Jaunās vienotības līderis Krišjānis Kariņš

"Jaunās vienotības" rindas papildinājusi reģionālā partija

39
(atjaunots 21:53 18.06.2018)
Partiju apvienībai "Jaunā vienotība" oficiāli pievienojusies Jēkabpils reģionālā partija, ko vada Leonīds Salcevičs.

RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik. 16. jūnijā Jēkabpils reģionālā partija tika uzņemta partiju apvienībā "Jaunā vienotība", ziņots "Vienotības" oficiālajā lapā.

"Jaunās vienotības" līderis Krišjānis Kariņš savā lapā Twitter informēja par Jēkabpils reģionālās partijas iestāšanos apvienībā un piezīmēja, ka asociācija paplašināsies.

Jēkabpils reģionālās partijas līderis Leonīds Salcevičs un "Vienotības" pārstāvis Jānis Reirs ievēlēti apvienības "Jaunā vienotība" valdē, kuras locekļi ir arī partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens un citu aliansi veidojošo partiju līderi – Inga Bērziņa, Jānis Baiks un Juris Šulcs.

Ašeradens uzsvēra, ka, neskatoties uz politiskās vides sašķeltību Latvijā, "Jaunajai vienotībai" izdevies panākt, ka puses ar līdzīgām vērtībām strādās kopā par labu valstij. Partiju "Vienotība" aizvien biežāk pamet deputāti, un tās līderis aicināja vēlētājus būt vērīgiem un pārdomāt, ko ar valsti var izdarīt politiķi, kuri neapskaužami bieži skraida no vienas partijas uz otru.

Iepriekš ziņots, ka kongresā 23. aprīlī "Vienotība", kā arī partijas "Kuldīgas novadam", "Valmierai un Vidzemei", "Tukumam un novadam", Latgales un Jēkabpils reģionālā partija pieņēma lēmumu veidot vienotu sarakstu Saeimas vēlēšanām šī gada rudenī un strādāt ar kopēju nosaukumu "Jaunā vienotība".

"Jaunās vienotības" priekšsēdētāja postenī kongresa dalībnieki vienbalsīgi ievēlēja bijušo ekonomikas ministru, Eiropas Parlamenta deputātu no "Vienotības" Krišjāni Kariņu. Viņa kandidatūra izvirzīta arī Latvijas premjerministra postenim.

39
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Euobserver: Krišjāņa Kariņa klusā ietekme
Vārdu apmaiņa: Pabriks aiziet no "Vienotības"
No "Vienotības" aizbēdzis deputāts
Varasvīru ērkšķainais ceļš: vai tiešām Saskaņai un ZZS nāksies vienoties
Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva

Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku

42
(atjaunots 10:46 07.07.2020)
Partijas KPV LV acīs nacionālais jautājums nav aktuāls, apgalvoja Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Bijušais ekonomikas ministrs, Rīgas mēra kandidāts no partijas KPV LV Ralfs Nemiro pastāstīja par savu Rīgas domes priekšvēlēšanu programmu radio Baltkom ēterā.

Jūnija vidū partija KPV LV informēja, ka piedalīsies galvaspilsētas domes vēlēšanās, savukārt jūnija beigās noskaidrojās, ka par mēra kandidātu kļūs Nemiro. Tiesa, politologi apšauba partijas izredzes – tās nesenie reitingi nepārsniedz 2%.

"Mēs meklējām partnerus, ar ko kopā iet uz vēlēšanām. Taču vienā brīdī gandrīz visas partijas nolēma iet pašas par sevi. Varbūt esam kamikadzes – ne jau mums par to spriest. Svarīgi, lai vēlētāji Rīgā atbalstītu mūsu vērtības. Vajag, lai cilvēks, kurš vada Rīgas domi, būtu gatavs nodarboties ar problēmām, kas jārisina. Rīdzinieki izvēlēsies personību, ne partiju," teica Nemiru.

Viņš apgalvo, ka nacionālais jautājums partijai KPV LV nav aktuāls, un atgādināja: šogad policija, kas pakļauta viņa partijas biedram Sandim Ģirģenam, ļāva rīdziniekiem svinēt 9. maiju pie Uzvaras pieminekļa, lai arī koalīcijas partneri par to bija sašutuši.

"Neuzskatu, ka kādam kaut kas būtu jāatņem. Rīgā dzīvo ļoti dažādi cilvēki, un nevajag radīt problēmu starp krieviem un latviešiem. Rīgu nevar "padarīt latvisku", jo Rīgā dzīvo tie, kas tur dzīvo. Runājot par 9. maiju, mēs, no partijas viedokļa, neuzskatām, ka cilvēki, piemēram, būtu jādzen prom no pieminekļa. Un iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu par to kritizēja. Bet mēs taču esam demokrātiska valsts. Ja 2 metru distance tika ievērota, kāpēc gan ne?" teica Nemiro.

Pēc viņa domām, KPV LV sākusi strādāt saliedētāk pēc Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema aiziešanas.

"Tagad esam komanda, nevis divi solisti. Mums jau ir trīs ministri, desmit deputāti un deviņi pašvaldības deputāti. Reitings patiešām ir krities. Tomēr jāņem vērā, kad tika veikta aptauja. Pirms mēneša mēs pat neteicām, ka piedalīsimies vēlēšanās, tāpēc cilvēki mūs par variantu neuzskatīja. Domāju, šomēnes aina būs gluži atšķirīga," paziņoja Nemiro.

42
Tagi:
KPV LV, Ralfs Nemiro, vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Tik latviska Latvija: pirmo reizi pēc 9. maija Nacionālā apvienība var atvilkt elpu
Rīga nosvinēs Uzvaras dienu, pat ja kļūs latviska
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

37
(atjaunots 21:56 06.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

37
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

0
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

0
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu