Eiroparlamenta deputāts, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs

Mitrofanovs paskaidroja, kādēļ neaizliedza aģitāciju krievu valodā

63
(atjaunots 17:12 05.07.2018)
Pēc Eiroparlamenta deputāta sacītā, atteikšanās no aģitācijas aizlieguma krievu valodā liecina par to, ka Saeimas Parlamenta komisija nevēlas apkaunot Latviju starptautiskās sabiedrības acīs.

RĪGA, 5. jūlijs – Sputnik. Eiroparlamenta deputāts, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs sarunā ar Baltnews.lv paskaidroja, kādēļ Latvijas Saeimas Parlamenta komisija atteicās aizliegt priekšvēlēšanu aģitāciju krievu valodā.

Likumu, kas aizliedz priekšvēlēšanu aģitāciju krievu valodā, noraidīja Latvijas Saeimas Parlamenta komisija. Partija "Visu Latvijai!" ierosināja papildināt arī Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar sodu par valsts valodas neizmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā 100-700 eiro apmērā fiziskām personām un 500-5000 eiro apmērā juridiskām personām.

Nacionālais bloks piedāvā aizliegt aģitāciju citās valodās ne tikai pirms Saeimas vēlēšanām, bet arī pirms pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms referendumiem un kampaņām likumu ierosināšanai.

Partijas pārstāvji pauda pārliecību, ka piedāvātie grozījumi palielināšot nepieciešamību vēlētājiem apgūt latviešu valodu. Turklāt, pēc Nacionālās apvienības domām, jaunās normas veicinātu mazākumtautību iekļaušanos latviešu valodas telpā, tādējādi nodrošinot sabiedrības saliedētību.

Miroslavs Mitrofanovs atzīmēja, ka atteikšanās no krievvalodīgas priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegšanas nav saistīta ar izdevīguma meklējumiem krievu vēlētājiem. Tieši pretēji, turpina deputāts, varas iestādes ignorē šo elektorāta daļu.

"Atteikšanās saistīta ar to, ka tas tiks zaudēts starptautiskajā cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, aizlieguma apstiprināšana varētu izraisīt pasaules mēroga skandālu," — pateica eirodeputāts. Vārda brīvības tiesības iekļauj aģitācijas formu izvēli, un, kā uzskata Mitrofanovs, aizliegt aģitāciju krievu valodā nozīmē pārkāpt Eiropas Cilvēktiesību un pamata brīvību aizsardzības konvenciju.

Vienīgais "bet" ir tāds, ka galīgais balsojums Saeimā vēl nav bijis, uzskata Mitrofanovs. Pēc deputāta sacītā, viņu nepārsteigs, ja šis jautājums tiks izlemts parlamentā par spīti komisijas viedoklim.

"Priekšvēlēšanu drudzī valdošās partijas var balsot, kā vien vēlas, tostarp arī atbalstīt šo aizliegumu," — uzskata deputāts.

Tādejādi, secina Mitrofanovs, attiekšanās no krievu aģitācijas aizlieguma liecina par to, ka Saeimas Parlamenta komisija nevēlas apkaunot Latvijas valsti starptautiskās sabiedrības acīs.

Latvijas Saeimas vēlēšanas notiks 6. oktobrī. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kurš ilgs 120 dienas, sākās 9. jūnijā.

63
Pēc temata
Latvijā būs ļauts aģitēt krievu valodā
Armands Krauze: aģitācijas aizliegums krievu valodā izlīdzina politiķu izredzes
Aģitācijas aizliegšana krievu valodā: "Vienotība" par, ZZS noskaņota skeptiski
Andžejs Duda

Andžejs Duda uzvarējis prezidenta vēlēšanās Polijā, liecina aptauja

11
(atjaunots 12:39 13.07.2020)
Otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā svētdien valdošās partijas "Likums un taisnība" kandidāts Andžejs Duda saņēmis 50,8% vēlētāju balsu, liecina socioloģiskās laboratorijas pētījums.

RĪGA, 13. jūlijs - Sputnik. Socioloģiskās laboratorijas Ipsos pētījums late poll apstiprina, ka uzvaru prezidenta vēlēšanās izclīnījis pašreizējais Polijas valsts vadītājs Andžejs Duda, vēsta RIA Novosti.

Late poll  pētījums ir aptauja, ko veic vēlēšanu dienā pēc balsojuma beigām, tā pamatā ir komisiju protokolu rezultāti, ar ko strādāja sociologi.

Saskaņā ar tās datiem, otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā svētdien valdošās partijas "Likums un taisnība" kandidāts Andžejs Duda saņēmis 50,8% vēlētāju balsu un apsteidzis opozīcijas apvienības "Pilsoniskā koalīcija" kandidātu Rafalu Tšaskovski, ko atbalstījuši 49,2% vēlētāju.

Pie tam, saskaņā ar tās pašas socioloģiskās laboratorijas Ipsos veiktās exit poll datiem, Duda saņēmis 50,4% balsu, apsteidzot savu sāncensi par 0,8% balsy.

Polijas Valsts vēlēšanu komisija plāno šodien paziņot oficiālos vēlēšanu rezultātus.

11
Tagi:
Andžejs Duda, Polija
Pēc temata
Bijušais Polijas prezidents nožēlo, ka nespēja uzlabot attiecības ar Krieviju
Ar pašnāvniecisku baudu: Polija padara sevi par iespējamo cīņas lauku
"Sitiens zem jostasvietas". Poļu žurnālists nokauninājis prezidentu
Polijas TV darbinieks tika atlaists Dudas fotogrāfijas dēļ ar Trampu
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

37
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

37
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

0
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

0
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara