas tirgus līderim Huawei, kura dominējošais stāvoklis 5G tehnoloģiju jomā radījis vispārējas drošības problēmas. Drīz vien pēc tam Tramps atcēla G7 tikšanos, kas bija ieplānota jūnijā, un ieteica tās vietā formātu G11 samitā rudenī. Viņš pārspēja Džonsona ierosinājumu: Trampa grupa ietver ne vien D10 valstis, bet arī Krieviju."

"Foreign Affairs" eksperti neiesaka uzņemt Krieviju šajā klubā, viņi dod priekšroku D10 variantam, tas ir, Džonsona shēmai, taču tas nav galvenais. Ļoti interesanti ir šī ietekuma motīvi: pat ja Krieviju kaut kādā veidā izdosies pārliecināt stāties cīņā pret Ķīnu, Trampa shēma tik un tā izskatīsies ļoti slikti un bezperspektīvi ilgtermiņa perspektīvā, jo tās pamatā pārsvarā būs karš pret Ķīnu, toties Džonsona shēmā ir kaut kas pozitīvs, kaut kāda apvienojoša ideja, kas ļaus veidot nevis "aliansi pret Ķīnu", bet "aliansi par visu labo".

Protams, starp pozitīvajiem aspektiem ir tukšu lozungu virkne: "demokrātija", "brīvība", "cilvēktiesības". Amizanti, ka tādas pozitīvas dienas kārtības parādīšanās tiek likta pretī Vašingtonas tagadējais ārpolitikai: "Savienotās Valstis var stāties pretī Ķīnas vadītajai Āzijas infrastruktūas investīciju bankai, iniciatīvai "Viena josla – viens ceļš" un Krievijas atbalstītajam gāzesvadam "Ziemeļu straume 2", taču AS būs grūti pārliecināt citas valstis rīkoties tāpat, ja tās nepiedāvās pārliecinošas alternatīvas. Vašingtona nevar kaut ko uzvarēt, liekot lietā neko."

Šai pieejai ir problēma: diezin vai "demokrātija" un "brīvība" ar etiķeti "Made in USA" aizvietos Krievijas gāzi Vācijai un Ķīnas investīcijas – Itālijai. Te varētu uzpeldēt amerikāņu nauda, taču tādas attiecības Vašingtonai nav vajadzīgas, vienalga, kas stāvētu pie valsts stūres: gan Baidenam, gan Trampam vajadzīgas kolonijas, tomēr diezin vai izdosies atkal nospiest ES un ceļiem, vienalga, D10 vai G11 formātā. Par Krieviju pat runas nav.

39
Tagi:
ekonomika, karš, Krievija, Ķīna, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV pieprasa "visstingrākās sankcijas vēsturē" pret Krieviju
Maiks Pompeo apsūdz Ķīnu par "impēriskām" ambīcijām
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

0
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

0
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem