Krievijas prezidenta V. Putina darba vizīte Vācijā

Putina un Merkeles tikšanās dāvā cerību uz mieru Donbasā

43
(atjaunots 14:46 19.08.2018)
Konflikta mierīga noregulēšana Donbasā – viena no galvenajām tēmām Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārrunās.

RĪGA, 19. augusts — Sputnik. Krievijas un Vācijas valstu vadītāju tikšanās aizritēja 18. augusta vakarā valdības rezidencē Mesebergas pilī, 70 kilometru attālumā no Berlīnes, vēstīja Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

Pirms pārrunām abu valstu līderi nāca klajā ar paziņojumiem, kuros ieskicēja savu viedokli jautājumos, ko plānoja apspriest.

Рабочий визит президента РФ В. Путина в Германию
© Sputnik / Сергей Гунеев
Krievijas prezidenta V. Putina darba vizīte Vācijā

Angela Merkele informēja, ka iecerējusi apspriest ar Putinu situāciju Ukrainā un ANO miernešu nosūtīšanu uz Donbasu. VFR kanclere atgādināja, ka "Minskas protokoli ir un paliek" un pauda cerību, ka līdz jaunā mācību gada sākumam Ukrainā izveidosies stabils pamiers.

Vladimirs Putins atbalstīja kolēģi – viņš norādīja, ka cer uz situācijas uzlabošanos Ukrainā, un uzsvēra, ka nekādu alternatīvu Minskas protokoliem nav.

"Protams, mēs runāsim par Ukrainu, kā norādīja federālās kancleres kundze, Ukrainas krīzes noregulēšanas kontekstā, kas diemžēl nekādi nevirzās uz priekšu, uzsverot alternatīvu neesamību Minskas protokolu īstenošanai, atzīmēsim savu ieinteresētību darbā "Normandijas formāta" un kontaktu grupas ietvaros, gatavību arī turpmāk atbalstīt ANO speciālo monitoringa misiju. Ceru, ka mums tomēr izdosies pavirzīties uz priekšu šajā virzienā," – norādīja Putins.

Krievija un Vācija ir vienisprātis jautājumā par kodoldarījumu ar Irānu – abi līderi paziņoja, ka tā jāsaglabā.

Часть встречи лидеры двух стран провели с глазу на глаз на свежем воздухе за бокалом воды
© Sputnik / Алексей Дружинин
Abu valstu līderi tikšanās laikā sarunājās divatā ārpus telpām

Jautājumā par situāciju Sīrijā, kas tāpat kļuva par vienu no galvenajiem pārrunu jautājumiem, Angela Merkele uzsvēra, ka galvenais ir izvairīties no humanitāras katastrofas šajā valstī. Savukārt Putins atzīmēja, ka Sīrijai jāpalīdz atjaunot valsti, turklāt vispirms – rajonus, kurp var atgriezties bēgļi no Eiropas. Piemēram, no Vācijas, kura Sīrijas kara gados izmitinājusi pie sevis aptuveni 1 miljonu imigrantu, kuru vidū lielākā daļa tiek uzskatīta par sīriešiem.

Abi līderi atzīmēja "Ziemeļu straumes 2" nozīmi Eiropai. "Tā īstenošana ļaus pilnveidot Eiropas gāzes transporta sistēmu, diversificēt piegāžu maršrutus un minimizēt transporta riskus, bet galvenais – apmierināt Eiropas ekonomikas augošo energonesēju pieprasījumu," – teica Vladimirs Putins.

Pie tam Krievijas līderis kārtējo reizi uzsvēra, ka "Ziemeļu straume 2" ir vienīgi ekonomisks projekts, kas neizslēdz iespēju turpināt Krievijas gāzes tranzītu cauri Ukrainas teritorijai. "Galvenais – lai šis Ukrainas tranzīts atbilstu ekonomiskajām prasībām, būtu ekonomisks visās šī vārda nozīmēs," – viņš precizēja.

Putins atzīmēja, ka Krievija ir sniegusi un turpina sniegt būtisku ieguldījumu Eiropas enerģētiskajā drošībā un atgādināja, ka Krievija vienmēr ir bijusi uzticams energoresursu piegādātājs. Savukārt Merkele piebilda, ka arī pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma Ukrainai jāsaglabā sava gāzes tranzīta valsts loma.

Salīdzināja politiskos pulksteņus

Tikšanās Berlīnē bija Putina un Merkeles otrā personīgā tikšanās pēdējo trīs mēnešu laikā pēc pārrunām Sočos 18. maijā. Toreiz abu valstu vadītāji apsprieda plašu jautājumu spektru, kuru starpā bija Sīrijas konflikta noregulēšana, situācija Ukrainā, ASV izstāšanās no kodoldarījuma ar Irānu, kā arī virkne ekonomisku projektu.

Šie jautājumi tika apspriesti arī Berlīnē, taču ņemot vērā nesenās izmaiņas, un bija saistīti ar nebijušo Vašingtonas spiedienu pret Maskavu un Berlīni. Kopš tikšanās Sočos situācija ir sarežģījusies, un abu ietekmīgāko valstu Eiropā vadītājiem nācās no jauna salīdzināt politiskos pulksteņus.

Notikumiem bagāta sestdiena

Bija plānots, ka pārrunas sāksies pl. 18.45 pēc vietējā laika, taču Putins nedaudz aizkavējās. Iepriekš vēstīts, ka pa ceļam uz Berlīni Putins apmeklēja Austrijas ārlietu ministres Kārinas Kneislas un Volfganga Mainlingera kāzas Grācas pilsētā Austrijā.

Ielūgumu Krievijas prezidents saņēma jūnijā, uzturoties ar vizīti Vīnē. Putins uzdāvināja jaunlaulātajiem gleznu – lauku ainavu, senlaicīgu eļļas spiedi un Tulas patvāri. Tāpat viņš pārsteidza jaunlaulātos ar Kubaņas kazaku kora uzstāšanos, kurš ieradās Austrijā līdz ar valsts vadītāju.

Kāzās bija aptuveni simt viesi, tostarp – Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs, ar kuru Putinam bija atsevišķa saruna lidostā pirms viņš devās uz Berlīni, kur bija paredzētas pārrunas ar Vācijas kancleri.

43
Pēc temata
Merkele paziņojusi, ka Eiropa vairs nevar paļauties uz ASV
Četri sankciju gadi vējā: Merkele apmeklēs Putinu
Merkele un Junkers draud Polijai ar nepatikšanām
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

5
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

5
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts
Eiro

Partijas pārgāja uz valsts finansējumu: sponsori paliek pagātnē?

5
(atjaunots 13:22 04.08.2020)
Lielākajām partijām šogad ziedoti vien 177 672 eiro, taču politiskie spēki papildinājuši savus maciņus no budžeta – tagad to ļauj partiju finansēšanas likums.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Līdz ar Politisko organizāciju finansēšanas likuma grozījumu pieņemšanu strauji samazinājies privātpersonu un organizāciju ziedojumu apjoms.

Līdzekļu apjoms, kurus lielākās politiskās partijas šogad saņēma no privātiem sponsoriem, salīdzinot ar pērno gadu, ir krities vairākas reizes. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētajiem datiem, kopējā summa, ko sponsori šogad pārskaitījusi partijām, sastādījusi vien 177 672 eiro.

Tostarp apvienība "Attīstībai/Par!" pērn saņēma 79 134 eiro, bet šogad tai ziedoti vien 12 819 eiro. Apvienības sastāvā esošajai partijai "Latvijas attīstībai" pērn sponsori pārskaitījuši 123 856 eiro, savukārt šogad tikai 41 910 eiro. "Kustība Par!" pērn ziedojumos saņēma 11 879 eiro, bet šogad – 15 246 eiro (retais izņēmums).

Ievērojami kritušies ienākumi no privātpersonu un organizāciju ziedojumiem "Jaunajai Vienotībai". Pērn partiju apvienība saņēma 83 547 eiro, šogad – vien 893 eiro. "Vienotībai", kura sastāv apvienībā, tika ziedoti 196 895 eiro, šogad – tikai 27 416 eiro.

Dramatisks privātā finansējuma kritums ir "Saskaņai". No 187 885 eiro pērn līdz 9 480 eiro šogad.

Zaļo un zemnieku savienība pērn saņēma 76 781 eiro, Latvijas Zemnieku savienība – 20 755 eiro, Latvijas Zaļā partija – 114 057 eiro. Šogad ZZS ienākumi no privātiem sponsoriem sastādīja 8 467 eiro, "zemniekiem" – 4 090 eiro, bet "zaļie" vispār nesaņēma ziedojumus.

Jaunā konservatīvā partijas pērn ziedojumos ievāca 107 653 eiro, savukārt šogad – 22 213 eiro. Nacionālā apvienība saņēma 99 879 eiro 2019. gadā, bet šogad – vien 7 876 eiro. Partijai KPV LV pērn pārskaitīja 20 720 eiro, bet šogad – 584 eiro.

Neskatoties uz strauju politisko partiju privāto ziedojumu kritumu (pie tam Rīgas pašvaldības vēlēšanu gadā) nedrīkst uzskatīt, ka to finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Drīzāk, pretēji, Atgādināsim, ka drīz pēc stāšanās amatā jaunais prezidents Egils Levits sāka runāt par to, ka partijas ir jāpadara par neatkarīgām no privātiem ziedojumiem, nodrošinot tām pietiekamu finansējumu no valsts budžeta. Rezultātā, 2019. gada rudenī tika pieņemti skandalozie politisko partiju finansēšanas likuma grozījumi. Toreiz koalīcija nerada iespēju atbalstīt protestējušos mediķus un pedagogus, maznodrošinātos un invalīdus, taču operatīvi sameklēja naudu savām, politiskajām vajadzībām. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem, partijām, kuras pārvarējušas 2% barjeru pēdējās Saeimas vēlēšanās, par katru saņemto balsi tiek izmaksāti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, tikpat – par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pēc Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, partijas "aprēķināja" sev jauno finansējumu jau no šī gada 1. janvāra.

Līdz ar to, sekojošos četrus gadus "Saskaņa" katru gadu saņems 800 tūkstošus eiro, KPV LV – 643 369 eiro, Jaunā konservatīvā partija – 626 420,5 eiro, "Attīstībai/Par!" – 586 964 eiro, Nacionālā apvienība – 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība – 489 163,5 eiro, "Jaunā Vienotība" – 416 535,5 eiro, Latvijas Reģionu apvienība – 169 371,5 eiro, Latvijas Krievu savienība (tagad, kad tai parādījies konts Latvijas bankā) – 136 336 eiro, "Progresīvie" – 106 203,5 eiro.

No vienas puses, politiskās partijas patiešām ir ieguvušas zināmu neatkarību no privātiem sponsoriem. To finanšu resursi ir palielinājušies, padarot tās vēl ieinteresētākas vēlēšanu iznākumā. No otras puses, rodas jautājumi, cik ētiski ir "aprēķināt naudu pašiem sev" krīzes un pastāvīgā līdzekļu sociālajām programmām trūkuma fonā. Daudzas no kurām partijām no gadu pie gada izdodas "pārdod" saviem vēlētājiem pirms vēlēšanām.

5
Tagi:
Latvija
Pēc temata
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvie": iekšējās konkurences gaidās
Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
"Karstums" Briselē un Baltijas vienotība: Kariņš cīnās par Latvijas interesēm
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

0
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos