Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas, partijas Latvijas Krievu savienība līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs

Eirodeputāts: Latvija ātri "pārausies", ja Krievija un ASV uzlabos attiecības

84
(atjaunots 13:42 18.07.2018)
Latviešu elite var ļoti ātri mainīt attieksmi pret Krieviju un visu krievisko, ja Maskavas un Vašingtonas attiecības virzīsies pozitīvā gultnē, uzskata Miroslavs Mitrofanovs.

RĪGA, 18. jūlijs — Sputnik. Latviešu elite veidos citādas attiecības ar Krieviju, ja mainīsies Maskavas un Vašingtonas attiecības, paziņoja Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas, partijas "Latvijas Krievu savienība" līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs intervijā Rubaltic.

Politiķis uzskata, ka patlaban Krievijas un Latvijas attiecībās sasniegts tāds līmenis, ka pozitīvām izmaiņām tajās vajadzīgs vesels pasākumu komplekss. Pie tam Maskavas un Rīgas dialoga veidošanā ļoti svarīgs ir ārpolitiskais fons, tas ir, Krievijas un ASV attiecības.

"Redziet, latviešu elite labi jūt spēku, un vismaz veidos citādas attiecības ar Krieviju, ja mainīsies attiecības Krievijas un ASV starpā," – teica Mitrofanovs.

Viņš atzīmēja, ka latviešu elite vienmēr ir bijusi gatava "pārauties". Cita starpā tas skar arī 1940. gada notikumus, kad Latvija iekļāvās PSRS sastāvā.

"Kad bija izdevīgi mainīt orientāciju un paklanīties spēcīgākajiem, Latvijas varasvīri to vienmēr ir darījuši. Pēc tam bija 50 gadus ilgais padomju periods, kad bija vērojama latviešu elites un padomju varas mijiedarbība bez jebkādiem konfliktiem. Bet 90. gadu sākumā tie paši cilvēki krasi un pilnīgi pārorientējās uz tuvināšanos Rietumiem un pāreju krieviem un Krievijai nedraudzīgās pozīcijās," – atgādināja eirodeputāts.

Ja starptautiskā konjunktūra mainīsies, notiks jauns lēciens, ir pārliecināts Mitrofanovs.

"Un daudzi būs pārsteigti, kā gan cilvēki, kuri vēl nesen tik ļoti ienīda visu, kas saistīts ar krieviem un Krieviju, ir pilnībā mainījuši savu attieksmi," – uzskata politiķis.

Pēc PSRS sabrukuma un republikas iestāšanās ES un NATO Latvijas valdība cenšas distancēties no padomju pagātnes un nostāda Maskavu "agresora" lomā; iedzīvotāju pārliecināšanas metodes bieži vien absolūti neatbilst demokrātijas principiem, nonāk līdz politiķu atklāti rusofobiem izteikumiem, Krievijas apsūdzēšanai par propagandu, līdz mediju ierobežošanai un Krievijas pilsoņu "melnajiem sarakstiem".

Spiedienu jūt arī krievu valoda. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas programma paredz līdz 2021. gadam pārvest uz mācībām latviešu valodā visas mazākumtautību skolas. Krievu valodā būs iespējams mācīties tikai literatūru, kā arī ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Pat privātajās augstskolās tiek aizliegtas studijas krievu valodā.

Cita starpā Latvijā saglabājies nepilsonības institūts. Nepilsoņi ir bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc Latvijas neatkarības iegūšanas palikuši Latvijā, taču viņu senči nav dzīvojuši republikā līdz 1940. gadam. Pārsvarā tie ir krievvalodīgie. Nepilsoņi ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji ar ierobežotām tiesībām. Patlaban Latvijā dzīvo aptuveni 250 tūkstoši nepilsoņu.

Krievija jau vairākkārt centusies piesaistīt starptautisko organizāciju, piemēram, EDSO uzmanību krievvalodīgo stāvoklim Latvijā un citās Baltijas valstīs. Krievijas ĀM aicina Baltijas valstis likvidēt kaunpilno nepilsonības institūtu.

84
Pēc temata
"Krievu pasaules taustekļi". Kur bijušajā PSRS iepotē rusofobiju
Kremlis skaidro histēriskās rusofobijas parādīšanos Baltijas valstīs
Dmitrijs Kiseļovs: rusofobijas lēkmes ar laiku pāriet
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

33
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

33
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

32
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

32
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Covid-19

Latvijā fiksēti trīs jauni Covid-19 gadījumi

0
(atjaunots 12:34 06.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēti trīs jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi. Pacienti ar Covid-19 slimnīcās nav nogādāti.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Aizvadītājs diennakts laikā valstī fiksēti trīs jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi, inficēto skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma sasniedzis 1127 cilvēkus, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Diennakts laikā veikti 692 testi. Laikā kopš pandēmijas sākuma- 158 518 izmeklējumi.

​Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, aizvadītās diennakts laikā neviens jauns pacients slimnīcās nav nogādāts. Patlaban stacionāri ārstējas pieci pacienti: četri ar vidēji smagu, viens – ar smagu slimības gaitu.

​Atgādināsim, ka kopumā Latvijā fiksēti 1127 Covid-19 gadījumi, 1000 cilvēki izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Bēres pēc bērēm: Latīņamerikai pāri veļas Covid-19 pandēmija
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi