Aleksandrs Kiršteins

Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts

91
(atjaunots 11:13 27.08.2018)
Nacionālās apvienības pārstāvis Aleksandrs Kiršteins atkal uzstājas ar kritiku pret savu seno pretinieku – Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

RĪGA, 24. augusts — Sputnik. Kārtējais pretestības vilnis starp nacionālo politiķi Aleksandru Kiršteinu un ĀM vadītāju Edgaru Rinkēviču notika uz bēdīgā datuma pamata — 79 gadi kopš Molotova — Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu noslēgšanas, kuri noveda pie Austrumeiropas sadalīšanas uz vācu un padomju "ietekmes zonām".

Jau tradicionāli laipnību apmaiņa politiķu starpā notika sociālajā tīklā Twitter. Sākās viss ar to, ka Latvijas ĀM Edgars Rinkēvičs publicēja ierakstu Facebook, kurš veltīts Molotova — Ribentropa paktam.

"Šodien aprit 79 gadi kopš Staļina Padomju Savienība un Hitlera reihs noslēdza noziedzīgo Molotova-Ribentropa paktu, faktiski sākot Otro pasaules karu un Baltijas valstu okupāciju.

Pirms 29 gadiem lietuvieši, latvieši un igauņi sadevās rokās un izveidoja Baltijas ceļu, pieprasot neatkarības atgūšanu, atgādinot pasaulei par iepriekš pastrādāto noziegumu.

Mūsu vēsturiskā pieredze apliecina, ka mūs var pakļaut, ja esam sašķelti un vieni, bet esam neuzveicami kopā ar draugiem un sabiedrotajiem. Pēc neatkarības atgūšanas, rūgtas pieredzes mācīti, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas politiķi un diplomāti daudz darīja, lai pēc iespējas ātrāk pievienotos NATO un Eiropas Savienībai. Mēs paspējām! Bija brīži, kad Latviju uzskatīja par Baltijas vājo posmu. Līdz šim mēs ar savu rīcību, dažreiz gan sasparojoties pēdējā mirklī, esam pierādījuši, ka tā nav. Arī šobrīd man daudzi mūsu valsts ilggadēji un patiesi draugi ar bažām jautā, vai Latvija pēc vēlēšanām nebūs kā vientiesīga pele, kas ieraudzījusi slazdā lētu sieru, metīsies trakulīgā valsī ar kaimiņu runci. Esmu pārliecināts, ka tā nebūs, jo esam gudra tauta!

Lai 23.augusts spilgti atgādina, ka nevis impērijas ir mūsu draugi, bet mūsu demokrātiskie sabiedrotie. Dodoties balsot, atcerēsimies, ka mūsu pirmā un galvenā atbildība ir Latvijas priekšā, bet pienākums mums ir arī pret tiem, ar kuriem mēs kopā cīnījāmies par neatkarības atgūšanu un šobrīd strādājam pie tās nosargāšanas!" uzrakstīja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs un padalījās ar savu publikāciju Twitter, papildinot ierakstu ar vārdiem "Staļinisma un nacisma upuru atceres dienā un Baltijas ceļa 29. gadadienā".

Uz Rinkēviča publikāciju uzreiz reaģēja viņa senais pretinieks vārdu apmaiņā sociālajos tīklos — Nacionālās apvienības pārstāvis Aleksandrs Kiršteins.

​"Beidz, nu, pielīst! Tieši mūsu,,demokrātiskie draugi" Teherānā pārdeva Baltijas valstis Staļinam. Ne jau Ribentrops atbildīgs par pēckara 45 gadus ilgo okupāciju, bet Čērčils ar Rūzveltu!" uzrakstīja Kiršteins.

Latvijas ĀM vadītājs parādā nepalika un pārpublicēja Kiršteina sacīto, vienkārši papildinot tos ar uzrakstu: "Savdabīga @VL_TBLNNK(Nacionālā apvienība Visu Latvijai! — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK — red.) kandidāta pozīcija…"

​Atzīmēsim, ka tā jau nav pirmā Twitter batālija abu politiķu starpā. Tā, piemēram, 2014. gadā Aleksandrs Kiršteins apsūdzēja Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču problēmās ar vēstures zināšanām. "Rinkēvičs deva interviju telekanālam RTVi un pateica, ka mēs dzīvojam kopā ar krieviem kopš 16. vai 17. gadsimta. Ministram ir problēmas ar vēsturi," uzrakstīja toreiz Twitter vietnē Kiršteins.

​Savukārt pēc gada Kiršteins paziņoja, ka Rinkēvičs ir pārāk aizņemts ar savām seksuālajām problēmām un nespēj atrisināt jautājumus, kas saistīti ar bēgļu izmitināšanu.

Strīdīgais pakts

Līgums par neuzbrukšanu starp PSRS un Vāciju, plašāk pazīstams kā Molotova — Ribentropa pakts, tika parakstīts 1939. gada 23. augustā. Vēsturnieki un politiķi joprojām strīdas par to, vai šis dokuments ir veicinājis Otrā pasaules kara sākumu vai arī ļāva atlikt tā sākumu.

Saskaņā ar šo līgumu Padomju Savienība un Vācija uzņēmās "atturēties no jebkādas vardarbības, no jebkādas agresīvas darbības un jebkādas uzbrukšanas vienam pret otru gan atsevišķi, gan kopā ar citām lielvalstīm".

2015. gada novembrī trīs Baltijas valstu Tieslietu ministriju vadītāji parakstīja memorandu, kurš paredz darbības koordinēšanu prasību izvirzīšanai Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" atlīdzināšanu. Šonedēļ Latvijas un Igaunijas tieslietu ministri Dzintars Rasnačs un Urmass Reinsalu atkal paziņoja par nepieciešamību censties panākt kompensācijas piedzīšanu no Krievijas par "padomju okupāciju".

Latvijas varas iestādes sākumā novērtēja 185 miljardu eiro apmērā padomju gados valstij radītos zaudējumus, vēlāk Latvijas komisija palielināja šo summu līdz 300 miljardiem eiro.

Igaunijas "rēķina" summa nav zināma. 2016. gada beigās republikas ĀM raksturoja pretenziju izvirzīšanu Krievijai par padomju pagātni kā "nesaprātīgu", taču jaunā valdība 2017. gadā apsolīja turpināt līdzekļu piedzīšanas kampaņu.

Krievija kā PSRS tiesību mantiniece kategoriski nepiekrīt šādam jautājuma uzstādījumam. Ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas, uzsvēra Krievijas ĀM, savukārt iestādes vadītājs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka Latvijas daudzu miljardu kompensācijas prasības par padomju pagātni Krievijai izvirza "slimi cilvēki ar jau nelabojamu psihi".    

91
Pēc temata
Amerikāņi un eiropieši nav informēti par PSRS lomu uzvarā pār nacismu
"Vai nu zābakus laizīt, vai pa purnu..." Baltijas rusofobu tukšās cerības
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

26
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

26
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

29
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

29
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu

Siguldas ielās parādījušies dzeramā ūdens krāni

0
(atjaunots 18:36 05.07.2020)
Vairākās vietās Siguldā šovasar uzstādīti dzeramā ūdens krāni, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu veldzēties tveicē.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Šovasar Siguldas iedzīvotāji un viesi karstumā pilsētas ielās var izmantot dzeramā ūdens krānus uz ielas, vēsta Lsm.lv, atsaucoties uz Siguldas novada domes informāciju presei.

Sabiedriskās vietās tiks uzstādīti četri kartridži ar bioloģiski degradējoša materiāla maisiņiem, lai suņu īpašnieki pastaigu laikā varētu novākt savu mīluļu atstātās "veltes".

Ziņots, ka viens dzeramā ūdens krāns uzstādīts Raiņa parkā – šī atpūtas vieta ir ļoti populāra jauniešu vidū. Otrs krāns atradis vietu Svētku laukumā, ko bieži apmeklē tūristi, turklāt te labprāt pastaigājas vietējie iedzīvotāji.

Saulespuķu ražas novākšana, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Siguldas novada dome uzsvēra, ka ūdens krānos padots no pilsētas centralizētā ūdensvada, tāpēc nav nekādu šaubu – ūdens kvalitāte ir atbilstoša. Krāni darbosies visu silto sezonu.

Kastes ar kartridžiem suņu īpašniekiem uzstādītas kvartālā pie Siguldas pils un laukumā pie dzelzceļa stacijas. Vēl divas kastes uzstādītas Svētku laukumā. Iepriekš suņu pastaigas tur bija aizliegtas, lai nodrošinātu tīru un koptu vidi. Tagad laukumā var pastaigāties arī ar dzīvniekiem, uzsvēra varasiestādes, jo īpašnieki varēs sakopt vidi pēc saviem mīluļiem.

Iepriekš vēstīts, ka sakarā ar svelmi Latvijā jau vairākkārt izsludināts oranžais brīdinājums. Speciālisti brīdina par risku veselībai tādos laika apstākļos.

Atgādināsim, ka augstas gaisa temperatūras apstākļos nav ieteicams uzturēties saulē vairāk kā 10-15 minūtes. Atrodoties zem atklātas debess, ieteicams izmantot aizsargkrēmu un galvassegu.

No saules stariem ieteicams pasargāties cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, ar lielu skaitu vasarraibumu. Piesardzīgiem jābūt arī visiem, kas agrāk guvuši saules apdegumus. No saules jāpasargā arī bērni.

No ultravioletā starojuma jāsargā acis, turklāt jāņem vērā, ka dažādas virsmas, piemēram, ūdens un gaišas smiltis atstaro lielāko daļu saules staru.

0
Pēc temata
Rīga izcepsies? Sinoptiķi izsludinājuši oranžo brīdinājumu
Latvijā kūst asfalts: autovadītājus brīdina par slideniem ceļiem
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis