Naudas skaitīšana

Providus: Latvijas partijas ir nabadzīgākās Baltijā

46
(atjaunots 15:12 13.07.2018)
Nevar cerēt uz Latvijas partiju kvalitatīvo darbu un brīvību no korupcijas, nedodot tām pietiekami daudz finansējuma no valsts budžeta, uzskata analītiskā centra Providus vadītāja.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Latvijā partijām nav iespējams godīgā ceļā atrast lielu naudu, paziņoja analītiskā centra Providus pētniece Iveta Kažoka intervijā BNN.

2012. gadā Latvija sāka pakāpeniski ieviest valsts finansējumu partijām un apņēmās izvērtēt uzlabošanas iespējas ik pēc dažiem gadiem.

Līdz 2017. gadam šāda izvērtēšana netika veikta, teikts Providus pētījumā "Valsts finansējums Latvijas partijām: kur tālāk?" Igaunijas partijas 2015. gadā savā starpā sadalīja 5 miljonus 400 tūkstošus eiro, savukārt Lietuva politiskie spēki – 5 miljonus 800 tūkstošus eiro. savukārt Latvijas partijām bija paredzēti 612 398 eiro no valsts budžeta, kas ir gandrīz deviņas reizes mazāk nekā pie kaimiņiem.

"Tā ir fundamentāla Latvijas partiju finansēšanas problēma," — uzskata Kažoka.

Viņa piedāvā iztēloties, kas būtu, ja vēlētājs saņemtu desmito daļu par savu darbu no tā, ko saņem tāds pats darbinieks Lietuvā vai Igaunijā.

Šajā situācijā partijas vai nu cenšas iztikt ar pavisam mazām summām, kuru nepietiek, vai "izdomā shēmas", kuras ik pa laikam pamana tiesībsargājošās iestādes. "Nu, cik lielā mērā no viņiem varētu gaidīt jebkādu atdevi?" — jautā viņa.

Kā apkarot korupciju

"Lai sasniegtu vēlētāju, tomēr kaut kādām finansēm ir jābūt – lai apmaksātu kaut vai nedaudz cilvēku darbalaiku, kaut kādus vizuālos materiālus, lai uzturētu partiju, lai varētu vispār komunicēt ar tiem 500 biedriem, lai iesaistītu viņus partiju darbā. Bez resursiem to nevar izdarīt kvalitatīvi," — saka Kažoka.

Viņa uzskata, ka situācijas Latvijā uz visas Baltijas fona ir diezgan nomācoša: finansējums partijām ir desmit reižu mazāks, vienlaikus Latvijas sabiedrība pret tām nav mazāk prasīga.

"Mēs gaidām, ka par desmitreiz mazāku summu Latvijas partijas būs nekorumpētas, spēs izstrādāt kvalitatīvas programmas visdažādākajās nozarēs, piedāvāt spēcīgus cilvēkus dažādiem amatiem," — atzīmē viņa.

Tiesa, pēc viņas sacītā, partiju finansēšana no valsts budžeta nav ideāla aizsardzība no korupcijas un "melnajām kasēm". Taču riski tomēr samazinās.

"Tomēr spiediens uz partijām šādā gadījumā nav tik liels, un tie partiju biedri, kas grib, lai partija strādā godīgi, var uz šo principu pastāvēt, jo partija tā dēļ nebankrotēs un tai būs resursi kampaņas veidošanai," — skaidro viņa.

Neapmierinātais vēlētājs

Uz jautājumu par to, vai vēlētāji piekritīs partiju finansēšanas palielinājumam, Kažoka atbildēja:

"Ja vien tas nav ļoti noskaities vēlētājs, kas principā vispār iztiktu bez parlamenta un valdības, ar laiku būtu jāsaprot, ka tas, ka partijām no valsts budžeta maksā ļoti maz, neveicina to, ka politiķi strādā labāk un cenšas vairāk."

Viņa skaidro, ka šobrīd partijas, kas ir gatavas strādāt godīgi, vienkārši nevar strādāt, kamēr citas, mazāk stingras savos standartos un gatavas piesaistīt nelegālu finansējumu vai finansējumu "ar nosacījumiem", iekļūst valdībā.

"Ilgtermiņā tas Latvijas politisko partiju sistēmai ir graujoši," — piebilst viņa.

Viņa uzsver, ka "tas ir graujoši arī vēlētājam, jo viņš lielā mērā ir atkarīgs no partiju vēlākajiem lēmumiem: cik profesionālas būs reformas, kas, piemēram, saistītas ar nodokļiem, cik godīgas būs tiesas, vai tur būs kaut kādas privilēģijas kaut kādām īpašām grupām vai grupu nebūs – ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, kādus likumus Saeima izveidos un cik kvalitatīvi strādās valdība."

"Ja partijas ir tik ļoti vājas, kādas viņas šobrīd ir Latvijā, nekādu lielo progresu iepriekš nosauktajās jomās – arī savā personiskajā labklājībā – attiecīgais vēlētājs sagaidīt nevar," — uzskata Kažoka.

46
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
"Kustība Par!": Latvijā parādījusies jauna politiskā partija
"Tik bailīgi": Latvijas Zaļā partija baidās no nepilsoņiem
"Jaunās vienotības" rindas papildinājusi reģionālā partija
"Atvainojieties krievvalodīgajiem": sociālie tīkli sašutuši par Kaimiņa partiju
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

6
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

6
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Skola

Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās

17
(atjaunots 16:47 11.07.2020)
Otrais koronavīrusa vilnis ir nekas salīdzinot ar Latvijas valdības koalīcijas cerībām, ka "Saskaņai" neizdosies iekļūt Rīgas domē. Tādēļ vēlēšanām augusta beigās būs, turklāt būt vēlēšanu iecirkņos skolās.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Neraugoties uz otrā koronavīrusa viļņa varbūtību Latvijā, valdība, izskatās, nolēmusi neatcelt pirmstermiņa Rīgas domes vēlēšanas. Turklāt vēlēšanu iecirkņi, līdzīgi pirms koronavīrusa laikmetam, atradīsies Rīgas mācību iestādēs.

Burtiski līdz pēdējam brīdim Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) un citās ar vēlēšanām saistītās instancēs nebija noteiktības – vai jāļauj vēlēšanu iecirkņiem strādāt Rīgas skolās un ģimnāzijās tieši pirms jaunā mācību gada sākuma.

Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva
Sputnik / Sergey Melkonov

Pozitīvu lēmumu šajā jautājumā acīmredzot ietekmējuši vairāki faktori. Pirmkārt, skolu tīkls ir visērtākais vēlēšanu rīkošanai. Otrkārt, jau ir skaidrs, ka vēlētāju aktivitāte vēlēšanās (ņemot vērā vasaras pēdējās brīvdienas, jauna mācību gada gaidas un politisko partiju zemo autoritāti) jau tā būs neliela. Un ja vēl arī vēlēšanu iecirkņi mainītu savu ierasto atrašanās vietu, situācija ar vēlētāju aktivitāti vispār varētu izrādīties kritiska.

Tādēļ, ar koalīcijas partiju "svētību", kuras tic vēlēšanu tradicionālā līdera – "Saskaņas" – zemajiem reitingiem, balsošanu nolēma vairs neatlikt.

Maskas izdalīs bez maksas

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas publicēto informāciju, lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, vēlētājiem 29. augustā vēlēšanu iecirkņos nāksies vilkt sejas maskas, dezinficēt rokas, ievērot divu metru distanci. Tiem, kam nebūs sejas maskas, CVK sola bez maksas piešķirt vienreizlietojamo masku. Tāpat CVK darbinieki iesaka vēlētājiem paķert līdzi pildspalvu vēlēšanu lapas aizpildīšanai.

Kopumā Rīgā strādās 156 vēlēšanu iecirkņi, kuri vēlēšanu dienā būs atvērti no plkst. 7:00 līdz 22:00. Vēlētājiem būs iespēja nobalsot iecirkņos arī pirms vēlēšanu dienas: 26. augustā no plkst. 16:00 līdz 21:00, 27. augustā no plkst. 9:00 līdz 16:00 un 28. augustā no plkst. 12:00 līdz 20:00.

Vēlētāji drīkstēs balsot savā vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī Rīgā. Tāpat, ja veselības stāvoklis vai citi apstākļi (piemēram, drošības līdzeklis) neļauj ierasties vēlēšanu iecirknī, pastāv iespēja nobalsot dzīvesvietā, iepriekš iesniedzot pieteikumu CVK.

Vēlēšanās drīkstēs piedalīties vēlētāji, kuri deklarējuši Rīgā dzīvesvietu līdz 31. maijam. Rīgas domes deputātus drīkst vēlēt arī tie, kam Rīgā pieder nekustamais īpašums – taču dalībai vēlēšanās viņiem nāksies piereģistrēties laika posmā no 30. jūlija līdz 15. augustam.

Vai tiesības ir?

Divas lietas, kurām vērts pievērst uzmanību sakarā ar gaidāmajām vēlēšanām. Pirmkārt, situācija ar nepilsoņiem: saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, galvaspilsētas varasiestādes drīkst ievēlēt Latvijas pilsoņi un ES valstu pilsoņi, kuri ir deklarēti Rīgā vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki Rīgā. Taču šīs tiesības ir liegtas tūkstošiem rīdzinieku, kuri dzīvo (strādā, maksā nodokļus) Latvijas galvaspilsētā.

Otrkārt: ja nenotiks nekas ekstraordinārs, tad jau septembrī galvaspilsētā būs vērojama ārkārtīgi interesanta parādība. Rīgā ierastā režīmā notiks pašvaldības sēdes, kamēr Saeima turpinās strādāt "pusattālinātā" režīmā.

Vismaz pagaidām no Rīgas domes pagaidu administrācijas nav saņemta informācija, ka tiktu gatavota "attālinātās balsošanas" sistēma, līdzīgi parlamentā ieviestajai sistēmai.

17
Tagi:
vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Lojalitāte partijām krītas: kā iedzīvotāji izvēlas, par ko balsot
Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc "stiprās rokas"
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā