KPV LV līderis Artuss Kaimiņš pēc vēlēšanām

Vēlēšanu rezultāti: kāda būs Latvijas jaunā valdība

180
(atjaunots 21:19 08.10.2018)
Iesācēji izvirzījušies starp līderiem, vecās Saeimas kodols ir sagrauts. Vai vēlēšanas ar rekordzemu apmeklējumu kaut ko mainīs valstī? Vai izmaiņas nāks par labu?

RĪGA, 7. oktobris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Aizvadītās Saeimas vēlēšanas Latvijā ieies vēsturē kā vismazāk apmeklētās un ar Saeimā iekļuvušo partiju lielo skaitu. 5% barjeru pārvarējuši 7 politiskie spēki, liecina provizoriskie dati.

Tauta balsojusi ar "kājām"

13. Saeimas vēlēšanas izceļas ar rekordzemu apmeklējumu – tikai mazliet vairāk nekā puse balsstiesīgo (54,57%) aizgāja uz vēlēšanu iecirkņiem. Liela daļa vēlētāju deva priekšroku atpūtai mājās. Jāpiebilst, ka šajās vēlēšanas nobalsojušo skaits ir gandrīz par 5% mazāks nekā iepriekšējās. Tas liecina par iedzīvotāju apātiju un ticības trūkumu tam, ka ar balsošanu kaut ko iespējams mainīt.

Aktīvākā izrādījusies Vidzeme, kur nobalsoja 61% vēlētāju, par 2% mazāk nekā pirms četriem gadiem. Kurzemē (55,86%) un Zemgalē (54,76%) arī nobalsojusi tikai mazliet vairāk nekā puse balsstiesīgo, turklāt mazāk nekā 12. Saeimas vēlēšanās. Latgalē vēlēšanu iecirkņos ieradās tikai 43,07% vēlētāju.

Pat Rīgā, kur apmeklējums parasti ir liels, daudzi vēlēšanās nepiedalījās. Rīgā nobalsojuši tikai 53,87% — kritums salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām sasniedzis gandrīz 15%. Lai arī vēl nav saņemti dati no visiem ārvalstu iecirkņiem, jau tagad ir skaidrs, ka galvaspilsētas iedzīvotāji nolēmuši balsot "kājām".

Tas liecina par divām lietām: iedzīvotāji provincē aktīvi gāja balsot un atbalstīja jaunos politiskos spēkus. Savukārt galvaspilsētā, kur lielu daļu iedzīvotāju veido krievvalodīgie, vēlētāji lielākoties palika uzticīgi savām partijām. Iespējams arī, ka Rīgas vēlētāju daļa ir palielināta – daudzi no viņiem vairs nedzīvo Latvijā, lai arī iekļauti vēlētāju sarakstos.

"Saskaņa" zaudē vēlētājus

No politiskajiem spēkiem, kuri iekļuvuši Saeimā, pirmo vietu ieņēma "Saskaņa", kas saņēmusi apmēram 20% balsu – par 3% mazāk nekā iepriekš. Sarucis arī šīs partijas atbalstītāju skaits: agrāk to atbalstīja vairāk nekā 200 tūkstoši vēlētāju, tagad to skaits sarucis par 45 tūkstošiem.

"Saskaņas" atbalstītāju sarukums, kas sākās iepriekšējās vēlēšanās, tagad turpinās. Tas nepārprotami vērojams Rīgā, un partijas vadībai nāktos pārdomāt šīs parādības iemeslus. Uzvaru partija guvusi ar lielu pārsvaru Rīgā un Latgalē, lai arī reģionā balsu skaits ir mazāks nekā pirms četriem gadiem.

Provizoriskie dati liecina, ka mandātu skaits partijai īpaši nesamazināsies. "Saskaņu" pārstāvēs 24 tautas kalpi, kuri tuvākos četrus gadus atkal pavadīs opozīcijā, un jaunu seju viņu vidū tikpat kā nav.

Līderos izvirzās iesācēji

Tas gan nenozīmē, ka pārmaiņas 13. Saeimas sastāvā nav gaidāmas. Gluži pretēji, politiķus gaida rotācija, jo parlamentā būs trīs jauni saraksti, kas ieņēmuši otro, trešo un ceturto vietu. Piemēram, Artusa Kaimiņa partija KPV LV saņēmusi 14% balsu, Jaunā konservatīvā partija – 13,58%, bet "Attīstībai/Par!" – 12%.

Interesanti, ka šīs partijas uzvarējušas trijos vēlēšanu apgabalos. Vidzemē uzvaru izcīnīja JKP, bet KPV LV un "Attīstībai/Par!" tika otrā un trešā vieta ar aptuveni vienādiem rezultātiem. – 12%. Kurzemē un Zemgalē uzvaru svinēja KPV LV, taču otro vietu Vidzemē ieņēma jaunie konservatori, bet Zemgalē otrajā vietā izvirzījās Nacionālā apvienība.

Trīs jaunie politiskie spēki varētu ievest Saeimā aptuveni 45 deputātus. Tāpēc no tiem būs atkarīga jaunā valdošā koalīcija. Nav gan izslēgts, ka Ministru kabineta veidošana varētu ieilgt, ja koalīcijā nāksies iesaistīt kādu no tagadējām valdošajām partijām, kas cietušas satriecošu neveiksmi.

Zaudējuši valdošie

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas pirms četriem gadiem ieņēma trešo vietu un būtiski palielināja savu frakciju, tagad zaudējusi vismaz pusi deputātu. ZZS ieņēmusi tikai sesto vietu. Premjera partijai tas ir vājš rezultāts.

Nopietni zaudējumi gaida arī Jauno Vienotību. Politiskais spēks gan ir pārvarējis 5% barjeru, ieņēmis 7. vietu un saņēmis mazliet vairāk nekā 6% balsu. Domājams, to pārstāvēs 7-8 deputāti, un par savu kādreizējo ietekmi partija var aizmirst.

Labākajā gadījumā tā saņems vienu ministra posteni: partijas noriets turpinās un, domājams, tuvākajos gados tā pazudīs no politiskās skatuves.

Jaunā valdība

Trešajam koalīcijas partnerim – Nacionālajai apvienībai – klājies labāk. Jā, arī tās deputātu skaits saruks, taču ne radikāli, tikai apmēram par 3-4 mandātiem.

Tomēr trim valdošās koalīcijas partijām kopā būs apmēram trešā daļa mandātu, tātad Latvijas tauta neapšaubāmi vēlas redzēt jaunu valdību.

Tiesa, pagaidām būtu grūti prognozēt, kāda tā būs, un nav izslēgts, ja jaunā valdība būs vēl vairāk nacionālistiski noskaņota nekā iepriekšējā. Galu galā parlamentā iekļuvuši ne tikai vecie nacionālisti no Nacionālā bloka, bet arī ienākuši Jaunie konservatori, kas no viņiem īpaši neatšķiras. Tagad viņi būs spiesti pierādīt, kurš no viņiem ir lielāks patriots, jo nu jau sen zināms, ka šim nolūkam labākais paņēmiens ir demonstrēt savu pieķeršanos latviskas Latvijas ideāliem.

180
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Iedzīvotāji netic, ka vēlēšanas nesīs pozitīvas pārmaiņas
Atcelt sekojošās Latvijas Saeimas vēlēšanas? Politiķi jau gatavo pamatu
Saeimas vēlēšanu sarakstus iesniegušas sešpadsmit partijas
Politologs: Latvijas jaunieši neies uz vēlēšanām, bet gan brauks strādāt uz Rietumiem
Latvijas pensionāri pieprasīs partijām atskaitīties pirms vēlēšanām

Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties

7
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos Vašingtonā dzer šampanieti – krīze devusi liktenīgu triecienu Trampam un visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam.

Starptautiskā reakcija pēc radikāli noskaņoto Trampa piekritēju iebrukuma Kapitolijā bija prognozējama. Tā variējas no traģiskas roku lauzīšanas un bļāvieniem par "dumpi, apvērsumu un valsts nodevību" līdz teju vai neslēptam ļaunam priekam par to, kas ASV kā bumerangs atgriezušās problēmas, ko tās gadu desmitiem rūpīgi lolojušas citām valstīm, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vienlaikus pat Amerikai visnaidīgāk noskaņotajos prātos ir maz iemeslu priekam, jo pašreizējie procesi draud ar neprognozējamām sekām visiem.

No vienas puses, notikumi Kapitolijā novirzīja iekšpolitisko krīzi jaunā gultnē, no otras – izrādījās ļoti parocīgi Trampa pretiniekiem. Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos dzer šampanieti, jo krīze devusi liktenīgu triecienu ne tikai aizejošajam prezidentam, bet arī visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra valstij ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam Demokrātiskās partijas vadībā.

Jā, ASV veidojas relatīvi labvēlīga situācija jaunajai administrācijai, bet ārpolitikā stāvoklis ir daudz sarežģītāks.

Demokrāti atgriežas Baltajā namā ar lozungu "Pie visa vainīgs Tramps, taču mēs ātri atjaunosim amerikāņu hegemonijas un triumfējošā globālisma zelta laikmetu".

Viņi neredz nekādu vispārēju krīzi sistēmā, kas absolūti likumsakarīgi vājina ASV ģeopolitiskās pozīcijas. Gluži pretēji, Tramps, pēc viņu domām, ir nejauša pārejoša fluktuācija, kas bez iemesla likusi Amerikai novērsties no sava galvenā ceļa un cilvēces vēstures.

Nav svarīgi, vai "Vašingtonas purvs" patiešām tic tādai pasaules ainai. Galvenais – tā noteiks viņu tālākos soļus. Baidena administrācija savā ārpolitikā pūlēsies pavērst laiku atpakaļ, lai Savienotās Valstis atgūtu līdera statusu starptautiskajā arēnā, kam pārējās valstis paklausa bez vārda runas.

Tomēr to nebūs viegli panākt, varbūt par neiespējami, jo planēta, principā ir pieradusi un pat priecājas par to, ka ASV pamazām, tomēr nenovēršami zaudē savu superlielvalsts stāvokli. Patiesībā notikumi okeāna viņā krastā vien apstiprina augoši viedokli par to, ka tur padziļinās smaga sistēmas krīze. Rezultātā – visas globālās sistēmas pārformatēšana.

Nu jau pat desmitiem valstu, arī planētas vadošās lielvalstis izmanto šo apstākli un pavairo savu suverenitāti. Tā jau ir dominējošā tendence pasaulē. Jā, lielākā daļa valstu pūlas izvairīties no atklātas konfrontācijas ar Vašingtonu, taču pamazām spītīgi dara savu – piemēram, tā pati Vācija, kas sameklējusi iespēju apiet amerikāņu sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Tādā situācijā Vašingtonai ierastās ārpolitiskā darba metodes noteikti nenesīs vēlamo rezultātu. Galu galā visas neērtās un Vašingtonai nepatīkamās tendences ir veidojušās un nostiprinājušās nevis nelieša Trampa prezidentūras gados, bet gan dziļi demokrātiskā Baraka Obamas darbības laikā.

Demokrātu-globālistu mēģinājums atgriezties pie ierastās pieejas ārpolitikā garantē: pārējās valstis vienkārši ieņems ērto pozīciju "klausāmies un darām savu", un galu galā Vašingtonas lielkundziskā varenība saplaks vēl vairāk.

Tomēr pašreizējo procesu apstākļos cerības uz tādu scenāriju izskatās nepamatoti optimistiskas.

Lai izcīnītu uzvaru pār Trampu, demokrāti ir pārkāpuši visus pieņemtos iekšpolitiskās spēles noteikumus. Viņi ir nobeiguši ASV politisko sistēmu, arī vārda brīvību un vēlēšanas. Pie tam, šķiet, tas vēl nav viss.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

Tādos apstākļos cerības, ka viņi ievēros vismaz kaut kādu pieklājību ārpolitikā, ir pavisam niecīgas, it īpaši, ja pasaule arī turpmāk konsekventi centīsies atbrīvoties no Vašingtonas kontroles. Piedevām vēl amerikāņi jau sen padarījuši par sistemātiskiem pasākumiem dažnedažādas "ellīgas sankcijas", aviācijas bāzes grupu noenkurošanu pie kārtējās atstumtās valsts krastiem un "humānus uzlidojumus". Un pat tie jau zaudējuši efektivitāti.

ASV "dziļvalsts" sava mērķa labad nav pažēlojusi pat savu valsti. Par to tā izšķirsies, kad konstatēs: pasaule principiāli nevēlas tai pakļauties saskaņā ar vecajiem šabloniem, un ierastās spaidu metodes vienkārši vairs nelīdz? Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām drūma.

7
Tagi:
Donalds Tramps, demokrātija, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā
Eksperts uzskata, ka ASV plāno izstādīt Ķīnai rēķinu par "kaitējumu cilvēcei"
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Kozaks pastāstīja par "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku tikšanos rezultātiem
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

55
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

55
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu

Latvijā atrastas unikālas PSRS laiku vitrāžas

0
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Deviņas no septiņpadsmit vitrāžām, kas rotāja Latvijas PSR paviljonu Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, tika atrastas Rīgā un Daugavpilī; speciālisti norāda, ka 60 gadu garumā par to atrašanās vietu nebija nekādas informācijas.

RĪGA, 17. janvāris - Sputnik. Latvijā atrastas deviņas vitrāžas, kas 50. gados bija izvietotas uz Latvijas PSR paviljona fasādes Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, ziņoja izstādes oficiālā vietne. Vitrāžas atradis Tautsaimniecības sasniegumu izstādes pētnieks Dmitrijs Vorobjovs.

Unikālās vitrāžas no paviljona galvenās fasādes 60 gadus tika uzskatītas par pazaudētām. Latvijas PSR paviljona pārprofilēšanas gaitā 60. gados mainījās ekspozīcija un visa noformējuma koncepcija. Vitrāžas demontēja un aizveda uz Latviju. Kopumā bija 17 vitrāžas, tagad, pateicoties Vorobjovam, deviņas no tām izdevās atrast.

Ziņots , ka četras vitrāžas atrodas Rīgā. To nosaukumi ir "Rīga", "Muzejs", "Jūrmala" un "Universitāte", bet 1987. gadā restaurēšanas laikā uzrakstos krievu valodu nomainīja latviešu valoda. Izrādījās, tās rotā Rīgas ģimnāzijas bibliotēkas sienas. Vitrāžā "Rīga" attēlots galvaspilsētas siluets 50. gadu sākumā, panno "Muzejs" demonstrē Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, "Jūrmala" ataino Rīgas piekrastes krāšņumu, bet vitrāža "Universitāte" veltīta Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei.

Citas piecas vitrāžas tika atrastas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Vitrāžas ar nosaukumu "Ventspils", "Daugavpils" un "Meliorācija" lieliski saglabājušās, tās novietotas logu ailēs ēkas kāpņu telpā. Vēl viena vitrāža "Kuldīga" rotā kāpņu telpu, kas ved uz bēniņiem. Pēdējā atrastā vitrāža glabājas muzeja bēniņos, tas ir ornamentāls panno ar sarkanu zvaigzni, kas iepriekš rotāja ieeju Latvijas PSR paviljonā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.

Visas atrastās vitrāžas ir teicamā stāvoklī, speciālistiem nebūs grūti atjaunot trūkstošos elementus.

Pārējo astoņu vitrāžu atrašanas vieta šobrīd nav zināma, taču izstādes darbinieki cer, ka turpmāko pētījumu gaitā viņiem izdosies tās atrast.

0