Partijas Latvijas Krievu savienība (LKS) priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka

Latvijas Krievu savienības līdere pārsūdzējusi CVK lēmumu

62
(atjaunots 11:12 27.08.2018)
Tatjana Ždanoka turpina cīņu par tiesībām pārstāvēt savu partiju gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

RĪGA, 26. augusts — Sputnik. Partijas "Latvijas Krievu savienība" (LKS) priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka pārsūdzējusi Administratīvajā apgabaltiesā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu svītro viņu no deputātu kandidātu saraksta, informēja Mixnews.lv.

LKS līdere jau norādīja, ka, domājams Administratīvā apgabaltiesa noraidīs viņas apelāciju, un viņa būs spiesta vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā (ECT). Šī būs jau trešā Ždanokai veltītā tiesas sēde. LKS priekšsēdētāja ir pārliecināta, ka ECT pieņems lēmumu viņas labā. Tiesa, viņa lēš, ka apelācijas process ievilksies, un viņai diezin vai izdosies atgriezties Latvijas parlamenta deputātu kandidātu sarakstā.

Tomēr Tatjana Ždanoka apliecināja, ka LKS vēl joprojām ir spēcīga lokomotīve — eirodeputāts Andrejs Mamikins, kurš gatavs atteikties no mandāta, lai cīnītos par krievu izglītību un Latvijas nākotni. Pati Ždanoka aktīvi piedalīsies priekšvēlēšanu kampaņā kā LKS vadītāja palīgs.

Iepriekš vēstīts, ka 21. augustā CVK svītroja Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku no Saeimas deputātu kandidātu saraksta. CVK rīcībā ir tiesas lēmums, kas apstiprina: Tatjana Ždanoka piedalījusies Latvijas Komunistiskās partijas darbībā pēc 1991. gada 13. janvāra, un pret viņu ir attiecināms Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais aizliegums balotēties.

Latvijas Krievu savienības rīcībā esošā informācija liecina, ka CVK pamata pretenzijas pret Ždanoku saistītas ar Krievu pasaules atbalstu un mazākumtautību asimilācijas kritiku.

Saeimas vēlēšanas

Iepriekš vēstīts, ka kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām iesniegušas 16 partijas un partiju apvienības. Vēlēšanās piedalīsies Jaunā konservatīvā partija, Rīcības partija, Latvijas Reģionu Apvienība, "Attīstībai/Par!", "Jaunā VIENOTĪBA", Zaļo un Zemnieku savienība, No sirds Latvijai, "PROGRESĪVIE", "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, "Latvijas Krievu savienība", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Politiskā partija "KPV LV", "Latviešu Nacionālisti", "LSDSP/KDS/GKL", "Latvijas centriskā partija" un partija "Par Alternatīvu".

Latvijas saeima
© Sputnik / Сергей Мелконов

Kopumā sarakstos iekļauti 1470 cilvēki. Tādējādi uz vienu vietu Saeimā pretendē 15 kandidāti. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām 2014. gadā, kandidātu skaits ir palielinājies — iepriekšējās vēlēšanās balotējās 1156 kandidāti.

Līdz ar Tatjanu Ždanoku CVK no vēlēšanu sarakstiem svītrojusi vēl septiņus kandidātus. Vēlēšanās nepiedalīsies Katrīna Brandalu ("Progresīvie"), Edgars Krūmiņš (Latvijas Reģionu Apvienība). Zigfrīds Laicāns un Valdis Taupmanis ("Par Alternatīvu"), Aivars Silinieks ("Latvijas centriskā partija"), Aivars Zablockis un Nikolajs Žeļezņakovs (Rīcības partija).

Vēlāk CVK nolēma svītrot no partijas "Par alternatīvu" saraksta Arkādija Karijeva kandidātūru, jo viņš pats apgalvoja, ka nav piekritis piedalīties vēlēšanās.    

62
Pēc temata
Jūlija reitingi: Kaimiņa aizturēšana padarījusi populārāku viņa partiju
Augusta partiju reitingi: "Jaunā Vienotība" panāk līderus
Āboltiņa: neviena partija neiegūs vairākumu Saeimā
Tiesībsargs iemācīs Latvijas jauniešiem pareizi balsot
 Aleksandrs Tihanskis

"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"

32
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.

Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.

"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.

2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.

32
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni
"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā
Lavrovs apsolījis stingrus pasākumus, ja ADL dalībnieki nolems iztapt ASV
Kamala Harisa

Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija

25
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?

Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"

Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija  emigranti, stāsta ВВС.

Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.

Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.

Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.

Prokurore, kam patīk gatavot

1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.

2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.

Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.

Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.

Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.

Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.

Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"

Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.

"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"

Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.

Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.

Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."

25
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
"Mani sauc Džo. Džo Baidens": ASV jaunā prezidenta dzīves lappuses
Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

0
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

0
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas