KF prezidents Vladimirs Putins un ĶTR vadītājs Sji Dzjiņpins

Ķīnā Putina vizīti nosaukuši par absolūtu panākumu

30
(atjaunots 16:43 11.06.2018)
Vladimira Putina trīs dienu vizīte Ķīnā sākās 8. jūnijā. Krievijas līderis ieradās Pekinā, kur notika pārrunas ar ĶTR vadītāju Sji Dzjiņpinu. Valstu vadītāji parakstīja savstarpēju paziņojumu, turklāt tika parakstīti dokumenti par ekonomisko sadarbību.

RĪGA, 11. jūnijs – Sputnik. Krievijas prezidenta Vladimira Putina valsts vizīte Ķīnā kļuva par absolūtu panākumu un stimulēja turpmāko abpusējo attiecību attīstību, paziņoja ĶTR ĀM oficiālais pārstāvis Gens Šuans, vēsta RIA Novosti.

Donalds Tramps un Sji Dziņpins
© AP Photo / Andy Wong

No 8. līdz 10. jūnijam Krievijas prezidents atradās Ķīnā valsts vizītē, kā arī lai piedalītos Šanhajas sadarbības organizācijas samitā.

"Šī prezidenta Putina vizīte kļuvusi par absolūtu panākumu, ļoti rezultatīvu, kļūstot par turpmāko Ķīnas un Krievijas attiecību attīstības dzinēju. Abu valstu līderi noteica turpmāko abpusējo attiecību attīstības vektoru, kā arī apmainījās viedokļos par starptautiskiem jautājumiem, kuri rada savstarpēju interesi," — paziņoja brīfingā Gens Šuans, apkopojot Krievijas prezidenta vizītes rezultātus.

Komentējot pirmā Draudzības Ordeņa pasniegšanu Vladimiram Putinam, Gens Šuans paziņoja, ka tas pilnā mērā nodemonstrēja dziļu saikni un ciešu draudzību starp tautām un valstīm.

Draudzības Ordenis ir augstākā valsts godalga Ķīnā, kas var tikt pasniegta ārzemju pilsonim. Ordenis tika dibināts 2016. gada 1. janvārī ar attiecīgu liekumu, kurš stājies spēkā. Putins kļuva par pirmo cilvēku, kuram tika pasniegts šis ordenis.

"Prezidents Putins ir dibinātājs un cilvēks, kurš veicina mūsdienu Krievijas un Ķīnas attiecību attīstību. Viņš ir izdarījis lielu ieguldījumu Ķīnas un Krievijas draudzībā. Tas ir ķīniešu tautai pazīstamākais ārzemju valsts vadītājs. Viņš 19 reizes apmeklējis Ķīnu vizītēs un kā starptautisko pasākumu dalībnieks," — atzīmēja Gens Šuans.

Putina trīs dienu vizīte Ķīnā sākās 8. jūnijā. Krievija līderis ieradās Pekinā, kur notika pārrunas ar ĶTR vadītāju Sji Dzjiņpinu, valstu vadītāji parakstīja savstarpēju paziņojumu, turklāt tika parakstīti dokumenti par ekonomisko sadarbību. Pēc pasākumiem Pekinā Krievijas un Ķīnas līderi ar ātrvilcienu devās uz Tjaņdziņu, kur viņi noskatījās jauniešu hokeja izlašu maču.

30
Pēc temata
Putins piedalījās vietējo delikatešu pagatavošanā Ķīnā
SCO valstu samits ar Krievijas un Ķīnas piedalīšanos noslēdzas pozitīvi
ASV  karavīri

"Vai ASV vēlas konfrontāciju ar KF?" Kādēļ karavīru pārvešanas no VFR uz Latviju nebūs

7
(atjaunots 11:46 05.08.2020)
Ministrs Pabriks vēlētos piesaistīt amerikāņu kontingentu uz Latviju uz pastāvīgāka pamata, turklāt izvietot to ne Ādažos; kādēļ eksperti ir skeptiski attiecībā uz šādas pārdislocēšanas perspektīvām.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Baltijas valstis konkurē par tiesībām uzņemt daļu militārā kontingenta, kuru ASV izved no Vācijas, vēsta Diena.

No VFR tiks izvesti 11 900 amerikāņu karavīri (no 36 000), no kuriem aptuveni 6 400 karavīrus pārvedīs atpakaļ uz ASV, savukārt 5 600 izvietos citās Eiropas valstīs.

Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja atzīmēja, ka ASV pārliecina sabiedrotos, ka kontingenta pārvietošana Eiropā tika veikta tā, lai nostiprinātu alianses aizsardzības potenciālu.

"ASV ir norādījušas, ka spēku pārdislokācija ir ilgtermina process, kura laikā plāni tiks pilnveidoti un turpināsies konsultācijas ar sabiedrotajiem," pastāstīja Skuja.

Pastāvīga klātbūtne?

Latvija gan mutiski, gan rakstiski aicināja ASV izvietot daļu militārā kontingenta arī Latvijas teritorijā. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīmēja, ka, spriežot pēc ASV aizsardzības ministra paziņojumiem, šie aicinājumi ir piefiksēti un tiks ņemti vērā Pentagona plānos.

"Mums priekšā ir ļoti grūts diplomātisks darbs," piebilst viņš, atgādinot, ka Latvija iepriekš pēc Polija lūguma lobēja ASV karaspēku izvietošanu Polijā, un beigās šis pieteikums, acīmredzot, tiks apmierināts.

Pabriks pieļauj, ka pēc amerikāņu kontingenta izvietošanas Polijā šie karavīri biežāk brauks uz Baltijas valstīm, lai rīkotu savstarpējas mācības.

"Nākamais solis, ja līdz tam nonāksim, varētu būt patstāvīga vai pastāvīgāka klātbūtne — līdzīga kā NATO kaujas grupai, bet tas jau tad būtu divpusējais līgums," uzskata ministrs.

Pēc viņa sacītā, ASV kontingentu varēs izvietot nevis Ādažos, bet gan citā vietā, "attīstot uzņemošās valsts kapacitāti". Runa varētu būt par Lūznavu, Liepāju, Lielvārdi vai Skrundu – vieta tiks izvēlēta, kad kļūs skaidrs, kādas vienības un kādā daudzumā tiks nosūtītas uz Latviju. Pabriks piebilst, ka par nepieciešamo finansējumu runāt ir pāragri, jo pārdislokācijas saskaņošana var aizņemt ilgus gadus, kā tas bija Polijas gadījumā.

Ilgtermiņa ietekme

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns uzskata, ka daļas Amerikas karaspēku izvešana no VFR negatīvi ietekmēs transatlantisko saikni.

"Tas atstās negatīvu ilgtermiņa iespaidu uz ASV attiecībām ar Vāciju un līdz ar to - uz transatlantisko saikni un uz ASV attiecībām ar Eiropas Savienību. Samazināsies arī Eiropas nozīme ASV aizsardzības politikas īstenošanā citos reģionos, piemēram, Āfrikā," turpina Andžāns.

Viņš šaubās, ka ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs būs pastāvīga, tāda kā Vācijā, taču ir pārliecināts, ka Latvija no politiskā un infrastruktūras viedokļa būtu gatava uzņemt amerikāņu kontingentu.

Viņam piekrīt arī militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš, kurš atzīmē, ka šo jautājumu lems politiķi un diplomāti.

"Gluži militārie apsvērumi nav noteicošie un ir pakārtoti ģeopolitiskajai situācijai," uzskata Vērdiņš.

Viņš vērtē amerikāņu kontingenta izvietošanas perspektīvas Latvijā kā ļoti zemas.

"Objektīvi vērtējot — jo tuvāk amerikāņu vienības ir Krievijas robežai, tajā skaitā Polijas vai Lietuvas robežai ar Kaļiņingradu, jo lielāka būs Krievijas pretdarbība. Vai ASV tieši šobrīd gribētu konfrontēties ar Krieviju?" šaubās eksperts.

Vērts atzīmēt, ka Krievijā pozitīvi novērtēja amerikāņu kontingenta samazināšanu VFR: prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka ASV lēmums veicinās mieru Eiropā.

Baltijas valstu sacensības

Andžāns uzskata, ka pārrunās ar ASV lietuviešiem par plusu kalpos attiecības ar Poliju un ģeogrāfiskais tuvums, kurš vienkāršos karavīru nodrošināšanu. Turklāt Lietuvas diplomātiskais korpuss izceļas ar lielāku uzstājību, savukārt diaspora – ar lielāku ietekmi ASV.

Igaunijas priekšrocība – tā ir laba reputācija kopumā un aizsardzības jautājumos. Latvijai arī ir laba reputācija, uzskata Pabriks. Turklāt, viņaprāt, par labu Latvijai runā gan ģeogrāfiskais izvietojums Baltijas centrā ar lielāko militāro bāzi reģionā (Ādaži), gan poligonu paplašināšana reģionos. Tādēļ Latvijai ir svarīgi attīstīt uzņemošās valsts potenciālu, kurš atbilstu ASV interesēm, uzskata ministrs.

7
Tagi:
NATO, Latvija, vacija, ASV
Pēc temata
Tas nebūs lēti: Latvija pacīnīsies par ASV karavīru uzņemšanu
Kremlis reaģējis uz Pentagona plāniem pārdislocēt karavīrus Eiropā
Politologs: Baltija spēj nopelnīt tikai ASV kazarmas lomā
Nesavaldība savaldīšanas labad. ASV pārsviež spēkus tuvāk Krievijas robežām
Kristians Rozenvalds

Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu

14
(atjaunots 09:50 05.08.2020)
Pēc Kristiana Rozenvalda domām, Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, savukārt vēlēšanu laikā cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Saskaņā ar socioloģisko pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, partiju "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" kopējo sarakstu gaidāmajās Rīgas vēlēšanās atbalsta 14,9%, par "Saskaņu" ir gatavi nobalsot 14,1% aptaujāto, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotajam sarakstam simpatizē 7,7% respondentu.

Diez vai šādi aptaujas rezultāti liecina par jaunas tendences parādīšanos gaidāmajās vēlēšanās, vienkārši cilvēkiem iepatikās "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" vēlēšanu kampaņa, atzīmēja latviešu politologs Kristians Rozenvalds.

"Tas, kurš pirms tam balsoja par "Saskaņu", un tas, kurš plāno balsot par "Attīstībai/Par!", – tie ir dažādi vēlētāji. Nav tā, ka cilvēks no vienas politiskās nometnes pēkšņi pārietu citā. Vienkārši šobrīd "Attīstībai/Par!" veic visnotaļ gudru kampaņu, tādēļ arī pārņēma līderību," paziņoja Rozenvalds Sputnik Latvija.

No otras puses, "Saskaņai" nav spilgtu līderu, bet tajā flangā ir pārāk daudz politisko spēku, kā dēļ vēlētāju balsis dalās starp visiem dalībniekiem, spriež politologs.

"Iepriekšējās vēlēšanās "Saskaņa" monopolizēja visus dalībniekus savā flangā un tādēļ ieguva tik daudz balsu. Šobrīd savu lomu spēlēs arī "Saskaņas" vēlētāju pasīvums – agrāk viņus mobilizēja iespēja "paņemt" Rīgu savējiem. Pēc visām aptaujām, "Saskaņai" neizdosies saglabāt savas pozīcijas, tādēļ šīs partijas piekritējiem nav kādreizējās aktivitātes," atzīmēja eksperts.

Pēc Rozenvalda sacīta, Latvijā vēlētājs nepieder pie konkrētas partijas un atdod savu balsi nevis ideoloģisku, bet gan personīgu uzskatu pēc.

"Galvenā Latvijas politikas problēma ir tā, ka nav "savējo". Elektorāts nav iedalīts kā Amerikā, kur puse valsts ir par demokrātiem, bet otra puse – par republikāņiem. Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, un vēlēšanās cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem," paskaidroja Sputnik sarunas biedrs.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ieplānotas uz 29. augustu, uz iekļūšanu galvaspilsētas pašvaldības sastāvā pretendē vairāk nekā 700 kandidāti no 15 vēlēšanu sarakstiem.

Розенвалдс сравнил выборы в Рижскую думу с конкурсом красоты
14
Tagi:
vēlēšanas, Rīga
Pēc temata
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt

0
(atjaunots 12:09 05.08.2020)
Latvijā reģistrēts neliels Covid-19 saslimstības pieaugums, visvairāk inficēto ieradušies no ārzemēm.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 2212 koronavīrusa testi, atklāti 8 jauni inficēšanās gadījumi, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, pieci cilvēki, kuriem ir atklāts Covid-19, ieradās no ārzemēm (Lielbritānija, Baltkrievija, Serbija, Nīderlande), vēl ar trīs inficētajiem tiek strādāts, lai iegūtu papildu informāciju un noteiktu inficēšanās ķēdes.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 206 080 Covid-19 izmeklējumi, 1257 testi izrādījušies pozitīvi, 1070 izveseļojās, 32 nomita.

Pēdējo 24 stundu laikā neviens ar Covid-19 inficētais nav nogādāts slimnīcā. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. No slimnīcām ir izrakstīts 191 pacients, kurš ārstējās no Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 704 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē