Latvijas Republikas Saeimas ēka

Pavisam drīz kļūs zināms 13. Saeimas deputātu kandidātu skaits

72
(atjaunots 19:07 11.06.2018)
Centrālajai vēlēšanu komisijai būs jāpieņem lēmums par to, cik deputātu varēs izvirzīt savas kandidatūras, lai piedalītos rudens Latvijas Saeimas vēlēšanās.

RĪGA, 11. jūnijs – Sputnik. Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā izšķirsies 13. Saeimas deputātu kandidātu liktenis, paredzēta šodien, 11. jūnijā, vēsta Grani.lv.

Par to, ka sēde par šo jautājumu notiks pirmdien, pastāstīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņā.

Saeimas vēlēšanās darbojas pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, no kuriem parlamentā kopumā tiek ievēlēti 100 deputāti. Saskaņā ar likumu, vēlamo deputātu skaits katrā apgabalā tiek noteikts proporcionāli vēlētāju skaitam, kuri reģistrēti iedzīvotāju reģistrā četrus mēnešus pirms vēlēšanām. Vēlētāji ārvalstīs tiek pieskaitīti vēlētāju skaitam Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2018. gada 5. jūnijā Latvijā reģistrēti 1 548 100 balsstiesīgo pilsoņu: Rīgas vēlēšanu apgabalā – 545 452, Vidzemē – 392 374, Latgalē – 209 110, Zemgalē – 213 716, Kurzemē – 187 448.

Iepriekš ziņots, ka sestdien, 9. jūnijā, Latvijā oficiāli sākās 120 dienu priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Saeimas vēlēšanām, kuras notiks 2018. gada 6. oktobrī. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajai vēlēšanu komisijai norisināsies no 18. jūlija līdz 7. augustam.

Partiju reitingā Rīgas mēra Nila Ušakova "Saskaņa" pagaidām ieņem līderpozīciju – maijā par to nobalsotu 19,1% vēlētāju. Otro vietu ieņem Zaļo un zemnieku savienība – 14,6%. Aiz ZZS seko Nacionālā apvienība, kura maijā saņēma 7%. Turklāt pirmajā pieciniekā iekļuva "Vienotība" ar 3,7%, KPV LV ar 3% un Attīstībai/Par! – par viņiem arī gatavi balsot 3% elektorāta.

Jaunajai konservatīvajai partijai ir 2,4% balsu, Latvijas Reģionu apvienībai – 1,7%, savukārt par "No sirds Latvijai" bija gatavi nobalsot 1,6% aptaujāto. Sarakstu noslēdz Latvijas Krievu savienība. Par šo partiju bija gatavi atdot savu balsi 1,2% respondentu.

Vērts atzīmēt, ka 13,7% aptaujāto vispār negrasās piedalīties balsošanā, savukārt 27,5% pagaidām nav izlēmuši, kādai partijai dot priekšroku.

Politologs Ojārs Skudra iepriekš atzīmēja, ka Latvijas jaunieši nebalsos rudens parlamenta vēlēšanās, jo vienkārši neredz tajās nekādu jēgu, jo šobrīd nepastāv politiskais spēks, kurš spētu piedāvāt jauniešiem tādu attīstības perspektīvu, kura vērojama rietumvalstīs.

72
Pēc temata
Politologs: Latvijas jaunieši neies uz vēlēšanām, bet gan brauks strādāt uz Rietumiem
Gasparjans: Latvijas specdienests sarīkojis tīrīšanu pirms Saeimas vēlēšanām
"Tas nav saistīts ar vēlēšanām": Nacionālais bloks vēlas aizliegt Krievijas telekanālus
Cambridge Analytica vadītājs pastāstījis par iejaukšanos Latvijas vēlēšanās
Aivars Lembergs

Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, Latvija iznīcina Ventspils ostu

21
(atjaunots 10:24 11.07.2020)
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas varasiestādes nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz Ventspili, taču ir acīmredzami, ka valsts arī bez tā iznīcina ostu un pilsētu, paziņoja Aivars Lembergs.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tranzīta nozares pārstāvji tikšanās laikā Ventspilī apsprieda jauno Latvijas ostu pārvaldes stratēģiju. Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Ar savām darbībām Latvijas valsts iznīcina Ventspils ostu kopā ar pilsētu, paziņoja Sputnik Latvija bijušais Ventspils Brīvostas priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Sankcijas un absolūtais juceklis radīja apstākļus, kad klienti nesaprot, ar ko viņiem būs jākārto darīšanas un kas viņus sagaida, vai ar ostu vispār var noslēgt līgumus. Tie klienti, kuri varēja aiziet no Ventspils ostas, aizgāja uzreiz," konstatēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šāda ir ostas īpašnieka – Latvijas valsts – mērķtiecīgā politika.

"Šajās darbībās nav nekādas loģikas, izņemot politisko – sodīt Ventspils iedzīvotājus par to, ka viņi nebalso par valdošo koalīciju, sodīt mani kā politiķi, kurš atrodas opozīcijā. Latvijas varasiestādes iznīcina ostu un Ventspils pilsētu – tas ir nepieļaujami, bet tas ir fakts. Ir arī labā ziņa – viņi nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz pilsētu," ironiski atzīmēja Lembergs.

Visas Latvijas varasiestāžu darbības ar sankcijām un pārvaldes izmaiņām ievieš nervozitāti un neizpratni – kas būs rīt, uzsvēra Ventspils mērs.

"Turklāt tas notiek ne tikai attiecībā uz Ventspils ostu, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Ir iedragāta visa Latvijas tranzīta nozare, tai skaitā dzelzceļš. Kā saka, lauzt ir vieglāk nekā celt," atgādināja krievu teicienu Lembergs.

ASV Finanšu ministrija pērnā gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā Lembergu un četrus ar viņu saistītus uzņēmumus, tai skaitā Ventspils ostu. Nākamajā dienā Lembergs pameta ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt tās darbam. Taču Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārvest Ventspils ostu valsts kontrolē, kā arī Rīgas ostu. Saeima operatīvi atbalstīja grozījumus, kuri ļāva veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā.

Uzreiz pēc nacionalizācijas Ventspils osta tika izslēgta no sankciju saraksta. Pēc 2020. gada pirmā ceturkšņa datiem, kravu iekraušana Ventspils ostā kritusies par 41%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Лембергс рассказал, как власти Латвии уничтожают порт Вентспилса
21
Tagi:
osta, ventspils, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bijušais premjers par sankcijām pret Lembergu: kauns par Latviju
Sprūds pastāstīja, kādēļ Latvija joprojām dzīvo Padomju Savienībā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

17
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

17
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Latvijas armija

"Jūs esiet Latvijas lepniem!": Latvijas armija svin 101. dibināšanas gadadienu

0
(atjaunots 15:21 11.07.2020)
Latvijas Aizsardzības ministrija uzsākusi akciju "Pasveicini karavīru!" par godu Latvijas armijas dzimšanas dienai.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Latvijas armija 10. jūlijā svin 101. gadadienu. Par godu armijas dzimšanas dienai Latvijas Aizsardzības ministrija aicina visus piedalīties akcijā "Pasveicini karavīru!" ar tēmturi #pasveicinikaravīru.

"Ja Tavs radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir Latvijas armija karavīrs vai zemessargs, iepriecini viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu! Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums pēc Tavas izvēles," piedāvā Aizsardzības ministrijas Facebook lapā.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš uzrakstīja Twitter vietnē apsveikumu karavīriem, zemessargiem un jūrniekiem, atzīmējot, ka ir ļoti gandarīts ar viņu profesionālo ieguldījumu Latvijas armijas kaujas iespēju stiprināšanā.

​Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks savā mikroblogā bija ļoti īss savos apsveikumos.

"Sirsnīgi sveicu Latvijas Armiju dzimšanas dienā! Jūs esiet mūsu Latvijas lepnums!" uzrakstīja viņš.

​Uz aicinājumu apsveikt Latvijas armiju jau ir atsaukusies Lietuvas ĀM. Twitter vietnē diplomāti uzrakstīja: "Brāļi Lietuvā sveic Latvijas armiju 101. gadadienā!" Šo publikāciju brāļi no Lietuvas dāsni papildināja ar karogiem un tēmturi #WeAreNATO.

​Arī Ziemeļatlantijas alianse nepalika malā stāvam.

"10. jūlijā Latvijas armija atzīmē 101 gadu. Turpinot labo tradīciju akcijas "Pasveicini karavīru!" rīkošanā, piedāvājam visiem uzrakstīt siltus vārdus, kas būs veltīti Nacionālo bruņoto spēku dienošajiem," uzrakstīja Latvijā izvietoto alianses spēku Twitter mikroblogā.

0
Tagi:
NBS, armija
Pēc temata
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Latvijas ienesīgā militarizācija: jaunākie sasniegumi
Jebkāda informācija par padošanos – meli! AM laidusi klajā bukletu kara gadījumam
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi