KPV LV līderis Artuss Kaimiņš pēc vēlēšanām

Vēlēšanu rezultāti: kāda būs Latvijas jaunā valdība

179
(atjaunots 21:19 08.10.2018)
Iesācēji izvirzījušies starp līderiem, vecās Saeimas kodols ir sagrauts. Vai vēlēšanas ar rekordzemu apmeklējumu kaut ko mainīs valstī? Vai izmaiņas nāks par labu?

RĪGA, 7. oktobris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Aizvadītās Saeimas vēlēšanas Latvijā ieies vēsturē kā vismazāk apmeklētās un ar Saeimā iekļuvušo partiju lielo skaitu. 5% barjeru pārvarējuši 7 politiskie spēki, liecina provizoriskie dati.

Tauta balsojusi ar "kājām"

13. Saeimas vēlēšanas izceļas ar rekordzemu apmeklējumu – tikai mazliet vairāk nekā puse balsstiesīgo (54,57%) aizgāja uz vēlēšanu iecirkņiem. Liela daļa vēlētāju deva priekšroku atpūtai mājās. Jāpiebilst, ka šajās vēlēšanas nobalsojušo skaits ir gandrīz par 5% mazāks nekā iepriekšējās. Tas liecina par iedzīvotāju apātiju un ticības trūkumu tam, ka ar balsošanu kaut ko iespējams mainīt.

Aktīvākā izrādījusies Vidzeme, kur nobalsoja 61% vēlētāju, par 2% mazāk nekā pirms četriem gadiem. Kurzemē (55,86%) un Zemgalē (54,76%) arī nobalsojusi tikai mazliet vairāk nekā puse balsstiesīgo, turklāt mazāk nekā 12. Saeimas vēlēšanās. Latgalē vēlēšanu iecirkņos ieradās tikai 43,07% vēlētāju.

Pat Rīgā, kur apmeklējums parasti ir liels, daudzi vēlēšanās nepiedalījās. Rīgā nobalsojuši tikai 53,87% — kritums salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām sasniedzis gandrīz 15%. Lai arī vēl nav saņemti dati no visiem ārvalstu iecirkņiem, jau tagad ir skaidrs, ka galvaspilsētas iedzīvotāji nolēmuši balsot "kājām".

Tas liecina par divām lietām: iedzīvotāji provincē aktīvi gāja balsot un atbalstīja jaunos politiskos spēkus. Savukārt galvaspilsētā, kur lielu daļu iedzīvotāju veido krievvalodīgie, vēlētāji lielākoties palika uzticīgi savām partijām. Iespējams arī, ka Rīgas vēlētāju daļa ir palielināta – daudzi no viņiem vairs nedzīvo Latvijā, lai arī iekļauti vēlētāju sarakstos.

"Saskaņa" zaudē vēlētājus

No politiskajiem spēkiem, kuri iekļuvuši Saeimā, pirmo vietu ieņēma "Saskaņa", kas saņēmusi apmēram 20% balsu – par 3% mazāk nekā iepriekš. Sarucis arī šīs partijas atbalstītāju skaits: agrāk to atbalstīja vairāk nekā 200 tūkstoši vēlētāju, tagad to skaits sarucis par 45 tūkstošiem.

"Saskaņas" atbalstītāju sarukums, kas sākās iepriekšējās vēlēšanās, tagad turpinās. Tas nepārprotami vērojams Rīgā, un partijas vadībai nāktos pārdomāt šīs parādības iemeslus. Uzvaru partija guvusi ar lielu pārsvaru Rīgā un Latgalē, lai arī reģionā balsu skaits ir mazāks nekā pirms četriem gadiem.

Provizoriskie dati liecina, ka mandātu skaits partijai īpaši nesamazināsies. "Saskaņu" pārstāvēs 24 tautas kalpi, kuri tuvākos četrus gadus atkal pavadīs opozīcijā, un jaunu seju viņu vidū tikpat kā nav.

Līderos izvirzās iesācēji

Tas gan nenozīmē, ka pārmaiņas 13. Saeimas sastāvā nav gaidāmas. Gluži pretēji, politiķus gaida rotācija, jo parlamentā būs trīs jauni saraksti, kas ieņēmuši otro, trešo un ceturto vietu. Piemēram, Artusa Kaimiņa partija KPV LV saņēmusi 14% balsu, Jaunā konservatīvā partija – 13,58%, bet "Attīstībai/Par!" – 12%.

Interesanti, ka šīs partijas uzvarējušas trijos vēlēšanu apgabalos. Vidzemē uzvaru izcīnīja JKP, bet KPV LV un "Attīstībai/Par!" tika otrā un trešā vieta ar aptuveni vienādiem rezultātiem. – 12%. Kurzemē un Zemgalē uzvaru svinēja KPV LV, taču otro vietu Vidzemē ieņēma jaunie konservatori, bet Zemgalē otrajā vietā izvirzījās Nacionālā apvienība.

Trīs jaunie politiskie spēki varētu ievest Saeimā aptuveni 45 deputātus. Tāpēc no tiem būs atkarīga jaunā valdošā koalīcija. Nav gan izslēgts, ka Ministru kabineta veidošana varētu ieilgt, ja koalīcijā nāksies iesaistīt kādu no tagadējām valdošajām partijām, kas cietušas satriecošu neveiksmi.

Zaudējuši valdošie

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas pirms četriem gadiem ieņēma trešo vietu un būtiski palielināja savu frakciju, tagad zaudējusi vismaz pusi deputātu. ZZS ieņēmusi tikai sesto vietu. Premjera partijai tas ir vājš rezultāts.

Nopietni zaudējumi gaida arī Jauno Vienotību. Politiskais spēks gan ir pārvarējis 5% barjeru, ieņēmis 7. vietu un saņēmis mazliet vairāk nekā 6% balsu. Domājams, to pārstāvēs 7-8 deputāti, un par savu kādreizējo ietekmi partija var aizmirst.

Labākajā gadījumā tā saņems vienu ministra posteni: partijas noriets turpinās un, domājams, tuvākajos gados tā pazudīs no politiskās skatuves.

Jaunā valdība

Trešajam koalīcijas partnerim – Nacionālajai apvienībai – klājies labāk. Jā, arī tās deputātu skaits saruks, taču ne radikāli, tikai apmēram par 3-4 mandātiem.

Tomēr trim valdošās koalīcijas partijām kopā būs apmēram trešā daļa mandātu, tātad Latvijas tauta neapšaubāmi vēlas redzēt jaunu valdību.

Tiesa, pagaidām būtu grūti prognozēt, kāda tā būs, un nav izslēgts, ja jaunā valdība būs vēl vairāk nacionālistiski noskaņota nekā iepriekšējā. Galu galā parlamentā iekļuvuši ne tikai vecie nacionālisti no Nacionālā bloka, bet arī ienākuši Jaunie konservatori, kas no viņiem īpaši neatšķiras. Tagad viņi būs spiesti pierādīt, kurš no viņiem ir lielāks patriots, jo nu jau sen zināms, ka šim nolūkam labākais paņēmiens ir demonstrēt savu pieķeršanos latviskas Latvijas ideāliem.

179
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Iedzīvotāji netic, ka vēlēšanas nesīs pozitīvas pārmaiņas
Atcelt sekojošās Latvijas Saeimas vēlēšanas? Politiķi jau gatavo pamatu
Saeimas vēlēšanu sarakstus iesniegušas sešpadsmit partijas
Politologs: Latvijas jaunieši neies uz vēlēšanām, bet gan brauks strādāt uz Rietumiem
Latvijas pensionāri pieprasīs partijām atskaitīties pirms vēlēšanām
Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

8
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

8
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu
Māris Možvillo

Jaunais deputāts izkritizēja valdības pieeju nodokļu jautājumiem un pastāstīja par plāniem

33
(atjaunots 10:37 24.10.2020)
Linda Liepiņa dēvē Māri Možvillo, kurš atnāca Saeimā viņas vietā, par savu domubiedru; vai jaunais deputāts pametīs KPV LV frakciju, sekojot savas priekšgājējas lēmumam.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ar Saeimas darbu neapmierinātā Linda Liepiņa nolika mandātu. 2018. gada oktobrī viņa tika ievēlēta pēc KPV LV saraksta, taču pēc pusgada Liepiņa pameta frakciju un partiju. Tagad, kad viņa nolikusi savu mandātu, viņa vietu ieņēmis Māris Možvillo, kurš trīs gadus nostrādāja par deputātu Alojas domē. Možvillo, pēc Liepiņas sacītā, ir viņas domubiedrs.

Možvillo ir arī KPV LV valdes loceklis. Frakcijai viņš ir liels ieguvums, jo pēc Saeimas vēlēšanām tajā bija 16 deputāti, taču pretrunu dēļ divu gadu laikā to pametuši seši parlamentārieši. Tagad KPV LV būs jau 11 mandāti, ja vien, protams, Možvillo nesekos Lindas Liepiņas piemēram un neizstāsies no frakcijas, raksta Neatkarīgā.

"Tad, kad es tev piezvanīju (es tev piezvanīju tikai vienu reizi, lai pateiktu, ka mans lēmums ir galīgs, ka es nolikšu deputāta mandātu) un jautāju, vai tu esi, vai tu būtu gatavs uzņemties, tu neminstinoties atbildēji: "Jā!"

Es neteikšu šobrīd no Saeimas tribīnes tos dažus solījumus, ko tu man teici, bet es vēlos tev pateikt, ka es tev uzticos. Tad, kad es nācu iekšā šeit pa Saeimas sēžu zāles durvīm, tu jautāji, kāpēc es tevi pametot zem tanka? Iespējams, Māri, tāpēc, ka zem tanka būtu jāguļas vīriešiem, nevis sievietēm," pateica savā pēdējā runā Saeimas tribīnē Linda Liepiņa, vēršoties pie Možvillo.

Lai gan Liepiņa dēvē Možvillo par savu domubiedru, viņš pagaidām negrasās pamest KPV LV.

"Tas, ka mums ir līdzīgi uzskati dažos jautājumos, tas nenozīmē, ka es stājos viņas vietā. Es stājos pats savā vietā, lēmumus es pieņemšu pēc fakta. Šobrīd man ir mandāts un esmu ievēlēts no partijas, un pašreiz man nav iemeslu pamest frakciju," paskaidroja Možvillo.

Viņš atzīmēja, ka KPV LV darbā, protams, ir kļūdas, un, neskatoties uz diviem gadiem Saeimā, ir jūtams zināms pieredzes trūkums, kura dažkārt tiek manīta.

"Tāpēc esmu šeit, lai ar savu pieredzi un darbu palīdzētu darīt to, ko pirms Saeimas vēlēšanām solījām saviem vēlētājiem," atzīmēja jaunais deputāts.

Iepriekš viņš jau teica, ka ne viss valdības darbā viņu apmierina.

"Šobrīd nenosaukšu kaut kādus valdības lēmumus, kurus es īsti neatbalstu, bet ir valdības lēmumi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēkiem, kaut vai tās pašas nodokļu režīmu neskaidrības. Tas ir ļoti būtisks faktors, kas šobrīd atstāj ievērojamu iespaidu uz iedzīvotāju dzīvi," atzīmēja Možvillo.

Pagaidām viņš nav izlēmis, kādās komisijās viņš strādās – šo jautājumu viņš izlems pēc apspriešanas ar kolēģiem. Viņam negribētos steigties, pagaidām viņš "pēta teritoriju".

Attiecībā uz Liepiņas paziņojumu par tanku, Možvillo nosauca to par joku.

"Es nebiju domājis, ka viņa patiešām noliks deputāta mandātu, jo viņa nesolīja to darīt. Viņas lēmums nolikt mandātu vismaz man bija pārsteidzošs," atzīmēja Māris Možvillo.

33
Tagi:
Saeima, deputāti
Pēc temata
Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā
Itālijas scenārijs: vai nav pienācis laiks samazināt Saeimas deputātu skaitu
Dmitrijs Medvedevs

Dmitrijs Medvedevs pastāstīja par galvenajiem izaicinājumiem, kas sagaida ANO

0
(atjaunots 11:01 25.10.2020)
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs ir pārliecināts: nevienu globālo problēmu nav iespējams atrisināt, ja netiks atjaunota starptautisko tiesisko normatīvu virsvadība uz valstu saskaņotās gribas pamata.

RĪGA, 25. oktobris - Sputnik. Krievija atbalsta vispārēju atteikšanos no tirdzniecības un finansiālo ierobežojumu attiecināšanas uz humanitārajām piegādēm – vispasaules pandēmijas apstākļos ir jānodrošina netraucētas pārtikas produktu, iekārtu un tehnoloģiju piegādes visvairāk cietušajām teritorijām, uzskata Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, vēsta RIA Novosti.

"Krievija konsekventi ierosina pilnībā atteikties no tirdzniecības un finansiālo ierobežojumu attiecināšanas uz humanitārajām piegādēm. Nekādi politiskie apsvērumi nedrīkst likt šķēršļus sadarbībai dzīvību glābšanas nolūkos," politiķis pastāstīja rakstā, kas veltīts ANO 75. gadu jubilejai. To publicēja telekanāls RT.

Medvedevs atzīmēja, ka nevienu globālo problēmu nav iespējams atrisināt, ja netiks atjaunota starptautisko tiesisko normatīvu virsvadība uz valstu saskaņotās gribas pamata.

"Starptautisko tiesību normas var smelties leģitimitāti tikai nacionālo konstitūciju paredzētajās demokrātiskajās procedūrās, nepārprotami paustā nāciju vēlmē pievienoties tiem vai citiem starptautiskajiem dokumentiem. Šodien vairāk nekā jebkad nepieciešams sekot šīm pieejām, saglabāt ANO unikālo arhitektūru, ņemt vērā vienam otra nacionālās īpatnības un cienīt tās," konstatēja politiķis.

Medvedevs atgādināja, kāda ir Krievijas sadarbība ar virkni valstu: pēc sprādziena Beirutā 2020. gada augustā Libānā nekavējoties ieradās glābēji no Krievijas, lai sniegtu palīdzību cietušajiem, savukārt pandēmijas laikā Krievija palīdzēja Venecuēlai, Irānai un vairākām citām valstīm, piegādājot medicīniskās iekārtas un individuālās aizsardzības līdzekļus.

Pie tam, atzīmēja Medvedevs, Krievijas karavīri nodrošināja medicīnisko palīdzību Itālijā, humanitārie pasākumi turpinās Sīrijā. Politiķis atgādināja arī par prezidenta Vladimira Putina piedāvājumu ANO darbiniekiem bez maksas saņemt Krievijā izstrādāto koronavīrusa vakcīnu "Sputnik V".

"Jāpatur prātā, ka ANO tika radīta kā organizācija, kam jāatrod asāko globālo problēmu risinājumi. Kam jāstāv miera un drošības interešu sardzē. Tās mērķis ir atbrīvot nākamās paaudzes no kara nelaimēm, stiprināt ticību cilvēka pamattiesībām, nodrošināt starptautisko tiesību normu ievērošanu un uzlabot cilvēku dzīves apstākļus. Galu galā, šo augsto ideālu sasniegšanai tika izveidota Apvienoto Nāciju Organizācija," raksta Medvedevs.

Plaisas radīšana sabiedrībā un atbalsts opozīcijai leģitīvo valdību gāšanai, aizbildinoties ar "demokrātiskajām vērtībām" – tāds ir nelikumīgas iejaukšanās citu valstu lietās tipisks scenārijs, un tas joprojām atkārtojas, uzskata KF Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks.

"Joprojām atkārtojas tipiskais scenārijs par nelikumīgu iejaukšanos valstu iekšējās lietās: plaisas uzspiešana sabiedrībā, atbalsts opozīcijai un tās apbruņošana valdības gāšanai ar formālu atsauci uz demokrātiskajām vērtībām," Medvedevs konstatēja rakstā.

Viņš atgādināja, kā 2003. gadā starptautiskā koalīcija ASV vadībā iebruka Irākā. "Aizbildinoties ar cīņu pret starptautisko terorismu un masveida iznīcināšanas ieroču meklējumiem, tika gāzts un sodīts ar nāvi valsts likumīgais prezidents Sadams Huseins, sagrauta "autoritārā valsts" un radīta "patiesi demokrātiska". Visiem ir labi zināms, kas no tā iznācis, norādīja politiķis.

Kā piemēru viņš minēja arī to, ka no 2012. gada "ASV sadarbībā ar NATO valstīm slepus militāri atbalstīja dumpiniekus Sīrijā". "Tas noveda tikai pie plašas asinsizliešanas un iekšējās krīzes šajā valstī," atgādināja Medvedevs.

Tāpat viņš pauda cerību uz ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu tikšanos, kas ļautu apspriest aktuālākās problēmas – ir svarīgi turpināt dialogu jautājumā par kodolieročiem, uzsvēra Dmitrijs Medvedevs. Savā rakstā viņš atgādināja, ka 1978. gadā izveidotās Atbruņošanās konferences ietvaros tika pieņemta virkne svarīgu starptautisko līgumu. To mērķis bija parūpēties par tautu drošību, mazināt starptautisko spriedzi un stiprināt uzticēšanos valstu starpā kodolieroču pielietojuma jomā.

"Īpaša loma šajā procesā bija PSRS. Šodien mums nekavējoties jāturpina darbs šajā virzienā. ceram, ka ANO Drošības padomē notiks Krievijas ierosinātais "kodolpiecnieka" valstu samits cilvēces aktuālāko problēmu apspriešanai," uzsvēra Medvedevs.

0
Tagi:
Medvedevs, ANO, Krievija
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ANO Drošības padomi vēlas paplašināt. Ko mainīt, ko atstāt, lai saglabātu mieru
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
Eiropa jāpiespiež sākt savstarpējas cieņas pilnu dialogu ar Krieviju